Lielāko daļu nebanku kreditētāju vairāku desmitu miljonu latu apjomā finansiāli atbalsta un līdz ar to palīdz nodrošināt to attīstību Latvijas komercbankas.
No premjera Ivara Godmaņa pārstāvja Edgara Vaikuļa teiktā īsti netika skaidrs, vai politiķi ir lietas kursā, ka bankas, kuru stingru uzraudzību veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), principā atbalsta nebanku kredītu tirgus attīstību.
Tomēr politiskā griba ierobežot nebanku kreditētājus ir izteikta, norādīja E. Vaikulis. Pēc viņa teiktā, nebanku kreditētājus nodot FKTK uzraudzībā, par ko iepriekš runāts, esot sarežģīti, un patlaban minimālās programmas ietvaros tiekot apsvērta iespēja nebanku kreditētājiem likt sniegt informāciju kopējam kredītreģistram. Kopumā jautājums esot sarežģīts un dilemma ir par to, vai pieņemamo darbību raksturs būs balstīts uz sankcijām vai informatīvs, jo galvenais būtībā ir apjaust patiesos saistību apmērus. E. Vaikulis atzina, ka runas par nebanku kreditētāju darbības ierobežošanu, kontroli ir saistītas ar bažām, ka, piem., valsts iestādēs strādājošās personas kredītsaistību dēļ būs nonākušas grūtībās un prasīs darba devējam algas pielikumu. Turklāt nebanku kreditētājiem esot drastiskākas parādu piedziņas metodes.
Patlaban nedz valdības, nedz tirgus dalībnieku rīcībā nav statistikas, cik darbojas nebanku kreditētāji un cik lielā apmērā tie izsnieguši aizdevumus. Pēc dažu baņķieru minējumiem, nebanku patēriņa kreditētāju portfelis var būt ap 100 milj. Ls. Tikmēr no pašu nebanku kreditētāju puses teiktā var secināt, ka lielākoties nebanku kreditētāji darbojas ar banku aizdoto naudu, jo uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt, cik nebanku kreditētāji aizdod naudu no pašu līdzekļiem. Vienlaikus daļa banku pārstāvju strikti izteikušies par nepieciešamību kontrolēt gandrīz nevienas iestādes neuzraudzīto nebanku kreditētāju tirgu. Piem., Nordea bankas Baltijas valstu un Polijas korporatīvo departamentu direktors Ēriks Plato Db iepriekš (21.05.2008.) atzina, ka, ja tiek veidots vienots kredītreģistrs, šāda vāji kontrolētu iestāžu darbība ir robs, kas būtu jāaiztaisa.
Pašas bankas attīsta
Jautāts, vai bankas atbalsta nebanku kreditētāju tirgus attīstību, Mateks Credit valdes priekšsēdētājs Armīns Barkovskis Db atzina, ka faktiski tā sanāk. Viņš minēja, ka resursi Mateks Credit savai darbībai ir gan no pašu līdzekļiem, gan kredītlīnija no bankas. Lai gan negribīgi, tomēr A. Barkovskis atklāja, ka resursu devējs ir Rietumu banka, kura savukārt Db atzina, ka "Rietumu Banka nekomentē attiecības ar klientiem". Rietumu banka vēl pērn izsniedza ap 10 milj. eiro kredītlīniju salīdzinoši jaunajam spēlētājam Credit 24, Db iepriekš paziņoja kompānijas vadītājs Ģirts Freibergs. Ar šādu zīmolu interneta vidē patēriņa kredītus izsniedz Lielbritānijā reģistrētās un Londonas Fondu biržā kotētā patēriņa kredītu uzņēmuma Mobile Credit Baltic PLC pastarpināti piederošais uzņēmums SIA Mobile Credit Latvia. Mobile Credit Baltic darbojas arī Somijā, Igaunijā, Lietuvā. Lielbritānijas holdings pieder vairākiem akcionāriem, no kuriem lielākais (82 %) ir Somijas MCB Holding Limited, bet vēl akcijas (7.1 %) pieder Europanel AB, bet 3.8 % īpašnieks ir Hansabank.
Visi ņem
"Visi [nebanku kreditētāji] bankās ņem resursus," zināja teikt A. Barkovskis, kuram vienlaikus bija arī informācija, ka ar saviem līdzekļiem strādā 3 firmas.
