Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

Turpmāk kompetences centros varēs īstenot jaunu pētījumu veidu – individuālos pētījumus, paredz valdības veiktās izmaiņas kompetences centru atbalsta programmā.

Individuālos pētījumus varēs īstenot un to rezultāti piederēs kompetences centros esošajiem komersantiem. Līdz ar grozījumiem noteikumos par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» apakšaktivitāti «Kompetences centri» arī iestrādāti terminu skaidrojumi, prasības individuālā pētījuma īstenotājam un kārtība, kādā tiek īstenoti individuālie pētījumi.

Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā atbalsta programma padarīta skaidrāka un caurredzamāka, turklāt novērsti iepriekš konstatētie riski. Veikti arī precizējumi visā MK noteikumu tekstā, lai nodalītu normas, kuras attiecas uz visa kompetences centra projekta īstenošanu – tās, kuras attiecas tikai uz nozares pētījumu īstenošanu, un normas, kuras attiecas tikai uz individuālo pētījumu īstenošanu. Grozījumiem noteikts pārejas periods līdz šā gada 31. decembrim, kura laikā visi uzsāktie pētījumi ir jāsadala nozares pētījumos un individuālos pētījumos, informē EM.

No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Tiem uzņēmumiem, kuri 100 % pieder valstij vai pašvaldībai, pārreģistrējotoes Komercreģistrā, atļaus to nosaukumā saglabāt vārdus «valsts» vai «pašvaldības», kas šobrīd ir liegts. To paredz Ministru kabineta komitejas apstiprinātie grozījumi likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Tādējādi valsts un pašvaldības SIA un a/s, kuras vēlas saglabāt savos nosaukumos vārdu «valsts» vai «pašvaldība», ir jāpagaida līdz attiecīgo grozījumu pieņemšanai un tad jāiesniedz dokumenti pārreģistrācijai Komercreģistrā. Pašlaik Komercreģistrā nav iespējams pārreģistrēt uzņēmumus, kuru nosaukumā ietverts vārds «valsts» vai «pašvaldība», jo Komerclikums nosaka, ka uzņēmuma nosaukumā nedrīkst ietvert valsts un pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdus «valsts» un «pašvaldība». Db jau 7. jūnija numurā rakstīja, ka kopumā Latvijā ir 344 uzņēmumu, kuru nosaukumā ir vārds «valsts», un 459 uzņēmumu — vārds «pašvaldība». Vārda «valsts» (pašvaldība) ietveršana konkrētā uzņēmuma nosaukumā to padara atšķirīgu no citiem. Piemēram, valsts a/s Latvijas valsts meži, kuru uzdevums ir apsaimniekot valsts mežus, nosaukumā vārds valsts norāda, ar ko nodarbojas konkrētais uzņēmums.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mērķis ir nodrošināt, lai transportlīdzekļu tehniskās apskates, reģistrācijas un vadītāja kvalifikācijas process būtu klientiem ērts, saprotams, draudzīgs un pieejams. Pēc šādiem principiem tiek veidots gan pakalpojumu saņemšanas process, gan būvēti un iekārtoti klientu apkalpošanas centri.

21.gadsimta interneta un tehnoloģiju attīstība pavēra jaunas iespējas pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanā, kuru pamatā ir starpinstitūciju saziņa tiešsaistes režīmā. Lai nebūtu klients pēc izziņām «jādzenā» pa dažādām valsts iestādēm, CSDD rada iespēju pats saņemt informāciju, pieslēdzoties attiecīgo institūciju datu bāzēm. Vēl vairāk – tika nodrošināta iespēja daudzas citām institūcijām piekrītošas funkcijas nokārtot vienas pieturas aģentūrā – CSDD; piemēram, samaksāt nodokļus vai naudas sodus. Tas gan bieži kaitējis CSDD tēlam, jo cilvēkiem licies, ka viņa samaksātā nauda aiziet CSDD, nevis valsts vai pašvaldības kasēs.

