Jaunākais izdevums

«Mums neder izaugsme 3% apmērā! Tad mēs turpinām kulties uz vietas,» uzsver ekonomists Gatis Kokins.

«Kaut kāds darba ražīguma pieaugums ir, kaut kāds darba algas pieaugums ir - rupji rēķinot, par 1,5% pērn -, to gan noēd inflācija (pat tik neliela kā Latvijā), rezultātā daudzi cilvēki saka, ka kopš 2007. gada kļūst tikai sliktāk. Mūsu vienīgā iespēja ir straujāka izaugsme,» viņš skaidro intervijā laikrakstam Diena.

«Jūtamāka bezdarba samazināšanās nākotnē ir saistāma tikai ar straujāku kopprodukta izaugsmi. Ja ātrums būs 3-4% gadā, nekā laba nebūs. Šāds temps neatbilst potenciālam, var teikt, ka tas ir tikai tāda krīzes iekritiena pārvarēšana. Ja kāpums būs 5-6%, bezdarbs forši aizies uz leju,» intervijā skaidro ekonomists.

«Gribu jums parādīt Statistikas pārvaldes datus par starpvalstu migrāciju. Mēs visi zinām, ka daudzi brauc no Latvijas prom, vai ne? Bet paskatīsimies uz sadaļu «imigrācija no citām valstīm». Ko mēs redzam? Konsekventu pieaugumu: 2012. gada janvārī 466 (iepretī 2011. gada janvāra 361), pērnā gada septembrī - 1314 (attiecīgi 907) utt.,» stāstījis G. Kokins.

«Migrācijas saldo mīnuss nav nemaz tik liels - uz Latviju kāds brauc aizbraukušo vietā. Tātad vidējā termiņā iedzīvotāju - attiecīgi darbaroku - skaita problēma nemaz nebūs tik dramatiska. Cits jautājums, ka palielināsies spiediens integrācijā utt.,» viņš norādījis.

Runājot par uzņēmējdarbības vidi, ekonomists intervijā arī izteicies par darba ražīguma problēmu: «Lai uzņēmējam būtu vēlme daudz domāt par darba ražīguma kāpināšanu, ir nepieciešams zināms spiediens no ārpuses. Teiksim, ja tev elpo pakausī ārvalstu ceļu būves firma ar pavisam citu efektivitātes līmeni, tu būsi spiests pielāgoties. Gateris Latvijā un gateris «vecajā Eiropā» ir divas dažādas pasaules.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Gatis Kokins: VID uzņēmējiem ieteicis algot privātdetektīvus

Dienas Bizness, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Gatis Kokins zina uzņēmējus, kuri esot sūdzējušies Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par to, ka viņu konkurenti maksā «aplokšņu algas». VID savā atbildē norādījis, ka vajadzīgi pierādījumi, lai situāciju varētu mainīt, un ieteicis izmantot privātdetektīvu pakalpojumus: «Mēs jautājām, kā lai mēs iegūstam tos aplokšņu algu pierādījumus. Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi!»

To viņš stāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Kokins skaidroja, ka zina vairākus uzņēmējus, kuri jau vairākus gadus VID sūdzējušies par negodīgu konkurenci, tomēr nav sagaidījuši adekvātu atbildes reakciju. «Viņi katru gadu uz piecām lapām argumentēti uzraksta vēstuli VID: «Redziet, šeit ir tāda situācija, kurā mums ir ļoti grūti strādāt, jo daļa mūsu konkurentu maksā nodokļus un daļa nemaksā.» Tālāk seko likumā noteiktajā kārtībā pieklājīga vēstule, kurā teikts – Paldies,» raidījumā apgalvoja Kokins.

Viņš pauda, ka šādas sūdzības tiek sūtītas jau kādus trīs gadus, tomēr pirmajā gadā VID reakcija esot bijusi pat komiska. «Tajā sarunā tika norādīts, ka nav pierādījumu, ka tā aplokšņu alga ir iegūta, un, ja mēs atnestu pierādījumus par to aplokšņu algu izmaksu, tad varētu kaut ko darīt,» sacīja Kokins. VID arī ieteicis, kā šādus pierādījumus varētu iegūt: «Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi! Iesūtiet privātdetektīvu, lai viņš piesakās darbā, ar slēpto kameru nofilmē, un tad šo materiālu mēs jau varēsim izmantot tālāk procesā un darbību veikšanā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID par Gata Kokina sacīto: Šādi izteikumi no VID amatpersonu puses nav ne pieņemami, ne pieļaujami

