Jaunākais izdevums

Parakstu apliecināšana pie notāra vai elektroniski būs nepieciešama ne tikai kapitāldaļu pārdošanas gadījumos, bet arī juridiskās adreses reģistrācijai svešā īpašumā.

To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas akceptētie grozījumi Komerclikumā, par kuriem vēl jālemj Saeimai trešajā lasījumā. Vairums aptaujāto komerctiesību eksperu un uzņēmēju atbalsta tā dēvēto antireiderisma grozījumu iekļaušanu Komerclikumā, bet attiecībā par prasību notariāli vai ar elektroniski drošu parakstu apliecināt juridiskās adreses īpašnieka (pārstāvja) piekrišanu tiek izteikts izbrīns.

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji, kuri cietuši no kapitāldaļu nozagšanas, pauda prieku par to, ka beidzot tautas priekšstāvji reiderisma problēmu ir aptvēruši un beidzot paredzējuši sava veida drošības vārstuli šādu darbību apgrūtināšanai. «Par šo antireiderisma normu iedzīvināšanu ir runāts vairāk nekā četrus gadus, un beidzot tā varētu arī materializēties,» situāciju vērtē komerctiesību eksperts un LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Īpašu sajūsmu par sagatavotajiem grozījumiem attiecībā uz juridisko adrešu apliecināšanu nepauž komerctiesību eksperts un zvērināts advokāts Aivars Lošmanis. «Tiesībaizsardzības iestāžu mazspējas dēļ Komerclikums kārtējo reizi ir papildināts ar birokrātiskiem šķēršļiem uzņēmējiem,» – tā A. Lošmanis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka Saeimas komisijas deputāti ar balsu vairākumu nolēma – uzņēmumus vairs nevarēs reģistrēt svešās adresēs bez to īpašnieka piekrišanas, kurai būs jābūt apstiprinātai notariāli vai arī ar drošu elektronisko parakstu. «Tā ir primitīva, kaut arī efektīva metode, lai saujiņa blēžu nereģistrētu uzņēmumus svešās adresēs bez to īpašnieku piekrišanas, kas reāli apgrūtina visu komersantu dzīvi,» teic A. Lošmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsolīs Guntim Indriksonam piederošās Radio Skonto kapitāldaļas

Elīna Pankovska, 28.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīļa vidū zvērinātu tiesu izpildītāja Helga Rūtena plāno izsolīt vairāku uzņēmumu kapitāldaļas, kas pieder uzņēmējam, Latvijas Futbola federācijas prezidentam Guntim Indriksonam, liecina informācija Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju informācijas mājaslapā. Kopumā izsludinātas trīs izsoles.

Pirmajā izsolē tiks piedāvāti 17 993 G. Indriksonam piederošās SIA Radio Skonto kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums it 17,99 tūkst. Ls. Izsole notiks 16. aprīlī.

Dienu vēlāk iecerēts izsolīt 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress travel kapitāldaļas ar kopējo vērtību 4,36 tūkst. Ls. Savukārt 18.aprīlī plānota SIA Skonto apsardzes dienests 21 kapitāldaļas izsole, kur vienas kapitāldaļas cena noteikta 20 Ls, līdz ar to kopējais novērtējums ir 420 Ls.

Jāmin arī, ka pagājušā gada nogalē Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa par labu bijušajam Privatizācijas aģentūras padomes loceklim Normundam Lakučam piedzina 89,4 tūkst. Ls parādu G. Indriksona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Viens no Latvijā lielākajiem šprotu ražotājiem ierauts akcionāru strīdā; apsūdz reiderismā

Sandra Dieziņa, 19.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru strīds ir viens no iemesliem kompānijas dīkstāvei, šobrīd nav iespējams piesaistīt ES fondu finansējumu turpmākai attīstībai.

Strīdus iemesls – SIA Rānda kapitāldaļas, ko tās dibinātājs Oskars Grosmanis pirms vairāk nekā desmit gadiem piešķīra sadarbības partnerim Vladimiram Zļenko, lai viņš iesaistītos uzņēmuma attīstībā.

