Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Pēc Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" daļu izpirkšanas sakaru uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un stratēģiskā investora piesaistes, visām darījumā iesaistītajām pusēm - AS "Latvenergo", Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Tā intervijā pauda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram, pēc mūsu redzējuma, būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu," norādīja Ozols, piebilstot, ka pašlaik runā nevis atsevišķi par LMT un "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu.

Pašlaik "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir izveidojuši darba grupu, kura mēneša laikā izvēlēsies konsultantus, kas palīdzēs ar stratēģiskā investora piesaisti, ar padziļināto izpēti jeb "due diligence", kā arī ar darījuma strukturēšanu. Tālāk plānots, ka divu divarpus mēnešu laikā pakāpeniski tiks saņemta informācija no konsultantiem.

Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.

Tas ir ļoti nozīmīgs pieaugums, kas parāda, ka pircēji atkal ir gatavi ieguldīt, jūtas drošāk par savu finansiālo situāciju un tic ekonomikas stabilitātei, atzīmē M.Krass, uzsverot, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgus izaugsme turpināsies arī nākotnē. Nedomāju, ka tik straujš pieaugums būs novērojams katru gadu, tomēr šis rādītājs skaidri parāda, ka tirgus ir izkļuvis no zemākā punkta un atkal sācis attīstīties. Šobrīd viss liecina, ka 2025. gadā un turpmākajos gados tirgus turpinās augt mērenā un stabilā tempā. Arī ekonomikas kopējais noskaņojums Baltijā ir pozitīvs, un šie faktori rada ļoti labu pamatu turpmākai izaugsmei, pārliecināts ir Hepsor izpilddirektors. Rīgas tirgus šobrīd attīstās visstraujāk Baltijā, un tam ir visi priekšnoteikumi, lai arī turpmāk saglabātu stabilu augšupeju, spriež M.Krass.

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijai (DAIF Latvija) pievienojas Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) biedri, kas faktiski nozīmē pirmo soli apsardzes pilnvērtīgai integrācijai valsts drošības aspektā. Dienas Bizness piedāvā šīs nozares ainu skaitļos, kas pēc būtības definē daļu DAIF Latvija izaicinājumu nākotnē.

Par DAIF Latvija un DNKA biedru apvienošanos organizāciju pārstāvji paziņoja mediju brokastīs 17. septembrī, kad tika prezentēti arī DAIF Latvija un jauno biedru pērnā gada darbības rezultāti, kā arī atsevišķi dati par apsardzes nozares darbību Latvijā, tostarp uz pārējo divu Baltijas valstu fona.

Uz apsardzi jāraugās kā uz drošības papildinājumu

Galvenā ideja, kas izskanēja mediju brokastīs gan no apsardzes kompāniju Grifs AG, G4S un Mega sargs vadītājiem, gan DAIF Latvija vadības bija, ka uz apsardzi ir jāraugās kā uz drošības spēju papildinājumu, jo apsardzes organizācijās ir gan dažādos līmeņos ekipēti vīri, gan pamatīga tehnoloģiskā bāze novērošanai un preventīvai reakcijai uz notikumiem. Nozares eksperti pārrunāja drošības situāciju ietekmējošos starptautiskos notikumus un Latvijas drošības industrijas izaicinājumus. Tika atgādināts, ka karadarbība Ukrainā, Krievijas un Baltkrievijas aktivitātes un politiskie pavērsieni Rietumos tiešā veidā ietekmē arī Latvijas drošības vidi.

Nekustamo īpašumu investīciju kompānija "East Capital Real Estate" (ECRE) plāno Baltijas valstīs izveidot jaunu investīciju fondu, kura aktīvu apjoms varētu sasniegt ap 400 miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA sacīja ECRE vadītājs Latvijā Māris Smiltenieks.

Viņš informēja, ka 2026. gadā fondam jau vajadzētu būt aktīvam.

"Fonds tiek veidots, lai ECRE aktīvi varētu piedalīties jaunos komercīpašumu iegādes procesos,"teica Smiltenieks.

Jaunā jeb piektā fonda plāns neatšķiršoties no ECRE pamatstratēģijas, kas koncentrējas uz Baltijas valstīm.