Lelde Petrāne, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Publiski paustos Gata Kokina izteikumus diemžēl nevaram komentēt, jo netiek norādīti fakti, pēc kuriem varētu noskaidrot konkrēto situāciju. Jebkurā gadījumā šādas darba metodes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbā netiek izmantotas un šādi izteikumi no VID amatpersonu puses nav ne pieņemami, ne pieļaujami,» biznesa portālam db.lv sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Jāatgādina, ka uzņēmējs Gatis Kokins RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs» sacīja, ka zinot uzņēmējus, kuri esot sūdzējušies VID par to, ka viņu konkurenti maksā «aplokšņu algas». VID savā atbildē esot norādījis, ka vajadzīgi pierādījumi, lai situāciju varētu mainīt, un ieteicis izmantot privātdetektīvu pakalpojumus: «Mēs jautājām, kā lai mēs iegūstam tos aplokšņu algu pierādījumus. Tas ieteikums no ierēdņiem bija tāds: «Nu bet ir arī privātdetektīvi!»

«Ja tiešām šāda situācija ir bijusi, aicinām personu, kura ar to saskārusies, personīgi vērsties pie VID vadības rakstiski vai klātienē un sniegt visus tās rīcībā esošos faktus par notikušo. Tikai saņemot atbilstošu informāciju, ir iespējams izvērtēt iespējamos amatpersonas pārkāpumus un gadījumā, ja tie apstiprinās, piemērot tam normatīvajos aktos paredzētās sankcijas,» sacīja A. Zandere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom nevajadzētu apvienot ar Latvijas mobilo telefonu (LMT), ja LMT samazinātu izmaksas un akcionāri tam nedaudz iedotu kapitālu, bet Lattelecom varētu dzīvot, ja tam būtu kāds mobilo sakaru bizness.

Tā, jautāts par alternatīviem situācijas risinājumiem šobrīd ministrijām izskatīšanā iesniegtajam Lattelecom valdes priekšsēdētāja Jura Gulbja izstrādātajam un virzītajam plānam par Lattelecom un LMT apvienošanu, Db.lv atzina Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

«Ja mums vai nu akcionāri ļautu piedalīties izsolēs, kas līdz šim mums nav ticis ļauts, vai ļautu nopirkt Biti, ko drīzāk neļaus Konkurences padome, tad, visdrīzāk, mēs varētu iztikt bez LMT,» viņš atklāja. Pēc Lattelecom padomes priekšsēdētāja teiktā, Lattelecom ar LMT gribējis panākt kopīgu sinerģiju, neapvienojoties, tomēr LMT neesot gribējis sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup padomē strādās arī Kokins un Bičevskis

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozares koncerna AS DelfinGroup akcionāru sapulcē par jaunajiem padomes locekļiem apstiprināti Gatis Kokins, Edgars Voļskis, Mārtiņš Bičevskis un Jānis Pizičs.

Tāpat darbu padomē piecus gadus turpinās padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