CSDD vienmēr bijis svarīgi, lai klients būtu zinošs un informēts. Lielu «iespēju soli» šajā ziņā sniedza e-CSDD izveidošana, kas ļāva no jebkura datora vai mobilās iekārtas iesākumā saņemt informāciju un atgādinājumus, bet vēlāk arī veikt maksājumus un pieteikties pakalpojumiem, piemēram, vadītāja eksāmenam vai tehniskajai apskatei. To, ka e-CSDD ir populāri un noderīgi pakalpojumi, liecina fakts, ka vietnē reģistrējušies 660 tūkstoši lietotāju.

Satiksmes ministrija rosina pārreģistrēt vairākus nekustamos īpašumus, kas šobrīd atrodas ministriju pārvaldībā, un iekļaut Latvija Pasta un Rīgas lidostas pamatkapitālā.

Nekustamo īpašumu pārreģistrāciju paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie rīkojumu projekti, kas šodien tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

VAS Latvijas Pasts (LP) pamatkapitālā esot jāiegulda 20 valsts nekustamie īpašumi, kas šobrīd reģistrēti uz Satiksmes ministrijas vārda, jo daļa no tiem reāli atrodas LP lietošanā, turklāt uz vairuma pārreģistrējamo zemes gabalu esošās ēkas un būves jau pieder LP. LP pamatkapitālā ieguldāmo nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir 6.38 miljoni latu un tie atrodas dažādās Latvijas vietās, tostarp Rīgā. Īpašumu ierakstīšana LP pamatkapitālā nodrošinās LP kā publiskas personas komercdarbību un samazinās LP aizņemtā kapitāla attiecību pret pašu kapitālu, tādējādi līdzsvarojot uzņēmuma saistību portfeli, uzsver SM.

Desmit mēnešu laikā tikai 7,6% no visām jeb 11 870 kapitālsabiedrības ir transformējušas savu pamatkapitālu no latiem uz eiro; bažījas par pēdējā brīža šturmēšanu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina Uzņēmumu reģistra dati. Aptaujātos uzņēmējus un ekspertus šāda tendence gan īpaši nepārsteidz, un tiek prognozēts, ka pamatkapitāla denominācija no latiem uz eiro spēkā pieņemsies, tuvojoties noteiktajam termiņam. DB jau rakstīja, ka līdz 2016. gada 1. jūlijam visām reģistrētajām kapitālsabiedrībām pašām komercreģistrā ir jāiesniedz izmaiņas statūtos, kurās atspoguļots pamatkapitāls eiro pašreizējo latu vietā, kā arī parādīts, cik liela nominālvērtība no pamatkapitāla katram dalībniekam (akcionāram) pieder eiro izteiksmē.

Vajag paātrinājumu

Uzņēmēju aktivitāti saistībā ar pamatkapitāla pārreģistrāciju eiro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere raksturo kā ļoti gausu, kas savukārt rada lielas bažas. «Līdz šim tikai 7% no visiem reģistrētajiem uzņēmējiem ir paguvuši pārreģistrēt pamatkapitālu eiro, joprojām vairāk nekā 141 000 uzņēmumu to vēl nav izdarījuši. Lai visi uzņēmēji līdz pārejas perioda beigām pagūtu pārreģistrēt pamatkapitālu, mēnesī tas būtu jāveic vismaz 7000 uzņēmumu, kas ir ievērojams apjoms,» secina G. Paidere. Viņasprāt, tik lēni veicot pārreģistrāciju, kā tas notiek šobrīd, pastāv liels risks pārejas perioda beigās sagaidīt neadekvāti garas rindas Uzņēmumu reģistrā un milzīgu darba slodzi reģistra darbiniekiem, lai pieņemtu klientus un izskatītu iesniegtos dokumentus. «Lai veicinātu uzņēmēju aktivitāti, Uzņēmumu reģistrs nākamajā gadā plāno veidot informatīvo kampaņu, lai ne tikai atgādinātu par pārreģistrāciju, bet arī detalizēti skaidrotu, kā tas ir jādara,» uz jautājumu, vai Uzņēmumu reģistrs gatavojas kaut ko darīt situācijas uzlabošanai, atbild. G. Paidere.

