A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Krievijas zilā kurināmā piegādes uz Eiropu caur Ukrainu nevarēs atjaunoties agrāk kā pēc trim dienām tehnisku iemeslu dēļ.

Gāzes piegādes atjaunošanu gaida tūkstoši Eiropas uzņēmumuPar to šodien žurnālistus paziņoja Eiropas Komisijas pārstāvis Ferāns Taradelass Espuni. Ukraina paziņojusi, ka tehniski nespēs nodrošināt gāzes tranzītu uz Eiropu pēc 36 stundām pēc tās piegādes atsākšanas no Krievijas.

Gāzes piegādes atjaunošanu gaida tūkstoši Eiropas uzņēmumuIepriekš Gazprom vadītājs Aleksejs Millers paziņoja valsts prezidentam Dmitrijam Medvedevam, ka gāzes piegāde uz Eiropu var atjaunoties šodien, uzreiz pēc dokumentu parakstīšanaspar neatkarīga starptautiska mehānisma izveidošanas Krievijas zilā kurināmā tranzītam cau Ukrainas teritoriju.

Atjaunojot vēsturisku ēku kompleksu, Saulkrastos izveidota apartamentu viesnīca "Villa Gaida". Tās īpašnieks Sigits Duduris nākotnē iecerējis turpināt ēku atjaunošanas darbus.

Vietā, kur atrodas "Villa Gaida", iepriekš atradās vēsturisku ēku grupa, ko 19.gadsimta vidū uzbūvēja tālbraucējs - kapteinis Sīmanis Skuja, šajā vietā iekārtojot sev divas lielas vasarnīcas un vairākas palīgēkas. Kopš tā laika teritorijas īpašnieki mainījušies daudzas reizes, ēkas pamatīgi izpostītas, taču pamazām S. Duduris īpašumu pa gabaliņiem ir daļēji sakomplektējis atpakaļ.

S. Duduris skaidro, ka ideja radusies pakāpeniski, līdz pēdējais piliens bija arhitekta pamanītās vērtības zem pamatīgā kultūrslāņa. Ēku atjaunošanas darbi sākti pirms 7-8 gadiem, un patlaban restaurētas un viesus uzņem divas no ēkām ar astoņiem apartamentiem.

"Pieprasījums jau bija vērojams pirmajās nedēļās, neskatoties uz to, ka atvēršanas laiks sakrita ar smagāko neziņas periodu. Daudzi no viesiem sekoja "Villa Gaida" stāstam "Facebook", kas regulāri tika publicēts jau pirms atvēršanas. Sezonā aicinām viesus pie mums apmesties uz nedēļu vai ilgāk, taču nesezonas laikā apartamentus piedāvājam arī nedēļas nogalēm un svētku dienām. Mūsu lielā vēlme ir daļā apartamentu sameklēt ilgtermiņa viesus," stāsta S. Duduris.

No precīzām prognozēm atturoties, Latvijas mazumtirgotāji, par spīti ekonomiskajai lejupslīdei valstī, decembri sagaida optimistiski. Visi mazumtirgotāji atzīst, ka šogad ir jūtama patērētāju paradumu maiņa un cilvēki aizvien lielāku uzmanību pievērš tieši atlaidēm un ir kļuvuši praktiskāki.

Tomēr vismaz abi lielākie mazumtirgotāji, raugoties uz gada nogali, ir diez gan optimistiski. "Raugoties uz mūsu pircējiem, jūtam zināmas pārmaiņas viņu iepirkšanās paradumos - tās mēs respektējam un pielāgojam savu ikdienas darbu," atzīst Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. "Tomēr kopumā es nekādu bēdu ieleju nesaskatu, šī gada decembra sajūtas ir līdzīgas kā citus gadus, šogad pat tās ir ziemīgākas – beidzot ārā ir sniegs," tā viņš. Arī SIA Maxima Latvija pārstāve Evija Ercmane uzsver, ka šī gada decembris tiek gaidīts ar vislabākajām domām un lieliem plāniem. "Nevienam nav noslēpums, ka Ziemassvētki ir tas laiks, kad cilvēki vēlas iegādāties visu nepieciešamo gan īpašās noskaņas radīšanai mājās, gan svētku galdam, kā arī dāvanām, un vienlaikus vēlas veikalos pavadīt pēc iespējas mazāk laika," stāsta E. Ercmane.

