SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Pretēji SIA “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājas Anitas Skudras publiski medijos dotajam solījumam, ka visi pārdotās kokzāģētavas “Norupe” darbinieki varēs saglabāt darbavietas pie jaunā īpašnieka, kapitālsabiedrības vadība ar nekorektām metodēm masveidā atbrīvojās no mums kā darbiniekiem vēl līdz uzņēmuma pāriešanai pie jaunā īpašnieka.

Šī gada 4.aprīlī “Rīgas meži” paziņojumā medijiem un sabiedrībai par “veiksmīgi” noslēgto pārdošanas darījumu uzsvēra: “…Savukārt otrs būtisks nosacījums no SIA “Rīgas meži” puses bija kokzāģētavas “Norupe” esošo darbinieku interešu ievērošana gan pārdošanas procesā, gan pēc tam. Kokzāģētavas pircējs šī darījuma ietvaros turpinās darba attiecības ar visiem 35 kokzāģētavas darbiniekiem, ņems vērā viņu darba stāžu, uzkrātos atvaļinājumus, kā arī ievēros SIA “Rīgas meži” Darba koplīgumā noteiktos darba devēja pienākumus.” Šo pašu faktu “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja uzsvēra arī citos medijos, piemēram, valsts mēroga televīzijās, radio, vadošajos interneta medijos.

Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Marguss Kohava norāda, ka pagaidām ir vienīgi noslēgts līgums ar energoapgādes kompāniju a/s Latvenergo par kokzāģētavas apgādi ar elektrību. «Kokapstrādes ražotne Krustpils pagastā (Jēkabpils rajons) būs, un kādu produkciju tajā ražos, konkrēti lēmumi tiks pieņemti nākoša gada pirmajos mēnešos,» sola M. Kohava. Viņš arī noliedza, ka Stora Enso Timber Latvijā kokzāģētavas realizācijas termiņu pārbīde kaut kādā veidā būtu saistīta ar Alītā (Lietuvā) uzņēmuma izveidotās kokzāģētavas problēmām ar zāģbaļķu iegādēm. «Jā, zāģētavai Alītā ir problēmas ar resursiem, taču tas neietekmē kompānijas lēmumu par jaunas kokzāģētavas būvi Latvijā,» uzsver M. Kohava. Viņš arī norādīja, ka nav mainījušās arī plānotās investīcijas jaunās ražotnes izveidei ap 50 milj. eiro. Jāatgādina, ka 2002.gada augustā Stora Enso Timber kļuva par Sylvester piecu kokzāģētavu un komponentu rūpnīcas Igaunijā un Latvijā galveno akciju turētāju. Šī darījuma rezultātā Stora Enso Timber kļuva par vienas kokzāģētavas (sākotnēji — a/s Launkalne Sawmill) Launkalnē (Valkas rajons) līdzīpašnieci. Kokzāģētava Launkalnē savā pirmajā darbības gadā saražoja 83 000 m3 zāģmateriālu, tādējādi kļūstot par piekto lielāko zāģmateriālu ražotāju Latvijā 2002. gadā. Savukārt a/s Stora Enso Timber neto apgrozījums pērn — 6.39 milj. Ls — ļāva kompānijai ieņemt 32 vietu meža nozares uzņēmumu topā pēc neto apgrozījuma. Stora Enso Timber Baltic Production Group attīstības direktors Margus Kohava: «Pašlaik strādājam pie kokapstrādes ražotnes koncepcijas — kādu produkciju ražot, kādos tirgos to realizēt un līdz ar to kādas koksnes pārstrādes iekārtas iegādāties.» Foto: V. Stīpnieks, Db

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" kokzāģētavu "Norupe", visticamāk, pārdos, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps.

Viņš klāstīja, ka ir iespējami trīs varianti, kā "Rīgas mežiem" izbeigt dalību kokapstrādes biznesā. Viens ir pārdot šo biznesu, otrs - iznomāt, trešais - pārdot aktīvus.

