2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus - pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē - 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju - finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

2006. gads ir bijis visveiksmīgākais AS Akciju komercbanka Baltikums (turpmāk Banka, Komercbanka Baltikums) pastāvēšanas vēsturē. 2006. gadā bija vērojams straujš visu Bankas finanšu rādītāju pieaugums. Banka ne tikai sasniedza plānotos rezultātus, bet arī būtiski tos pārsniedza. Komercbanka Baltikums ik gadu uzlabo būtiskākos finanšu rādītājus – pēc 2006. gada rezultātiem, Bankas tīrā peļņa pārsniedza 1 milj. LVL. Bankas aktīvi sasniedza 60 milj. LVL (salīdzinot ar gada sākumu, pieaugums bija par 47%). Klientu depozītu noguldījumi sasniedza rekordaugstu līmeni Bankas vēsturē – 38 milj. LVL, veidojot divas trešdaļas no visiem Bankas aktīviem. Bankas sasniegtie rezultāti kārtējo reizi apstiprināja izvēlētās darbības stratēģijas pareizību, kas balstīta uz noteiktu specializāciju – finanšu tirdzniecību un jūras transporta finansēšanu, darbu finanšu tirgū un klientu kapitāla pārvaldīšanu.

Komercbankas Baltikums kredītportfelis atskaites gada beigās sasniedza 17 milj. LVL. Pārdomātā un skaidrā politika korporatīvās finansēšanas jomā, kas ir viena no Bankas galvenajām prioritātēm, ir nodrošinājusi kvalitatīvu Bankas kredītportfeli (slikto kredītu skaits ir simbolisks). Klientu finansēšanas jomā tika turpināta veiksmīgā sadarbība ar AS SEB Latvijas Unibanka, izmantojot šīs bankas piešķirto kredītlīniju. Tāpat Komercbanka Baltikums aktīvi sadarbojās ar citām Latvijas bankām klientu sindicētās kreditēšanas jomā.

Saskaņā ar iepriekš izstrādāto stratēģiju 2006. gadā Komercbanka Baltikums būtiski palielināja savu kapitālu. 2006. gada laikā Banka veica divas jaunas akciju emisijas, kas ļāva palielināt pamatkapitālu līdz 7,5 milj. LVL. 2007. gada sākumā tika veikta vēl viena akciju emisija, kuras rezultātā Bankas kapitāls palielinājās līdz 10,4 milj. LVL.

Ceturtdien (19. novembrī) Ventspils nafta akcionāru sapulce nolēma izmaksāt akcionāriem dividendes. NASDAQ OMX Riga ir apkopojusi biežāk uzdotos jautājumus un atbildes par dividenžu saņemšanu.

Kuri uzņēmumi šogad plāno izmaksāt dividendes?

Lēmumus tuvākajā laikā izmaksāt dividendes pieņēmuši uzņēmumi Ventspils Nafta un SAF Tehnika.

