Karjera

Koledžām pieejami 11,3 miljoni eiro studiju mācību vides uzlabošanai

Žanete Hāka, 27.10.2016

Jaunākais izdevums

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu vairākām koledžām sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu, lai saņemtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu studiju programmu mācību vides pilnveidei. Projektu īstenošanai līdz 2018. gada beigām no ERAF paredzēti vairāk nekā 11,3 miljoni eiro, informē CFLA.

ERAF līdzfinansējums paredzēts, lai modernizētu tā dēvētās STEM jeb zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātikas izglītības programmas deviņās pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestādēs: Daugavpils Medicīnas koledžā, Jēkabpils Agrobiznesa koledžā, Liepājas Jūrniecības koledžā, Malnavas koledžā, Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā, Profesionālās izglītības kompetences centrā Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas 1.medicīnas koledžā, Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā.

Projektu ietvaros iespējams attīstīt koledžu infrastruktūru – uzlabot ēkas, telpas un laboratorijas, kā arī iegādāties iekārtas, aparatūru, datortehniku un instrumentus. Tāpat paredzēta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana, e-studiju attīstība, bezvadu interneta pieslēguma izveide un bibliotēkas fondu papildināšana.

Kopējais projektu īstenošanai līdz 2018.gada 31.decembrim pieejamais finansējums ir 13 319 969 eiro, tai skaitā ERAF finansējums – 11 321 973 eiro un valsts budžeta finansējums – 1 997 996 eiro. Savukārt pēc 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde, kuras funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija, var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu.

Projektus sagatavot un iesniegt CFLA koledžas ir aicinātas līdz 2017.gada 1.martam.

ERAF atbalsts projektu īstenošanai paredzēts plānošanas dokumenta – Darbības programmas 8.1.4. specifiskā atbalsta mērķa Uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības STEM, tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju mācību vidi koledžās ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koledžas Latvijā – cik labi izprotam šo izglītības veidu?

Anna Saltikova, Alberta koledžas valdes locekle, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzirdot jēdzienu “koledža”, daudziem pirmās asociācijas ir ar amerikāņu filmām, kur koledžās mācās tikai jaunieši. Tāpat, runājot par koledžu, nereti tiek domātas profesionālās vidējās izglītības iestādes, kurās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Patiesībā koledžas Latvijā nozīmē pilnvērtīgu augstāko izglītību, kuru nereti izvēlas nevis jaunieši, kuri tikko absolvējuši vidusskolu, bet strādājošie un cilvēki, kuriem jau ir viena izglītība, lai kāptu pa karjeras kāpnēm, pārkvalificētos vai atsvaidzinātu zināšanas. Koledžu absolventi būtībā ir mūsu ekonomikas asinsrite.

Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība

Aizvadītajā gadā apstiprinātie grozījumi Profesionālās izglītības likumā un Augstskolu likumā nostiprināja koledžu lomu izglītības tirgū kopumā, skaidri nosakot, ka par koledžām var saukt tikai tās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālo augstāko izglītību (iepriekš tika saukta par 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību) - līdz ar grozījumiem likumos ieviests arī jauns termins. Šobrīd publiskajā telpā tiek lietoti abi jēdzieni – 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība un īsā cikla profesionālā augstākā izglītība, bet būtībā tas ir viens un tas pats. Šeit gan jāpiezīmē, ka koledžas var īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas (papildus augstākās izglītības programmām) un dažas koledžas to arī dara, tāpēc arī daļā sabiedrības veidojies aplams priekšstats, ka visās koledžās var iestāties pēc pamatskolas absolvēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts Robežsardzes koledžā gatavo zelta robežsargus

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 23.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās koledžu pievienošana valsts augstskolām, tādējādi mācību iestādes cita citu papildinās ar zināšanām, infrastruktūru

Nākamgad Rīgas Tehniskajai universitātei tiks pievienota Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledža (OMTK). Līdz šim jau ir saplūdušas vairākas augstākās un profesionālās izglītības mācību iestādes – gan Latvijas Universitātei (LU), gan Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) tuvinātas divas medicīnas koledžas. Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) nodrošinājusi pēctecību dārzkopības nozarē, pievienojot Bulduru Dārzkopības vidusskolu. Šobrīd LU veic pārrunas ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par vēl vienas medicīnas koledžas pievienošanu.