Pie Spānijas krastiem vairāki desmiti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu gaida iespēju tikt izkrautiem, bet Spānijas gāzes pārvades tīklu operatori brīdinājuši, ka varētu apturēt izkraušanu, kamēr tiek atrisināta "ārkārtējā situācija".

Ja drīzumā netiks novērsts LNG kuģu sastrēgums pie Spānijas, tie varētu sākt meklēt alternatīvas ostas ārpus Eiropas, kur izkraut kravu.Pie Spānijas krastiem iespēju tikt izkrautiem gaida vairāk nekā 35 LNG kuģi, no kuriem vismaz astoņi ir noenkurojušies Kadisas līča rajonā, pirmdien atklāja mākleri, analītiķi un anonīmi avoti LNG termināļos.

Šonedēļ Spānijā ir pieejamas tikai sešas vietas regazifikācijas termināļos, atklājis kāds anonīms avots gāzes sektorā.

Spānijas, kurai ir seši LNG termināļi, nacionālais gāzes pārvades tīklu operators "Enagas" pirmdien paziņoja, ka tiek "izsludināta ārkārtējā operatīvā situācija", kurā varētu tikt atteikta LNG kuģu izkraušana termināļu pārslodzes dēļ.

Par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā 17% aptaujāto iedzīvotāju, liecina pēc Hansabankas pasūtīja veiktās aptaujas dati. Visaktīvāk par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā aptaujātie ar augstiem ienākumiem (virs 500 Ls).

Tuvākā gada laikā zemes iegāde aktuāla ir 4% visu aptaujāto, tuvāko triju gadu laikā - 6%, bet 7% atzīmējuši, ka šis jautājums viņiem būs aktuāls tuvāko 10 gadu laikā.

7% zemi mājas celtniecībai jau ir iegādājušies, 9% jau pieder zeme ar māju, bet 43% atzīst, ka viņiem zemes iegāde mājas būvniecībai tuvāko 5 gadu laikā nebūs aktuāla.

Vīrieši daudz biežāk domā par zemes iegādi mājai - 19% vīriešu tuvākajos gados plāno iegādāties zemi, kamēr tikai 5% sieviešu to plāno. Sievietēm izteiktāka ir tendence par šo jautājumu domāt 10 gadu perspektīvā.

Vīrieši daudz biežāk ir atzinuši, ka viņiem jau ir sava māja - 19% (sievietes - 5%).

Visaktīvāk par zemes iegādi savas mājas būvniecībai domā aptaujātie ar augstiem ienākumiem (virs 500 Ls) - 38% plāno tuvāko 10 gadu laikā iegādāties zemi savai mājai, turklāt 18% plāno to darīt jau 3 gadu laikā, bet 6% - tuvākā gada laikā. Savukārt 19% no šīs mērķa grupas sava māja jau pieder, bet 13% jau iegādājušies zemi.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Viena no lielākajām ASV pilsētām Ņujorka tuvāko 100 gadu laikā var paiet zem ūdens, ja paaugstināsies Atlantijas okeāna līmenis, ziņo rus.db.lv.

Ņujorka atrodas ASV ziemeļaustrumos pie Atlantijas okeāna, Hudzonas upes grīvā. Pilsēta atrodas tikai 5 metrus virs okeāna līmeņa un, ja turpināsies Grenlandes un Arktikas ledāju kušana, tad Ņujorka varētu paiet zem ūdens tuvāko 100 gadu laikā, teikts zinātnes žurnālā Nature Geoscience.

Jāatzīmē, ka krasta līnija Manhetenai dažās vietas ir tikai 1.5 metri.

Žurnāls uzskata, ka tieši Ņujorka, salīdzinot ar Londonu, Tokiju vai Sidneju, ir visneapskaužamākajā situācijā.

Pētījumi pieļauj iespēju, ka līdz 2100. gadam okeāna līmenis palielināsies par 51 cm, un tādējādi aplūšanas risks palielināsies ne tikai Ņujorkai, bet arī Vašingtonai un Bostonai.

Tuvāko divu gadu laikā aptuveni septītā daļa jeb 14% no Latvijas iedzīvotājiem plāno iegādāties mājokli, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūru TNS Latvia.

Mājokļa iegādi biežāk plāno Rīgas (36%) un Pierīgas (18%) iedzīvotāji.

Salīdzinoši biežāk nekā caurmērā mājokļa iegādi plāno gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem (49%) un vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti (29%).

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas ir dzīves apstākļu uzlabošana (55%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (37%). Vien aptuveni katrs desmitais respondents no tiem, kuri plāno iegādāties mājokli tuvāko divu gadu laikā, mājokļa iegādi motivē ar investīciju nekustamajā īpašumā.