"Potenciāli mēs varbūt varētu pievienot vēl kādu reģionu, bet tā pagaidām ir tikai iespēja," atzina Smiltenieks.

Viņš skaidroja, ka jaunā fonda ieguldījumu finansēšanas stratēģija, visticamāk, paliks tāda pati kā iepriekš, proti, 50% ir fonda pašu kapitāls un 50% - banku finansējums.

Kopējā komercīpašumu vērtība ECRE portfelī patlaban ir nedaudz virs 600 miljoniem eiro visās trijās Baltijas valstīs, bet kopējais investīciju apjoms šo gadu laikā ir tuvu miljardam eiro. Smiltenieks skaidroja, ka ECRE veido nekustamo īpašumu fondus un to līdzekļus iegulda aktīvos - komerciālajos nekustamajos īpašumos, kurus pārvalda, attīsta, pilnveido un pēc noteikta laika arī pārdod.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav nākotnes tehnoloģija – tas jau patlaban ir neatņemama daļa no uzņēmumu ikdienas darba procesiem. To apliecina arī Eurostat dati, kas uzrāda strauju MI ieviešanas pieaugumu Latvijas uzņēmumos.

Ja 2023. gadā MI izmantoja tikai 4,5 % uzņēmumu, tad 2024. gadā šis īpatsvars gandrīz dubultojās, sasniedzot 8,8 %. Tendence turpinājusies arī 2025. gadā, kad MI jau izmantoja 12,2 % Latvijas uzņēmumu. Šī straujā dinamika norāda uz MI pieaugošo nozīmi tādās jomās kā datu analītika, klientu apkalpošana un lēmumu pieņemšanas procesi. Vienlaikus tas aktualizē arī būtisku jautājumu: vai šī tehnoloģija uzņēmumos tiek izmantota droši, atbildīgi un pārdomāti?

MI kā izaugsmes un efektivitātes veicinātājs

Mūsdienu uzņēmumi darbojas starptautiskā un daudzvalodīgā vidē, kur precīza un kvalitatīva komunikācija ir būtisks konkurētspējas faktors. MI risinājumi spēj uzlabot valodas kvalitāti, precizēt formulējumus un mazināt kultūras un valodas barjeras, kas nereti kavē efektīvu sadarbību starptautiskā mērogā. Šāda MI pielietošana ļauj darbiniekiem fokusēties uz saturiski nozīmīgiem jautājumiem un lēmumu pieņemšanu, vienlaikus optimizējot rutīnas procesus un veicinot produktivitāti. MI ieviešana sniedz iespēju cilvēkresursus novirzīt uz uzdevumiem, kuros nepieciešama analītiskā domāšana, radošums un stratēģiska iesaiste. Papildus tam MI potenciāls neaprobežojas tikai ar komunikāciju – pareizi ieviesti MI rīki var kalpot arī kā nozīmīgs palīgs kiberdrošības stiprināšanā. Tas spēj analizēt lielus datu apjomus, identificēt sistēmu vājās vietas, pamanīt neparastas aktivitātes uzņēmuma sistēmās un savlaicīgi ziņot par potenciāliem apdraudējumiem. Šādā veidā, automatizējot drošības uzraudzības procesus, uzņēmumi var reaģēt ātrāk un efektīvāk, vienlaikus stiprinot savas digitālās infrastruktūras aizsardzību.

Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums Scandinavian Astor Group AB ir parakstījis līgumu par 100% kapitāldaļu iegādi Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumā SIA AMMUNITY, kļūstot par tā stratēģisko investoru.

Šis ieguldījums iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmē un nostiprina reģionālās sadarbības saites drošības un aizsardzības jomā.

SIA AMMUNITY ir vienīgais mazkalibra augstas precizitātes munīcijas ražotājs Latvijā, kas kopš 2014.gada veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Stratēģiskā partnerība ar Scandinavian Astor Group AB sniegs uzņēmumam iespēju būtiski palielināt ražošanas jaudu, attīstīt tehnoloģiskās kompetences un paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos.