Strīds par kapitāldaļām

«Tā ir daļēji privāta problēma, bet iezīmējas arī valsts attieksme pret to. Vladimirs Zļenko savā laikā tika pieņemts uzņēmumā kā akcionārs ar nosacījumu, ka strādās uzņēmumam par labu, veicot ieguldījumus un piedaloties produkcijas realizācijā Krievijā. Viņš savulaik darbojies arī tādos uzņēmumos kā a/s Brīvais vilnis un Salacgrīva 95 un tolaik tapa sadarbība arī ar Rāndu. Diemžēl tajā laikā viņam sāka zust interese par produkcijas realizāciju. Bija populāra PVN izkrāpšana un tur viņš saredzēja lielākas biznesa perspektīvas, strādājot kā privātpersona. Viņam bija mazsvarīga ražotne vai cilvēki, vai bizness kā tāds,» stāsta O. Grosmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atkārtoti mēģinās pārdot Guntim Indriksonam piederošās Radio Skonto kapitāldaļas

Žanete Hāka, 23.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī notiks atkārtota Guntim Indriksonam piederošo Radio Skonto kapitāldaļu izsole, liecina paziņojums Latvijas zvērinātu tiesu izpildītāju mājaslapā.

Kopumā tiks izsolītas 17993 Radio Skonto kapitāldaļas, un vienas kapitāldaļas novērtējums ir viens lats. Kopējais kapitāldaļu novērtējums ir 17,99 tūkstoši latu. Izsole notiks 15. oktobrī, un kapitāldaļas izsolīs zvērināta tiesu izpildītāja Helga Rūtena.

Tāpat šajā datumā tiks izsolītas G. Indriksonam piederošās 4368 SIA Ceļojumu birojs Ekspress Travel kapitāldaļas. Vienas kapitāldaļas vērtība ir viens lats un kopējais kapitāldaļu novērtējums – 4368 lati.

Iepriekš abu uzņēmumu kapitāldaļu izsole notika aprīlī, taču tajā tās neizdevās pārdot.

Db.lv jau rakstīja, ka 2011.gadā tiesā tika risināts G. Indriksona un H .Rūtenas strīds saistībā ar to, ka viņa 2010. gadā atzina par nenotikušu G.Indriksonam piederošo SIA Skonto FC un SIA Hobi Latgale kapitāla daļu izsoli. Rīgas apgabaltiesa šo pieteikumu noraidīja. Toreiz G. Indriksons norādīja, ka, lai gan izsolē piedalījās seši dalībnieki un noteiktā Skonto FC kapitāla daļu sākuma cena tika pārsniegta vairāk nekā 100 reizes, tiesu izpildītāja atzina izsoli par nenotikušu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Pašmāju «ārvalstu investora» darbībai bijušas smagas sekas

Ilona Bērziņa, publiciste, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 1. jūliju bezmantinieku mantu – kapitāldaļas, nekustamos īpašumus –, kas piekritīs valstij, atbilstoši valdības noteikumiem pārdos zvērināts tiesu izpildītājs. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā un likumā par valsts un pašvaldību kapitāldaļām un kapitālsabiedrībām, kā arī grozījumi Meža likumā un likumā par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

DB jau rakstīja, ka ģimenes locekļi bieži nepiesakās vai atsakās no mantojuma, kurš apgrūtināts ar parādsaistībām, ja tās pārsniedz mantojuma vērtību. Tā mantojums kļūst par bezmantinieka mantu, kas jāpārņem valstij, lai varētu norēķināties ar kreditoriem, atsavinot pārņemtos īpašumus. Šobrīd par bezmantinieka kapitāldaļu realizāciju atbild Privatizācijas aģentūra. Savukārt ar nekustamajiem īpašumiem nodarbojas cita valsts kapitālsabiedrība – valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi, bet ar meža zemēm – valsts a/s Latvijas valsts meži.

Grozījumi Komerclikumā paredz, ka valstij piekrītošas bezmantinieka kapitāldaļas piedāvās pārdošanai, ko atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem īstenos zvērināts tiesu izpildītājs. Ja pārdošana neizdosies, tad sabiedrības kapitāldaļas pāries sabiedrības īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 izsludinājis lokautu un šodien ēterā tiek raidīta viena un tā pati dziesma. Radio mājas lapā ir redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skan tikai šī dziesma.

