AS PNB Banka akcionāru maiņas gadījumā runa nevar būt par parastu komercdarījumu, kura gadījumā notiek stingrs audits un finanšu pārbaudes, norāda eksperti.

Kā liecina Lursoft dati, pagaidām kā bankas akcionārs minēts Grigorijs Guseļņikovs, bet PNB bankas labuma guvēji ir četri Francijas pilsoņi un viens ASV pilsonis - labi pazīstams Tuvo Austrumu uzņēmējs, naftas un gāzes urbumu īpašnieks Rodžers Tamrazs, kuram pieder 9,99% bankas akciju. Par pārējiem investoriem sīkāka informācija nav pieejama. Šīs izmaiņas reģistrētas šā gada 15.jūlijā. Tajā pašā laikā G. Guseļņikovs nav minēts bankas labuma guvēju sarakstā, un arī pats G. Guseļņikovs apstiprinājis, ka pārdevis visas akcijas. Labuma guvējs ir persona, kurai pieder vismaz 25% kompānijas akciju.

FKTK preses konferencē uzrauga pārstāvji atzina, ka banka par akcionāru maiņas paziņojusi, nesagaidot FKTK atļauju. Vairāki aptaujātie baņķieri norāda, ka šis ir bezprecendenta gadījums, un neviens nopietns investors neparakstīs bankas iegādes līgumu, pirms nebūs sagaidījis atbildīgo institūciju atļauju.

«Tas bija šokējoši,» – tā mēģinājumus atgūt savulaik izsniegtos kredītus no vairākām vēja enerģijas kompānijām caur Latvijas tiesu sistēmu raksturo Norvik bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels, kas šajā amatā ir kopš gada sākuma. Savukārt jaunā sankciju kara ietekme uz Latvijas bankām viņaprāt pagaidām nebūs liela.

Liela daļa jūsu bankas klientu ir nerezidenti. Kādi secinājumi ir pēc ES un ASV sankciju pastiprināšanas pret Krieviju?

Pašlaik no mūsu klientiem aptuveni divas trešdaļas ir nerezidenti, un to vidū ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Pēdējo nedēļu laikā šajā biznesa sadaļā izmaiņas ir nelielas. Ir vairāk eiro transakciju, nekā tas vēsturiski ir bijis, kas nozīmē, ka cilvēki atsakās prom no ASV dolāriem. Savukārt starptautiskajā presē varam lasīt, ka daudzi Krievijas oligarhi izvēlas Honkongas dolārus. Tomēr kopumā, ja mēs runājam par nerezidentu darījumiem, tad lielu izmaiņu nav. Protams, saglabājas neziņa par nākotni un to, kādi būs nākamie ASV un ES soļi, par sankcijām jau ir paziņojusi arī Japāna.

Ir vairāki paņēmieni kā padarīt Google reklāmu efektīvāku. Šajā rakstā es izstāstīšu par vienu no tiem.

Ir ļoti svarīgi izdarīt pareizu izvēli, uz kādu mājas lapas sadaļu novirzīt potenciālo klientu pēc klikšķa uz reklāmas. Veidojot reklāmu, jāatceras par Google lietotāju uzvedības paradumiem. Parasti potenciālie klienti atver 5-7 mājas lapas, lai salīdzinātu piedāvājumus. Tāpēc, ja tālāk atrodas mērķsadaļa (produkta apraksts utt.) no nolaišanās lapas, jo mazāk efektīva var būt reklāma. Tas ir saistīts ar to, ka daļa no lietotājiem nav gatava tērēt savu laiku mājas lapas pētīšanai un aktuālās piedāvājuma informācijas meklēšanai.