SIA AMMUNITY valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare uzsver: "Partnerība ar Scandinavian Astor Group ir nozīmīgs solis mūsu turpmākajā attīstībā. Tas ļaus mums vēl straujāk paplašināt ražošanu, investēt inovācijās un būtiski stiprināt Latvijas lomu Eiropas aizsardzības industrijā. Lepojamies, ka mūsu kompetence un kvalitāte tiek atzīta starptautiskā mērogā. Augsti novērtēju arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas sniegto atbalstu SIA AMMUNITY stratēģiskā investora piesaistes procesā."

Reizēm sarunas notiek brīžos, kas kļūst nozīmīgi gan profesionāli, gan personīgi. Šī ir viena no tām.

2025. gadā LeverX turpina paplašināties dažādos tirgos un reģionos, tomēr īpaša nozīme ir jaunā biroja atvēršanai Rīgā, Latvijā. Tā nav vienkārši vēl viena vieta uz kartes — Rīga ieņem īpašu vietu gan LeverX stāstā, gan uzņēmuma līdzdibinātāja un valdes priekšsēdētāja Dr. Viktora Lozinska (Dr. Victor Lozinski) dzīvē.

Līderības profils: Dr. Viktors Lozinskis

Dr. Viktors Lozinskis ir uzņēmuma LeverX līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs, pieredzējis uzņēmumu lietojumprogrammu un programmatūras inženierijas eksperts, kurš pazīstams ar savu apņemšanos nodrošināt tehnoloģisku izcilību.

LeverX tika dibināts 2003. gadā Dr. Lozinska dzīvoklī - Silīcija ielejā. Mūsdienās uzņēmums ir globāls sistēmu integrators ar birojiem 11 valstīs un aptuveni 2000 profesionāļu lielu komandu, kas darbojas trīs kontinentos. Uzņēmums apkalpo klientus Ziemeļamerikā, Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, Eiropā un Vidusāzijā.

Lai panāktu gudrāku un sabiedrības interesēm atbilstošāku valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, uzņēmēju iniciatīvas “Celt valsti, nevis nodokļus” ietvaros Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, četrām Saeimas komisijām, Valsts kancelejai un Valsts konkurētspējas padomei nosūtīta atklātā vēstule ar aicinājumu nekavēties ar būtiskām pārmaiņām valsts uzņēmumu pārvaldībā.

Vēstulē norādīts, ka bez valsts uzņēmumu sakārtošanas turpināsies stagnācija un nodokļu paaugstināšana nākotnē kļūs neizbēgama.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs: “Ja valsts uzņēmumu pārvaldība pasliktināsies, mēs atgriezīsimies tur, no kā reiz tikām vaļā: politiķu “savējie” amatos, korupcija, skandāli un fiktīvi darbinieki. Nepieņemot valstiski svarīgus lēmumus, investīcijas “iet gar degunu” Latvijas ekonomikai, jo nav, kur ieguldīt. Rezultātā turpināsies stagnācija, kas vēl vairāk attālinās Latviju no Igaunijas un Lietuvas attīstības līmeņa. Tikai nejauši uzzināsim par lēmumiem, kas pieņemti aiz slēgtām durvīm, sabiedrībai nezinot, kam tas izdevīgi. Sekmīgu rezultātu nebūs, un valsts uzņēmumi kļūs arvien neefektīvāki un mazāk pelnoši. Un, visbeidzot, – cilvēki zaudēs ticību tam, ka valsts vispār spēj saimniekot.”

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Mūsdienu uzņēmējdarbības vide pieprasa ne tikai precīzu finanšu uzskaiti, bet arī spēju ātri un efektīvi analizēt datus dažādos griezumos. Grāmatvedības datu segmentācija kļūst par vienu no būtiskākajiem instrumentiem finanšu vadītāju arsenālā, nodrošinot iespēju pieņemt izsvērtus un pamatotus lēmumus.