Jau ziņots, ka likvidējamās Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administrators SIA KPMG Baltics otrdien izsolē kādai fiziskai personai pārdevis Radio 101.

Fiziskā persona piedāvājusi cenu, kas vairākas reizes pārsniegusi izsoles sākumcenu, paskaidroja Fīrmanis. Izsoles sākumcena bija 50 000 latu, kas nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē pārdotas Radio 101 juridiskās īpašnieces SIA TeleMedia centrs un tās meitasuzņēmumu SIA Radio Trīs, un SIA Radio Zemgale kapitāldaļas 100% apmērā, kā arī Krājbankas prasījuma tiesības pret šiem uzņēmumiem 499 697 latu apmērā. Kapitāldaļas un prasījuma tiesības tika izsolītas kā vienots lietu kopums. Maksājums, lai darījums būtu oficiāli noticis, jāveic 14 dienu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbankas uzņēmumu kapitāldaļas pārdod par 2,52 miljoniem latu

Žanete Hāka, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbankas meitas uzņēmumu SIA Jēkaba 2 un SIA Brīvības 38 kapitāldaļas izsolē pardotas par 2,52 miljoniem latu.

Kā informēja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis, izsolē SIA Brīvības 38 kapitāldaļas iegādājies Dmitrijs Kalantirskijs. Šīs kompānijas kapitāldaļas tika iegādātas par 1,12 miljoniem latu. Izsoles sākumcena bija 700 tūkstoši latu.

Savukārt SIA Jēkaba 2 iegādājās SIA Vecpilsētas fonds. Kapitāldaļas tika izsolītas par 1,399 miljoniem latu. Izsoles sākumcena bija 1,379 miljoni latu. Kā liecina Lursoft informācija 100% SIA Vecpilsētas fonds īpašnieks ir uzņēmums CityCap Development LTD.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA Brīvības 38, kam pieder telpas, kur savulaik atradās Krājbankas filiāle, izsolē iegādājies SMP Bank viens no līdzīpašniekiem Dmitrijs Kalantirskijs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ukraiņi austrumos raugās Krievijas virzienā; rietumnieki sliecas uz ES

Gunta Kursiša, 27.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidentam atceļot līguma parakstīšanu ar Eiropas Sabvienību, protesti galvaspilsētā Kijevā naktī no otrdienas uz trešdienu turpinājušies. Tikmēr medijs BBC viesojās pilsētās Ukrainas rietumos un austrumos, novērojot atšķirības iedzīvotāju attieksmē pret valsts saišu stiprināšanu ar Eiropas Savienību (ES).

«Ierodoties Doņetskā, rodas sajūta, ka esmu ieradies Krievijas pilsētā,» tā savas sajūtas apraksta Stīvs Rozenbergs, BBC žurnālists. Viņš norāda, ka Doņetskā, kas atrodas Ukrainas austrumos, netālu no Krievijas robežas, veikalu izkārtnes ir krievu valodā, tāpat pilsētas laukumā atrodama Vladimira Ļeņina statuja.

Ukrainas austrumi ir valsts industriālā daļa, un tai ir ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju. Vietējā ledusskapju ražotnē Doņetskā vien neliela daļa saražoto preču tiek pārdota Eiropā. Tādējādi šī ražotne, līdzīgi kā citas reģionā, ir lielā mērā atkarīga no Krievijas tirgus, raksta BBC.

Tas izskaidro arī aptaujāto cilvēku vēso attieksmi pret paredzēto saišu stiprināšanu ar Eiropu. Minētajā ražotnē valda satraukums, vai vienošanās ar Briseli neradīs tirdzniecības barjeras ar austrumu kaimiņu. Ražotnē aprēķinājuši, ka pēc līguma ar ES parakstīšanu, tajā saražotie ledusskapji Krievijā kļūtu par 35% dārgāki, un paredzams, ka laika gaitā tie tiktu «izspiesti» no tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SM: Montāgs-Girmess joprojām nav informējis, kad būs gatavs parakstīt airBaltic akcionāru līgumu

LETA, 01.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) kā nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcionārs jau kopš decembra ir gatava parakstīt aviokompānijas akcionāru līgumu ar Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, taču iespējamais investors joprojām nav informējis, kad būs gatavs to darīt, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Patlaban «futbola bumba» jeb līguma projekts esot vācu investora pusē. «SM nevar komentēt investora rīcību attiecībā par līguma parakstīšanu,» uzsver SM.