Auškāps uzsvēra, ka uzņēmuma mērķis ir atbrīvoties no kokzāģētavas maksimāli izdevīgi, līdz ar to, visticamāk, tā varētu būt uzņēmuma pārdošana.

Šis variants esot arī visdraudzīgākais 42 "Norupes" darbiniekiem, jo tādējādi, tiks noslēgta vienošanās ar nākamo īpašnieku par darbinieku saglabāšanu kokzāģētavā.

Auškāps norādīja, ka tiks dots uzdevums "Rīgas mežu" vadībai rīkot konkursu par konsultanta piesaisti labvēlīgākā scenārija atrašanai. Līdz gada beigām šis uzdevums būtu jāpaveic. Savukārt nākamgad varētu notikt jau uzņēmuma pārdošana vai "Rīgas mežu" iziešana no kokapstrādes biznesa kādā citā veidā.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

2004. gadā pirmo reizi trīs kokzāģētavas — SIA Vika Wood, SIA Swedwood Latvia Ltd un a/s Stroa Enso Timber kokzāģētavas spējušas pārkāpt pāri 200 000 m3 saražotās zāģētās produkcijas. To liecina Db pētījums par Latvijas lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem. Tāpat kā 2003. gadā arī pērn Latvijas lielākās kokzāģētavas pēc saražotās produkcijas apjoma m3 izteiksmē līdera pozīciju ir saglabājusi SIA Vika Wood. Tabulā ir redzami tikai 28 (2003. gadā — 36 ) Latvijas zāģmateriālu ražotāji, kas saražojuši vairāk par 10 000 m3 zāģmateriālu 2004. gadā, jo daudzi uzņēmumi dažādu iemeslu dēļ ir samazinājuši savus ražošanas apjomus. Turklāt nav izslēgts, ka Db sastādītajā zāģmateriālu ražotāju topā nav iekļuvis kāds ražotājs, jo Latvijā zāģmateriālus ražo vairāki simti uzņēmumu.

Kuldīgas novada Turlavas pagastā kokzāģētavas uzņēmumā naktī uz pirmdienu nodegusi kalte, bet Talsu novada Laucienes pagastā svētdien degusi koku mizu kaudze, informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

VUGD norāda, ka svētdien izcēlušies vairāki paaugstinātas bīstamības ugunsgrēki. Naktī no svētdienas uz pimdienu VUGD saņēma informāciju, ka Kuldīgas novada Turlavas pagastā deg z/s Ciemgaļi piederoša kokzāģetavas kalte. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsēji konstatēja, ka kalte deg ar atklātu liesmu un liesmas jau bija pārmetušās uz vēl četrām ēkām.

Kopumā ugunsgrēkā sadega gatavā produkcija (115m3 apmērā), nodega kokzāģētavas kalte (150m2), divas gatavās produkcijas noliktavas (500m2) un divas gatavās produkcijas nojumes dega daļēji (100m2 un 30m2 platībā). Ugunsgrēks tika lokalizēts plkst. 04:39, bet pilnībā likvidēts šorīt plkst. 06:39. Ugunsgrēka dzēšanas darbos piedalījās Kuldīgas, Skrundas, Alsungas un Aizputes ugunsdzēsēji glābēji.

Mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumam SIA Krauzers saņēmis Luminor bankas finansējumu 1.5 miljonu eiro apmērā jaunas kokzāģētavas un pieguļošās teritorijas izveidei.

Uzņēmums prognozē, ka uzlabojumi kokmateriālu apstrādes procesā nākotnē ļaus saražot uz pusi vairāk gatavās produkcijas.

Jaunas kokzāģētavas un pieguļošās infrastruktūras izveide notiek kopš 2019. gada, bet projekta noslēgums tiek plānots 2022. gadā. Līdz šim projektā ieguldīti jau 2.5 miljoni eiro; no tiem 1.5 miljoni eiro ir Luminor piešķirtais finansējums, bet viens miljons eiro ir uzņēmuma paša līdzekļi.