"Šogad plānojam veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā, kas ir rets notikums ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka uzņēmuma pārvaldības komandā ir papildinājums ar izciliem dažādu nozaru ekspertiem, kas palīdzēs nodrošināt DelfinGroup pārvaldības atbilstību augstākajiem korporatīvajiem standartiem ilgtermiņā. Mūsu nākotnes mērķis ir ne vien nostiprināt savas vadošās pozīcijas savā nozarē, bet arī kļūt par daudz sīvāku konkurentu tradicionālajām bankām patēriņa kreditēšanas segmentā," teic AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs Agris Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis Latvijas darba tirgu pagaidām ir ietekmējis būtiski mazāk nekā tās pirmais vilnis, un pērnā gada pēdējā ceturksnī bezdarbs Latvijā samazinājās līdz 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Protams, stingrākie epidemioloģiskie ierobežojumi stājās spēkā tikai decembra otrajā pusē, un ceturtā ceturkšņa bezdarba rādītājos tos vēl īsti neredzam, taču arī šī gada janvārī situācija darba tirgū saglabājas labāka nekā Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī. Kā liecina operatīvie dati, janvārī bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 8,8 %, savukārt reģistrētais bezdarbs pakāpies līdz 8,1 %. Salīdzinājumam Covid-19 pirmā viļņa laikā 2020. gada maijā reģistrētais bezdarbs Latvijā bija 8,6 %, tomēr jāņem vērā, ka ziemas mēnešos Latvijā ir raksturīgs sezonāls bezdarba pieaugums, secina Citadeles ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka darba tirgus šobrīd diezgan labi atspoguļo notiekošo ekonomikā kopumā un Covid-19 krīzes ļoti nevienmērīgo ietekmi uz dažādām nozarēm, kā arī sociālajām grupām. Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares, kuru darbība ir būtiski ierobežota nu jau gandrīz gadu. Tikmēr citas nozares, piemēram, rūpniecību, būvniecību un profesionālos pakalpojumus Covid-19 otrais vilnis nav būtiski ietekmējis, un tajās turpinās izaugsme. Tā rezultātā bezdarbs cilvēkiem ar augstāko izglītību ir samazinājies no 5,6 % 2020. gada 1. ceturksnī līdz 4,5 % gada nogalē. Tikmēr strādājošajiem ar vidējo izglītību bezdarbs ir pieaudzis no 7,5 % līdz 10 %. Šī nevienmērīgā Covid-19 krīzes ietekme redzama arī ienākumu struktūrā, jo gada laikā 15 % līdz 10 % ir sarucis strādājošo īpatsvars, kas saņem minimālo algu vai zemāku, savukārt no 6 % līdz 8 % pieaudzis lielu algu saņēmēju īpatsvars. Rezultātā Latvijā šobrīd aug bezdarbs, nedaudz samazinās patēriņš un iedzīvotāju kopējie ienākumi, bet vienlaikus strauji aug uzkrājumi tiem, kurus Covid-19 krīzes nav ietekmējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperts par LMT un Lattelecom: Bumba ir uzņēmumu vadības pusē, lai pierādītu, kurš ir labāks

LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd publiskajā telpā aktīvi tiek debatēts par telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) iespējamo apvienošanās darījumu. Ņemot vērā to, ka ik pa laikam izskan pretrunīga informācija, atbildes uz DB jautājumiem sniedz Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins. Viņš atklāj - tika apspriesta arī Bites iegāde, bet pozitīvs scenārijs izpalika.

Vai vispār ir nepieciešams privatizācijas vai apvienošanās darījums, jo, kā zināms, TeliaSonera (TS) īpašnieku struktūrā arī ir valstis?

Mēs gribam skaidri nodalīt, ka šis darījums nekādā veidā nebūtu saistāms ar privatizāciju, bet ar to, lai mēs restrukturizētu diviem akcionāriem piederošus divus uzņēmumus. Tas, vai ir nepieciešama valstij tālāk piederošo 51% LT daļu pārdošana, ir pilnīgi atsevišķs jautājums, kas ar šo nekādā veidā nav saistīts, un cik zinu, tad arī valdība to tādā veidā nesaista.

Kāpēc nevarētu saglabāt pašreizējo modeli?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom pērnā gada peļņa 22 milj. Ls; apgrozījums – 147 milj. Ls

Sanita Igaune, 06.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom pērn strādājis ar 22 milj. Ls peļņu, kas ir par miljonu latu vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma apgrozījums pieaudzis par 11 milj., 2012. gadā sasniedzot 147 milj. Ls. Uzņēmuma konsolidēto gada pārskatu par 2012. gadu trešdien apstiprināja Lattelecom padome.

Uzņēmuma padome ir rekomendējusi akcionāriem 100% peļņas sadalīt dividendēs. Par peļņas sadali tiks lemts ikgadējā akcionāru sapulcē, kas plānota maija sākumā.