SM atkārtoti skaidro, ka līguma parakstīšana plānota tuvākajā laikā. «Tiklīdz būs informācija par plānoto līguma parakstīšanu, tad pāris dienas iepriekš to darīsim zināmu,» uzsver ministrijā.

Jautājumi, kuri skar Bombardier lidmašīnu iegādi un maksājumus, esot airBaltic pārziņā. Lidsabiedrība savukārt pagaidām nav sniegusi atbildes par maksājumu kavējumiem par lidmašīnām.

Decembra beigās aviokompānijā skaidroja, ka līgums ar jauno airBaltic investoru Montāgu-Girmesu tiks parakstīts janvārī, jo pirms līguma parakstīšanas airBaltic vēl vēlas nokārtot visus jautājumus saistībā ar Bombardier CS300 lidmašīnu pasūtījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Papildināta - Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Jurjevs atkāpjas no amata

LETA, 12.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas Rīga oktobra beigās darbu sākušais valdes priekšsēdētājs Armands Jurjevs atkāpjas no amata, pavēstīja uzņēmumā.

Jurjevs šodien iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no amata.

Pārējie lidostas valdes locekļi turpina pildīt pienākumus, nodrošinot lidostas Rīga darbības nepārtrauktību.

Lidostas Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Kanels aģentūrai LETA pauda, ka viņam šāds Jurjeva solis bija pārsteigums un nav zināmi iemesli, kāpēc lidostas vadītājs nolēmis tā rīkoties. Rītdien, 13.janvārī, plkst.13 notiks lidostas Rīga padomes ārkārtas sēdē, kurā paredzēts lemt par uzņēmuma valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju, kā arī par tālāko darbību un jauna konkursa izsludināšanu.

Arī satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece un lidostas kapitāldaļu turētāja Džineta Innusa bija pārsteigti par šādu lēmumu, vienlaikus nezinot tā iemeslus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izsolēs piedāvā ieiegādāties CSDD kapitāldaļas tehniskās apskates veikšanas uzņēmumos

LETA, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autotransporta tehniskās apskates tirgus liberalizēšanas procesā divās izsolēs tiek piedāvāts iegādāties Ceļu satiksmes drošības direkcijas kapitāldaļas tehniskās apskates veikšanas uzņēmumos SIA "Autests" un SIA "Venttests", liecina SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūras) paziņojums.

Izsoles tiek rīkotas, lai izbeigtu CSDD līdzdalību visos četros autotransporta tehnisko apskašu pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos un nodotu šo pakalpojumu nodrošināšanu privātuzņēmēju rokās.

Kā aģentūrai LETA norādīja CSDD, pārējās divas izsoles, kurās paredzēts pārdot CSDD kapitāldaļas arī SIA "Auteko&TUV Latvia" un SIA "Scantest", varētu tikt izsludinātas nākamajā nedēļā, tomēr to rīkošana ir pilna "Possessor" atbildība, tādēļ direkcijas rīcība precīzas informācijas nav.

"Possessor" pauda, ka "Autests" ir trešais lielākais tehnisko apskašu pakalpojumu sniedzējs Latvijā ar stacijām Ogrē, Cēsīs, Limbažos, Jūrmalā, Krāslavā, Tukumā un Daugavpilī. Pagājušo gadu uzņēmums noslēdza ar 2,3 miljonu eiro ieņēmumiem un 253 000 eiro peļņu. Interesentiem tiek piedāvāts iegādāties SIA "Autests" 393 kapitāla daļas jeb 20% no pamatkapitāla. Kapitāla daļu paketes izsoles sākumcena ir noteikta 375 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez īpašnieka ziņas notikusi kapitāldaļu attiecību maiņa un uzņēmuma dibinātājs zaudējis vairākuma kapitāldaļas. Pilnvara un īpašnieka nevērība kalpoja uzņēmuma pārņemšanai.