Loģisks solis

Lēmumu par apvienošanos ir pieņēmis gan RTU Senāts, gan OMTK Zinātniskā padome. Ir parakstīts abu pušu nodomu protokols, tālāka procesa virzība ir atkarīga no IZM. Par konkrētu integrācijas datumu jālemj Ministru kabinetam, RTU lēš, ka tā notiks nākamā gada vasarā. Plānots, ka OMTK integrēsies RTU kā aģentūra, saglabājot zināmu juridisko patstāvību, piemēram, attīstības stratēģiju, budžetu. «Koledžas integrācija RTU ir piemērs brīvprātīgam procesam, kurā izglītības iestādēm, redzot savstarpējas sadarbības ieguvumus un diskutējot ar industrijas asociācijām, kopīgi veidot spēcīgāku pamatu tālākai jomas attīstībai un izciliem speciālistiem ķīmijas un mehānikas jomā. Tā nav uzspiesta apvienošanās, kuras rezultātā kāda izglītības iestāde tiktu likvidēta,» norāda RTU attīstības prorektors Artūrs Zeps. Inženierzinātņu izglītība nav lēta nekur pasaulē, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt un regulāri atjaunot studiju un zinātnes infrastruktūru, investēt zinātniskās pētniecības attīstībā, zināšanu pārnesē. «OMTK integrējoties RTU, studentiem būs lielākas iespējas izmantot mūsdienīgu studiju un zinātnes infrastruktūru, nodoties pētniecībai, tostarp attīstīt starpdisciplinārus pētījumus. Koledžai integrējoties RTU, vairākās jomās varētu veidoties arī līdzekļu optimizācija, piemēram, komunikācijā,» teic RTU prorektors. Sadarbība OMTK un RTU starpā, viņaprāt, ir tikai loģiska, ņemot vērā kompetences, kas ķīmijas un mehānikas jomā attīstītas abās izglītības iestādēs. OMTK darbības joma un specifika atbilst RTU – tiek īstenotas inženierzinātņu studijas un uzturēta cieša sadarbība ar ražojošo industriju. Līdz šim citas koledžas RTU nav pievienotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM rosina Latvijas Biznesa koledžas ārkārtas akreditāciju

Lelde Petrāne, 07.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā ir veicis Latvijas Biznesa koledžas darbības izvērtējumu. Pārbaude veikta, ievērojot ārvalstu studentu sūdzības par koledžas rīcību, kā arī valsts institūciju vairākkārt paustos iebildumus par koledžas rīcību ārvalstu studentu uzņemšanā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Olupe.

IKVD ir informējis IZM par iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem koledžas darbībā.

Lai izvērtētu koledžas tiesības izsniegt valsts atzītus augstākās izglītības diplomus, IZM saskaņā ar Augstskolu likuma 9. panta trešo daļu ir rosinājusi koledžas ārkārtas akreditāciju, lai nodrošinātu sabiedrības un valsts interešu ievērošanu valsts atzītu diplomu izdošanā.

Latvijas Biznesa koledža 8. jūlijā izplatītā paziņojumā šo informāciju komentē sekojoši:

«Izglītības kvalitātes valsts dienests 2015. gada 3. septembrī, 2016. gada 3. februārī un 2016. gada 19. februārī veicis LBK pārbaudi, par to 2016. gada 6. maijā sastādot aktu. Aktā konstatētie «pārkāpumi» ir apstrīdēti Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītājai, tādējādi, atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām, iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijai nav tiesiska pamata rosināt LBK ārkārtas akreditāciju. Šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijas publicētā informācija par «koledžas ārkārtas akreditācijas rosināšanu» ir patvaļas izpausme un neatbilst faktiskajiem apstākļiem. LBK jau ir uzsākusi darbības savu tiesību aizsardzībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai nepieciešami vēl 77 miljoni eiro gadā

LETA, 09.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezmaksas augstākās izglītības ieviešanai papildus būtu nepieciešami vismaz 77 miljoni eiro, aģentūra LETA noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kopumā valsts augstskolās un koledžās 2016/2017 mācību gadā studē 63 409 studējošie, no kuriem 28 932 jeb 47% studē par studiju maksu. IZM pārziņā esošajās augstskolās un koledžās studē 47 185 studējošie, no kuriem 21 705 jeb 46 % studē par maksu.Lai nodrošinātu visiem studentiem valsts augstskolās un koledžās bezmaksas augstāko izglītību, paliekot pie esošajām studiju vietas bāzes izmaksām 1 393,33 eiro apmērā, būtu nepieciešams ikgadējs papildu finansējums 53 miljonu eiro apmērā IZM augstskolās un koledžās, savukārt papildu 77 miljoni eiro gadā būtu nepieciešami, lai bezmaksas augstāko izglītību ieviestu visās valsts augstskolās un koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāju Mariku Ģederti

Lelde Petrāne, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Starptautiskās Kosmetoloģijas koledžas valdes priekšsēdētāja Marika Ģederte. Smagākos brīžos atceros viena no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorena Bafeta citātu: «Tu nevari kontrolēt okeānu, bet vari iemācīties sērfot caur viļņiem.»

