Latvijas kokrūpnieki šogad varētu sasniegt nelielu kopējā apgrozījuma un eksporta apmēru kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Pieņemu, ka mums būs neliels eksporta un neliels kopējā nozares apgrozījuma pieaugums, sacīja Klauss, piebilstot, ka kokrūpnieki arvien vairāk savu produkciju pārstrādā uz vietas Latvijā, tādējādi palielinot tās eksporta vērtību.

Viņš arī atzina, ka precīzi dati par nozares kopējiem rādītājiem šā gada pirmajā ceturksnī tiks apkopoti vēlāk, taču kokrūpnieki šā gada pirmo ceturksni aizvadījuši labāk nekā sākotnēji prognozēja. "Pagājušā gada beigās mums bija pamatīgas bažas par mežizstrādes un kokrūpniecības blakus produktu - malkas, papīrmalkas, šķeldas un skaidas - tirgiem. Šķita, ka būs izaicinājumi šo produktu noieta ziņā, nemaz nerunājot par cenu. Taču cena ir kritusies un noiets fiziskos apmēros bijis daudz labāks nekā mēs bijām domājuši," sacīja Klauss. Pozitīvi esot vērtējams arī tas, ka atsevišķu produktu, piemēram, zāģmateriālu cena globālajos tirgos ir paaugstinājusies. Labi klājas arī kokrūpniecības produkcijas tālāk apstrādes jomā. Piemēram, uzņēmums "Cross Timber Systems", kas ražo lielizmēra masīvkoka plātnes, realizējis vairākus projektus.

1. septembrī Rīgā ieradīsies Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas ( CEI-Bois) priekšsēdētājs Bo Borgström, lai kopīgi ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) prezidentu Juri Biķi apspriestu Eiropas kokrūpniecības attīstības plānus un Latvijas vietu un lomu šajos procesos, norādīts LKF informācijā. Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) kopš 2000. gada ir pilntiesīgs Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas (CEI-Bois) biedrs. CEI-Bois apvieno divdesmit Eiropas valstu nacionālās kokrūpniecības federācijas un astoņas Eiropas koksnes produktu federācijas. Lai veicinātu Eiropas kokrūpniecības konkurētspēju CEI-Bois sadarbībā ar dalīborganizācijām ir izstrādājusi un uzsākusi realizēt stratēģiskās attīstības projektu „Industrijas karte 2010”, kura stratēģiskie mērķi ir palielināt koksnes produktu pielietošanu un jaunu produktu attīstību. CEI-Bois sadarbībā ar Eiropas Meža īpašnieku konfederāciju (CEPF) un Eiropas papīra nozaru konfederāciju (CEPI) izstrādā zinātnes, izglītības un IT tehnoloģiju attīstības projektu Eiropas meža nozarei – „Mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības tehnoloģiskā platforma” . Šī projekta mērķis ir palielināt inovāciju, zinātņietilpīgu tehnoloģiju un jaunu produktu izstrādi ES kokrūpniecības konkurētspējas paaugstināšanai globālajā tirgū. Visos šajos projektos aktīvi piedalās arī LKF eksperti un uzņēmēji, tādejādi veicinot Latvijas meža nozares integrāciju un stiprinot tās lomu ES meža nozares attīstības procesos, norādīts LKF informācijā.

No 23. līdz 25. novembrim Latvijā, Cēsīs, notiks starptautiskais koksnes hakatons Garage48 Wood 2. Tajā jau otro reizi vienkopus pulcēsies Igaunijas un Latvijas kokrūpniecības nozares praktiķi, industriālie dizaineri, arhitekti, inženieri, kā arī saistīto jomu studenti, kuri kopā ar profesionālu un nozarē atpazīstamu mentoru palīdzību 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

“Pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. Starpdisciplinārās komandas darbs pasākuma ietvaros, kad vienā komandā darbojas dažādu specializāciju pārstāvji, palīdzēja MVU pārplānot dažādus procesus uzņēmumu iekšienē vēlāk. Balstoties uz atsauksmēm, kopš pagājušā gada koksnes hakatons ir viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē,” uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, kura ikdienas darbā cieši sadarbojas ar kokrūpniecības industrijas uzņēmējiem.

Hakatons kā ideju un pieredzes apmaiņas formāts ir ierasts jaunu ideju un virzienu atklāšanas instruments daudzās citās radošo industriju nozarēs. “Kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā nolēmām organizēt hakatonu tieši kokrūpniecības nozarei, tajā sapulcējot starpdisciplināru dalībnieku sastāvu – gan nozares profesionāļus, gan dizainerus, arhitektus. Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Turklāt virkne no hakatonā dzimušajām idejām jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos,” norāda Laima Engere.

Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas (CEI-Bois) ietilpstošajām nozares organizācijām (EPF – Eiropas plātņu materiālu federācija, EOS – Eiropas zāģētāju organizācija), sadarbojoties ar Francijas Eiropas Parlamenta deputātiem, no 7. - 9. februārim Eiropas Parlamenta ēkā Briselē rīko izstādi «Apturiet klimata izmaiņas - lietojiet koksni!» (Tackle climate change: Use wood). Izstāde paredzēta, lai uzsvērtu koksnes un koksnes produktu pozitīvo ietekmi uz ilgtspējīgu sabiedrības sociāli ekonomisko attīstību, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācijas informācijā. Uz izstādes atklāšanu ir aicināti visi Eiropas Parlamenta deputāti, tāpat arī ES kokrūpniecības nozares organizāciju pārstāvji. Latvijas Kokrūpniecības federācija pēdējos četros gados aktīvi ir iesaistījusies ES profesionālo nozaru organizāciju darbā un, pats svarīgākais, aktīvi piedalās kopējo ES kokrūpniecības stratēģisko attīstības dokumentu izstrādē un to ieviešanā. Pirms trīs gadiem Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas vadībā tika uzsākts un pašlaik veiksmīgi turpinās darbs pie Eiropas kokrūpniecības stratēģiskās attīstības dokumenta «Roadmap 2010». Viens no šīs aktivitātes stratēģiskajiem procesiem ir Koksne ilgtspējīgā attīstībā»,norādīts latvijas Kokrūpniecības federācijas informācijā.

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Meža nozares eksporta ienākumi šogad ir par 181 milj. Ls jeb 39.6 % mazāki. To liecina Zemkopības ministrijas apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

«Realizācijas cenu kritums ārvalstu tirgū ir tas, kas visvairāk «nosēdināja» eksporta ieņēmumus un ko Latvijas rūpnieki nekādi nevar ietekmēt,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka vidējā cenas kritums šogad salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ir 13 %.

Turklāt jārēķinās ar to, ka vairāki Latvijā strādājošie kokrūpnieki, lai paplašinātu savu produktu pielietojamību, ir atsākuši savu izstrādājumu realizāciju daudz lētāko preču grupās, kas tādējādi rada mazākus ienākumus nekā dārgās preču grupas, norāda K. Klauss. Viņš uzsver, ka šogad salīdzinājumā ar 2008. gada I pusgadu ir ļoti atšķirīgs eksportēto preču grozs.

Meža nozares kontroles un servisa iestāžu būtiski apcirptais finansējums var negatīvi ietekmēt kokapstrādi. Tā atzīst Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norāda, ka pirms pieņemt kādu lēmumu tomēr ir nepieciešams izvērtēt risku, kāds attiecīgā lēmuma rezultātā var iestāties. «Meža nozarei ir būtiski pirms tiek veikta jebkāda mehāniska izdevumu griešana, tomēr ir nepieciešams novērtēt iespējamos risku ar kuru var nākties saskarties — eksportrētājiem,» skaidro K. Klauss. Viņš norāda, ka valdības lēmums Valsts meža dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam par vairākiem simtiem tūkstošu Ls var apdraudēt koksnes izstrādājumu eksportu.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Kokrūpniecības eksportā šogad, visticamāk, gaidāms kritums, lēš Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzina, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmijas sākumā - marta vidū un aprīļa sākumā - nozare pieļāva sliktāku scenāriju, nekā īstenojies realitātē, proti, tika gaidīta realizācijas apstāšanās, pasūtījumu neesamība, taču, iespējams, ir izpildījies labvēlīgākais scenārijs.

Klauss skaidroja, ka kokapstrādes uzņēmumiem pasūtījumi šobrīd ir ilgākam laika periodam uz priekšu, tostarp daudziem uzņēmumiem pasūtījumi ir divus vai trīs mēnešus uz priekšu. Tāpat - ja sākotnēji tika prognozēts, ka Apvienotajā Karalistē būvniecība atjaunosies tikai jūnijā, aktivitāte atsākās jau maijā un atsevišķos produktu segmentos šobrīd šajā tirgū ir samērā liels deficīts.