2015. gada septembrī pilnvarota persona, izmantojot pilnvaru, veikusi labojumus uzņēmuma dalībnieku reģistrācijas veidlapā, norādot, ka sabiedrībai ir vēlme daļu vairākumu atsavināt labojumu veicējam. Labotā veidlapa tika pieņemta Uzņēmumu reģistrā, un pēc nepilna gada uzņēmuma vecais īpašnieks bija zaudējis kontroli savā uzņēmumā, piekļuvi e-pastiem, privātiem datiem, iestrādnēm un visam, ko radījis.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ievērojot, ka uzņēmuma īpašnieks un pārreģistrācijas veicējs ir vienas ģimenes locekļi, kuru attiecības 2015. gadā mainījās un šobrīd abu starpā ir vairākas tiesvedības par notikušā sekām, Dienas Bizness nosauca uzņēmumu par SIA X, bet abiem strīdniekiem mainīja vārdus. Artis – vecais uzņēmuma īpašnieks, Ksenija – jaunā kapitāldaļu vairākuma īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB aizturētā politiķe Broka pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien aizturētā Rīgas domes deputāte un Latvijas Universitātes (LU) rektora vietniece Baiba Broka (VL-TB/LNNK) pērn deklarējusi parādsaistības 326 804 eiro apmērā, liecina viņas iesniegtā amatpersonas deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam.

Politiķes ienākumi pagājušajā gadā bijuši 118 474 eiro apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 60 684 eiro viņa saņēmusi par Iepirkuma komisijas priekšsēdētājas un rektora vietnieces juridiskajos jautājumos amatiem LU.

Vēl 45 418 eiro Broka nopelnījusi par valdes locekļa amatu Rīgas Brīvostas pārvaldē, bet 12 372 eiro - par darbu Rīgas domē.

Vienlaikus Brokai 5000 eiro vērtībā pieder kapitāldaļas SIA «B2000 Baltic», 11 383 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Merits», kā arī 1422 eiro vērtībā - kapitāldaļas SIA «Target Consensus Consulting» uzņēmumā.

Brokas valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņai pieder zemes īpašums Rīgā, kā arī 2015.gada «BMW X5» automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu "Elkor" īpašnieces Ilzes Laurānes (agrāk Popovas) parāda dēļ piemērots zvērināta tiesu izpildītāja aizliegums atsavināt kapitāldaļas visās viņai piederošās kompānijās un reģistrēt jaunas komercķīlas.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, aizliegums atsavināt kapitāla daļas un reģistrēt komercķīlas piemērots attiecībā uz SIA "ETG", SIA "Elkor grupa", SIA "Elkor Gift Shop", SIA "Elkor Food & Wine", SIA "HSP Solution" un SIA "Elektrodrošība". Laurāne piecos no šiem uzņēmumiem ir vienīgā īpašniece, bet "ETG" viņai pieder 99% kapitāldaļu, kamēr atlikušais 1% pieder SIA "Plus īpašums".

Visi minētie uzņēmumi Laurānes īpašumā nonāca pērn laikā no augusta līdz decembrim, nepilnu gadu pēc tam, kad nomira "Elkor" izveidotājs un kompāniju iepriekšējais īpašnieks Aleksandrs Popovs.

Vienlaikus pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, pārjaunotas četras komercķīlas, kuru devēja ir Laurāne, bet ņēmēja - "Rietumu banka". Viņa par labu bankai ieķīlājusi visas sev piederošās "ETG" kapitāldaļas. Kopējā ķīlu maksimālā prasījumu summa ir 31,44 miljoni eiro. Kā trīs ķīlu parādniece minēta "ETG", bet kā vienas - "Elkor grupai" piederošais SIA "Elkor centrs".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs «Olainfarm» reģistrējis divas jaunas komercķīlas, ar kurām ieķīlātas meitasuzņēmumu SIA «Latvijas aptieka» un SIA «Silvanols» kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Abas komercķīlas reģistrētas par labu «SEB bankai», un tās nodrošina prasījumus, kas izriet no 2014.gada jūlijā noslēgta kredīta līguma. Abām komercķīlām ir arī vienāda nodrošinātā prasījuma maksimālā summa - 13,384 miljoni eiro.