Tuvākā gada laikā projektā plānots ieguldīt vēl papildu 3.5 miljonus eiro. Kokzāģētavas modernizēšanas process tiek veikts vairākos posmos. Jau noslēgusies ir ražošanas ēku iegāde un uzlabošana, saņemts zāģmateriāla kalts un zāģētavas iekārta – taras līnija. Savukārt šobrīd notiek darbs pie koka šķirošanas līnijas izveides, kurā tiek izmantots Luminor piešķirtais finansējums. Projekta noslēdzošajā posmā plānots iegādāties un ražotnē uzstādīt jaunas zāģēšanas līnijas.

Kurināmās koksnes cenām krītot, 2023.gada pirmajā ceturksnī varētu pieaugt cenas zāģmateriāliem, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka zāģmateriālu cenas seko vispārējai tirgus tendencei un joprojām ir pakļautas spiedienam no klientu puses.

"Lai gan pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir diezgan zems, Eiropā ir liels pieprasījums pēc šķiedras un kurināmās koksnes, ko izraisa ārkārtīgi augstās enerģijas izmaksas," atzīmē uzņēmumā, norādot, ka augstās cenas kurināmajai koksnei, īpaši kokskaidu granulām, palīdz kokzāģētavām veikt sortimentu aprēķinu par kopējo sortimentu, kā rezultātā kokzāģētavas, kas ražo apkures granulas, joprojām var veikt ienesīgu ražošanu.

Vienlaikus "Kronus" norāda, ka lielākā daļa klientu jau ir veikuši granulu iegādi turpmākajām nedēļām un mēnešiem, tāpēc ražotāji un tirgotāji ir spiesti būtiski samazināt granulu cenas.

Pirms gada aptaujātie nekustamā īpašuma speciālisti, prognozējot 2010. gadu, teica: sliktāk nebūs! Un nebija arī.

Taču arī būtiskas izmaiņas tirgū 2010. gadā nav notikušas, pārsteigumi izpalikuši, bet situācija ir stabilizējusies.

Tāpat kā tautsaimniecībā kopumā, arī nekustamā īpašuma jomā būtisks bija vēlēšanu faktors un turpmākie lēmumi, izmaiņas likumos, kas var ietekmēt investīciju projektu realizāciju. Izmaiņas skars nekustamā īpašuma nodokļa likmi, un tas nozarei nav pluss, pauda Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs, Immostate valdes loceklis Vestards Rozenbergs. 2010. gadā bankas no nekustamā īpašuma struktūras kļuva par diezgan nozīmīgiem tirgus dalībniekiem. Taču joprojām nav skaidra to turpmākā stratēģija. To rīcība noteikti var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt tirgu arī nākotnē, viņš bilda.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Koksnes cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu, gaidāms cenu pieaugums, informē kokapstrādes uzņēmumā "Kronus".

"Kronus" pārstāvji norāda, ka, lai gan janvārī bija vērojams gatavo preču cenu kritums, lielākā daļa tirgus dalībnieku uzskatot, ka cenas ir sasniegušas pagaidu zemāko punktu. Pieprasījums tirgū ietekmēs cenu korekciju tempu un apjomu, bet uzņēmumā paredz, ka izejmateriālu cenas palielināsies.

Tāpat izejmateriālu cenu korekcijas var ietekmēt gatavo preču cenas līdz 2023.gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pašreizējo tirgu situāciju ietekmē inflācija, elektrības, kurināmā un citu enerģiju izmaksas, karš Ukrainā, kā arī zemākas prasības no tirgus.

"Kronus" eksperti skaidro, ka negaidīti siltās ziemas dēļ kurināmās koksnes cenas turpina samazināties. Savukārt, kamēr gatavo preču cenas joprojām ir pakļautas vājā pieprasījuma spiedienam, zāģmateriālu cenas ir sasniegušas zemāko punktu un vismaz dažiem sortimentiem atkal sāk pieaugt.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Pērn viens no lielākajiem zāģmateriālu ražotājiem — SIA Nelss — par 39 500 m3 jeb 20.7 % — palielinājis kopējās saražotās produkcijas apjomu salīdzinājumā ar 2004. gadu. Pērn SIA Nelss kokzāģētavā Aizkrauklē saražoti 230 000 m3 zāģmateriālu, bet šogad plānots zāģmateriālu ražošanu paaugstināt līdz 250 000 m3, skaidro SIA Nelss direktors Uldis Asars. Viņš norāda, ka kokzāģētavas jauda ļauj saražot vairāk zāģmateriālu, taču, nav jēgas ražot, lai pārdotu neapstrādātus dēļus, tāpēc nežāvēti zāģmateriāli tiek pārdoti nelielos apjomos. «Tie lielākoties ir malu dēļi, kuriem ekonomiski neatmaksājas pievienot vērtību,» norāda U. Asars. Viņš norāda, ka pērn ir investēts žāvētavu jaudu palielināšanā, kas 2006. gadā ļaus izžāvēt ap 300 000 m3 salīdzinājumā ar 230 000 m3 pērn. Tāpat ir uzbūvēts jauns ēvelēšanas cehs, otra augstspiediena impregnēšanas līnija. Kopumā kokzāģētavas kompleksā Nelss 2005. gadā investējis 1.5. milj. Ls. Šogad uzņēmums kopumā plāno ieguldīt apmēram 3.3 milj. Ls. «Ieguldījumi paredzēti dzelzceļa atzarā, kas ļaus samazināt baļķu vadāšanu cauri pilsētai no Aizkraukles stacijas uz uzņēmumu, jaunu pievadceļu izbūvei, muitas noliktavu, kā arī kokmateriālu glabāšanas laukumu izveidei,» skaidro U. Asars.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Kokskaidu granulu biznesā pērn ienāca vairāki ražotāji, tādējādi vēl vairāk saasinot konkurenci par granulu ražošanas izejvielām un ceļot to cenas Latvijā nebijušos augstumos. Lai arī jau pērn granulu ražošanas izejvielas cenas pieauga un kokskaidu granulu ražotāji, kuriem pašiem nepieder kokzāģētavas, arvien vairāk sāka runāt par kvalitatīvu skaidu trūkumu, tomēr šis fakts nav atturējis tirgū ienākt ne SIA Kurzemes granulas, ne SIA Latgran, ne arī SIA Marama. Vēl vairāk — kokskaidu granulu ražošanā Latvijā šobrīd gatavojas ienākt vēl vairāki jaunpienācēji — kokapstrādes SIA Komiss, pie a/s Stora Enso Timber kokzāģētavas — Granul Invest, turklāt tiek runāts par to, ka tie nebūt neesot vienīgie projekti. Latvijas granulu ražošanas biznesā notiekošie procesi liks rūpniekiem vairāk domāt par izejvielu avotiem — citu koksnes resursu pārstrādi skaidās, no kurām ražot granulas.

Pērn ar kokzāģēšanu sāka nodarboties viens no lielākajiem priedes masīvkoka izstrādājumu ražotājiem Latvijā SIA Swedwood Latvia.«Lēmums par savas kokzāģētvas izveidi tika pieņemts, lai labāk kontrolētu kokmateriālu plūsmu, kvalitāti, kā arī samazinātu izmaksas, un sezonālās svārstības,» skaidro SIA Swedwood Latvia kokzāģētavas direktors Emīls Akmentiņš. Viņš norāda, ka līdz tam priedes masīvkoka izstrādājumu ražošanai priedes zāģmateriāli tika saņemti no a/s Inčukalns Timber, bet pēc tā reorganizācijas no SIA Merex. Db pērn aprīlī rakstīja, ka Nordea banka piešķīra 115 miljonu zviedru kronu (7.9 milj. Ls) lielu kredītu SIA Swedwood Latvia, no kura ap 3.5 milj. Ls tika novirzīti jaunas kokzāģetavas izveidei. «Tā kā kokzāģētava tika būvētā vietā, kur jau ir visa nepieciešamā infrastruktūra, tad arī kopējais šīs ražotnes izveidei nepieciešamais finansējums ir mazāks nekā analogiem projektiem klajā laukā,» uzsver E. Akmentiņš. Viņš norāda, ka pašlaik kokzāģētavā un ar to saistītajos darbos nodarbināti 53 strādājošie, bet visā uzņēmumā kopumā ap 700. Uzņēmums ietilpst mēbeļu ražotaju un kokmateriālu pārstrādes uzņēmumu grupā IKEA. SIA Swedwood Latvia specializācija ir priedes masīvkoksnes mēbeļu komponentu ražošana, kuri tālākai apstrādei tiek piegādāti citām koncerna ražotnēm.