Apskatīsim praktisku piemēru, nenosaucot reklāmdevēju. Esam izveidojuši divus vienādus reklāmas ziņojumus, kuri atšķiras tikai ar nolaišanās lapu (landing page). Klikšķinot uz pirmās reklāmas, lietotājs nonāk galvenajā lapā (sākuma lapā), kur praktiski nekas nav pateikts par piedāvājumu. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, vajag pāriet uz citu sadaļu. Klikšķinot uz otru reklāmu, lietotājs uzreiz nonāk piedāvājuma sadaļā. Zemāk varat aplūkot abu reklāmu nodrošināto efektivitāti:

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Pats galvenais veiksmīgai pūļa finansējuma kampaņai ir laba sagatavošanās – stratēģijas izstrāde un potenciālo interesentu «uzsildīšana»

Tā uzskata pūļa finansējuma platformas Indiegogo evaņģēlists Paskāls Kondamins (Pascal Condamine).

Sporta aizsargtērpu ražošanas uzņēmums Blindsave ir īstenojis pūļa finansējuma kampaņu. Tajā gan tam neizdevās sasniegt izvirzīto finansiālo mērķi, bet kopumā ar kampaņu Blindsave vadītājs Andis Blinds bija apmierināts, jo kampaņas uzdevums bija ne tikai piesaistīt finansējumu, bet tā bija arī daļa no mārketinga pasākumiem, kuru mērķis bija pievērst klientu un potenciālo sadarbības partneru uzmanību. «Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas faktiski arī nosaka to, cik veiksmīga būs kampaņa, ir panākt to, ka potenciālie pircēji apmeklē produkta sadaļu konkrētajā platformā. Proti, ir jāpanāk cilvēku plūsma uz šo sadaļu. Ja tās nebūs, tad arī par produktu neviens neuzzinās un to nepirks. Tieši tādēļ ļoti svarīgs ir mārketinga atbalsts, kas nozīmē arī finanšu investīcijas. Daudziem ir ilūzija, ka pietiks tikai izveidot glītu produkta sadaļu platformā un viss notiksies. Diemžēl tā tas nav, ir jāiegulda visai lieli līdzekļi mārketingā, ko daudzas startup kompānijas nevar atļauties,» saka A. Blinds.

Šobrīd neizpausta persona Uzņēmumu reģistrā iesniegusi pieteikumu Valsts prezidenta vārdā nodēvētas SIA ierakstīšanai komercreģistrā, vēsta laikraksts Diena.

UR pašlaik izskata iesniegtos dokumentus un uzskata, ka SIA nosaukums ir maldinošs, bet saskaņā ar Komerclikumu firmā nedrīkst ietvert maldinošanas ziņas.

"Personai, kuras vārds ir izmantots nosaukumā, ir jābūt vienam no galvenajiem uzņēmuma dibinātājiem. Turklāt pieņemams, ka dibinātāja mērķis ir izmantot savās interesēs citas personas vārdu – konkrētajā gadījumā Valsts prezidenta Valda Zatlera vārdu un viņa atpazīstamību sabiedrībā. Saskaņā ar Komerclikumu tas ir pretēji labiem tikumiem," norādījis galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Patlaban UR vēl vērtē, vai iesniegtie dokumenti atbilst normatīvajiem aktiem. Lēmumu notārs varētu pieņemt šodien vai rīt.

Kā to parāda dažādu pasaules valstu agrākā pieredze, pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā diemžēl var izraisīt daudz asāku cīņu par vietu tirgū nekā līdz šim un, iespējams, novest pie negodīgu un pat nelikumīgu metožu izmantošanas, lai izrēķinātos ar konkurentiem, parādniekiem vai citiem nelabvēļiem.

Tādēļ, manuprāt, uzņēmumu kapitāla daļu un akciju īpašniekiem ir īstais brīdis padomāt par to, vai viņu ieguldījums ir drošībā. Svarīgi ir apzināties galvenos riskus un, konsultējoties ar uzticamu juristu, izstrādāt rīcības plānu to minimizēšanai. Zemāk esmu aplūkojusi dažus apsvērumus par vienu no ieguldījuma drošības aspektiem – īpašuma tiesību uz daļām vai akcijām reģistrāciju dalībnieku vai, attiecīgi, akcionāru reģistrā.