Latvijas kompānijas AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Rīga Re, kas veido vienotu mārketinga grupu, ir paziņojušas par neauditētajiem 2003. gada darbības rezultātiem. Grupas parakstītais kopējais bruto prēmiju apjoms 2003. gadā ir pārsniedzis 26.51 milj. Ls, bet bruto atlīdzību apjoms 2003. gadā ir 6.555 milj. Ls. Akciju sabiedrībā Baltikums Apdrošināšanas Grupa ietilpst Latvijas kompānijas AAS Baltikums un AAS Baltikums Dzīvība, kā arī Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas. 60 % Baltikums Apdrošināšanas Grupas akciju īpašnieks ir pārapdrošināšanas kompānija AS Rīga Re. Savukārt, AAS Baltikums (risku apdrošināšana) pēc neauditētajiem 2003. gada darbības datiem ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 5.741 milj. Ls līdz 9.5 milj. Ls. Tas ir par 65 % vairāk nekā 2002. gadā. Bruto atlīdzību apjoms gada laikā ir palielinājies no 1.420 milj. Ls līdz 2.3 milj. Ls, kas ir par 62 % vairāk salīdzinājumā ar 2002. gada rezultātiem. AAS Baltikums 2003. gadā ir dubultojusi savu peļņu — pēc neauditētajiem datiem tā ir 120 tūkst. Ls (2002. gadā kompānijas peļņa bija 63 tūkst. Ls). AAS Baltikums Dzīvība (dzīvības apdrošināšana) pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 1.4 milj. Ls līdz 1.830 milj. Ls (pieaugums ir 31 %). Savukārt, bruto izmaksas ir palielinājušās no 0.953 milj. Ls līdz 1.428 milj. Ls. Lietuvas kompānija Baltikums Draudimas (risku apdrošināšana) 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto bruto prēmiju apjomu no 7.711 milj. Ls līdz 8.192 milj. Ls, kas par 6 % pārsniedz 2002. gada rādītājus. Bruto atlīdzību apjoms ir 1.477 milj. Ls. Kompānijas peļņa ir pieaugusi no 183.5 tūkst. Ls līdz 266.7 tūkst. Ls. Pārapdrošināšanas kompānija Rīga Re pēc neauditētajiem datiem 2003. gadā ir palielinājusi parakstīto prēmiju apjomu no 3.844 milj. Ls līdz 6.99 milj. Ls. Neauditētā peļņa pēc 2003. gada rezultātiem ir 200 tūkst. Ls.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Vērtējot apdrošināšanas uzņēmuma Vienna Insurance Group ieceri iegādāties apdrošināšanas AS Baltikums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieprasījusi informāciju no Austrijas uzrauga par Vienna Insurance Group, lai pārliecinātos par uzņēmuma brīvā kapitāla pietiekamību, finansiālo stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību.

Pēc tam FKTK varēs lemt par atļaujas sniegšanu Vienna Insurance Group iegūt būtisku līdzdalību apdrošināšanas sabiedrībā Baltikums, informēja FKTK pārstāve Elīna Avotiņa.

Lēmums FKTK jāpieņem 60 darba dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Paziņojumu par Vienna Insurance Group plānu iegādāties apdrošinātāju Baltikums FKTK saņēma 20.augustā.

Kā ziņots, jūlija beigās Vienna Insurance Group noslēdza līgumu par apdrošinātāja Baltikums 100% kapitāla daļu iegādi.

"Baltikums" ir nedzīvības apdrošināšanas sabiedrība, kam pašlaik ir 8% tirgus daļa. Tādējādi uzņēmums Latvijas apdrošināšanas tirgū ierindojas 6.vietā. Apdrošināšanas sabiedrībai ir filiāles arī Lietuvā un Igaunijā. 2014.gadā uzņēmums noslēdzis līgumus par apdrošināšanas prēmijām vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā. Baltikums pērn strādāja ar 743 057 eiro peļņu.

Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna ienesīgums no 2003. gada sākuma ir bijis 5.54 %, bet Baltikums Universālā ieguldījumu plāna ienesīgums bija 4.05 % gadā. Baltikums Konservatīvais ieguldījumu plāns veiksmīgi noslēdza 2003. gadu: ceturtajā ceturksnī plāna aktīvi pieauguši par 73 % un piesardzīgas ieguldījumu politikas realizācijas rezultātā plāna ienesīgums no darbības sākuma sasniedza 5.54 %. 2003. gada 4. ceturksnī plāna sasniegtie rezultāti pamatā atbilst nozares vidējiem rādītājiem un finansu tirgus vispārējām attīstības tendencēm šajā laika periodā. Vidējais ienesīgums visiem konservatīvā tipa plāniem bija 3.08 % (gada %), bet Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna 2003. gada 4. ceturkšņa ienesīgums bija 3.18 % (gada %), bet plāna ienesīgums no gada sākuma bija 5.54 % (gada %). Baltikums Konservatīvā ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa struktūra uz 31.12.2003.: LR obligācijas (63 %), komercsabiedrību parāda vērtspapīri (15 %), termiņnoguldījumi (15 %), nauda (7 %). Baltikums Universālais ieguldījumu plāns 4. ceturksnī plāna aktīvi pieauga par 36 % un veiksmīgas ieguldījumu politikas realizācijas rezultātā decembra ienesīgums plānam bija 15.8 % (gada%). Plāna 2003. gada 4. ceturkšņa sasniegtie rezultāti pamatā atbilst nozares vidējiem rādītājiem un vispārējām finansu tirgus attīstības tendencēm šajā laika periodā. Vidējais ienesīgums visiem aktīvās investīciju politikas Valsts fondēto pensiju shēmas plāniem bija 5.13 % (gada %), bet Baltikums Universālā ieguldījumu plānam — 5.51 % (gada %), savukārt plāna ienesīgums no darbības sākuma bija 4.05 % (gada %). Baltikums Universālā ieguldījumu plāna ieguldījumu portfeļa struktūra uz 31.12.2003.: LR obligācijas (57 %), komercsabiedrību parāda vērtspapīri (12 %), komercsabiedrību kapitāla vērtspapīri termiņnoguldījumi (17 %), nauda (6 %). Ralfs Drēska, Baltikums Asset Management (planu pārvaldītājs) valdes priekšsēdētājs: «Baltikums Asset Managenent 2004. gadā plāno saglabāt esošo ieguldījumu portfeļa struktūru, bet ņemot vērā aktuālos notikumus finanšu tirgos, var tikt samazināts kāda ieguldījuma īpatsvars portfelī. Prognozējot plāna iespējamo ienesīgumu, balstamies uz finanšu tirgus attīstības prognozēm 2004. gadam: plāna ienesīgums iespējams saglabāsies 2003. gada līmenī vai būs nedaudz augstāks, jo tikai šogad tika uzsākta plāna darbība, zināmu laiku tika uzkrāti finanšu līdzekļi, lai pēc iespējas veiksmīgāk varētu izveidot plāna ieguldījumu portfeli. Šogad plānots ieguldījumu portfelī palielināt noguldījumu un komercsabiedrību parāda vērtspapīru īpatsvaru Konservatīvajam plānam.»

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL, liecina Rīgas Fondu biržā ievietotā informācija.

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupaakcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

AS Akciju komercbanka Baltikums ir palielinājusi sava ieguldījuma apmēru meitas sabiedrības IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitālā par 0,110 milj. LVL. Pēc kapitāla palielināšanas IPAS Baltikums Asset Managment parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 5,574 milj. LVL

Līdzekļi, kas iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tika novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā. Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akcionāri: IPAS Baltikums Asset Management, SIA Alexander Peshkov Family Holdings, SIA Sergey Peshkov Holdings, SIA Ivan Ulyanov Holdings un AS Baltikums Bankas Grupa.

AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupas akcionāri vēlas pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa, liecina AS Akciju komercbankas Baltikums sniegtā informācija Rīgas Fonda biržai.

Līdzekļi, kas tiks iegūti IPAS Baltikums Asset Management pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tiks novirzīti AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā.

Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa un AS Baltikums Bankas Grupa akcionāru vēlmei pārstrukturizēt Baltikums holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS Baltikums Bankas Grupa.

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Aplūkojot pēdējos ilgtermiņa akciju tirgus cenu indeksu grafikus, īpaši pēc šogad augustā un septembrī piedzīvotā straujā krituma, var viegli redzēt, ka akciju tirgus ir tādā pašā līmenī, kā tas bija 1997.gada vasarā. Tas nozīmē, ka akciju tirgus vērtība ir palikusi nemainīga pēdējos 14 gadus (skatīt 1.attēlu), ja par pamatu izmanto, piemēram, 600 Eiropas publisko akciju sabiedrību akciju cenu indeksu Stoxx 600.