Saistībā ar pieaugošo piedāvājumu un krītošajām zāģmateriālu piegādēm ārzemēs, lielākā daļa Igaunijas lielo kokzāģētavu jau pērn palielinājušas savus ražošanas apjomus un šogad sagaida ražošanas kāpumu aptuveni 10% apmērā, atsaucoties uz Aripaev, ziņo BBN.

Vairākas Igaunijas lielās kokzāģētavas norādījušas, ka pērn ievērojami palielinājušies eksporta apjomi. Piemēram, kokzāģētavas Arula eksporta apjomi kopējā biznesā līdz 2007. gadam veidoja aptuveni 50%, taču 2008. gadā eksporta īpatsvars uzņēmuma darbībā palielinājies līdz 70%.

Igaunijā novērojama arī zāģmateriālu cenu palielināšanās. Ja 2007. gada vasarā zāģmateriālu cena bija vidēji 1 560 kronas (70 lati) par kubikmetru, tad 2009. gada pavasarī šī cena bija nokritusies jau līdz aptuveni 660 kronām (30 latiem). Tagad tā atkal pakāpusies līdz vidēji 860 kronām (39 latiem) par kubikmetru.

«Vētra pabojāja ieceres,» tā secina a/s Lindeks valdes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis. Viņš norāda, ka 2004. gadu a/s Lindeks ziedoja, lai sagatvotu augsni zāģbaļķu piegādei saistītajiem uzņēmumiem — kokzāģētavām — Latvijā, jo Krievijā tie vidēji bija par 20 % lētāki, taču pēc vētras iznāca pretēji — Latvijā baļki bija par apmēram tiem pašiem 20 % lētāki nekā importētie. «Faktiski vētra ar skujkokiem aizgāza visas kokzāģētavas, tādējādi tirgū parādījās pat liels daudzums kokmateriālu, kurus visi cenāts pārdot, kas arī samazināja to cenas,» atceras A. Ķimenis. Viņš stāsta, ka zāģbalķu lielā daudzuma apjoma dēļ a/s Lindeks atjaunoja SIA Linda LD kokzāģētavs darbu, kurā (kopš jūlija) tika saražoti 8000 m3 zāģmateriālu. Jāņem vērā, ka a/s Lindeks ir saistītie uznēmumi —kokzāģētavas ne tikai Latvijā: bez jau minētās SIA Linda LD, arī SIA Piebalgas (pērn saražoti 40 000 m3 zāģmateriālu), SIA Kokzāģetava Lāns (saražoti 15 000 m3), SIA Senten (saražoti 14 500 m3 zāģmateriālu), filiāle Ludzā (saražoti ap 3400 m3 zāģmateriālu), bet arī Baltkrievijā uzņēmuma Sklov Forest kokzāģētavā ap 15 000 m3.

Pēdējo divu gadu laikā sākusi iezīmēties tendence, kad no Latvijas kokzāģētavas tiek pārceltas uz Baltkrieviju vai Krieviju, gluži kā savulaik deviņdesmito gadu vidū, kad zāģētavas no Zviedrijas, Somijas un citām attīstītajām valstīm tika pārceltas uz Latviju, atzīst M. Peilāns. Turklāt vairāki nelielie kokrūpnikie ar saviem lentzāģīem uz kaimiņvalstīm jau devušies agrāk. Šo tēzi apstiprina arī fakts, ka SIA Cord veco kokzāģētavu paredzēja pārcelt uz Baltkrieviju, kur jau strādā viena no uzņēmuma grupas kokzāģētavām, kā arī SIA BaltPro kokzāģētava no Latvijas pārcelta uz Baltkrieviju. Turklāt jāņem vērā, ka pērn viens no lielākajiem Latvijas meža nozares uzņēmumiem a/s Lindeks ir lielas kokzāģētavas īpašnieka a/s Sklov Forest akcionārs.