Dimensiju pieeja – elastīgums un precizitāte

Tradicionālās grāmatvedības sistēmas bieži aprobežojas ar statisku kontu plānu, kas ierobežo iespējas analizēt datus, savukārt mūsdienu grāmatvedības uzskaites sistēmas piedāvā dimensiju funkcionalitāti – iespēju piešķirt katram grāmatvedības ierakstam uzņēmuma vajadzībām pielāgotas papildu pazīmes, piemēram, nodaļu, projektu vai reģionu. Tas piedāvā iespēju veidot daudzdimensionālas atskaites, kas savukārt ļauj ātri reaģēt uz dažādiem pieprasījumiem. Lai labāk izprastu dimensiju jeb datu segmentācijas jēdzienu, var iedomāties grāmatvedības ierakstu kā rindu Excel tabulā. Tradicionāli šī rinda satur pamatinformāciju - konta numuru, summu un datumu. Ar dimensijām tai var pievienot papildu “birkas” jeb pazīmes, kas ļauj datus šķirot, filtrēt un analizēt dažādos griezumos – līdzīgi kā Excel tabulā tiek izmantoti filtri. Būtiskākā priekšrocība, salīdzinot ar Excel tabulu, ir tā, ka dimensiju izmantošana grāmatvedības sistēmā ļauj iegūt vajadzīgo atskaiti ātri un bez papildu manuāla darba.

TLG Global, vadošais aktīvu pārvaldības un attīstības uzņēmums, kas darbojas Eiropā un Āzijā, ir paziņojis par ienākšanu Latvijas tirgū, iezīmējot jaunu premium klases viesmīlības un nekustamā īpašuma attīstības vilni, ko nodrošina globāla pieredze un zīmola atpazīstamība.

Uzņēmums, kas ir oficiāls attīstības partneris Wyndham Hotels & Resorts, vienai no pasaules lielākajām un respektētākajām viesnīcu ķēdēm, aktīvi paplašina savu darbību Ziemeļeiropā un Austrumeiropā. Latvija ir identificēta kā galvenā stratēģiskā vieta gaidāmajiem projektiem, un tiek plānots uzsākt viesmīlības attīstības projektus valstī.

“Latvija piedāvā izcilas iespējas ilgtermiņa, augstas kvalitātes attīstībai,” sacīja TLG Global prezidents un izpilddirektors Rahims Lakhani. “Mūsu mērķis ir ne tikai ieviest pasaules līmeņa viesmīlības standartus, pateicoties sadarbībai ar Wyndham, bet arī investēt vietējā ekonomikā, talantos un tūrisma potenciālā šajā dinamiskajā un augošajā tirgū. Un mēs vienmēr meklējam jaunas un interesantas iespējas!”

Nekustamo īpašumu (turpmāk – NĪ) obligāciju tirgus pēdējos trīs gados ir piedzīvojis straujas svārstības – no aktivitātes krituma un nenoteiktības 2022. gadā līdz pakāpeniskai atkopšanās fāzei 2024. gadā. Procentu likmju stabilizēšanās ir kļuvusi par būtisku pagrieziena punktu: kopš 2024. gada sākuma tirgus atdzīvojas, vairāk parādās jaunu emisiju, un investoru interese atgriežas.

2025. gads Baltijas NĪ obligāciju tirgū ir sasniedzis jaunus rekordus gan apjoma, gan emisiju skaita ziņā un ir vairākkārt pārsniedzis vidējo gada rādītāju, kāds bija raksturīgs pēdējo piecu gadu periodā.

Statistikai par labu spēlē Akropolis Group 350 milj. EUR emisija 2025. gada maijā, kura ir lielākā NĪ obligāciju emisija Baltijā pēdējo gadu laikā un ar ienesīgumu 5% kalpo kā etalons pārējam tirgum. 2025. gadā tika veikti vēl ievērojami kapitāla tirgus darījumi, kā, piemēram, Summus Capital 30 milj. EUR obligāciju emisija ar ienesīgumu 8%, kā arī ir veikts nozīmīgs skaits ar atsevišķu NĪ attīstības projektu darījumiem, kur līdzekļi tiek piesaistīti konkrēta NĪ projekta realizēšanai un tipiski piedāvā augstāku likmi, kas ir atkarīga no konkrētā projekta attīstības riska.

RIX Rīgas lidosta ir izstrādājusi attīstības plānu 2025.–2050. gadam, kas nosaka Rīgas lidostas infrastruktūras attīstības virzienus un lidostas attīstībai nepieciešamo teritoriju.