Latvijas kokrūpniekiem visgrūtāk ir piesaistīt darbiniekus Rīgā un Pierīgā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

«Runājot par darbaspēka pieejamību, tā ir ļoti apgrūtināta Rīgā un Pierīgā - tur jau trūkst visa veida speciālistu. Rīgā arī oficiālais bezdarba līmenis ir ļoti zems. Savukārt reģionos vairums federācijas uzņēmumu nav veikuši tādas investīcijas, kas liktu krietni palielināt darbinieku skaitu. Ja nodarbini 50 vai 100 cilvēkus un tev ir jāatrod vēl divi, tad tā nav lielākā bēda, ja vien šiem diviem netiek izvirzītas kosmosa tehnoloģiju izglītības prasības,» teica federācijas izpilddirektors.

Viņš piebilda, ka kopumā nozarē nav akūta darbinieku trūkuma, taču vienlaikus nav pārliecības, ka būtu viegli palielināt darbinieku skaitu par vienu maiņu vai īsā laikā piesaistīt konkrētus speciālistus, kuri ir apmācīti, piemēram, darbam ar simtiem tūkstošus eiro vērtiem darba galdiem, ja tas pēkšņi būtu nepieciešams. Retais uzņēmums būtu drošs, ka atradīs cilvēkus un var to darīt. «Deficīts palielinās atkarībā no pret darbiniekiem izvirzītajām prasībām. Ja tev vajag tūlīt, uz vietas cilvēkus, kas strādā ar tādu programmējamo darba galdu, kas ir konkrēti tev, un nākamajā dienā viņam ir jāspēj darīt to, ko viņa kolēģis ir darījis iepriekšējos trīs gadus, protams, tādus nevar ātri atrast, var tikai pārpirkt,» sacīja Klauss.

Mežu un kokapstrādes nozare Latvijā jau patlaban ir gatava palielināt koksnes produktu īpatsvaru būvniecībā, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzīmēja, ka būtu apsveicami, ja Latvijas būvindustrijā tieši šo materiālu sāktu izmantot biežāk ne vien privātmāju, bet arī publisko ēku celtniecībā. "Patlaban jau varam runāt par atsevišķiem pozitīviem signāliem, piemēram, Salaspilī no koka būvmateriāliem top bērnudārzs. Valsts mērķtiecīgais atbalsts varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu koka ēku būvniecības renesansi visā Latvijā," teica Klauss.

Publisko ēku iepirkumos jāparedz obligāta koksnes būvmateriālu izmantošana 

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata...

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors skaidroja, ka koksnes produktu plašāka izmantošana būvniecībā varētu palīdzēt virzībai uz klimatneitralitāti, tostarp CO2 izmešu samazināšanu. "Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas atzīmēja, ka tikšanās savstarpējās tikšanās laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV) paudis līdzīgu viedokli, uzskatot, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos.

Ministrs esot norādījis, ka obligāti vajadzētu paredzēt koksnes materiālu izmantošanas minimumu ēkām, kas tiek celtas par valsts budžeta līdzekļiem, vismaz 20% apmērā.

Klauss skaidroja, ka koksnes atjaunojamo resursu izmantošanai nākotnē būs arvien lielāka loma, jo koksnes būvmateriāli ir starp videi visdraudzīgākajiem. Koka ēkas ļauj samazināt energoietilpīgu materiālu izmantošanu un tāpēc visā pasaulē ir atzītas par vienu no galvenajiem sabiedrotajiem klimata izmaiņu mazināšanā.

Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000.gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgi strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF), ņemot vērā kokrūpniecības uzņēmumu interesi par sadarbību ar Baltkrievijas meža nozares uzņēmumiem un Baltkrievijas koksnes resursu tirgu jau vairākus gadus uztur kontaktus ar meža nozares pārstāvjiem Baltkrievijā, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācija informācijā. Šodien 14. oktobrī LKF parakstīs sadarbības līgumu ar Baltkrievijas universālo preču biržu. Līgumā atrunāta sadarbība informācijas apmaiņas jomā, par meža sektora attīstību un koksnes produktu tirgus stāvokli abās valstīs, kā ietvaros Latvijas Kokrūpniecības federācijas struktūrvienība Meža nozares informācijas centrs sniegs konsultācijas par koksnes produktu standartizāciju un citiem metodiskiem jautājumiem,, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācija informācijā. LKF prezidents Juris Biķis uzskata, ka šis līgums pavērs ceļu Latvijas meža nozares pārstāvjiem aktīvākai sadarbībai ar Baltkrievijas kolēģiem, jo, lai pieņemtu lēmumus par jebkādas darbības uzsākšanu, vispirms ir nepieciešama kvalitatīva informācija uz ko balstīt savus nodomus. Biķa kungs izsaka cerību, ka informācijas apmaiņas līguma ietvaros izveidosies abpusēji izdevīgi biznesa kontakti starp mūsu valstu uzņēmējiem,, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācija informācijā.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