«Lattelecom finanšu rezultāti apliecina, ka īstenotā uzņēmuma pārvaldības un attīstības stratēģija bijusi precīza, savlaicīgi nodrošinot samērīgas investīcijas tīkla attīstībā un inovatīvos pakalpojumos, kā arī palielinot darba ražīgumu,» skaidro Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Viņš norāda, ka izbūvētā starptautiskā ātrgaitas datu maģistrāle Baltic Highway paplašināja eksporta iespējas kā Austrumu, tā Rietumu virzienā. «Tas ir svarīgs uzņēmuma attīstības virziens, jo augstās tirgus daļas Lattelecom pamatpakalpojumos Latvijā neļauj cerēt uz ievērojamu pašmāju biznesa pieaugumu nākotnē,» G. Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Eksperts: Darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju

Dienas Bizness, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgū līdzīgi, kā ekonomikā kopumā pērn bijis ļoti labs gads un jādomā, ka Latvijas darba tirgū esam sasnieguši brīdi, kad varam nopietni domāt par reemigrāciju, uzskata AS Citadele banka ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieaugusi par 7,5% salīdzinājumā ar 2016. gada nogali, savukārt gadā kopumā vidējā darba alga Latvijā augusi par 7,9%, sasniedzot 926 eiro pirms nodokļiem. Šis ir straujākais algu kāpums Latvijā pēdējā desmitgadē un algas pērn augušas gandrīz tautsaimniecības visās nozarēs. Šīs pozitīvās tendences darba tirgū turpināsies šogad. Ekonomikā gaidāms vēl viens labas izaugsmes gads, bezdarbs turpinās mazināties un papildus tam no šī gada 1. janvāra paaugstināta arī minimālā alga no 380 uz 430 eiro. Tādēļ algu kāpums šogad varētu pārsniegt pat 8% un vidējā darba samaksas pirms nodokļiem, visticamāk, sasniegs psiholoģiski zīmīgo 1000 eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļos 2016.gadā Lattelecom grupa nomaksājusi 45 miljonus eiro, līdz ar to kopš 1994. gada nodokļos samaksāts teju 1 miljards eiro, liecina jaunākie uzņēmuma dati.

Telekomunikāciju uzņēmums Lattelecom akcionāriem šonedēļ izmaksājis dividendes par 2016. gadu - no 31,6 miljonu eiro lielajām dividendēm valsts budžetā uzņēmums ieskaitījis 16,1 miljonu, savukārt otrs akcionārs – skandināvu telekomunikāciju koncerns Telia Company – saņēmis 15,5 miljonus.

23 gadu laikā Lattelecom valstij dividendēs kopsummā samaksājis 301,3 miljonus eiro. Grupas kapitālieguldījumi infrastruktūrā šo gadu laikā sasnieguši 778,7 miljonus. Tādejādi kopējie Lattelecom ieguldījumi Latvijas valsts attīstībā (dividendes valstij, nodokļu maksājumi un ieguldījumi infrastruktūrā) ir pārsnieguši 2 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Monea piesaistījusi 1,05 miljonu eiro investīcijas; paplašinās darbību

Žanete Hāka, 11.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilās maksājumu aplikācijas Monea izstrādātājs iesācējuzņēmums SIA Monetizator tālākai uzņēmuma attīstībai piesaistījis papildu finansējumu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pateicoties kopējām šogad piesaistītajām 1,050 miljonu eiro investīcijām, Monetizator nostiprinās Monea pozīcijas Latvijā, kā arī uzsāks darbību Igaunijā un Lietuvā.

Starpbanku mobilās maksājumu aplikācijas “Monea” attīstībai un pozīciju nostiprināšanai Latvijā, kā arī uzņēmuma darbības uzsākšanai Lietuvā un Igaunijā, uzņēmumam šonedēļ papildus piesaistīts tā dēvētais sēklas finansējums (seed round) 800 tūkstošu eiro apjomā. Pēc investoru veiktā ieguldījuma Monetizator kapitāldaļu vērtējums ir sasniedzis 4 miljonus eiro.

Par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļuvis ilggadējais banku nozares pārstāvis, bijušais Nordea bankas vadītājs un šobrīd finanšu un investīciju uzņēmuma Callidus Capital vadošais partneris un dibinātājs Valdis Siksnis. Padomē strādās arī Expansion Capital valdes priekšsēdētājs Ēriks Fricsons un privāto investoru pārstāvis Armands Garkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lattelecom notikušas izmaiņas vadībā, uzņēmuma padomei pievienojoties zviedram Danam Olovam Strombergam (Dan Olov Stromberg), savukārt līdzšinējais padomes loceklis Ove Lars Alms (Ove Lars Alm) mainījis amatu, kļūstot par padomes priekšsēdētāja vietnieku, liecina Lursoft dati.