Īru zemo izmaksu lidsabiedrība Ryanair ir paplašinājusi biļešu pārreģistrēšanas iespējas. Tagad pasažieriem ir iespējams pārreģistrēt savu nopirkto biļeti pat uz kādu citu lidsabiedrības piedāvāto lidojumu mērķi. Pasažieru vārda maiņa būs iespējama vēl līdz trīm stundām pirms izlidošanas. Par vārda nomaiņu gan lidsabiedrība iekasēs no pasažieriem 50 eiro. Turpretī par citu datu maiņu – ceļojuma datumu, izlidošanas laiku vai ceļojuma mērķa maiņu būs jāmaksā 22 eiro. Tāpat pasažieriem pārreģistrējot biļeti uz dārgākiem lidojumiem būs jāpiemaksā cenas starpība. Biļetes cenas atmaksa nebūs iespējama, ja lidojums būs kļuvis lētāks nekā tas bija piedāvāts sākumā. Biļetes var pārreģistrēt par attiecīgo samaksu līdz 12 stundām pirms izlidošanas internetā vai līdz trīm stundām telefoncentrālēs (“Call Center”). Jāatzīmē, ka lidsabiedrība Ryanair, piedāvājot biļešu pārreģistrēšanas iespējas, nedaudz atvirzās no savās sākotnējās koncepcijas. Avots: Eiropa.lv

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

Ienākuma nodokļa 25 % likmes aizstāšana ar fiksēto likmi — 2.5 % no apgrozījuma būtu izdevīga tiem nelielajiem uzņēmumiem, kuru rentabilitāte ir lielāka par 10 %, bet neizdevīga tiem, kuriem tā ir zemāka par minēto. To liecina Db veiktie vispārējie aprēķini. «Tas tikai liecina, ka, izvērtējot konkrētas fiksētā maksājuma likmes, ir vajadzīgi aprēķini un pētījumi, citādi, prasot mazāku nodokli, patiesībā var saņemt lielāku nodokļa slogu pie mazākas nodokļa likmes,» atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Andris Lasmanis. Viņaprāt vislabākais risinājums būtu arī šos mazos uzņēmējus — zemnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, individuālos komersantus, ja vien tie nav reģistrējušies kā uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji, pielīdzināt tos SIA un a/s un ļaut tiem maksāt 15 % lielo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi. «Lai arī tiek izteiktas prognozes, ka pāreja uz 15 % ienākuma nodokli visiem radīs zaudējumus valsts budžetā dažu milj. Ls apmērā, tomēr manuprāt tas stimulēs cilvēkus uzrādīt, nevis slēpt ienākumus un peļņu, » uzsver A. Lasmanis. Viņš atgādina: bažas par to, ka, samazinot peļņas nodokli no 25 % līdz 15 %, valsts ieņems mazāk no šī nodokļa nav attaisnojušās, bet pretēji — ieņēmumi no ši nodokļa ir pieauguši. Vairāki citi nelielie aptaujātie uzņēmēji bija pārsteigti par aprēķinu saturu un spēja izdevest tikai jautājumu: vai valsts 25 % lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli aizstājot ar fiksēto maksājuma 2.5 % nav vēlējusies palielināt valstij obligāto maksājumu slogu un tādējādi papildināt valsts maku uz lētticīgo uzņēmēju rēķina? Aptaujātie arī izteica cerību, ka valdība, konceptuāli lemjot, kam un cik lielu fiksēto maksājumu ieviest, ņems vērā arī minētos apsvērumus.