Ar vienu no komercķīlām ieķīlātas «Olainfarm» piederošās 703 810 «Silvanols» kapitāldaļas, bet ar otru komercķīlu ieķīlātas zāļu ražotājam piederošās 626 «Latvijas aptieka» kapitāldaļas. «Olainfarm» ir vienīgais abu uzņēmumu īpašnieks.

«Olainfarm» kā ķīlas devējs bez bankas rakstiskas atļaujas nedrīkst pieņemt lēmumu ne par «Silvanols», ne «Latvijas aptieka» reorganizāciju, likvidāciju, pamatkapitāla palielināšanu (izņemot, ja pamatkapitāla palielināšana notiek palielinot ieguldītās daļas vērtības) vai pamatkapitāla samazināšanu un attiecīgiem statūtu grozījumiem par iepriekšminēto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB banka un Deloitte Latvija skaidro, kādu ietekmi uzņēmumu ikdienā atstās jaunā nodokļu reforma.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas

Iedzīvotāju ienākuma nodoklī būtiskākā būs likmes maiņa kapitāla ienākumiem. Patlaban ir vairākas likmes - 10 un 15 %. 10 % banka ietur no depozīta procentiem, arī uz dividenžu izmaksu fiziskām personām. 15 % jāmaksā, piemēram, atsavinot nekustamo īpašumu, ja tas pieder fiziskai personai. Abas šīs likmes, domājams, tiks paceltas līdz 20 % vai pat tiks piemērota tā pati diferencētā likme, kas algas ienākumam. Savukārt algota darba ienākumiem piemērojamās likmes šobrīd tiek aktīvi apspriestas. Sākotnējais piedāvājums paredzēja ieviest 20% likmi visiem ienākumiem, bet šobrīd jau tiek runāts par diferencētām likmēm: 20% piemērojot tikai pirmajiem 20 tūkstošiem EUR gada ienākuma, pēc tam - 23% likme līdz 55 tūkstošiem EUR gadā un 31% likme ienākumam, kas pārsniedz 55 tūkstošus gadā. Pirms brīža NTSP jau izskanēja versija, ka augšējā likme varētu būt pat 33.5% apmērā, tā daļēji saglabājot vai asimilējot solidaritātes nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Severstal Distribution" reģistrēts jaunais nosaukums SIA "Marcegaglia Baltics", liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat reģistrēta arī īpašnieku maiņa, un "Marcegaglia Baltics" 100% kapitāldaļu īpašnieks tagad ir Itālijas uzņēmums "Marcegaglia Carbon Steel". Uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Itālijas pilsoņi Antonio Marčegalja un Emma Marčegalja.

Mainījusies arī uzņēmuma vadība - "Marcegaglia Baltics" jaunais valdes priekšsēdētājs ir Itālijas pilsonis Filipo Nikoli, kurš šajā amatā nomainījis līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Timuru Judičevu.

Veiktās izmaiņas Uzņēmumu reģistrā reģistrētas 25.aprīlī.

Jau ziņots, ka Itālijas uzņēmums "Marcegaglia" iegādājies sankcijām pakļautā metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Severstal Distribution", kura patiesais labuma guvējs bija sankcijām pakļautais Aleksejs Mordašovs, kapitāldaļas, piektdien, 21.aprīlī, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Izmaiņas medicīnas preču tirgotāja Artropulss īpašnieku sarakstā

Lelde Petrāne, 26.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar reģistrētas izmaiņas medicīnas preču vairumtirgotājas SIA Artropulss īpašnieku sarakstā, liecina informācija vietnē klientuportfelis.lv. Līdz šim uzņēmuma kapitāldaļu vairākuma īpašnieks bija Andrejs Peredistijs ar 75%, un 25% kapitāldaļu piederēja Kasparam Ivanovam, tagad abi uzņēmēji SIA Artropulss kapitāldaļas dala vienādās daļās, katram 50%.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka Andrejam Peredistijam pieder kapitāldaļas vēl divos uzņēmumos SIA Orto klīnika un SIA Traumotoloģijas un ortopēdijas privātklīnika, savukārt Kasparam Ivanovam pieder kapitāldaļas arī SIA Lotos pharma un SIA AD smart.