15.- 16. novembrī Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas (CEI-Bois) Ģenerālā asambleja notiks Latvijā, Jūrmalā Baltic Beach Hotel telpās. Šajās dienās Latvijā ieradīsies 43 Eiropas kokrūpniecības pārstāvji, kas reprezentēs 20 nacionālo valstu kokrūpniecības federācijas un 8 Eiropas kokrūpniecības produktu asociācijas, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācijas informācijā (LKF). LKF prezidents J.Biķis uzskata: „CEI – Bois ģenerālās asamblejas norise Latvijā norāda, ka mums šajā nozarē ir konkrēta vieta un loma, tiesības un pienākums līdzdarboties Eiropas konkurētspējas veicināšanā. Latvijas kokrūpniecība un tās straujā attīstība atspoguļojas ne tikai Latvijas eksporta rādītājos, bet arī pašreizējā Eiropas partneru attieksmē pret savstarpējiem sadarbības projektiem.”

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

“Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija”, tā K.Klauss.

Mežizstrādes nozares nākotnes tendences pārsvarā saistītas ar ilgtspējas ieviešanu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja konferencē "Digitālā transformācija kokmateriālu plūsmai meža nozarē".

Viņš uzsvēra, ka tuvāko gadu vīzija nozarē saistāma ar mežizstrādes miera perioda ievērošanu putnu ligzdošanas laikā. Šāda iniciatīva no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas novirzīts izvērtēšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Iniciatīvas pieņemšana nozīmētu 90 dienu miera periodu, tādā veidā apturot vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Tāpat Klauss atzīmēja Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam nozīmi, kas paredz katrā dalībvalstī izveidot aizsargājamas teritorijas 30% apmērā no sauszemes platības, tādā veidā aizsargājot arī mežu teritorijas.

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

Eiropas kokrūpnieki situāciju nozarē analizēs un nākotnes plānus kals Latvijā, jo Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas (CEI-Bois) ģenerālā asambleja notiks Jūrmalā šā gada 15.— 16. novembrī. Tas būs pirmais tāda ranga organizācijas, kāda ir CEI-Bois, pasākums Latvijā. CEI-Bois apvieno divdesmit Eiropas valstu nacionālās kokrūpniecības federācijas un astoņas Eiropas koksnes produktu federācijas. arī Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) kopš 2000. gada ir Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas biedrs. Jāatgādina, ka šā gada jūnijā Latvijā jau notika kopīga Eiropas Saplākšņu asociācijas un Eiropas Plātņu federācijas ģenerālajā asambleja (abas asociācijas ir CEI-Bois biedri).

Iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju var vismaz īstermiņā radīt daudz biznesa izaicinājumus Latvijas kokrūpniecības nozarei, komentējot turpmāko Latvijas kokrūpniecības nozares sadarbību ar Baltkrieviju, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka sadarbība ar Baltkrieviju vienmēr ir saistījusies ar paaugstinātiem biznesa riskiem, Baltkrievijas meža nozare ir būtiska partnere Latvijas meža nozarei. Tostarp pērn Latvija no Baltkrievijas iegādājās koksnes produktus 171 miljonu eiro vērtībā, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā koksnes produktu importa.

Klauss norādīja, ka aptuveni pusi no importētā kokmateriāla veido skujkoku dēļi un brusas, ko Latvijā galvenokārt izmanto kā izejvielu tālākai apstrādei dažādu koksnes produktu ražošanai. "Šajā segmentā Baltkrievijas īpatsvars ir ļoti būtisks," uzsvēra LKF izpilddirektors, piebilstot, ka aptuveni puse no skujkoka zāģmateriāla importa nāk no Baltkrievijas.

Latvijas Kokrūpniecības federācija uzskata, ka valsts a/s Latvijas valsts meži apgrozījuma pieaugumu un 33,8 milj. Ls lielo peļņu ir veidojusi ne tikai efektīva uzņēmuma darbība, bet arī ļoti saspringtā situācija koksnes resursu tirgū 2004. gadā, kad visa gada garumā Latvijas kokrūpniecības uzņēmumi saskārās ar lielu izejvielu – koksnes – deficītu, kas attiecīgi paaugstināja koksnes cenas, ažiotāžas cenu līmenī. Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis uzskata, ka LVM darbības labos rādītājus nevar atdalīt no Latvijas meža kompleksa, tie noteikti jāskata un jāsaista kontekstā ar visas nozares konkurētspējas paaugstināšanos, kuras veiksmīga darbība kopumā garantē meža ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc liela daļa no peļņas ir jārezervē 2005. gada un 2006. gada LVM stabilai un prognozējamai darbībai vējgāžu seku apstākļos, meža ceļu un citas infrastruktūras straujākai sakārtošanai. Latvijas Kokrūpniecības federācija aicina LVM īpašnieku – valsti – iespējami lielu LVM peļņas daļu novirzīt Latvijas meža kompleksa konkurētspējas attīstībā. Kokrūpniecības nozare aicina investēt šos līdzekļus gan mežsaimniecības, gan kokapstrādes attīstībā, kā arī meža nozares zinātnes un izglītības finansēšanā, tādējādi paaugstinot Latvijas lielākās eksporta nozares konkurētspēju globālajā tirgū.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