Akciju tirgus šajā periodā ir bijis ne tikai ārkārtīgi svārstīgs, piedzīvojot divus lielus satricinājumus – interneta burbuļa pārplīšanu 2000.gadā un globālo finanšu krīzi 2008.gadā, bet arī nav spējis ieguldītājam nodrošināt kapitāla pieaugumu. Pirmā reakcija, aplūkojot grafiku, būtu jautāt, kādēļ vispār investēt akciju tirgū? Tomēr ir jāatceras, ka akciju tirgus kopējo ienesīgumu nodrošina ne tikai akciju cenu pieaugums, bet arī dividendes. Ilgtermiņā dividenžu ienesīgums var ievērojami ietekmēt investora peļņu no ieguldījumiem akcijās.

1.attēls. STOXX Europe 600 akciju tirgus indekss (STOXX Europe 600 price EUR)

Baltikums Bank valde ir apstiprinājusi lēmumu likvidēt investīciju pārvaldības uzņēmumu Baltikums Asset Management (BAM), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Tas ir saistīts ar investīciju biznesa restrukturizāciju un kopējo holdinga izdevumu samazināšanu.

Uzņēmumu 2006. gada jūlijā nodibināja Baltikums Bank, kas bija vienīgā akciju turētāja. Iesniegums aktīvu pārvaldības licences anulēšanai tika nosūtīts Finanšu tirgus un kapitāla komisijai. BAM likvidācijas process ilgs sešus mēnešus likumā noteiktajā kārtībā.

Kā skaidro Baltikums Bank pārstāvis Uldis Zandars, pēdējā gada laikā visi Baltikums Asset Management klientu aktīvi tika pārvesti Baltikums Bank trasta pārvaldīšanā.

Baltikums Bank grupā ietilpst Baltikums Bank AS, Baltikums Luxembourg S.A., BB Broker Systems SIA, Baltikums International SIA, CityCap Service SIA, Kamaly Development UAB, ZapDvina Development SIA; Rostman Ltd. un Pils Pakalpojumi SIA. Baltikums Bank grupai ir filiāle Kiprā un biroji Maskavā, Sanktpēterburgā, Almati, Kijevā, Baku un Luksemburgā.

Neiesaistīšanās aktīvā mājokļu kreditēšanā iepriekšējos gados Komercbankai Baltikums ļāvusi 2008. gadu pabeigt ar peļņu 3.66 miljonu latu apjomā, kas ir par 83 % lielāka nekā pirms gada.

"Šādi rezultāti 2008. finanšu gadā, kad pasauli un Latviju plosa nebijusi krīze un nestabilitāte, ir iespējami, pateicoties labi izstrādātajai bankas darbības. Komercbanka Baltikums ir viena no nedaudzajām Latvijas bankām, kas konsekventi darbojas izvēlētajā nišā. Tā tika izvēlēta, jau dibinot banku 2001. gadā. Bankas pamatdarbības virziens ir starptautiskās tirdzniecības un jūras pārvadājumu uzņēmējdarbības finansēšana, kā arī turīgu privātpersonu apkalpošana. Šāda stratēģija, kā arī konservatīva pieeja risku pārvaldībai nodrošina bankai labus peļņas rādītājus un sniedz drošības sajūtu šajos smagajos laikos," skaidroja Komercbankas Baltikums valdes priekšsēdētājs Aldis Reims.