Vislabākais risinājums būtu arī šos mazos uzņēmējus — zemnieku saimniecības, individuālos uzņēmumus, individuālos komersantus, ja vien tie nav reģistrējušies kā uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātāji, pielīdzināt tos SIA un a/s un ļaut tiem maksāt 15 % lielo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi, skaidro Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents un SIA Andris valdes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, ienākuma nodokļa 25 % likmes aizstāšana ar fiksēto likmi — 2.5 % vai 7.5 % no apgrozījuma būtu izdevīga tiem nelielajiem uzņēmumiem, kuru rentabilitāte ir lielāka par 10 %, bet neizdevīga tiem, kuriem tā ir zemāka par minēto — faktiski neizdevīga ražotājiem, bet ļoti izdevīga nekustamo īpašumu tirgotājiem. Savukārt Finanšu ministrijas koncepcijā valdībai atzīts, ka šis variants, kas piemērojams visiem fizisko personu saimnieciskās darbības ienākumiem un ko neierobežo definīcijās noteiktie kritēriji un darbības jomas, rada budžeta ieņēmumu samazinājumu par aptuveni 4.24 milj. Ls.

Ar 2007. gadu paredzēts paaugstināt ienākumu slieksni gada pārskatu neiesniegšanai. To paredz valdības sēdē akceptētie grozījumi likumā par uzņēmumu gada pārskatiem, taču tie vēl jāskata Saeimā. Tiek piedāvāts no prasības sagatavot gada pārskatu atbrīvot visus individuālos komersantus, kā arī tos individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 Ls, šobrīd 45 000 Ls, skaidro Finanšu ministrijas Grāmatvedības metožu analīzes un koordinācijas departamenta vadītājs Artūrs Malējs. Viņš aicināja uzņēmējus būt uzmanīgiem, jo tiem individuāliem komersantiem, individuāliem uzņēmumiem, zemnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2006. gadā būs bijuši lielāki par 45 000 Ls, bet mazāki par 200 000 Ls, ir jāsniedz gada pārskats. Un tikai par 2007. pārskata gadu šo formu uzņēmumi varēs neiesniegt gada pārskatu, ja to gada apgrozījums nepārsniegs 200 000 Ls.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Latvijā reģistrētās sabiedrības ar ierobežotu atbildību var saviem valdes locekļiem un darbiniekiem piešķirt kapitāldaļas, un viņi pēc 12 mēnešiem varēs saņemt dividendes, kas netiks apliktas ar nodokļiem.

Kopš 2021. gada 12. janvāra pastāv iespēja dalīties ar saviem darbiniekiem, to paredz grozījumi Komerclikumā un likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli. “Uzņēmumam vajadzīgo speciālistu un vadītāju piesaistei un arī motivācijai Latvijā varēs izmantot tādu pašu ieinteresētības mehānismu SIA darbības rādītājos, kāds ir arī kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā,” uzsver auditorkompānijas EY (SIA Ernst&Young Baltic) nodokļu eksperte Ilona Butāne.

Viņa savu sacīto pamato ar to, ka līdz šim Komerclikums paredzēja iespēju piešķirt akciju pirkuma tiesības tikai darbiniekiem akciju sabiedrībās, tomēr attiecībā uz SIA, jaunuzņēmumiem vai citiem strauji augošiem uzņēmumiem, kas darbojas, piemēram, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā un to izvēlētā komercdarbības forma ir SIA, šādas iespējas nebija. Savulaik, līdz Komerclikums 2000. gadā aizstāja likumu Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, ne vienas vien SIA valdes locekļiem bija paredzēta kapitāldaļu opcija. Tādējādi pēc vairāk nekā 20 gadiem SIA īpašniekiem tiek dotas iespējas saviem darbiniekiem, vadītājiem piešķirt kapitāldaļas, tādējādi paaugstinot to lojalitāti savam darba devējam, vienlaikus dodot iespēju samaksāt pēc padarītā darba rezultātiem ar atbilstoša apmēra dividendēm, kuras netiek apliktas nedz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, nedz arī ar valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām.

«Ir sekmīgi pabeigta pirms trijiem gadiem uzsāktā Komerclikuma reforma,» uzsvēra tieslietu ministre Solvita Āboltiņa. Viņa norādīja, ka bija nepieciešams vairāk nekā deviņu gadu ilgs juristu darbs, lai Latvijā kopš šā gada 1. janvāra attiecībā uz komercdarbību būtu tikai Komerclikums, tādējādi pabeidzot fundamentālu uzņēmējdarbības vides reformu, analogu kurai Igaunija pabeidza jau 1997. gadā. Ministre uzsvēra, ka Komerclikums atbilst Eiropas tiesību normām un tajā panākta būtiska mazākumakcionāru un kreditoru interešu aizsardzība, un lielākais ieguvums no Komerclikuma ir tieši uzņēmējdarbības vides drošības uzlabošana. Pēc reformas beigām — no 2005.gada 1.janvāra — spēku zaudē lielākā daļa līdzšinējo normatīvo aktu uzņēmējdarbības jomā, kuri šo trīs gadu pārejas posmu darbojas paralēli Komerclikumam – likums «Par uzņēmējdarbību», likums «Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību», likums «Par akciju sabiedrībām» un citi ar šiem likumiem saistītie normatīvie akti.

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Teju vai 30 Latvijas uzņēmumus vada ļoti cienījama vecuma cilvēki, kas sasnieguši 90 gadu slieksni un vecāki. To rāda SIA Lursoft sadarbībā ar Uzņēmumu reģistru veiktais pētījums. «Ja šie cilvēki patiešām reāli vada uzņēmumus, no kuriem lielākā daļa pieder arī pašiem vadītājiem, tas tikai vēlreiz pierāda, ka biznesā savas ieceres var realizēt un uzņēmumus vadīt gados ļoti veci cilvēki,» secina SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka var būt situācija, kad pašreizējais uzņēmuma vadītājs varētu būt bijis vadošs darbinieks vai arī vadījis pats savu uzņēmumu pirmās Latvijas Republikas laikā. Tiesa, lielākā daļa šo visvecāko amatpersonu vada zemnieku saimniecības vai arī individuālos uzņēmumus, krietni mazāk — kapitālsabiedrības. Pētījums rāda, ka 15507 amtpersonas, kas ir valdes un padomes locekļi 17 466 uzņēmumos, ir 61 gada vecumā un vecāki. Interesanti, ka to uzņēmumu vidējais apgrozījums, kuru valdēs strādā gados veci un pieredzējuši vadītāji, ir vairāk reižu lielāks nekā visu vairāk kā 50 000 vidējais Latvijas uzņēmumu apgrozījums (2005. gadā tas bija 360 000 Ls). Kopumā gada pārsatus par 2004. gadu iesnieguši 5546 uzņēmumi, kuru amatpersonas ir 61 gadu veci vai vēl vecākas, ar kopējo apgrozījumu 4.6 miljardi Ls, kas ir teju vai trešā daļa no visu uzņēmumu kopējā neto apgrozījuma aizpērnajā gadā, kaut arī attiecīgo — vecāku par 61 gadu amatpersonu īpatsvars no to kopējā skaita nepārsniedz 10 %.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Vecāki meklē līdzsvaru starp bērna vēlmēm un pašu iespējām

Viena bērna sagatavošana skolai izmaksā vidēji 200 līdz 250 eiro, lēš vecāki. Tomēr daudz kas atkarīgs no tā, kurā klasē jaunajam cilvēkam būs jāmācās. Pirmklasniekam izmaksas būs lielākas, citu klašu skolēniem var izmantot šo to, kas palicis pāri no iepriekšējiem gadiem. Tikmēr Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) jau saņemta pirmā sūdzība pirms jaunā mācību gada saistībā ar skolas pieprasīto individuālo mācību līdzekļu sarakstu.

Satversme nosaka, ka Latvijā valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Maksu par tās ieguvi, skolas darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus valsts vai pašvaldības dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžetiem, atgādina Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Tas nozīmē, ka grāmatas un darba burtnīcas vecākiem pašiem nav jāpērk. Valsts finansējums katru gadu tiek pārskaitīts pašvaldībām proporcionāli skolēnu skaitam to administratīvajās teritorijās esošajās vispārējās izglītības iestādēs. Šo jautājumu 2013. un 2014. gadā aktualizēja Tiesībsarga birojs un IKVD, veicot plašu skaidrojošo darbu.

Lai bankas varētu piemērot klientiem individuālos riskos bāzētu pieeju, Latvijā ir jāmaina virkne normatīvu, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

"Pirms gada bija vajadzība pēc iespējas ātrāk izdarīt visu, lai Latviju neiekļautu pelēkajā sarakstā. Tajā brīdī kleita tika pašūta visiem pēc viena izmēra. Šobrīd ir skaidrs, katram tomēr ir cits izmērs, tāpēc jāmaina tas, kas jāmaina un jāskaidro visu, ko var izskaidrot," sacīja Purgaile. FKTK vadītāja norādīja, ka vasarā tika izveidota rokasgrāmata bankām, taču ar to nepietiek un jāmaina vairāki normatīvi, lai bankas varētu piemērot individuālos riskos bāzētu pieeju.

Kā piemērus Purgaile minēja Kredītiestāžu likumu, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu.

"Piemēram, patlaban liela problēma ir tā, ka likums aizliedz bankām ievērot "konsultē vispirms" principu, jo klientam nedrīkst izpaust nekādu informāciju par bankā notiekošo klienta izpētes procesu. Situācijās, kad bankai būtu iespēja konsultēt klientu, lai tas atsakās no nepareizām shēmām, banka nedrīkst klientam paskaidrot, ko tas dara nepareizi," sacīja Purgaile.

Valsts sekretāru sanāksmē Ekonomikas ministrija pieteica likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Kā norāda Ekonomikas ministrija, tad spēkā esošā likuma redakcija ietver sevī normas, kuras nav saskaņotas ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Administratīvā procesa likuma un Komerclikuma prasībām. Lai novērstu šīs pretrunas ir sagatavoti grozījumi Valsts statistikas likumā. Likumprojekts paredz: 1) Grozīt “respondenta” definīciju, jo esošā definīcija neaptver visu to subjektu loku, no kuriem tiek vākta statistikā informācija. Projekts nosaka, ka respondents ir – fiziskā persona, juridiskā persona, komersants vai publiskā persona, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai kādas citas valsts vai pašvaldības iestādes, kura nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma sagatavo un iesniedz individuālos statistiskos datus; 2) Papildināt likumu ar deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt nacionālās klasifikācijas, kuras uz šo brīdi tiek apstiprinātas ar ministriju un iestāžu rīkojumiem; 3) Grozījums nosaka, ka respondentiem ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes vai citas valsts vai pašvaldības institūcijas, kas nodarbojas ar valsts statistiku, pieprasījuma noteiktā termiņā un pilnā apjomā sagatavot un sniegt individuālos statistiskos datus par viņu darbību raksturojošām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī vidi, lai nodrošinātu likumos un ikgadējās statistiskās informācijas valsts programmā paredzētās informācijas sagatavošanu; 4) Svītrot no likuma vārdus par vietējām statistikas nodaļām, jo no 2005. gada 1. janvāra šādu nodaļu vairs nav, norādīts MK preses sekretāra informācijā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 39 972 eiro iegādāsies 66 pretuzlaušanas seifus, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Kopumā konkursā bija pieteikušies septiņi pretendenti, un uzņēmums «Eurosafe LV» piedāvāja viszemāko cenu, kas biroju apmierinājis. Pārējo pretendentu piedāvātās cenas svārstījās amplitūdā no 42 480 eiro līdz 77 987 eiro.

Jau ziņots, ka kopumā plānots piegādāt 42 mazos individuālos un 24 lielos individuālos seifus. Seifiem jābūt aprīkotiem ar divām slēdzenēm - viena B vai augstākās klases mehāniskā slēdzene, otra - B vai augstākas klases elektroniskā kombināciju koda slēdzene.

Seifi būs būs jānodod Rīgā, Citadeles ielā 1, kas jau nākamgad būs KNAB jaunā mājvieta. LETA jau vēstīja, ka septembra sākumā valdība uzdeva Finanšu ministrijai līdz 2018.gada 31.martam pabeigt būvdarbus ēkā Citadeles ielā 1, kurā plānots izvietot KNAB. Birojs jau vairākus gadus atrodas Brīvības ielā.