Latvijas kokrūpniecībā lapu koku pārstrāde vienmēr ir bijusi būtiska sastāvdaļa, bet pēdējos gados šī sektora nozīmība ir īpaši pieaugusi, jo, pieaugot starptautiskajai konkurencei skujkoku tirgū, lapu koku pārstrādei ir pievērsušies daudzi mazie un vidējie uzņēmumi. Pie tam ražoti tiek galvenokārt izstrādājumi ar augstu pievienoto vērtību konkrētiem klientiem. Tādēļ pēdējo mēnešu notikumi lapu koku tirgū nopietni apdraud šī perspektīvā Latvijas kokrūpniecības sektora pastāvēšanu, tāpéc notika lapu koku pārstrādes uzņēmumu sanāksme. Sanāksmē bija pārstāvēti praktiski visi lapu koku pārstrādes virzieni, tai skaitā uzņēmumi, kuri šodien vēl nav iesaistījušies nevienā no kokrūpniecības asociācijām,norādīts Latvjas Kokrūpniecības federācijas informācijā. Sanāksmē tika izanalizēta situācija, kāda izveidojusies ar lapu koku piegādēm pārstrādes uzņēmumiem. Tika atzīmēts, ka neskatoties uz to, ka cenas pēdējos trijos mēnešos augušas vairāk kā par 25%, ievedums no kaimiņvalstīm, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, dubultojies, tas nav nosedzis deficītu. Krīzes situāciju radījušas janvāra vējgāzes, jo gan mežizstrādes uzņēmumi, gan privāto mežu īpašnieki mobilizējuši visus spēkus vētras postījumu likvidācijai, kur galvenokārt ir skuju koki, bet lapu koku ciršana ir palikusi novārtā. Stāvokli sarežģī arī tas, ka līdzīga situācija ar vējgāzēm ir Zviedrijā un aizjūras uzņēmumu plāno lapkoku iztrūkumu kompensēt ar piegādēm no Baltijas valstīm. Sanāksmes dalībnieki pieņēma lēmumu izveidot darba grupu un tūlīt uzsākt darbu samilzušo problēmu risinājumu meklēšanas lapu koku pārstrādes sektorā. Darba grupā pārstāvēti uzņēmēji no visiem Latvijas reģioniem,norādīts Latvjas Kokrūpniecības federācijas informācijā.

Latvijas Kokrūpniecības federācija visiem interesentiem piedāvā apmeklēt nākamo Wood for good semināru „Līmētās koka konstrukcijas sabiedrisko celtņu būvniecībā”, kas notiks . 17. oktobrī, viesnīcā ”Islande Hotel” un iepazīties ar tādiem pasaulē pazīstamiem projektiem kā Leonardo tilts un Gardermoen lidosta, Sundsvall daudzstāvu koka apbūve un Sibelius koncertzāle. Tāpat semināra dalībniekiem būs iespēja uzzināt vairāk par Latvijā pagaidām vienīgā projekta realizāciju, kur industriālo ražošanas telpu nesošajās konstrukcijās tiek izmantoti līmēti konstrukciju kokmateriāli. Semināra ietvaros Latvijas Kokrūpniecības federācija Latvijas Arhitektu savienībai, Latvijas Būvnieku asociācijai, Latvijas Būvinženieru savienībai un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātei, kā arī Būvniecības fakultātei ir paredzējusi dāvināt informatīvo materiālu „Izvēlieties koksni!”.Šā gada pavasarī Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Nordic Timber Council (Zviedrija, Somija, Norvēģija) un Puuinfo (Igaunija) sadarbības projekta „Ziemeļeiropas valstu koksnes pielietošanas veicināšanas sadarbības tīkls” ietvaros notika pirmais Wood for good seminārs „Koka apbūves attīstība pilsētās”, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācijas informācijā.