Komercbanka Baltikums un tās meitas uzņēmumi pērno gadu pabeiguši ar auditēto peļņu pēc nodokļiem 436 tūkst.Ls apjomā, kas ir par 42% vairāk nekā 2003.gada. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Komercbanka Baltikums palielināja kapitāla atdeves rādītājus un klientu noguldījumu apjomu, kā arī ievērojami paplašināja Bankas klientu bāzi. 2004.gada beigās Komercbankas Baltikums pašu kapitāls un rezerves sasniedza 5,601 milj. Ls (pieaugums ir 2,5% jeb 136 tūkstoši LVL). 2004.gada beigās Komercbanka Baltikums piesaistīja depozītnoguldījumus 18,156 milj.Ls apmērā - pieaugums 48% jeb 5,865 milj.Ls salīdzinājumā ar 2003. gada beigām. 2004.gadā Komercbankas Baltikums aktīvi ir palielinājušies no 30,576 milj. Ls līdz 38,198 milj. Ls (pieaugums ir 25% jeb 7,622 milj. Ls). Uz 2004.gada beigām Komercbankas Baltikums kredītu portfelis sasniedza 10,220 milj. Ls. Bankas valdes priekšsēdētājs Aldis Reims: “2004.gads Bankai bija laiks, kad pēc veiksmīgas darbības uzsākšanas un pirmo pamatuzdevumu veikšanas iepriekšējos gados, tika sperti nopietni soļi tieši izvēlētajā stratēģiskās attīstības virzienā. Banka precizēja un pilnveidoja savu darbības stratēģiju, skaidri akcentējot specializāciju tirdzniecības un jūras transporta finansēšanas jomā, kā arī aktīvu darbību finanšu tirgos un klientu līdzekļu pārvaldes jomā. Bankas darbības līdzšinējā pieredze ir skaidri parādījusi to, ka specializācija savā tirgus nišā, reputācija kā darbības prioritāte, kā arī apdomīga un individuāla pieeja biznesam ir bijis veiksmīgi izvēlēts attīstības modelis, pie kura arī tālāk pieturēsimies un kuru attīstīsim nākotnē. Kā būtiskāko uzdevumu 2005.gadā varam minēt savu pozīciju nostiprināšanu izvēlētajās tirdzniecības un jūras transporta finansēšanas nozarēs. Lai labāk apmierinātu pieaugošās klientu vēlmes tirdzniecības un jūras transporta finansēšanas jomā, esam uzsākuši arī sadarbību ar vairākām Latvijas kredītiestādēm sindicētās klientu finansēšanas sfērā un plānojam šo virzienu attīstīt arī tālāk. Tāpat turpināsim attīstīt veiksmīgi uzsākto garāka termiņa finansējuma piesaistes programmu. Tuvāko 3-5 gadu laikā Banka plāno kā galvenos resursu avotus izmantot tieši publiski emitētus vērtspapīrus, ilgtermiņa starpbanku kredītus, kā arī Bankas kapitālu. 2005. gadā paplašināsim investīciju pakalpojumu un klientu līdzekļu pārvaldes produktu klāstu un nopietni plānojam attīstīt arī klientu privātapkalpošanas virzienu.”

Akciju indeksā Standard&Poor’s 500 iekļauto uzņēmumu skaits, kas maksā dividendes, patlaban sasniedzis 15 gadu augstāko līmeni. Pēc FactSet apkopotajiem datiem, tikai nedaudz virs 80 kompānijām indeksā nemaksā dividendes.

Tādējādi pēdējā laikā dividenžu maksāšana kļuvusi par pievilcīgu dažāda lieluma uzņēmumiem. Tiesa gan, ne visas dividendes ir apjomīgas. No indeksā iekļautajiem 500 uzņēmumiem 99 maksā dividendes ar vismaz 3% ienesīgumu salīdzinājumā ar ASV valdības desmitgadu parādzīmju ienesīgumu 2,66% apmērā. Turklāt parādzīmju ienesīgums šajā gadījumā ir garantēts, savukārt šo uzņēmumu akcijas cenu prognozes liecina par pieaugumu, tādējādi akcionāriem nodrošinot vēl papildus peļņu, ko vēl palielina dividenžu maksājumi.

Daži uzņēmumi, piemēram, ConocoPhilips, var atļauties maksāt investoriem dividendes ar 3,9% ienesīgumu, un tā dividendes apjoms ir starp augstākajiem S&P 500 indeksā, turklāt uzņēmums var atļauties maksāt vēl lielākas dividendēs, jo ir starp pelnošākajiem uzņēmumiem valstī. Pārsteidzošā kārtā dažas kompānijas maksā dividendes arī zaudējot naudu. Piemēram, Windstream, kuru dividenžu ienesīgums ir 12%, izmaksāto dividenžu apjoms vairāk nekā divreiz pārsniedz tās ienesīgumu. Tiesa gan, šāda kombinācija ilgtermiņā nav uzturama, īpaši, ja ekonomika atkal piedzīvo kritumu.