Lielākā daļa iedzīvotāju, kuri tuvāko divu gadu laikā neplāno iegādāties mājokli, neizjūt nepieciešamību iegādāties mājokli vai arī viņiem jau ir savs mājoklis (71%). Tomēr daļu respondentu no plāniem par mājokļa iegādi attur dažādi šķēršļi. Divi biežāk minētie šķēršļi ir nepietiekami vai neregulāri ienākumi un nekustamā īpašuma augstās cenas.

Pēc ilgstošas prombūtnes ārzemēs uz pastāvīgu dzīvi Latvijā diasporas latvieši plāno atgriezties lielākoties tuvāko piecu gadu laikā, liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku veiktā pētījuma sākotnējie rezultāti.

Zinātniskā projekta vadītāja Inta Mieriņa šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātus informēja par pētījuma sākotnējiem rezultātiem, uzsverot, ka šie pagaidām ir tikai sākotnējie dati un pēc pilnveidošanas tie var nedaudz mainīties.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, no latviešu tautības cilvēkiem tuvāko piecu gadu laikā Latvijā noteikti plāno atgriezties 24%, šādu iespēju apsver 27%, bet pie noteiktiem apstākļiem atgrieztos 32%. Tikmēr atgriezties noteikti neplāno 2%, bet tuvāko piecu gadu laikā, visticamāk, neatgriezīsies 11%.

Vēl ir daudz tādu latviešu, kuri dzimtenē plāno atgriezties vecumdienās, bet tuvāko sešu mēnešu laikā atgriezties dzimtenē plāno vien niecīga daļa aptaujāto latviešu.

SIA Pata AB, investējot 15 miljonus eiro, iecerējusi Pleskavas apgabalā (Krievijā) izveidot kokapstrādes kompleksu.

Pēc Db aplēsēm Pata AB iecerētā kokapstrādes kompleksa projekts būtu līdz šim lielākais Latvijas meža nozares un, iespējams, pat visas Latvijas investīciju projekts rūpniecībā Krievijā tieši ražošanā. Kaut arī ražotnēs Krievijā investē ne viens vien uzņēmējs, tomēr ne tik lielas summas. SIA Pata AB pēc 2006. gada neto apgrozījuma - 34.31 milj. Ls - bija 7. lielākais meža nozares uzņēmums, bet pēc tīrās peļņas - 1.11 milj. Ls - 11. lielākais visā nozarē.

Līgums noslēgts

Rūpnīcas izveide jau ir uzsākta, jo novembra vidū tika parakstīts līgums starp Pleskavas gubernatoru Mihailu Kuzņecovu un SIA Pata AB īpašnieku Uldi Mierkalnu. Patlaban notiekot ražotnei nepieciešamās infrastruktūras darbi, kā arī zemes darbi.

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Vienas no lielākajām Latvijas kokzāģētavām SIA Gaujas koks direktors Vitālijs Čmihovs atzīst, ka Krievijas lēmums paaugstināt skujkoku zāģbaļķu izvedmuitu neesot ziņa, kas iepriecinātu kokrūpniekus. Viņš dzirdējis, ka Somijas kokrūpniekiem šis Krievijas lēmums samazināšot konkurētspēju. V. Čmihovs atzīst, ka arī Latvijā ir problēmas ar zāģbaļķu resursu sagādi, tāpēc kokrūpnieki izmanto Krievijas resursus. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai kokapstrāde vai vismaz — kokzāģēšana attīstītos tieši Krievijā, secina V. Čmihovs. Viņš uzskata, ka nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas,— vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk — vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas. Vēl vairāki aptaujātie speciālisti uzskata, ka Krievijā daudziem būtu jābeidz domāt, ka viņi vidēji ik gadu var apaļkoksnes cenas pacelt par 10 — 15 % un visi to turpinās pirkt, jo agrāk vai vēlāk šāda situācija varētu beigties.