Plāns nākamajiem 25 gadiem paredz veikt stratēģiskas investīcijas, kas atbalstīs ekonomisko izaugsmi, stiprinās savienojamību un nodrošinās modernu ceļošanas pieredzi, padarot Rīgu par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā. Attīstības plānā paredzētie soļi ļaus lidostai būt gatavai nākotnes pieprasījumam, tehnoloģijām un pasažieru vajadzībām.

“Rīgas lidostas attīstība ir ieguldījums Latvijas nākotnē – tā nozīmē vairāk darbavietu, spēcīgāku ekonomiku un jaunas iespējas visam reģionam,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. “Šis attīstības plāns iezīmē skaidru ceļu, kā kļūt par modernu un ilgtspējīgu mobilitātes centru, kas spēj elastīgi reaģēt uz pasažieru pieprasījumu un aviācijas nozares pārmaiņām. Esam gatavi nākamajam attīstības posmam ar pārliecību un ambīcijām augt kopā ar Latviju.”

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Latvijas pēcpadomju sapnis par tranzītvalsts statusu būtībā ir izsapņots. Austrumu-rietumu tranzīta apjomu kritums pēdējos gados ir bijis graujošs. Kādreiz 98 % Latvijas dzelzceļa kravu bija starptautiskie pārvadājumi, no kuriem lielāko daļu veidoja kravas no Krievijas un Baltkrievijas, kas plūda uz Latvijas ostām.

Krievijas sāktais karš un tam sekojošās sankcijas mainīja veco realitāti – kravu apjoms dramatiski nokritās, nozarē sekoja darbinieku atlaišanas un infrastruktūras dīkstāve.

Tomēr Latvijas ģeogrāfiskās priekšrocības neviens nav atcēlis. Latvija ir ideāli piemērota, lai vienkāršas tranzītvalsts vietā kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, kas savieno gan Eiropas, gan Eirāzijas tirgu. Lai to panāktu, nepieciešama stratēģiska apņemšanās valstiskā līmenī, kas dotu zaļo gaismu straujākai nozares transformācijai un paātrinātu privātās investīcijas šajā sektorā.

Uzskatu, ka Latvijai ir ne vien labas pozīcijas, lai kļūtu par vadošo reģionālo loģistikas centru, bet plašākā perspektīvā tā ir arī Latvijas stratēģiska nepieciešamība. Latvijai ir jārada skaidras konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar tādām alternatīvām kā Dānijas un Zviedrijas koridors.

Pirmajā pusgadā Baltijā investīcijas komercīpašumos augušas par 3%, sasniedzot 326 miljonus eiro, trešdien pusgada tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Newsec Latvia" investīciju darījumu padomnieks Patriks Simsons.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā, kur investīciju apjoms sasniedzis 100 miljonus eiro, to veidojuši daži lieli darījumi, tostarp tirdzniecības centra "Olimpija" un "Depo" veikala pārdošana.

Savukārt "Newsec Latvia" izpilddirektors Reinis Ignatavičs sacīja, ka Latvija saglabā investoru uzticību globālā ģeopolitiskā spiediena apstākļos, atrod jaunas iespējas un "kļuvusi par drošu patvērumu investoriem".

Kā Latvijas priekšrocības Ignatavičs minēja caurspīdīgu biznesa vidi un konkurētspējīgus nodokļus. Tāpat Ignatavičs vērsa uzmanību, ka Latvijā aizsardzības un loģistikas segments rada jaunas iespējas, pieprasījums pēc noliktavām un infrastruktūras objektiem strauji aug. Tāpat attīstās medicīnas centri un senioru aprūpes institūcijas.

Tikai adekvāti salīdzināmi dati ir izmantojami pareizu, situācijai atbilstošu lēmumu pieņemšanā.

Pēc darba devēja izmaksām Latvijā minimālā alga ir nevis valstī noteiktie 740 eiro, bet gan 914,93 eiro, kas jāņem vērā lēmumu pieņēmējiem, vērtējot Latvijas konkurētspēju Eiropā.