Apdrošināšanas uzņēmuma Baltikums AAS akciju paketi ir iegādājusies Austrijas apdrošināšanas sabiedrība Vienna Insurance Group AG (VIG), informē kompānija.

AAS Baltikums ir dibināta 1998. gadā, lielākie tās akciju turētāji ir BBG AS (80%) un Baltikums Bank AS (19%). Tā ir viena no pirmajām apdrošināšanas sabiedrībām Latvijā, nodrošinot nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un aizņemot 8% vietējā tirgū. Šobrīd sabiedrības 250 darbinieki strādā 38 Latvijas pilsētās, kā arī Viļņā.

«Mums ir plašs aģentu un brokeru tīkls, labi attīstīti produktu pārdošanas kanāli, stabils kolektīvs un pieredzējuši ilggadēji speciālisti. Aizvadīto 2014. gadu uzņēmums noslēdza ar vairāk nekā 20 milj. EUR parakstīto bruto prēmiju apmēru,» uzņēmumu raksturo Baltikums AAS valdes priekšsēdētājs Eduards Reinicāns. «Esmu pārliecināts, ka Baltikums AAS iekļaušanās pieredzes bagātajā VIG grupā pavērs mums jaunas attīstības iespējas un nodrošinās starptautisku pieredzi ikvienam tās darbiniekam. VIG plāno aktīvi izmantot vietējo speciālistu zināšanas un pieredzi. Nekādas izmaiņas neskars mūsu klientus, visas līdz šim brīdim noslēgtās apdrošināšanas polises paliek spēkā,» komentē Eduards Reinicāns.

Riska apdrošināšanas kompānija apdrošināšanas a/s Baltikums palielināja pamatkapitālu no 2 000 000 LVL līdz 2 100 000 LVL, Db informēja kompānijā. Jauno akciju emisiju ar nominālo vērtību 100 000 LVL iegādājās un apmaksāja Latvijas apdrošināšanas grupa a/s Baltikums Apdrošināšanas Grupa. Līdzekļi, kuri tika iegūti no jaunās emisijas, tiks novirzīti kompānijas attīstībai. Baltikums Apdrošināšanas Grupā ietilpst Latvijas apdrošināšanas kompānijas Baltikums un apdrošināšanas a/s Baltikums Dzīvība, pensiju fonds Atklātais pensiju fonds Baltikums, Lietuvas kompānija UADB Baltikums Draudimas. Tatjana Gaivoronska AS Akciju Komercbanka Baltikums Produktu attīstības un mārketinga pārvaldes vadītāja Tālrunis 7031343 Mob. +371 9253515 e-pasts: [email protected]

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Konkurences padome (KP) saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros Vienna Insurance Group AG Wiener Versicherung Gruppe (Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāle un SIA Compensa Services) iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Baltikums, informē KP.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Lai aizsargātu apvienošanās dalībnieku komercinformāciju par to darbības plāniem, KP mājas lapā tiek publicēti tikai apvienošanās darījumā iesaistīto uzņēmumu nosaukumi. Plašāku informāciju par apvienošanās darījuma būtību var izvēlēties sniegt paši apvienošanās dalībnieki.

2007. gada janvāra sākumā AS “Akciju komercbanka “Baltikums”” plāno palielināt sava meitas uzņēmuma IPAS „Baltikums Asset Management” pamatkapitālu par 1,4 miljoni LVL.

Līdzekļi, kas tiks iegūti IPAS „Baltikums Asset Management” pamatkapitāla palielināšanas rezultātā, tiks novirzīti AS „Baltikums Apdrošināšanas Grupa” akciju iegādei, lai tādējādi sasniegtu līdzdalību 49% apmērā.