Saskaņā ar Komerclikumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrības (AS) dalībnieku vai akcionāru reģistru atbildīga ir valde. Valde nodrošina, lai dalībnieku vai akcionāru reģistrs atspoguļotu aktuālo situāciju attiecībā uz SIA vai AS daļu vai akciju īpašuma tiesībām, izdara grozījumus dalībnieku vai akcionāru reģistrā un, kad to prasa likums, paziņo par grozījumiem Komercreģistram.

Iepriekšējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers pēdējā darba dienā noslēdzis jaunu airBaltic akcionāru sadarbības līgumu.

2009.gada 4.martā noslēgto jauno airBaltic akcionāru sadarbības līgumu Latvijas Republikas vārdā apstiprināja bijušais satiksmes ministrs un no otras puses jaunais airBaltic akcionārs - SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (turpmāk BAS). Šāda informācija ietverta satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) sagatavotajā ziņojumā par airBaltic valdes locekļu atalgojumu, ko ministrs uzdeva sagatavot pagājušā nedēļā.

Jaunais sadarbības līgums ir konfidenciāls un tāpat kā 1995.gada airBaltic dibināšanas līgums plašākai publikai nav pieejams.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “KBO” piesaistījis no Swedbank 3,6 miljonus eiro daudzdzīvokļu mājas celtniecībai Rīgā, Imantā, informē banka.

Projekts ar nosaukumu “Mimosa”, kas atbilst Swedbank ilgtspējīga aizdevuma kritērijiem, ietver 70 modernus A energoefektivitātes klases dzīvokļus.

“KBO” pārstāvis Andris Dzirnieks norāda: “Dzīvokļi tiks izvietoti mūsdienīgā 9 stāvu ēkā ar ērtu liftu līdz pat pagrabstāvam, kurā katram dzīvoklim atradīsies mantu glabātuve, kas ir iekļauta dzīvokļa cenā. Lielāko dzīvokļu īpašniekiem tiks nodrošināta ērta autostāvvieta divos līmeņos. Domās par jauno paaudzi, mājokļu kompleksu papildinās drošs bērnu rotaļu laukums. Jaunais projekts papildinās citu “KBO” realizēto projektu klāstu, kas jau ir saņēmuši atzinību energoefektivitātes jomā. Swedbank finansējums palīdzēs ātrāk iesākt 70 jaunus dzīvesstāstus un ceļojumus sava mājokļa veidošanā”.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Nākamo divu gadu laikā, no 2016.gada līdz 2017.gadam, Cēsis iegūs jaunu, modernu, labiekārtotu un daudzfunkcionālu stadionu, kas piemērots vairākām sporta disciplīnām – vieglatlētikai, futbolam, pludmales un klasiskajam volejbolam, basketbolam, tenisam, badmintonam, florbolam un hokejam, informē Cēsu novada pašvaldība.

Projekta īstenošanai divu gadu laikā valsts piešķirs 1,5 miljonus eiro, kā arī tiks piesaistīts pašvaldības līdzfinansējums.

Stadiona rekonstrukcija tiks veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām. Tajā būs seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņu segums būs veidots no gumijas granulu sistēmas.

Futbola laukuma segums arī būs sintētisks un atbilstošs UEFA standartiem. To piešķirs Latvijas Futbola federācija. Futbolu varēs vērot atvērtās tribīnēs, kur pietiks vietas ap 300 cilvēkiem un kas tiks izbūvētas uzbērumā pie privātīpašumā esošajām dzirnavām.

Uzņēmumu reģistrs (UR) sācis pieņemt elektroniskos pieteikumus biedrību reģistrācijai. Janvārī reģistrēta pirmā biedrība, kurai reģistrācijas process noritēja pilnībā elektroniski.

Nevalstiskās organizācijas un citas biedrības pieteikumus elektroniski var sūtīt uz UR e-pastu [email protected]. Komersantiem (SIA, AS, IK, pilnsabiedrība, komandītsabiedrība, filiāles) kopš pērnā gada februāra UR savā mājas lapā ur.gov.lv izveidojis sadaļu, kas ļauj pievienot veidlapas un citus nepieciešamos dokumentus un nosūtīt tos elektroniski.

Ieejot sadaļas «e-dokumentu iesniegšana» aktīvajā saitē «tiešsaiste komersantiem», paskaidroti elektronisko dokumentu iesniegšanas pamatprincipi, un ir izvietots pieejamo veidlapu saraksts.

Dokumentiem jābūt iepriekš sagatavotiem un katram atsevišķi parakstītam ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Dokumenti jāparaksta tām pašām personām, kurām saskaņā ar Komerclikumu to būtu jādara, ja pieteikums tiktu iesniegts papīra formā.

17.06.2008. izdarīts ieraksts komercreģistrā par reorganizāciju: sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Gisterezis (reģistrēta Latvijā ar vienoto reģistrācijas numuru 40003945015) pievienota sabiedrība ar ierobežotu atbildību Societa Ecologica Meridionale S.r.L, kas reģistrēta Itālijā ar reģistrācijas numuru 02728090651. Šī ir otrā pārrobežu apvienošanās, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Uzņēmumu reģistrs izvērtēja un konstatēja, ka konkrēto sabiedrību pārrobežu apvienošanās ir pieļaujama, jo procesā iesaistītās sabiedrības ir izpildījušas visas kreditoru, kā arī finanšu kontroles un komercdarījumu aizsardzības prasības, Db.lv informē Vineta Bērziņa, Komunikācijas departamenta direktores vietniece.

Netika konstatēti arī citi apstākļi, kas ierobežo brīvību veikt uzņēmējdarbību. Iespēju pārbaudīt ārvalstu kompānijas reģistrācijas datus Eiropas Biznesa reģistrā nodrošināja SIA Lursoft. Kā zināms, 2005. gada 26. oktobrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Šī direktīva attiecībā uz kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos daļēji pārņemta Komerclikumā.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, tiekoties ar Lietuvas enerģētikas ministru Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys), uzsvēra nepieciešamību izvairīties no soļiem, kas varētu atstāt negatīvu ietekmi uz enerģētisko drošību un sinhronizācijas projekta attīstības gaitu, kā arī elektroenerģijas cenu.

Abi ministri tikšanās laikā Viļņā (Lietuvā) pārrunāja aktuālos jautājumus enerģētikas jomā, apmainījās ar aktuālo informāciju par situāciju Baltijas energoapgādes sistēmā un turpināja jau jūlijā Rīgā iesāktās sarunas par tirdzniecības režīma ar trešajām valstīm pilnveidošanas iespējām, vienlaikus paturot prātā, ka Baltijas valstu augstākā prioritāte ir sekmīga sinhronizācijas projekta ieviešana 2025.gadā.

Komunālo rēķinu ziņā gaidāma kolorīta ziema 

Enerģijas cenu bilde Eiropā pēdējā laikā kļūst arvien kolorītāka. Eurostat inflācijas mērījums...

"No valsts puses nedrīkstam pieļaut situāciju, ka tiek celtas elektrības cenas. Tāpēc lēmumiem, kas skar elektroenerģijas tirdzniecības režīma pilnveidošanu, ir jābūt saskaņotiem un ekonomiski pārdomātiem, lai tie neradītu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību kopā," pēc tikšanās norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Tikšanās laikā abi ministri vienojās aicināt nacionālos pārvades sistēmas operatorus pārrunāt elektroenerģijas tirdzniecību raksturojošos datus tehnisko ekspertu starpā, lai veicinātu vienotas izpratnes veidošanu un nodrošinātu pilnīgu pārliecību, ka Baltkrievijas izcelsmes elektroenerģija nenonāk Baltijas valstīs komercdarījumu ietvaros.

SIA Baltic Container Terminal ir reģistrējis 913 645 latu komercķīlu, liecina informācija Lursoft.

Ķīlas devējs ir S.p.A. Mariner, savukārt ķīlas ņēmējs – Nordea Bank Finland Plc. Komercķīlas parādnieka SIA Baltic Container Terminal direktors Aldis Zieds nevēlējās komentēt uzņēmuma komercdarījumu. Ir ieķīlāti SIA Baltic Container Terminal vērstpapīri, obligācijas un cita līdzdalība kapitālsabiedrības kapitālā.

SIA Baltic Container terminal nodarbojas ar kravu apkalpošanu Rīgas Brīvostā. Uzņēmuma apgrozījums 2009. gadā bija 7,9 miljoni latu, un peļņa – 2,46 miljoni latu. Gadu iepriekš – 2008. gadā, uzņēmuma apgrozījums bija par 25% lielāks. 2009. gadā uzņēmums darbojās ar 31% rentabilitāti, un tajā strādāja vairāk nekā 190 darbinieki.

Uzskatot, ka likumā paredzētā 10% līgumsodu sliekšņa ieviešana nodarīs būtisku kaitējumu valsts tautsaimniecībai, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civillikumā.

LDDK un LTRK lūdz Valsts prezidentu Andri Bērziņu izmantot Satversmē dotās tiesības neizsludināt un nodot Saeimai atkārtotai izvērtēšanai pieņemtos grozījumus Civillikumā. Jāatgādina, ka likuma grozījumus galīgajā lasījumā Saeima pieņēma 20. jūnijā, cerot ierobežot nesamērīgus līgumsodus. Tagad noteikts, ka līgumsods par laicīgu parāda neatdošanu varēs pieaugt, taču kopumā tas nevarēs pārsniegt 10% pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Darba devēju organizācijas uzskata, ka likumdevējs bez pienācīgas izpētes, neiesaistot grozījumu izstrādāšanā un apspriešanā komersantus, īsi pirms likumprojekta izskatīšanas 2. lasījumā ir iesniedzis priekšlikumus, kas liedz tiesības piemērot samērīgu atbildību tai līguma pusei, kas izpilda darbus vai sniedz pakalpojumus, DB informē LDDK.

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinās Saeimā 20.jūnijā pieņemtos grozījumus Civillikumā, kas nosaka līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos un paredz, ka par laicīgu parāda neatdošanu papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%.

Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne informēja, ka minētajiem grozījumiem ir leģitīms mērķis, jo pašreiz likumā nav noteiktas nekādas robežas līgumsoda apmēram un tas ir pretrunā ar taisnīguma principu un ekvivalences principu, kas ir viens no civiltiesiskās apgrozības pamatprincipiem.

Jau ziņots, ka Civillikumā precizēta līgumsoda jēdziena redakcija, nosakot trīs līgumsoda veidus. Likums nosaka, ka līgumsods par neizpildi ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu (atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā. Savukārt līgumsodu par nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) varēs noteikt pieaugošu, taču kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Gandrīz katrs no mums 25. maija priekšvakarā saņēma milzīgu daudzumu e-pastu, starp kuriem lielākā daļa bija ar mērķi atjaunot savas iepriekš dotās piekrišanas komerciālu paziņojumu saņemšanai, un atsevišķi e-pasti tika sūtīti, lai informētu mūs par izmaiņām privātuma politikās.

Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt piedāvājumus

Šoreiz vairāk par tiem e-pastiem, kuros tika lūgts atjaunot iepriekš sniegtās piekrišanas. Lai arī man bija patiesi interesanti uzzināt, kuri uzņēmumi ir saglabājuši manu e-pasta adresi un tālruņa numuru, tomēr pamanīju, ka virkne e-pastu bija nevajadzīgi un, visticamāk, tādi, kuri samazināja uzņēmuma legālo klientu kontaktu datubāzi. Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt komerciālos paziņojumus arī bez šāda veida papildus aktivitātēm.

Nav ierobežojumu attiecībā uz juridisko personu e- pastiem

Piemēram, juridisku personu e-pasti – Vispārīgā datu aizsardzības regula neattiecas uz juridisku personu datiem, tajā skaitā uz juridisku personu e-pastiem, tāpat arī šīs jomas speciālais normatīvais akts – Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums - neparedz ierobežojumus sūtīt komerciālus paziņojumus uz juridisko personu e-pastu adresēm. Līdz ar to nebija nepieciešams šādā «spama» listē iekļaut juridisku personu e-pasta adreses.

Igaunijas lidsabiedrība Estonian Air atsāks lidojumus no Tallinas uz Rīgu un atpakaļ. Lidojumi tiks atsākti 25. martā un notiks 17 reizes nedēļā.

Pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās lidsabiedrības lidojumi šajā maršrutā notiks trīs reizes dienā, bet reizi dienā – sestdienās un svētdienās.

«Lai nostiprinātu savas pozīcijas Baltijā un panāktu ilgtspējīgu izaugsmi, Estonian Air atjauno savu maršrutu Tallina – Rīga. Estonian Air mērķis ir nodrošināt elastīgu lidojumu sarakstu darījumu cilvēkiem, kas ceļo maršrutā Tallina – Rīga, kā arī palielināt savienoto reisu iespējas cauri Tallinai,» norāda Estonian Air komercdarījumu vadītājs Rauno Paras (Rauno Parras).

Biļetes cena vienā virzienā no Rīgas uz Tallinu ir no 49,9 eiro (35,07 lati) un no Tallinas uz Rīgu – no 39,9 eiro (28,04 lati), ja to iegādājas lidsabiedrības interneta vietnē.

Tūrisma tehnoloģiju konkursā «Latvia Tours Traveltech» uzvarējis rīdzinieks Uldis Žimants, piedāvājot aktīvās atpūtas rezervācijas tiešsaistes platformu, kas ceļotājam ļautu vienuviet ātri un ērti sameklēt un rezervēt vēlamo atpūtas veidu.

Portālam db.lv platformas idejas autors pastāsta, ka šobrīd izstrādāti iespējamie prototipi un dizaina risinājumi, taču funkcionējošu platformu viņš cer pabeigt līdz vasaras sākumam. «Šobrīd tas viss ir manā galvā. Tagad skatos uz tirgu un risinājumiem, svarīga komandas komplektēšana, taču viss būs atkarīgs no uzņēmumu atsaucības, kas darbojas aktīvās atpūtas nozarē,» saka platformas izstrādātājs.

U. Žimants izstrādājis arī platformas vizuālo un funkcionālo maketu. «Vēlamo aktivitāšu atrašana prasa daudz laika un zināšanu, atpūtniekiem trūkst iespēju rezervēt vēlamās aktivitātes uzreiz un ar garantiju, kā arī bieži neskaidri ir izvēlēto pakalpojumu apmaksas veidi. Vienota platforma aktivitāšu meklēšanai un rezervēšanai ļautu uzreiz atrast un pāris minūtēs rezervēt vēlamo pakalpojumu,» skaidro idejas autors.

No jūnija jaunāku un arī vecāku paaudžu televizoru īpašnieki var piekļūt bagātajam globālā tīmekļa servisu un lietotnes Shortcut filmu, seriālu, sporta un citu tiešraižu saturam, izmantojot viedās televīzijas risinājumu – Shortcut Box.

Cilindra formas kastīte darbojas ar jebkāda operatora interneta pieslēgumu un televizorā nodrošina ērti pārvaldāmu piekļuvi Shortcut un Google Play lietotnēm.

Shortcut Box ir aprīkota ar jaunāko Google Android Nougat operētājsistēmu un tikko saņēmusi Google sertifikāciju ASV, kas garantē izcilu veiktspēju un ērtu lietošanu. Tiešsaistes straumēšanas ierīce darbojas visā Latvijā un ir piemērota televizoriem ar HDMI pieslēgvietu.

«Shortcut Box ir piemērots risinājums tiem skatītājiem, kuri vēlas baudīt plašu un kvalitatīvu saturu ne tikai internetā un mobilajās ierīcēs, bet arī uz lielā mājas ekrāna, nepielāgojot savu ikdienu tradicionālajai TV programmai. Turklāt Shortcut ir vienīgā lietotne Latvijā ar tik plaša satura piedāvājumu visās ierīcēs – sākot ar kulta seriāliem un filmām īsi pēc to pasaules pirmizrādēm un beidzot ar tiešraidēm no dažādiem nozīmīgiem sporta notikumiem Latvijā un pasaulē tagad arī TV ekrānā,» skaidro Lattelecom biznesa attīstības direktore Inga Alika-Stroda.

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?