Ik pa laikam Latvijā tiek cilāts minimālās algas apmērs un tiek veikti salīdzinājumi ar tās lielumu citās valstīs, jo īpaši līdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka pirms desmit gadiem – 2015. gadā – visās Baltijas valstīs oficiālā minimālā alga bija ļoti līdzīga: Igaunijā – 390 eiro; Latvijā – 360 eiro; Lietuvā – 325 eiro, bet 2025. gadā attiecīgi: 886 eiro; 740 eiro; 1038 eiro.

Daudziem ir patiesa vēlme izlīdzināt minimālās algas līmeni Baltijā, taču tiek ignorēts fakts, cik realitātē izmaksā minimālā alga darba devējam. Piemēram, 2023. gadā valstī noteiktā minimālā alga 620 eiro apmērā darba devējam reāli izmaksāja 766,62 eiro, 2024. gadā 700 eiro minimālā alga – jau 865,49 eiro, bet 2025. gadā 740 eiro patiesībā ir 914,93 eiro. Aprēķina dati rāda, ka darba devēja izmaksas (nodoklis un nodeva) virs valstī noteiktā minimālās algas apmēra 2023. gadā veidoja 146,62 eiro vairāk, 2024. gadā – 165,49 eiro un 2025. gadā jau – 174,93 eiro vairāk. Kas šo minimālās algas izmaksu apjomu palielina? Valsts noteiktā aprēķina formula, jo no valstī noteiktās minimālās algas darba devējam Latvijā ir jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 23,59% apmērā, kas 2025. gadā ir 174,57 eiro mēnesī, kam vēl jāpieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 0,36 eiro mēnesī.

Piesaistot profesionālus partnerus jau plānošanas stadijā, attīstītāji viena miljona eiro investīciju projektos var ietaupīt līdz pat 150 tūkstošiem eiro.

Stratēģiska plānošana sadarbībā ar ārējiem ekspertiem ļauj ietaupīt ievērojamus resursus gan projektēšanas un būvniecības fāzē, gan gala produktu pozicionēšanā un pārdošanā. Nereti attīstītāji pie mums vēršas tikai brīdī, kad projekts jau ir izstrādāts, un mēs redzam, cik daudz iespēju faktiski ir palaistas garām. Aicinu attīstītājus jau laikus apdomāt iespēju sadarboties ar nekustamā īpašuma aģentūrām. Kvalitatīvs outsource vienmēr būs lētāks nekā slikts insource.

Daudzi attīstītāji joprojām uzskata, ka spēj sekmīgi īstenot projektus bez papildus atbalsta vai piesaista aģentūru tikai projekta noslēguma jeb pārdošanas fāzē. Mēs redzam, ka šāda pieeja nereti rezultējas zaudējumos vai neizmantotās peļņas iespējās, kuru apjomu vēlāk precīzi novērtēt vairs nav iespējams. To, kāds būtu bijis potenciālais ieguvums, ja attīstītājs jau projekta sākuma posmā būtu rīkojies citādi, precīzi izmērīt nevar, tomēr mūsu aplēses liecina, ka neiegūtās peļņas apmērs varētu sasniegt pat 25%,.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Latvijas dizaina komanda “UXDA” ir ieguvusi prestižo “Red Dot Award” titulu par inovatīvo darbu pie “Liv Digital Bank” — Apvienoto Arābu Emirātu pirmās dzīvestila bankas mobilās lietotnes “Liv X”.

Šis panākums izceļ Latvijas dizaineru talantu radīt digitālos produktus, kas iedvesmo un maina nozares globālos standartus.

Bez ārēja finansējuma, ienesot Latvijas dizaina estētiku un radošumu globālajā finanšu arēnā, “UXDA” 10 gadu laikā ir dizainējis vairāk nekā 150 digitālo risinājumu bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem 39 valstīs.

“Liv X” mobilā lietotne pārdefinē banku pakalpojumus jaunajai paaudzei. Lietotājiem, kuri līdz šim pārslēdzās starp dažādām lietotnēm, lai sekotu izdevumiem, meklētu piedāvājumus un pārvaldītu savus finanšu mērķus, “UXDA” stratēģiskā UX transformācija apvienoja banku un dzīvesstila funkcionalitāti vienā intuitīvā lietotnē.

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".