Šīs darījums ir loģisks turpinājums AS „Baltikums Apdrošināšanas Grupa” un AS „Baltikums Bankas Grupa” akcionāru vēlmei pārstrukturizēt „Baltikums” holdingu, konsolidējot finanšu un apdrošināšanas uzņēmumus zem AS „Baltikums Bankas Grupa”. Minētā konsolidācija ļaus optimizēt un tālāk veiksmīgi attīstīt holdinga darbību.

Valdes priekšsēdētājs

Aldis Reims

Baltikums Apdrošināšanas Grupa caur savu meitas uzņēmumu – apdrošināšanas kompāniju Baltikums — sāk piedāvāt savus pakalpojumus klientiem Lietuvā un Igaunijā, Db informēja kompānijā. Apdrošināšanas kompānija Baltikums (risku apdrošināšana) ir saņēmusi atļauju pēc brīvās konkurences principiem, neatverot filiāli, piedāvāt savus pakalpojumus Lietuvā un Igaunijā. AAS Baltikums un AS Baltikums Apdrošināšanas Grupa dibinātājs un Valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Peškovs:« Lietuvā 7 gadus veiksmīgi strādā radniecīgā kompānija Baltikums Draudimas, bet Igaunijas apdrošināšanas tirgē mēs ienākam pirmo reizi. Rezultātā Baltikums Apdrošināšanas Grupa, papildu banku biznesam, kam ir savas pārstāvniecības visās Baltijas valstīs, kļūst par īstu pan-Baltijas zīmolu, kas jau no paša sākuma tika ielikts tā attīstības koncepcijā, nosaukumā un logo. Klientiem visā Baltijas valstu teritorijā tiks piedāvāti vienoti tarifi, apdrošināšanas un apkalpošanas noteikumi.” Lai piedāvātu savus pakalpojumus jaunajos tirgos, Baltikums plāno attīstīt polišu elektronisko pārdošanu, tiešo pārdošanu uz vienotas integrētas pārdošanas un apkalpošanas sistēmas bāzes, izveidot aģentu tīklus, kā arī piesaistīt sadarbībai finanšu un nefinanšu partnerus un starpniekus.

Baltikums Banka pēc savas iniciatīvas pakāpeniski turpina izpirkt no finanšu

tirgus bankas iepriekš emitētās publiskās obligācijas.

Banka NASDAQ OMX Riga biržai paziņojusi, ka šobrīd publiskā apgrozībā atrodas un fondu biržā NASDAQ OMX Riga kotētas Baltikums Bankas trešās emisijas obligācijas par 10 miljoniem eiro, bet 10. jūlijā trešās emisijas izpirkto obligāciju kopējais apjoms bija 3.79 miljoni eiro (37.9 % no emisijas).

Izpērkot obligācijas, bankas obligācijās līdzekļus ieguldījušajiem investoriem ir iespēja, nesagaidot obligāciju dzēšanas termiņus, pārdot bankai pie viņiem esošās Baltikums Bankas obligācijas par tirgus cenu. Bankas ieinteresētība pašas obligāciju izpirkšanā ir saistīta ar vairākiem faktoriem, tostarp Baltikums Bankai ir nozīmīgs brīvu naudas resursu apjoms. Tāpat banka secina, ka tirgū šīs obligācijas tiek tirgotas ar ievērojamu diskontu pret nominālu, tāpēc Baltikums Banka pirms termiņa izpērk obligācijas un tādā veidā minimizē savus procentu izdevumus. Banka arī uzskata, ka, nodrošinot tirgū likviditāti savām obligācijām, tā sekmē labu darījumu attiecību uzturēšanu ar investoriem gan šobrīd, gan nākotnē. Pēc bankas domām, tas ir ļoti svarīgi īpaši tagad, kad tirgos ir vērojama zināma nestabilitāte un nervozitāte.