«Ja Somijas papīra un celulozes fabriku strādnieku streiks tuvāko nedēļu laikā nebeigsies, tad daudziem Latvijas kokrūpniekiem būs jādomā, ko darīt,» secina lielākā Latvijas kokzāģētāja SIA Vika Wood rīkotājdirektors Andris Krecers. Viņš atzīst, ka uzņēmumu pagaidām vēl šī problēma nesatrauc. Šobrīd izdevīgākā situācijā ir tie, kuri celulozes šķeldu piegādā celulozes ražotājiem Zviedrijā, norāda A. Krecers. Savukārt tiem, kuri piegādāja uz Somiju dedzināmo šķeldu vienīgā iespēja ir meklēt citus šī produkta pircējus vai arī mēģināt to uzkrāt. «Situācijā, kad Latvijā šobrīd kokzāģētavas ir iekrautas baļķu grēdās un, domāju, ka zāģētavas ražošanu nepārtrauks,» atzīst A. Krecers. Viņš gan atzīst, ka ilgstoši šādā ārkārtas situācijas režīmā, kad pēkšņi pārstāj pirkt kokapstrādes procesā radušos vienu no dārgākajiem produktiem — celulozes šķeldu, kokzāģētavas ilgstoši nespēs strādāt.

Viens no lielākajiem Latvijas meža nozares uzņēmumiem a/s Lindeks ir ieguldījis 1.5 miljonus ASV dolāru kokzāģētavas izveidē Baltkrievijā.«Ieguldījumus Baltkrievijā plānots atpelnīt 4 gadu laikā,» skaidroja a/s Lindeks valdes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis. Kokzāģētavas izveidi Balkrievijā A. Ķimenis skaidro ar to, ka pēdējo gadu laikā Latvijā konkurence kokmateriālu tirgū ir izkropļojusi izejvielu cenas, savukārt Baltkrievijā šobrīd tās ir stipri zemākas. Taču, tā kā Baltkrievijas normatīvie akti faktiski nepieļauj (ir augsta izvedmuita) izvest neapstrādātus kokmateriālus (baļķus), tad lai piekļūtu kokmateriāliem par zemāku cenu, ir izveidots kokzāģētava — uzņēmums a/s Sklov Forest, kurā a/s Lindeks pieder 70 % akciju. Šajā zāģētavā saražotos materiālus paredzēts ievest Latvijā un papildus apstrādāt, lai palielinātu zāģmateriālu pievienoto vērtību — žāvēti vai apstrādāti augstspiediena impregnēšanas tankos a/s Baltic Sea Port zāģmateriālu apstrādes centrā vai žāvēti SIA Krievu salas termināls žāvētavā. Pēc apstrādes tie tiks realizēti a/s Lindeks apgūtajos noieta tirgos. Lai arī pašlaik paredzēts, ka kokzāģētava pakāpeniski palielinās savu jaudu un strādās divās maiņās, tomēr perspektīvā A. Ķimenis neizslēdz ražotni darbināt trijās maiņās. Pirmajos darbības mēnešos plānots zāģētavā saražot aptuveni 400 m3 zāģmateriālu mēnesī, bet līdz gada beigām paredzēts sasniegt apjomu 2 500 m3 zāģmateriālu mēnesī. Zāģētavā iespējams sagatavot līdz 40 000 m3 zāģētās produkcijas gadā. Ražošanai paredzēts izmantot skujkoku zāģbaļķus ar diametru 14 — 30 cm. Kompleksā divās maiņās paredzēts nodarbināt ap 30 cilvēku.

SIA Rīgas meži iecerējis ne tikai teju vai dubultot saražotās zāģētās produkcijas apjomus, bet arī uzbūvēt kokskaidu granulu ražotni, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šobrīd ir uzsākts šī ambiciozā projekta pirmais posms, kurā paredzēta zāģmateriālu šķirošanas līnijas nomaiņa un administratīvā korpusa iznešana no kokzāģētavas,» stāsta SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Viņš norāda, ka iecerētais ir uzņēmuma attīstības vīzija 2020. gadam. «Trīs gadu laikā ir paredzēts ne tikai palielināt skujkoku kokzāģētavas jaudu, kas ļautu tajā pārstrādāt uzņēmuma apsaimniekojamos mežos iegūto resno dimensiju apaļkoksni un vienlaikus uzbūvēt kokskaidu granulu ražotni, kurā tiktu izmantotas koksnes pārstrādes procesā radušās atliekas un vismaz daļa no apsaimniekojamos mežos iegūtās tievās dimensijas apaļkoksnes (malka un papīrmalka), kā arī palielināt augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājumu (gatavu produktu) ražošanas apjomus,» attīstības ieceres plānu rāda A. Tauriņš.

Patlaban vērojams koka palešu iepirkuma cenu kāpums, atzina aptaujātie nozares uzņēmumi.

Koka palešu ražotāja SIA "Kronus" pārstāvji pauda, ka koka palešu cenas kopš 2021.gada sākuma kāpušas par vairāk nekā 40%, kas skaidrojams gan ar lielo pieprasījumu pēc kokmateriāla, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan arī ar apaļkoka baļķu zemo pieejamību to cenu dēļ un preču ražotāju pastiprināto interesi par koka palešu iegādi.

Kompānijas pārstāvji atklāja, ka parasti Kanāda ir lielākais neapstrādātā kokmateriāla importētājs ASV, taču Britu Kolumbijā, kas arī ir viens no lielākajiem meža reģioniem Kanādā, savairojušās mizas vaboles, tādēļ koksnes eksports no minētā reģiona ir ierobežots. Tādējādi ASV patlaban iepērk koksni no Eiropas Savienības (ES) un, lielā pieprasījuma dēļ, ES valstīs pieaug kokmateriāla cena.

«Tā kā S.G.S. viens pats visus pasūtījumus nespēj izpildīt, to realizācijā tiek piesaistītas citas nelielās kokzāģētavas,» norāda SIA S.G.S. direktors un līdzīpašnieks Einārs Šmits. Viņš arī atzīst, ka produkcijas noņēmējiem ir savas kaltes, ēvelēšanas un līmēšanas jaudas, tāpēc tie nav ieinteresēti pirkt žāvētus zāģmateriālus, gatavas mēbeļu detaļas. Tiesa, ir bijuši gadījumi, kad pieprasīti arī žāvēti zāģmateriāli, tad tiek izmantoti koksnes žāvētavu pakalpojumi Latvijā. Ārzemnieki nevēlas sev konkurentus, tāpēc S.G.S. nav izvirzījis par mērķi dziļākas pārstrādes produkcijas ražošanu un eksportu. Lai mazinātu konkurenci bērza zāģbaļķu iegādē, S.G.S. ražo arī apses un melnalkšņa zāģmateriālus, kā arī plāno pievērsties oša zāģēšanai. Kontakti ar ārvalstu pircējiem — pārsvarā Eiropas mēbeļu ražotājiem — ir rasti. «Mēs strādājam pēc cita principa nekā lielās kokzāģētavas, kuras ražo maksimāli lielu apjomu, bet pelna minimāli, kamēr S.G.S. princips ir mazi apjomi, liels ienākums,» norāda E. Šmits. Tādējādi mēnesī vidēji tiek sazāģēti 600 - 1000 m3 apaļkoksnes un atkarībā no nepieciešamības nodarbināti 20 līdz 30 strādājošo. Līdz šim uzņēmumā investīti ap 30 000 Ls. Tāpat ik gadu tiek eksportēti apmēram 300 — 1000 m3 A klases apaļkoksnes.