Tāpat uzņēmuma padomē darbu turpina tās priekšsēdētājs Gatis Kokins, kā arī padomes locekļi - Somijas pilsone Tīja Tuovinena (Tiia Tuovinen), ASV valstspiederīgais Džastins Veslijs Bankrofts (Justin Wesley Bancroft), Jānis Brazovskis un Jānis Grēviņš.

SIA Lattelecom valdes priekšsēdētāja amatu pilda Juris Gulbis, bet valdes locekļa pienākumi uzticēt Gintam Bukovskim, Kerli Gabrilovicai, Ingrīdai Ronei un Uldim Tatarčukam.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veidoja 123,2 milj. Ls, SIA Lattelecom Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojas 21. vietā. 2011. gadā kompānijas peļņa bija 21,83 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanas maksimālie finansiālie ieguvumi būtu no 39 līdz 47 miljoniem latu, kopīgi aprēķinājušas kompāniju padomes.

Abu uzņēmumu padomju pārstāvji strādāja atsevišķā darba grupā, organizējot divas sēdes – 16. septembrī Rīgā un 24. septembrī Stokholmā. Tajās tika analizēti un diskutēti visi novērtējumi un pieņēmumi, kas izmantoti sinerģijas aprēķinam, teikts uzņēmumu izplatītajā paziņojumā.

LMT un Lattelecom pārstāvji norāda, ka precīzāks aprēķins par ieguvumiem atkarīgs no vairākiem nākotnē sagaidāmiem apstākļiem un riska faktoriem.

Aprēķini veikti atbilstoši šā gada 9. septembrī Ministru kabineta izveidotās darba grupas uzdevumam un 30. septembrī iesniegti izskatīšanai ekonomikas ministram, informē Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lattelecom padomē notikušas izmaiņas, to pametot pieciem un pievienojoties diviem jauniem padomes locekļiem, liecina Lursoft dati.

SIA Lattelecom padomi pametis Somijas valstspiederīgais Juha Peka Vekstroms (Juha-Pekka Weckstrom), latvieši Uldis Ivars Grava, Raitis Tukāns un Kārlis Krēsliņš, kā arī Zviedrijas pilsone Ivonne Djerfa (Yvonne Djerf).

Izmaiņas reģistrētas 5. februārī, un tajā pašā laikā SIA Lattelecom padomei pievienojušies jauni padomes locekļi Latvijas pilsonis Jānis Brazovskis un ASV valstspiederīgais Džastins Benkrofts (Justin Wesley Bancroft). Tāpat uzņēmuma padomē darbu turpina zviedri Ove Lars Alms (Ove Lars Alm) un Joakims Rolfs Sundstroms (Joakim Rolf Sundstrom), Somijas pilsone Tīa Tuovinena (Tiia Tuovinen), kā arī latvieši Jānis Grēviņš un Gatis Kokins (padomes priekšsēdētājs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija «Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls?" Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas, ko varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem un jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

DALĪBNIEKI: A/s Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne, A/s DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins, A/s Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, A/s Ermitāžas aktīvu pārvalde valdes priekšsēdētājs Pēteris Matisons, investors un finanšu konsultants Kaspars Peisenieks.

Diskusijas saturs:

Kas kavē Latvijas kapitāla tirgus attīstību? Kāpēc atpaliekam no Igaunijas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība dod zaļo gaismu Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanai

Gunta Kursiša, 04.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja SIA Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanu no 11 līdz septiņiem.

Samazināt uzņēmuma padomi ierosināja Ekonomikas ministrija, un valsts a/s Privatizācijas aģentūra vienojās ar a/s Tilts Communications par Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanu.

Tilts Communications atbalstīja PA priekšlikumu, ka kompaktāka un profesionāli kompetenta padome padarīs uzņēmuma pārraudzību efektīvāku un nodrošinās operatīvāku padomes lēmumu pieņemšanas procesu. Vienošanās paredz, ka četrus pārstāvjus darbam padomē nominēs pēc Latvijas Republikas (LR) priekšlikuma, bet trīs - pēc Tilts Communications.

Pēc MK piekrišanas saņemšanas uzņēmuma dalībnieki ārkārtas sapulcē lems par grozījumu izdarīšanu uzņēmuma statūtos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Binde: LMT darbinieki strādā efektīvāk nekā Lattelecom

Dienas Bizness, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«2012. gadā apgrozījums uz vienu darbinieku LMT bija par 18% augstāks nekā Lattelecom. Savukārt tīrās peļņas rādītājs uz vienu darbinieku bija trīs reizes augstāks nekā Lattelecom. Tas nozīmē, ka LMT darbinieki strādā daudz efektīvāk,» intervijā laikrakstam Diena norāda Latvijas Mobilais telefons (LMT) prezidents Juris Binde.