SIA Artropulss publicētajā gada pārskatā pieejamā informācija liecina, ka aizvadītajā gadā uzņēmuma neto apgrozījums salīdzinot ar 2012. gadu, samazinājies par 13% un pērn sasniedzis 728,160 tūkst. EUR. Aizvadīto gadu uzņēmums noslēdza ar 26,041 tūkst. EUR peļņu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, peļņa ir sarukusi par 43,2%.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA Artropulss ir reģistrēta 2003. gadā un tās dibinātājs ir aktieris un dziesminieks Varis Vētra. Artropulss īpašnieku sarakstā V. Vētra figurē līdz šā gada martam, tagad uzņēmējam pieder SIA G.M.R. un 50% kapitāldaļu uzņēmumā SIA Baltic Building Enterprise.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls palielināts no 200 000 eiro līdz 3,3 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma pamatkapitāls tiek palielināts, izlaižot 3,1 miljonu jaunas kapitāldaļas, pamatkapitālā daļēji ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai. Tiek saglabāta esošā kapitāldaļas nominālvērtība viena eiro apmērā.

Iepriekš janvāra beigās "Arčers" pamatkapitāls tika samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000 eiro.

Arčers pamatkapitāls samazināts līdz 200 000 eiro 

Būvfirmas SIA "Arčers" pamatkapitāls samazināts no 4,7 miljoniem eiro līdz 200 000...

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka pamatkapitāls tika samazināts saistībā ar "Arčers" ilgtermiņa ieguldījuma apmēra samazināšanu un naudas līdzekļu racionālu izmantošanu.

Pamatkapitāls tika samazināts, dzēšot 4,5 miljonus uzņēmuma kapitāldaļu.

Pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 1.jūnija līdz 2021.gada 31.maijam, būvfirma "Arčers" strādāja ar 35,664 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1,632 miljonu eiro peļņu.

Būvniecības uzņēmums "Arčers" reģistrēts 1992.gadā, un tā pamatkapitāls ir 4,7 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir AS "UGN".

"UGN" pieder kapitāldaļas virknē ar būvniecības nozari saistītu uzņēmumu. Lielākie grupā ietilpstošie būvniecības uzņēmumi, kuru kapitāldaļu īpašnieks pilnībā vai daļēji ir "UGN", ir "Arčers", "Binders", "Limbažu ceļi", "Transparence", "Safe Group", "Elsana" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko piecu gadu laikā varētu būt piemērota ekonomiskā situācija, lai valsts varētu pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā Lattelecom, uzskata Pārresoru koordinācijas centra Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Pagaidām vēl ir grūti prognozēt precīzu laiku, kad varētu šīs kapitāldaļas pārdot, taču tas varētu notikt tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, atzina Vesperis. Tomēr šajā jautājumā arī ir svarīgas sarunas ar SIA "Lattelecom" otru īpašnieku pusi par to, kādā veidā pārdošanas process varētu notikt.

«Lai gan konceptuālais lēmums par atsavināšanu ir pieņemts, ir jāsaprot, ka ir jēga to darīt tajā brīdī, kad ir pietiekami laba cena par kapitāldaļām, kuras valsts varētu pārdot. Skaidrs ir tas, ka sliktā tirgus situācijā pārdot sev piederošās kapitāldaļas - to droši vien dara tikai tad, ja ir neatliekama vajadzība valstij,» sacīja eksperts, piebilstot, ka patlaban šādas situācijas noteikti nav. Līdz ar to, ja kapitālsabiedrība ir labi pārvaldīta, tad var gaidīt atbilstošu tirgus situāciju un adekvātu piedāvājumu, lai par atbilstošu cenu to varētu pārdot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" akcionāri sapulcē piektdien nolēma no uzņēmuma padomes atcelt tās līdzšinējo priekšsēdētāju Gati Kokinu, viņa vietā ieceļot AS "Citadele banka" padomes locekli Klāvu Vasku, aģentūrai LETA pavēstīja "Tet" pārstāve Elīna Kovaļova.

Kokins uzņēmuma padomi vadīja kopš 2009.gada.