2007. gadā darbību sākušās un Dominikā reģistrētai kompānijai Addington Solution LTS piederošās kredītfirmas Grand Credit valdes loceklis un 10 % līdzīpašnieks Maksims Mališko atzina, ka kompānija aizdevumus izsniedz no pašu (akcionāru) līdzekļiem, pagaidām bankas aizdevuma nav. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka kompānija varētu piesaistīt arī banku resursus. Grand Credit aizdod naudu, sākot ar likmi 11 % gadā no kredīta atlikuma. Barkovskis piekrita, ka, ja nebūtu banku finansējuma, tad arī t.s. nebanku kreditētāju biznesa apjomi būtu mazāki. Tomēr A. Barkovskis banku rīcību, aizdodot naudu nebanku finansētājiem, dēvēja par banku normālu biznesu. Turklāt viņš atgādināja, ka jau patlaban daudzi nebanku kreditētāji nonākuši ārvalstu banku rokās. Lūgts komentēt sabiedrības pārmetumus par tirgus aktivitātes pieaugumu pēdējā laikā, A. Barkovskis gluži nepiekrita, ka nebanku kreditētāji pēc ieviestajiem ierobežojumiem kredītu izsniegšanā būtu aktivizējušies, vienkārši cilvēki vairāk paši nāca, tas bija izteikti pērn jūlijā.
"Par" kredītreģistru
Mateks Credit vadītājs piekrīt, ka pēc idejas t.s. nebanku kreditētāju uzraudzību vajadzētu. Jautāts par iespējamo ziņu sniegšanu kredītreģistram, viņš pauda atbalstu, vienlaikus sakot, ka būtu interesanti saņemt arī ziņas no kredītreģistra. A. Barkovskis kopumā piekrīt, ka nepieciešami spēles noteikumi, jo ir kompānijas, kas nedarbojas īpaši godīgi, tāpēc ir pozitīvi, ka savu darbību aktivizējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Arī M. Mališko atzina, ka viņš atbalsta nebanku kreditētāju tirgus kontroli, ja tas palīdzēs atveseļot tirgu un padarīs caurspīdīgākus spēles noteikumus. Tā būs vieglāk dzīvot gan godīgām kredītfirmām, gan klientiem, tā M. Mališko.
A. Barkovskis atzina, ka pēdējā laikā ir jūtams, ka cilvēku maksātspēja krītas. Viņš domā, ka nebanku kreditētājiem situācija ir līdzīga kā bankām - ja bankām ir divas reizes vairāk nemaksātāju, tad arī nebankām ir līdzīgi. Mateks Credit kredītportfelis patlaban ir ap 12 milj. Ls, kur vidējā aizdevuma summa ir ap 7000 Ls, jo uzņēmums specializējas hipotekārajos kredītos, proti, aizdod naudu, balstoties uz nekustamā īpašuma ķīlu.
Patēriņa kredītu tirgū darbojas vairākas bankas, t.sk. Parex banka, kuras viceprezidents Jorens Raitums atzina: "Ir atsevišķi uzņēmumi, kurus Parex banka kreditē šajā nozarē, bet to skaits ir neliels. Parex banka, piem., kreditē arī Parex grupā ietilpstošo uzņēmumu Parex Express Kredīts, kas nodarbojas ar patēriņa kreditēšanu. Kredītu apjomi, kas tiek piešķirti šiem uzņēmumiem, nav lieli." SEB bankas Lielu uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Klāvs Vasks Db atzina, ka SEB bankai ir pieredze nebanku finanšu kreditētāju finansēšanā.
"Sadarbība ar šiem uzņēmumiem izveidojās pirms vairākiem gadiem, kad Latvijas finanšu tirgus atradās attīstības stadijā. Bankai bija stingri un skaidri kritēriji šāda finansējuma piešķiršanai. Banka atbalstīja tikai finanšu starpniekus, kuri bija izveidojuši šādas finanšu kompānijas savu produktu pārdošanas veicināšanai," tā viņš. K. Vasks kā nozīmīgāko minēja RD Līzinga Grupu, kas sākotnēji fokusējās uz savu elektropreču veikalu klientu finansēšanu. SEB bankai bija sadarbība ar šo uzņēmumu, līdz to pārpirka GE un tagad šis uzņēmums ir izveidojis savu banku (GE Money bank). Bez tam SEB banka ir sadarbojusies ar Baltijas - Amerikas Uzņēmējdarbības fondu, kas darbojās hipotekāro kredītu tirgū. SEB sadarbojās ar šo iestādi, līdz to pārpirka lielākā Īrijas banka Aliaid Irish Bank.
"SEB šobrīd nesadarbojas ar citiem finanšu starpniekiem, kā arī nefinansē to darbību, bieži vien pietiekami necaurspīdīgo operāciju dēļ," tā K. Vasks. No Hansabankas komentāru neizdevās saņemt, vienīgi bankas pārstāvis Ivars Svilāns zināja teikt, ka banka šobrīd nesadarbojoties ar nebanku kreditētājiem.