Neraugoties uz sarežģīto situāciju apaļkoksnes tirgū, AS Latvijas valsts meži pērn strādājuši ar 257 milj. eiro neto apgrozījumu un aptuveni 51 milj. eiro tīro peļņu, valsts budžetā samaksājot vairāk nekā 106 milj. eiro, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda 2016. gada provizoriskie valsts mežu apsaimniekotāja valsts AS Latvijas valsts meži (LVM) saimnieciskās darbības rezultāti. «Šobrīd precīzs tīrās peļņas apmērs pirms audita vēl nav nosaucams,» audita rezultātus iesaka sagaidīt AS LVM valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš norāda, ka no tīrās peļņas lauvas tiesu kā dividendes saņems valsts budžets, atlikusī daļa tiks novirzīta investīcijām meža infrastruktūrā un mežsaimniecībā. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka tīrās peļņas apjoms ir lielāks, nekā pērn tika lēsts.

«Kokmateriālu cenu kritums lielākajos noieta tirgos ietekmē ne tikai kokrūpniekus, bet arī mežu īpašniekus, turklāt šo situāciju pastiprināja Brexit, eksplozīvā situācija Tuvajos Austrumos, peripetijas Turcijā, kā arī valūtas kursu svārstības,» visu koksnes izstrādājumu realizāciju ietekmējošo faktoru buķeti komentē R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka nu jau kuro gadu pēc kārtas papīrmalkas tirgus, maigi izsakoties, ir stagnējošs un piesardzīgās prognozes par pieprasījuma pieaugumu pagaidām nav piepildījušās.

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

«Nedomāju, ka, nosakot svara ierobežijumus — liedzot vētrā cietušās koksnes izvaešanu no mežiem — , ceļi daudz iegūs,» atzīst Latvijas Mežsaimnieku asociācijas valdes loceklis Andis Saulītis. Viņaprāt, slēdzot ceļus kravu pārvadājumiem, visus vētras seku radītos zaudējumus, kas jau tāpat ir mērāmi teju daudzos desmitos miljonu latu, valsts pilnībā uzkrauj uz mežu īpašnieku pleciem. Faktiski pašreizējā situācijā ieguvēji ir tie mežu īpašnieki, kuri jau ir izstrādājuši vētras postītās audzes un nogādājuši iegūto koksni pircējiem, vai arī tie, kuri vēl neko nav darījuši vētras seku likvidācijai un to plāno darīt pēc pavasara šķīdoņa. To īpašnieku izstrādātā koksne, kuri vēl nav paspējuši to nogādāt pircējiem, ievērojot noteiktos svara ierobežojumus pārvadājumiem, siltā laikā pārvērtīsies par malku, pieļauj A. Saulītis. Viņaprāt tādējādi, šie meža īpašnieki cietīs milzīgus zaudējumus. «Dīvaini, bet ceļu slēgšana koksnes izvešanai pie patērētājiem koksnes deficīta apstākļos stimulēs kokrūpniekus izmantot importētos baļķus, pat no Zviedrijas,» secina A. Saulītis un jautā — vai Latvijas valsts institūcijas tādējādi darbojas koksnes importētāju, vai tomēr vietējo vairāk nekā 150 000 meža īpašnieku interesēs.

Ārēji pievilcīgā un labas perspektīvas sološā Zaļā kursa īstenošanas iespējamie risinājumi bažīgus darījuši lauksaimniekus un mežsaimniekus, jo tie būtiski varot ietekmēt zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu saimnieku brīvības līmeni savos lēmumos.

Pašlaik par to, kādi varētu būt Zaļā kursa ieviešanas risinājumi, gan esot vēl pāragri spriest, vienlaikus dažādās auditorijās un arī publiskajā telpā notiek skaļa diskusija, kurā aktīvi iesaistījušās zaļās nevalstiskās organizācijas un zemes apsaimniekotāji. Tā kā šajos lēmumos galavārds pieder valdībai, tad tās atsevišķu locekļu iesaistīšanās šajās karstajās diskusijās tiek uztverta ļoti kritiski un tiek novērtēta kā būtisks riska faktors objektīvu, uz zinātniskiem pētījumiem pamatotu lēmumu pieņemšanai.

"Izstrādes dažādās stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus," kopējo situāciju raksturo Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņš steidz piebilst, ka lauksaimnieki (un arī visi citi zemes apsaimniekotāji) nav pret zaļajām idejām kā tādām, bet krasi iebilst pret pārspīlējumiem, stereotipiem un vienkāršu, kaut arī varbūt sākotnēji pievilcīgu ideju realizāciju bez analīzes par to īstenošanas sekām, it īpaši attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktu ražošanas izmaksām un cenām.

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

«Ieguvēji no akcīzes nodokļa atmaksas ieviešanas mežsaimniecisko darbu veicējiem būtu gan šo darbu darītāji, kuriem palielinātos konkurētspēja, samazinātos izmaksu pieaugums un risks saistībā ar degvielas cenu strauju pieaugumu, mežu īpašniekiem (valdītājiem), slēdzot līgumus ar mežizstrādes pakalpjumu sniedzējiem nebūtu jāizdomā sarežģītas shēmas pakalojuma cenu koriģēšanai, bet valstū samazinātos kreisās degvielas aprite,» secina mežistrādes a/s Tukuma MRS izpilddirektors Nikolajs Iškovs. Viņš norāda, ka jau šobrīd Igaunijas (arī Skandināvijas) mežistrādātāji ir konkurētspējīgāki nekā Latvijas tikai tādēļ, ka tiem Igaunijas valdība ir noteikusi atbrīvojumu no dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa. Turklāt pēc vairāku mežizstrādātāju domām nevar izslēgt iespēju, ka Igaunijas mežizstrādātāji sniegs pakalpojumus Latvijā, bet Igaunijā arī par šo darbu veikšanu vēl saņems akcīzes nodokļa atmaksu. M. Jurušs uzskata, ka aprakstītā shēma būtu nelikumīga. N. Īškovs uzsver, ka pēdējā laikā strauji pieauguši visu izmaksu — degvielas, rezerves daļu utt.— posteņi, tāpēc solītā akcīzes nodokļa atmaksa mežsaimniecisko darbu veicējiem ļautu nepaaugstināt savu pakalpojumu cenas. Ja akcīzes nodoklis netiks atmaksāts, tad, ņemot vērā, ka akcīzes nodokļa likme degvielai vēl augs, arī attiecīgo darbu pašizmaksa pieaugs un tas sāpīgi skars visu meža nozari, — meža īpašniekiem vai koksnes valdītājiem mežsaimnieciskie darbi būs jāpērk par dārgāku cenu, kas gan tiešā, gan netiešā veidā var ietekmēt visus piegāžu ķēdes dalībniekus, arī kokrūpniekus.

«Mazajiem kokrūpniekiem tiek doti pietiekami lieli atvieglojumi, jo tiem būs jāievēro četras vides aizsardzības prasības, kuras regulē šie noteikumi,» skaidro Vides ministrijas nodaļas vadītāja vietnieks Raimonds Kašs. Viņaprāt, nelielo kokrūpnieku sašutums ir nevietā, jo viņiem kopš 2002.gada ir jāievēro arī darba aizsardzības prasības, kas paredz nosūcējventilācijas ierīkošanu, kas atbilst arī šobrīd izvirzītajām vides aizsardzības prasībām. Viņaprāt, būtu neloģiski mazajiem atļaut piesārņot apkārtējo vidi un netikt kontrolētiem, kamēr lielākajiem ir jāpilda būtiskas vides aizsardzības prasības. «Tagad būs legālas iespējas kontrolēt nelielos kokrūpniekus, it īpaši gadījumos, kad no apkārtējiem iedzīvotājiem tiek saņemtas sūdzības par skaidām un putekļiem, kas piesārņo to teritoriju un apdzīvotās vietas, un likt tiem ja ne novērst to emisiju, tad vismaz būtiski samazināt,» uzsver R. Kašs. Viņš arī noraida nelielo kokrūpnieku izteiktos pārmetumus par to, ka tagad vides inspektori varēs sodīt pat tos, kuri zāģē malku šķūnī savām vajadzībām.

Šā gada 1.aprīlī stājas spēkā jaunie Krievijas koksnes izvedmuitas tarifi un pašreizējā minimālā likme 10 eiro/m3 tiks paaugstināta līdz 15 eiro/m3, liecina Ekonomikas ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Pēc daudzkārtējām sarunām Eiropas Savienība nepanāca vienošanos ar Krievijas pusi par koksnes izvedmuitas nodevu nepalielināšanu. To lielā mērā noteica Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā sarunu virzība un Krievijas nespēja rast kompromisu citos atvērtajos divpusējos un daudzpusējos jautājumos.

Ņemot vērā Latvijas kokrūpniecības nozares intereses LR Ekonomikas ministrija atbalstīja Eiropas Komisijas iniciatīvu panākt vienošanos ar Krieviju, lai nepieļautu izvedmuitas paaugstināšanu. Tomēr sarunu gaitā neizdevās panākt vienošanos ar Krievijas pusi par koksnes izvedmuitas nodevu nepalielināšanu.