Jautāts par Lattelecom un LMT apvienošanu, LMT prezidents norāda, ka pašlaik «kopējais fons principā tiek iztēlots tāds, ka Lattelecom viss nav perspektīvs, LMT visi rādītāji pasliktinās. Bet tad rodas jautājums – kāpēc uzņēmumam, kuram nav drošas attīstības perspektīvas, ir vajadzīgs uzņēmums, kam viss iet slikti?».

Abu uzņēmumu sadarbība un kooperācija principā ir iespējama, un tā notiek jau pašlaik, piemēram, LMT izmanto vairāk nekā 1100 kilometru Lattelecom optiskās līnijas kā maģistrālos tīklus, norāda J. Binde. Viņš atzīst, ka sadarbība varētu notikt arī satura veidošanas jomā. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka «jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos nav jārisina uzņēmuma vadības, tātad valdes, un pat ne uzņēmuma padomju līmenī.» «Šādus jautājumus parasti lemj īpašnieki, kas šajā gadījumā ir Latvijas valsts un TeliaSonera. Šādā līmenī arī jārisina sarunas par to, ko īpašnieki plāno darīt ar sev piederošajiem aktīviem,» norādīja J. Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup sagatavo pirmo ESG ziņojumu

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis nu kļuvis par kandidātu uz Lattelecom padomes locekļa amatu. Latvijas pusi telekomunikāciju uzņēmumā nu pārstāvēs Jānis Brazovskis, Džastins Bankrofts un līdzšinējie padomes locekļi - Gatis Kokins un Jānis Grēviņš.

Atbilstoši iepriekš panāktajai vienošanās a/s Tilts Communications A/S (Tilts) par SIA Lattelecom (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu Nomināciju komiteja darbam Lattelecom padomē ir rekomendējusi apstiprināt 4 padomes locekļus līdzšinējo 6 vietā. Līdz ar to padomes locekļu skaits tiks samazināts no 11 līdz 7. Latvijas pusi padomē turpmāk pārstāvēs 4, bet Tilts 3 padomes locekļi. Lēmumu par padomes locekļu iecelšanu amatā vēl jāpieņem uzņēmuma dalībnieku sapulcei.

Nomināciju komiteja veica Lattelecom padomes kandidātu kompetenču izvērtēšanu un vienojās, ka esošo padomes locekļu Gata Kokina un Jāņa Grēviņa kompetence tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā būtu jāpapildina, piesaistot speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu pārraudzībā. Nomināciju komiteja vērsās pie 9 nozaru organizācijām ar lūgumu nominēt kandidātus ar finanšu vadības pieredzi. Izvērtējot nozaru organizāciju ieteiktos kandidātus, kā labākos finanšu jomas speciālistus darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja atzina Jāni Brazovski un Džastinu Bankroftu (Justin Bancroft).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kas Tev jāzina 24. septembra rītā

Dienas Bizness, 24.09.2013

Metalurga potenciālais investors izskatās šaubīgs

Liepājas metalurga potenciālais investors, visticamāk, ir aktīvu pārvaldes kompānija, nevis metalurģijas uzņēmums Dalpolymetal.Lasīt tālāk...

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Liepājas Metalurga potenciālais investors izskatās šaubīgs - Krievijas metalurģijas kompānijas Dalpolymetal īpašnieku iepriekšējie darījumi un juridiskās shēmas vieš bažas par uzņēmuma spēju nākotnē atjaunot ražošanu. Šorīt DB vēsta par Latvijas rūpniecības flagmaņa iespējamo investoru, kas bažas par rūpnīcas nākotni nekliedē.

Lietuvas cīņā ar atkarību no Gazprom iespējams jauns pavērsiens - Eiropas Komisija (EK) neizslēdz šai valstij sniegt atbalstu smagajās sarunās ar Krievijas dabasgāzes milzi. Ar pārmaiņām dabasgāzes apgādes jomā var nākties rēķināties arī Latvijai.

Komentāri

Pievienot komentāru