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

1. Esam viena no privātajām koledžām Latvijā.

2. Esam pārdzīvojuši finanšu krīzi un iemācījušies atrisināt problēmas.

3. Uzņēmuma panākumus nosaka darbinieki, un mums viņi ir profesionāļi savā jomā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Grib studēt un prasa atbalstu

Evelīna Puzo, Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību vadītāja, 02.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā zināms, kopš 13. marta arī studiju process notiek neklātienē. Otrajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas sākuma LSA veica aptauju, kurā noskaidrojās, ka liela daļa studentu saskaras ar grūtībām – visvairāk bija vērojams tieši informācijas trūkums par izmaiņām un jaunās situācijas ietekmi uz studiju procesu. Šobrīd gan studenti, gan augstskolas pārsvarā paguvušas pielāgoties jaunajai situācijai.

Studenti tomēr atzīst, ka patstāvīga mācīšanās aizņem pat divreiz vairāk laika nekā studijas ikdienas režīmā. Ir nozares, kas īpaši cieš tieši praktisko nodarbību trūkuma dēļ – medicīnu vai teātra mākslu pilnvērtīgi šajos apstākļos apgūt vienkārši nevar.

Tikai viena banka 

Līdz šim bankas nav bijušas ieinteresētas piedalīties konkursā par studiju kredītu ar valsts...

Covid-19 krīze pilnīgi noteikti finansiāli ietekmējusi gan studentus, gan augstskolas un koledžas. Par studentu finansiālo stāvokli runājam daudz, šī iemesla dēļ arī rīkojam #GribuStudēt akciju, kas joprojām turpinās. Viens no tās mērķiem ir panākt atbalsta mehānismu izveidi studējošajiem, kuri no krīzes cietuši visvairāk – zaudējuši darbu vai palikuši bez ģimenes atbalsta un nekvalificējas jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem. Vislielāko ietekmi uz augstskolu budžetu varētu atstāt prognozētā ārvalstu studējošo skaita samazināšanās – viņu studiju maksa ir būtisks ienākumu avots tām augstskolām, kur ārvalstnieku skaits ir lielāks. Ir arī papildu izdevumi, kas radušies krīzes ietekmē.

Labā ziņa – šis ir gan stimuls, gan iespēja augstskolām attīstīt spēju strādāt attālināti, sakārtot e-studiju vidi, uzlabot mācībspēku digitālās prasmes. Cerams, ka arī pēc krīzes studentiem gan lekciju ieraksti, gan citi materiāli būs vairāk pieejami tiešsaistē.

Jāņem vērā arī pārvietošanās ierobežojumu ietekme uz ārvalstu studējošo skaitu un mobilitāti - gan apmaiņas studentu ierašanos Latvijā, gan mūsu studentu došanos uz ārvalstīm.

Ir studenti, kuri nevar samaksāt mācību maksu, tāpēc vēršas savā augstskolā vai koledžā ar lūgumu pārcelt vai sadalīt studiju maksājumus. Lai gan martā situācija dažādās augstskolās un koledžās atšķīrās, šobrīd IZM uzsver, ka par šo jautājumu notikušas sarunas un visas augstskolas un koledžas piekritušas izrādīt pretimnākšanu studentiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Mūsu veiktajā aptaujā gandrīz 12% studentu norādīja, ka plāno izmantot akadēmisko atvaļinājumu, tomēr nav zināms, cik daudzi šo iespēju apsvēra jau iepriekš, cik daudzi – tikai krīzes ietekmē.

12. maijā LSA ar atklātu vēstuli vērsusies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinot piešķirt līdzekļus īpašu atbalsta mehānismu izveidei studentiem Covid-19 krīzes radīto finansiālo seku novēršanai. Tajā minētie priekšlikumi:

  1. Īpaša stipendiju fonda izveide, lai atbalstītu krīzes vissmagāk skartos studējošos. Šādas stipendijas būtu nepieciešamas 8000 studentiem. LSA rosināja, ka to apmērs būtu 100 eiro mēnesī, maksimālais saņemšanas ilgums – 4 vai 7 mēneši (atkarībā no ieviešanas laika).