"Tet" padomē vairs turpmāk nebūs arī Jānis Grēviņš un Jenss Fredriks Nisens, bet padomē iecelti Ilvars Pētersons un Reičela Samrēna.

"Tet" valsts kapitāldaļu turētāja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis un AS "Tilts Communications" valdes priekšsēdētājs Andrēass Ēkstrems "Tet" īpašnieku vārdā pauda pateicību iepriekšējiem padomes locekļiem par veiksmīgu līderību daudzu gadu garumā uzņēmuma transformācijas procesā no fiksētās telefonijas uz modernu tehnoloģiju un izklaides kompāniju.

Kokins aģentūrai LETA atzina, ka šāds akcionāru lēmums viņam nav bijis pārsteigums. "Atbilstoši manam sākotnējam līgumam es padomē esmu pavadījis gandrīz četrus termiņus. Tas ir ļoti ilgi. Skaidrs, ka atbilstoši labai korporatīvai pārvaldībai ir jāmaina padomes locekļi," teica Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ukrainas prezidents taisnojas tautai, kāpēc atcēlis līguma parakstīšanu ar ES

Gunta Kursiša, 26.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni simts tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju izejot ielās un protestējot pret līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību atcelšanu, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs skaidro savas rīcības iemeslus. Viņš norāda, ka bija spiests spert šādu soli, lai pasargātu visvairāk ievainojamo iedzīvotāju daļu, vēsta BBC.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apvaino Krieviju spiediena veikšanā attiecībā pret Ukrainu.

Sadursmes starp protestētājiem un policiju Kijevā turpinājās arī pirmdien. Turklāt opozīcijas līdere Jūlija Timošenko, kas atrodas apcietinājumā, pieteikusi bada streiku.

Valsts prezidents V. Janukovičs pauda, ka «vēlas mieru lielajā Ukrainas ģimenē», pats sevi raksturojot kā šīs saimes «tēvu».

Ukrainas un Krievijas mediji ziņo par samita priekšvakarā notikušo uz abu valstu robežas, kad no pasažieru vilcieniem ir izsēdināti un Krievijā nav ielaisti Ukrainas pilsoņi.

Krimas ziņu aģentūra raksta, ka iebraukt valstī liegts arī kādai sievietei ar Ukrainas pasi, kas ir precējusies ar krievu un pierakstīta Maskavā. Ukrainā viņa bijusi ieradusies pie vecākiem, lai saņemtu izdevīgāk iegādātas zāles bērna rehabilitācijai pēc operācijas, bet Krievijā nav ielaista. Robežsargi teikuši, ka aizliegums ir spēkā līdz 2016. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzsākta AS Citadele banka akciju kotēšanas procedūra Rīgas biržā

Žanete Hāka, 30.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz 30. oktobrī iesniegto kotēšanas pieteikumu, Nasdaq Riga ir uzsākusi kotēšanas procedūru AS Citadele banka parasto B kategorijas akciju iekļaušanai Baltijas Oficiālajā sarakstā, liecina paziņojums biržā.

Akciju skaits ir līdz 254,99 miljoniem, bet nominālvērtība – 0,1 eiro.

Nasdaq Riga valdes lēmums tiks paziņots nekavējoties pēc tā pieņemšanas.

Db.lv jau rakstīja, ka parakstīšanos uz AS Citadele banka vērtspapīriem iespējams veikt no 23. oktobra līdz 3. novembra plkst. 15, liecina informācija bankas prospektā.

Jebkuram privātajam investoram, kurš ir Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas iedzīvotājs, un kurš iesniedz derīgu parakstīšanās piedāvājumu uz akcijām par kopējo parakstīšanās summu, kas nav mazāka par 50 eiro, tiek sniegta garantija saņemt akciju skaitu, kas ir līdzvērtīgs 50 eiro, dalot to ar piedāvājuma cenu, kā arī jebkuram privātajam investoram, kurš ir arī Citadele Grupas darbinieks vai amatpersona un vienlaicīgi arī Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas rezidents, kurš ar bankas starpniecību iesniedz derīgu parakstīšanās piedāvājumu uz akcijām par summu, kas nav mazāka par 1000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru