Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegti 8.32 milj. m3 koksnes (5.49 milj. m3 valsts mežos un 2,83 milj. m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms 2008. gada pirmojos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogu laiku ir palielinājies par 0,50 milj. m3.

Tas, pēc Valsts meža dienesta speciālistu domām norāda to, ka lielākais skaits apliecinājumu koku ciršanai ticis izņemts janvāra mēnesī, kad vēl bija cerība uz salu un tika plānota koksnes resursu ieguve, savukārt februārī un martā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms salīdzinoši ir neliels gan valsts, gan pārējos mežos. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums, un tas vēl nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Ja valdība šogad akceptēs Zemkopības ministrijas piedāvāto koku ciršanas caurmēru samazināšanu, privāto meža īpašumu kopējā tirgus vērtība palielināsies par gandrīz miljardu eiro.

Kā šis skaitlis rodas? No valsts puses apzināti vai neapzināti ir daudz kas ticis darīts, lai privāto mežu tirgus vērtība būtu iespējami zema. Vispirms tika aizliegts saimnieciskos lēmumus pieņemt pašiem meža īpašniekiem. Ciršanas atļauju saņemšanai tika noteikti Ziemeļeiropai neparasti augsti ciršanas vecumi. Situācija uzlabojās, kad tika ieviesti ciršanas caurmēri, kas ļāva meža īpašniekiem ciršanas atļaujas saņemt pirms vecuma kritērija iestāšanās. Tomēr arī šie caurmēri tika noteikti ļoti augsti salīdzinājumā ar citām reģiona valstīm. Piemēram, Latvijā pašlaik vidējais diametrs, no kura drīkst cirst priedi, ir 27–39 centimetri, Igaunijā tas ir tikai 28 centimetri, savukārt Somijā un Zviedrijā šādu ierobežojumu nav vispār. Līdzīgi ir arī ar egli un bērzu. Šāda situācija ierobežo Latvijas mežu īpašnieku iespējas, un mēs zaudējam konkurencē ar kaimiņvalstīm. Kas no tā visa ir ieguvēji? Visvairāk – mežu uzpircēji.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

2006. gadā nocirsti 9,81 miljiem kubikmetri koksnes, kas ir tikai 77% no ciršanas apliecinājumos uzrādītā plānotā koku ciršanas apjoma, informē Valsts meža dienests.

2006. gadā valsts mežos nocirsti 4,42 miljoni kubikmetri koksnes jeb 45,1% no kopējā ciršanas apjoma, bet privāto meža īpašnieku, pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos iegūti 5,38 miljoni kubikmetri koksnes jeb 54,9% no kopējā ciršanas apjoma.

Kopējais ciršanas apjoms 2006. gadā ir mazākais pēdējo 10 gadu laikā.

Kopējais izcirstais koksnes apjoms 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājies par 1,48 miljoniem kubikmetru, pamatā tas ir noticis uz privātoo mežu rēķina, kur izcirstais koksnes daudzums 2006. gadā ir par 1,10 miljoniem kubikmetru mazāks kā 2005. gadā, bet valsts mežos kopējais izcirstās koksnes daudzums 2006. gadā ir samazinājies par 0,38 miljoniem kubikmetriem.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Zemes īpašniekiem nav pretenziju pret dabas vērtībām, tostarp aizsargājamām putnu sugām, to aizsardzību, taču, viņuprāt, ir nepieciešams kapitālais remonts procedūrās, kā nosaka (identificē) aizsargājamās dabas vērtības, kā to esamība (stāvoklis) tiek novērtēta atkārtoti pēc konkrēta laika, un vēl jo vairāk – šajā apsekošanā uz vietas obligāti jābūt īpašniekam vai viņa pilnvarotajam pārstāvim.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par to, kā notiek saimnieciskās darbības aprobežojumu uzlikšana, kādas iespējas to ietekmēt ir pašam zemes īpašniekam, un ko varētu darīt, lai konfliktsituācijas starp zemes saimniekiem un aprobežojumu noteicējiem mazinātos.

Zemes īpašnieki pauda pārliecību par šāda kapitālā remonta nepieciešamību pēc iespējas ātrāk, paralēli pārskatot kompensāciju apmērus tiem, kuriem ir liegta saimnieciskā darbība vai tā ierobežota. Kompensācijām par saimnieciskās darbības aprobežojumiem jābūt taisnīgām un samērīgām ar īpašuma vērtību.

Dancis gadu garumā

“Viss sākās 2013. gadā, kad zemi mantojumā atguvušais ārzemju tautietis nolēma savu īpašumu pārdot, to sadalot lauksaimniecības un mežsaimniecības zemēs. Uzņēmums bija gatavs iegādāties mežus, un, lai būtu korekts novērtējums, īpašnieks pasūtīja meža inventarizāciju, kas arī tika veikta un iesniegta Valsts meža dienesta vietējai mežniecībai. Dokuments tika pieņemts bez labojumiem un iebildēm, kā arī bez norādēm par kādu mikroliegumu vai aizsargājamu teritoriju. SIA MS Kārkli iegādājās zemi ar mežu un lūdza izsniegt ciršanas atļauju saskaņā ar meža apsaimniekošanas plānu. VMD Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļa 3.06. 2013. g. tādu (ar derīguma termiņu 31.12. 2015. g.) arī izsniedza. Kā sniegs uz galvas vasaras vidū bijis 21. jūnijā tās pašas VMD Kandavas nodaļas paziņojums par izsniegtā ciršanas apliecinājuma atsaukumu, jo 21.06. 2010. g. reģistrēts melnā stārķa mikroliegums,” pagātnes notikumus pārstāsta Mārcis Sniedziņš, SIA “MS Kārkli” īpašnieks.

Privātie mežu īpašnieki šā gada I pusgadā plānojuši izcirst koksni par 1.32 milj. m3 mazāk, kamēr valsts mežos par 1.43 milj. m3 vairāk nekā analogā laikā 2008. gadā.

To liecina Valsts meža dienesta apkoptā informācija par plānotajiem koksnes ciršanas apjomiem. Dati liecina, ka meža īpašniekiem un valdītājiem 2009. gada pirmajā pusgadā izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā ir 9.74 milj. m3 koksnes — no kuriem 7.28 milj. m3 valsts mežos, bet 2.46 milj. kubikmetru pārējos mežos.

Tādējādi apstiprinās pērnā gada nogalē izteiktās prognozes par to, ka zemās koksnes cenas būs galvenā bremze privāto mežu īpašniekiem, ko amortizēt centīsies ciršanai paredzētās koksnes apjoms valsts mežos. Tiesa, jārēķinās, ka ciršanas apliecinājumos norādītie plānotie ciršanas apjomi, nenozīmē izcirstos apjomus, jo ciršanu var veikt visa gada laikā vai pat pārdomāt un ciršanu neveikt.

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Lai kokrūpniecībai būtu pieejami koksnes resursi par konkurētspējīgām cenām valsts mežu apsaimniekotājs valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) ir palielināta ciršanas tāme par 2 milj. m3 2009. gadā.

Valdība akceptēja grozījumus noteikumos, kas nosaka koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2006. – 2010.gadam, paredzot šo apjomu palielinājumu par 4 milj. m3 15 750 ha platībā. Lai arī dabas draugi šādu pieaugumu nodēvējuši par katastrofālu, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze to noliedz, jo līdz šim pēdējos gados visā Latvijā tika izcirsti 10 – 12 milj. m3 koksnes, bet nākamgad ar visu palielināto LVM tāmi neizcirtīs pat šo apjomu. Turklāt Valsts meža dienesta atzinums liecina, ka LVM apsaimniekotajos mežos pieaugušās un pāraugušās audzēs ir uzkrājies 108 milj. m3 koksnes, no tiem 88,5 milj. m3 mežaudzēs, kas neatrodas dabas aizsardzības teritorijās. Turklāt palielinot maksimāli atļauto koku ciršanu par 4 milj. m3 2009. un 2010. gadā, koku ciršanas apjoms valsts mežos varētu palielināties par 19,5 %. Tas ir tikai 4,5% no 88,5 milj. m3, kurus saskaņā ar meža likumu atļauts nocirst galvenajā cirtē, norāda M. Roze. Viņš uzsver, ka netiek samazināts ne ciršanai pieļaujamo koku vecumus ne to diametrs. Šāda ārkārtas kompromisa lēmuma nepieciešamība pamatojas prognozēs par 2009. gada meža un kokrūpniecības sektoru attīstību. Kokrūpniecības piedāvāto apaļkoku sortimentu realizācijas cenu dēļ privātmežu īpašnieki 2009. gadā nocirtīs tikai ap 1.5 milj. m3 koksnes, kas ir teju vai 3,5 reizes mazāk nekā nocirta 2007. gadā —5.4 milj. m3. Savukārt premjers Ivars Godamnis norādīja, ka arī iepriekšējos gados LVM nav izcirtis to koksnes daudzumu, ko pieļāva noteiktā ciršanas tāme, tāpēc būtībā vispār ne par kādu ciršana sapjomu pieaugumu nav runa.

Pērn salīdzinājumā ar 2017. gadu par 1,15 milj. m3 ir pieaudzis kopējais nocirstās koksnes apjoms, ko veicinājusi izdevīgā koksnes cenu konjunktūra

Pērn privātmežos ciršanas apjoms bija par 0,97 milj. m3 lielāks, bet valsts mežos – par 0,18 milj. m3 lielāks nekā 2017. gadā, liecina Valsts meža dienesta apkopotie dati. Valsts mežos ir izcirsts par 0,73 milj. m3 mazāk nekā pārējos mežos, kaut arī pēc mežu platības valsts un privāto īpašnieku mežu apjoms ir līdzvērtīgs. Kopējie ciršanas apjomi pakāpušies līdz 12,59 milj. m3, kas ir pēdējo piecu gadu augstākais rādītājs, tomēr jāņem vērā, ka iepriekš ir bijuši gadi, kad izcirsts ir lielāks koksnes apjoms.

Vairāk ražos skābekli

«Pērn ir sasniegts sava veida ciršanas maksimums, kas ir iespējams, ņemot vērā Latvijā pieejamās mežizstrādes jaudas, » secina viens no lielākajiem privātmežu īpašniekiem Modris Fokerots. Viņš norāda, ka tieši mežizstrādes jaudas ir limitējošais faktors. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti daudz pāraugušo mežaudžu. «Ja īpašnieks kopj un cērt mežu, tad viņš gūst no tā labumu, ja ne, tad daba to paņem sev, koki sapūst un rada pamatu jaunu koku augšanai,» uz aksiomu norāda M. Fokerots. Viņš arī piezīmē, ka gadījumā, ja vajag, lai mežs ražo skābekli, nevis CO2, tad meži ir jākopj un jācērt tie, kuri sasnieguši attiecīgu stadiju, to vietā stādot jaunu mežu, kas tieši piesaista CO2 un ražo skābekli. «Faktiski var uzskatīt, ka pērn ir veiktas meža atjaunošanas cirtes un skābekļa ģeneratora jaudas palielināšana,» norāda M. Fokerots. Viņš atgādina, ka privātmežu īpašnieki, pateicoties ES struktūrfondu atbalstam, ir būtiski palielinājuši mežu kopšanu. «Protams, cena, jo tāds tās līmenis meža īpašniekiem nebija uzkritis jau vairāk kā 10 gadus un sazin, kad vēl tāds būs,» uz jautājumu, kas veicinājis privāto mežu ciršanas apjomu pieaugumu, atbild M. Fokerots. Viņš norāda, ka Skandināvijā visas koksnes cenas būtībā regulē tieši ar papīrmalkas cenām.

Eiropas apkures sezonas priekšvakarā, septembrī, enerģētiskā koksne un īpaši malka Eiropā kļūst arvien pieprasītāka. Senākais kurināmais šobrīd ir pats aktuālākais, jo paniku Eiropā rada ne tikai enerģētiskās koksnes iztrūkuma draudi, kas veidojas, atsevišķām valstīm aizliedzot koksnes eksportu, bet to kāpina arī bažas par “Nord Stream” gāzes cauruļvada bojājumiem.

Tikmēr skujkoku zāģbaļķa cena saglabājas gandrīz nemainīga, neskatoties uz pieprasījuma kritumu. Piegāžu pārtraukšanas no Krievijas un Baltkrievijas dēļ zāģbaļķu iztrūkums Eiropā ir lielāks un notur cenu nemainīgu, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Šobrīd lielākais enerģētiskās koksnes pieprasījums ir Francijā, Vācijā un citur Rietumeiropā. Vācijā ievērojami audzis pieprasījums pēc skursteņslauķu pakalpojumiem, iedzīvotājiem veidojot rindas. Latvijā izstrādātāji koncentrējas uz enerģētiskās koksnes nodrošināšanu, vairāk novirzot resursus tieši koksnes izstrādei, kas piemērota enerģētiskās koksnes ražošanai, nevis kvalitatīvu zāģbaļķu izstrādei. Augot koksnes pieprasījumam un vērtībai, žāģētavas bažās par garnadžiem, kas koksni varētu mēģināt iegūt nelikumīgā ceļā, pastiprina drošību, izbūvējot vārtus un uzstādot kameras. Latvijas koksnes tirgus apstākļus turpina diktēt tehnikas un darbaspēka pieejamības trūkums, kas ietekmē izstrādes apjomus. Sagaidāms, ka oktobrī un novembrī situācija tirgū vēl krasi mainīsies, jo apkures sezona ir tikko, tikko sākusies.

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks Nikolajs Vederņikovs

Pēdējos gados Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Furfurols, kas tulkojumā no latīņu valodas burtiski nozīmē sēnalu eļļa, jo pirmo reizi to ieguva no sēnalām, ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela.

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Kaut arī koksne ir resurss, kas dabiski atjaunojas un kura lietojuma veidi nosacīti ir neizsmeļami, tomēr ražotāji jau izsenis konkurē par pieejamo koksnes daudzumu. Šī konkurence ir tieši tas, kas spiež domāt par jaunām izmantošanas metodēm, jo pieprasījums pasaulē ir un tendence atgriezties pie vecā, labā koka materiāla kļūst arvien izteiktāka. Zinot ražotāju prasmes un Latvijas mežu nozares potenciālu dot vairāk izejmateriāla, būtu īstais laiks ielekt šajā attīstības un inovāciju vilcienā.

Neapšaubāmi meži Latvijā ir liela bagātība, taču tikai ar modernām tehnoloģijām, bieži pieminēto produkcijas pievienotās vērtības palielināšanu vien nepietiks. Šajā situācija ir skaidrs, ka Latvijas straujai un veiksmīgai attīstībai ir nepieciešams arī nodrošināt lielāku pieeju izejmateriālam – koksnei. Pozitīvus signālus šīs situācijas risināšanā ļauj nojaust pirms mēneša Latvijas darba devēju konfederācijas rīkotā diskusija «Mežu nozare – vadošā Latvijas tautsaimniecībā tagad un pēc 10 gadiem», kurā eksperti nonāca pie secinājuma, ka, saimniekojot ilgtspējīgi, Latvijas mežus ir vēlams izmantot intensīvāk un no tiem var droši iegūt vairāk koksnes.