  2. Esošā stipendiju fonda stiprināšana akadēmiskās izcilības veicināšanai un jauno speciālistu atbalstam. Šobrīd IZM piedāvā šīs stipendijas palielināt no 99,60 līdz 200 eiro mēnesī un palielināt to saņēmēju skaitu.

  3. Turpināt pilnveidot valsts galvoto studiju un studējošo kreditēšanas sistēmu, palielinot 2020. gadā saņemto kredītu skaitu no 2000 uz 2500 kredītiem.

  4. Palielināt valsts budžeta vietu skaitu nozarēs, kas palīdzēs ekonomikas atlabšanā un Covid-19 seku novēršanā.

  5. Izveidot īpašu finansiālā atbalsta programmu augstskolām un koledžām.

Šāds piedāvājums stipendijām krīzē vissmagāk skartajiem studentiem pieņemts, balstoties uz mūsu veikto aptauju. 10% respondentu ietilpa tā sauktajā riska grupā – zaudējuši vai prognozē, ka zaudēs vismaz 50% līdzšinējo ienākumu, nekvalificējas esošajiem atbalsta mehānismiem un nevar saņemt palīdzību no citiem avotiem, piemēram, ģimenes vai partnera.

2. jūnija žurnāla "Dienas Bizness" tēma - izglītība: lasiet elektroniski, meklējiet preses tirdzniecības vietās vai pasūtiet ar "Bolt Food".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izglītības jomā darbam klātienē joprojām būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts

LETA, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības jomā darbam klātienē arī no 1.aprīļa, kad stāsies spēkā virkne ar Covid-19 izplatību noteikto ierobežojumu atvieglojumu, būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, otrdien lēma Ministru kabinets.

Lai piedalītos izglītības procesā un tā nodrošināšanā, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts nepieciešams pirmsskolas izglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Līdztekus paredzēts, ka tālmācības izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās nodarbinātajiem, kuri nonāk saskarē ar izglītojamiem, ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Minētais attiecināms uz jebkādiem gadījumiem, kad nodarbinātais nonāk saskarē ar izglītojamo, tostarp konsultāciju laikā, uzraugot eksāmenu norisi, izlaidumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija «Merks» parakstījusi līgumu ar SIA «LMH» par Starptautiskās koledžas ar dienesta viesnīcu izbūvi Piņķos, Jaunā ielā 10, Babītes novadā, informē «Merks».

Līgums paredz «design&build» principa īstenošanu - «Merks» vadīs gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus.

Ēku arhitektonisko konceptu izstrādājis arhitekts Juris Lasis (arhitektu birojs«8 A.M.») un to paredzēts veidot divās nosacītās daļās – koledžas daļa un dienesta viesnīcas daļa. Koledžas daļa ir izvietota ēkas pirmajā un otrajā stāvā, bet dienesta viesnīca – pirmajā, otrajā un trešajā stāvā. Ēkas tehniskās telpas tiks izbūvētas uz jumta.

«Mēs patiešām priecājamies atgriezties Piņķos, kur pirms trim gadiem rekordīsā termiņā uzcēlām blakus esošo Exupéry International School ēku. Ejot kopsolī ar jaunākajām būvniecības tendencēm pasaulē, šajā projektā konstrukcijas veidosim no līmētiem koka jeb CLT paneļiem. Tas ir mūsdienīgs, ekoloģisks un ilgmūžīgs materiāls, un mūsu izaicinājums būs to pirmo reizi izmantot tik apjomīgā būvē,» sacīja «Merks» valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekziperī Starptautiskās skolas vecāko klašu audzēkņu mācību un dzīvojamajā mītnē Piņķos beigušies būvdarbi un objekts ir nodots ekspluatācijā, informē būvkompānija SIA "Merks".

Projekts īstenots nepilna gada laikā, izmantojot "design&build" principu, kur "Merks" vadīja gan objekta projektēšanas, gan būvniecības darbus. Šis princips sekmē vēlamā rezultāta sasniegšanu pasūtītāja vēlamajā termiņā un budžetā. Jaunajā vidusskolā - koledžā vienlaicīgi varēs mācīties vairāk kā 500 audzēkņu, savukārt dzīvojamajā ēkā būs iespējams izmitināt līdz 100 personām. Ēkas kopējā platība ir 6766,8 kvadrātmetru.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka koledžas kopējā vērtība ir 10,1 miljons eiro.