Krievijas lēmums paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas, Somijas, Zviedrijas un Vācijas kokrūpniekus. Saskaņā ar Krievijas valdības lēmumu izvedmuitas paaugstinājums gaidāms arī 2009. un 2011. gadā.

Valsts budžeta deficītu var mazināt ar lielāku pienesumu no valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM)

To kā vienu no iespējamajiem risinājumiem neformālās sarunās pieļauj daži politiķi. 2007.g. LVM tīrā peļņa bija 92.67 milj. Ls, bet 2008. g. 52.27 milj. Ls, taču šogad uzņēmums plānojis strādāt ar ievērojami mazāku tīro peļņu - vien aptuveni 9 milj. Ls. Nenoliedzot, ka šāds tīrās peļņas kritums ir saistīts ar koksnes cenu milzīgo kritumu šogad, tomēr viņus mulsinot ziņas par LVM ienākumiem, kas tiekot lēsti 131 milj. Ls apmērā (2008.g. — 148 milj. Ls), kas bija publicēts arī Db 26.06.2009. Neoficiāli tiek lēsts, ka LVM varētu samazināt savas izmaksas un arī realizēt vairāk koksni tādā veidā, kas ļauj ieplūdināt valsts makā vairāk.

Arī daži koksnes pircēji pieļauj, ka LVM varētu iegūt lielāku peļņu ko iemaksāt valsts kasē, ja vairāk pārdotu augošu koku cirsmu izsolēs, nevis apaļkoksnes sortimentus, jo šobrīd LVM «dotējot» kokrūpniekus ar 3 -7 Ls/m3.

Baltkrievijas lēmums par zāģbaļķu eksporta liegumu atbalsosies Latvijā, kokrūpniekiem būs jāmeklē alternatīva, mežu īpašnieki sagaida pieprasījuma pieaugumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī vairāk nekā pirms trijiem gadiem Baltkrievijas valdība pavēra iespēju uzņēmumiem eksportēt baļķus, tomēr šā gada februārī šī iespēja tika apturēta. «No Baltkrievijas pašlaik var izvest tikai baļķi, kurš ir apzāģēts, taču tāds vairs kā izejviela zāģētās produkcijas ražotājiem neder, un tas nozīmē, ka vietējiem šī kaimiņvalsts baļķu pārstrādātājiem būs jāmeklē, ar ko šo apjomu aizstāt,» secina koksnes tirdzniecības SIA Aca Timber valdes priekšsēdētājs Armands Apfelbaums. Viņš atzīst, ka šī problēma skars tikai tos kokrūpniekus, kuri zāģbaļķus iegādājās no Baltkrievijas. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, 2015. gadā no Baltkrievijas Latvijā importēti 0,4 milj. m3 skujkoku un 0,15 milj. m3 lapu koku apaļkoksnes. Protams, šajā apjomā ir ne tikai zāģbaļķi, bet arī papīrmalka.

Skujkoku apaļkoksnes importa apjomi pēc janvāra vētras varēja būtiski kristies, pieļauj kokapstrādes SIA Swedwood Latvia apaļkoksnes iepirkšanas vadītājs Juris Menniks. Savu viedokli viņš pamato ar to, ka šā sortimenta baļķu piedāvājums Latvijas tirgū būtiski pieauga un faktiski to deficīts, kas lika maksāt superaugstas un reizēm pat ekonomiski nepamatotas cenas, jau bija ķļuvis par pagātni, taču valdības neizlēmība vairāku nozarei būtisku jautājumu risināšanā, iespējams, koksnes importu un tā apjomu kāpumu lika saglabāt. «Kā lai plāno kokzāģētavas vienmērīgu darbu bez regulārām baļķu piegādēm situācijā, kad jebkurā brīdī pastāvēja risks, ka uz ceļiem tiks noteikti svara ierobežojumi, un legāli tos nepārkāpjot, izcirstos baļķus no meža līdz rūpnīcai nav iespējams piegādāt,» jautā J. Menniks. Viņš norāda, ka šāda problēma neapstāvēja importētajai koksnei. «Dīvaini, bet ceļu slēgšana koksnes izvešanai pie patērētājiem koksnes deficīta apstākļos stimulēja kokrūpniekus izmantot importētos baļķus,» secina J. Menniks. Savukārt vēl citi kokzāģētāji norādīja, ka importētā, it īpaši Krievijas skujkoku — egles — kvalitāte esot augstāka nekā pašu mājās iegūstamajai, turklāt importētajai esot labāka esot cenas un kvalitātes attiecība pret Latvijā iegūstamo.