"Jaunā vidusskolas - koledžas ēka seko pasaules būvniecības tendencēm un atbilst augstākajām mūsdienu kvalitātes un energoefektivitātes prasībām. Projekta konstrukcijas veidotas no līmētiem koka jeb CLT paneļiem, kas ir videi draudzīgāks risinājums, izmantojot dabas atjaunojamos kokmateriālu resursus. Mums bija izaicinājums pirmo reizi CLT paneļus izmantot tik apjomīgā būvē, ko veiksmīgi realizējām," stāsta "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors Andris Bišmeistars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kuras augstskolu programmas ir ar vislielāko emigrācijas risku?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 03.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

14. martā viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija" konferenču centrā notiks ārzemju izglītības pasākums – specializētā izstāde "Days of International Education" ("Starptautiskās izglītības dienas").

Vairāk nekā 50 izstādes dalībnieku informēs apmeklētājus par iespējām mācīties vairāk nekā 80 mācību iestādēs dažādās pasaules valstīs – ārzemju universitātēs un biznesa skolās, privātās un valsts vidusskolās, profesionālās koledžās, vasaras valodu nometnēs skolēniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem, kā arī starptautiskās angļu valodas skolās jauniešiem un pieaugušajiem.

Izstādi organizē "Baltic Council for International Education" sadarbībā ar izglītības aģentūru "Meridian Group".

Izstāde ir iespēja iegūt informāciju par pasaulē pazīstamām mācību iestādēm no to pārstāvjiem un uzzināt visu no pirmavota. Daudzas no mācību iestādēm pārstāvēs to vadītāji un vadošie speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Joprojām vairums jauno studentu vēlas apgūt sociālās un humanitārās zinātnes

Lelde Petrāne, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,1 tūkstotis studentu, kas ir par 5 % mazāk nekā pērn.

Kā ierasts, vairums jauno studentu (43 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes. Vienlaikus par 8,2 % samazinājās uzņemto studentu skaits inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās. No šogad uzņemtajiem studentiem 15,2 tūkstoši jeb 55,9 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55,4 %) studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 44,6 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šīs jomas speciālistu nav daudz, pētījumu, kas varētu parādīt šīs inovācijas ietekmi uz biznesa modeļiem vai ekonomiku, gandrīz nav.

Lietuvas universitātes un koledžas, kas gatavo informācijas tehnoloģiju speciālistus, jau sākušas veidot blokķēžu tehnoloģijas lekcijas un kursus.

Pagājušajā nedēļā Lietuvā tika atklāts Eiropā pirmais blokķēžu tehnoloģijas centrs. Iecerēts, ka Eiropas Parlamenta deputāta Antana Guogas dibinātais centrs palīdzēs jaunuzņēmumiem iedibināt sakarus ar investoriem.

Kā norādījusi Lietuvas Banka, Lietuvai ir iespējas kļūt par finanšu tehnoloģiju un blokķēžu tehnoloģiju līderi reģionā.

Kauņas Tehnoloģijas universitātes (KTU) Ekonomikas un biznesa fakultātes dekāne Edita Ģimžauskiene ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi, ka šī augstskola apsver iespējas izstrādāt blokķēžu kursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

IZM piedāvā atteikties no budžeta vietām, vairumam studējošo liekot maksāt līdzmaksājumu

LETA, 30.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 10.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits, kopējais studējošo skaits sarucis

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspilī ražoto Wasserkabel Baltic produktu testē Vjetnamā

Lelde Petrāne, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) oficiālās vizītes laikā Vjetnamā notika AS «Wasserkabel Baltic» testa instalācijas atklāšanas pasākums Hanojas Augsto Tehnoloģiju Profesionālās Koledžas Atjaunojamās enerģijas un tās pielietojuma izpētes laboratorijā kopā ar Vjetnamas valdības, Hanojas pašvaldības un biznesa vides pārstāvjiem.

«Wasserkabel» tehnoloģija ir instalēta laboratorijas telpas griestos 100 m2 platībā – vienā pusē telpas kapilāru plates ir iestrādātas apmetumā, otrā pusē – aiz dekoratīvā griestu režģa. Ir veikta arī instalācija vienā no telpas sienām, izmantojot instalācijas metodi, kas nodrošina gan telpas dzesēšanu, gan mitruma samazināšanu telpā. Tādējādi kapilāru plates var nodrošināt gan telpu apkuri, gan dzesēšanu, gan mitruma regulēšanu telpā.

Vizītes laikā notika uzņēmuma pārstāvju tikšanās ar Vjetnamas celtniecības ministru, Sertifikācijas centra vadību, Industrijas un Tirdzniecības ministra vietnieku, Izglītības ministru, Vjetnamas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras prezidentu, kā arī ar Vjetnamas uzņēmumu pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Notiks ikgadējā specializētā ārzemju izglītības izstāde Days of International Education

Db.lv, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 21.septembrī, Rīgā viesnīcas Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā notiks ikgadējā specializētā ārzemju izglītības izstāde «Days of International Education». Visiem, kas domā par mācībām ārvalstīs, ir iespēja iegūt atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar nākotnes mācībām universitātēs un augstskolās, biznesa skolās un profesionālās koledžās, vidusskolās un valodu skolās, specializētās vasaras nometnēs un citās mācību iestādēs.

«Days of International Education» ir viens no populārākajiem pasākumiem Eiropā. Latvijā šī izstāde tiek rīkota kopš 2005. gada.

Izstādē piedalīsies vairāk par 100 mācību iestādēm no dažādām pasaules valstīm: Lielbritānijas, Nīderlandes, Dānijas, Šveices, Ungārijas, Beļģijas, Zviedrijas, Lietuvas, Somijas, ASV, Ķīnas u.c. Izglītības iestāžu pārstāvji sniegs detalizētu informāciju par mācību programmām, iestāšanās prasībām, dzīvošanas iespējām un stipendijām.

Nepieciešamības gadījumā izstādes laikā palīdzēs pieredzējuši ārvalstu izglītības speciālisti no aģentūrām «Baltic Council for International Education» un «Meridian Group». Šie speciālisti iepazīstinās ar interesējošiem izstādes dalībniekiem, kā arī izstāstīs par saviem pakalpojumiem – palīdzību dokumentu noformēšanā, lai iestātos ārzemju universitātēs, vidusskolās un koledžās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.oktobrī Radisson Blu Hotel Latvija konferenču centrā notiks pasākums ārzemju izglītības jomā - specializētā izstāde Starptautiskās izglītības dienas (Days of International Education).

Vairāk nekā 80 dalībnieku prezentēs dažādas mācību iespējas dažādās pasaules valstīs - ārvalstu universitātēs un biznesa skolās, privātās un valsts vidusskolās un profesionālajās koledžās, labākajās valodu nometnēs skolēniem vecumā no 7 līdz 18 gadiem un starptautiskajās angļu valodas skolās jauniešiem un pieaugušajiem.

«Šajā izstādē būs iespējams iegūt informāciju no pasaulē slavenu izglītības iestāžu pārstāvjiem, tā sakot, «no pirmavota». Daudzas mācību iestādes pārstāv viņu vadītāji un vadošie speciālisti. Izstādes dalībnieki ir no Lielbritānijas, Dānijas, Somijas, Ķīnas, Nīderlandes, Šveices, ASV, Kanādas, Krievijas, Bulgārijas, Vācijas un citām valstīm,» sacīja Jevgēnijs Govors, Baltic Council for International Education vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Jauno modes dizaineru konkursa MERINGUE mērķis šogad - raisīt pārdomas

Lelde Petrāne, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lielākie un prognozējami stabili ienākumi ir sanitāriem un policistiem

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 26.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākie mediānie vidējie ienākumi no visiem profesionālo izglītības iestāžu 2018. gada absolventiem 2021. gadā bija Valsts policijas koledžas (1393 eiro mēnesī) un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžas (1373 eiro mēnesī) beidzējiem.

Šogad, piesakoties brīvprātīgi Latvijas armijā, 18-19 gadus veca jaunieša mēneša ienākumi būs lielāki par tiem, kurus trīs gadus pēc absolvēšanas saņem Daugavpils Tirdzniecības profesionālās vidusskolas, Nacionālās Mākslu vidusskolas, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vidējais absolvents.

Turpinot apskatu par profesionālās izglītības mācību iestāžu rezultātiem, ir jāatgādina, ka Dienas Biznesā daudzu izglītības publikāciju mērķis ir informēt lasītājus par tiem riskiem un iespējām (nodarbinātība, algas lielums, bezdarba līmenis u.c.), kas var palīdzēt ikvienai ģimenei un ikvienam apmācāmajam izvēlēties mācību iestādi ar vai bez mācību maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Komentāri

Pievienot komentāru