Cementa ražotājs Cemex jau gandrīz pabeidzis jaunās rūpnīcas būvniecību un aprīkojuma uzstādīšanu Brocēnos un ir uzsācis iekārtu testēšanu, Db pastāstīja uzņēmuma komunikācijas speciālists Ēriks Matulis.

Oficiālā rūpnīcas atklāšana plānota vasarā.

Šī gada februārī noslēgusies izejmateriālu glabāšanas noliktavas, kalcinācijas kompleksa, māla žāvētāja un vadības ēkas būvniecība. Uzsākta cementa ražotnes kontroles sistēmas testēšana. Projektā kopumā nodarbināti 557 cilvēki, no kuriem aptuveni 60 % veic iekārtu un konstrukciju montāžu un 30 % veic elektrosadales sistēmas un aprīkojumu uzstādīšanu.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 245 miljonus eiro. Rūpnīca aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām, gaisa un ūdens attīrīšanas iekārtām un vides monitoringa iekārtām, lai ražošanas laikā taupītu līdz pat 50% energoresursu un spētu ievērot visstingrākās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības vides direktīvu prasības.

"ABLV Bank" pašlaik ir finiša taisnē ar atzīto un aktīvo kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm, kas ir būtiskākais process bankas likvidācijas gaitā, sacīja "ABLV Bank" likvidators, zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs.

"Jūnijā apritēja četri gadi pēc bankas pašlikvidācijas sākuma, un šobrīd mēs esam finiša taisnē ar būtiskāko procesu likvidācijas gaitā, proti, ar kreditoru līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. To atzīto kreditoru, kuriem nav šķēršļu pārbaužu veikšanai, pārbaudes faktiski ir pabeigtas," teica Rozenbergs.

Viņš atzīmēja, ka banka no nolīgtās auditorkompānijas EY ir saņēmusi pārbaužu rezultātus par visiem atzītajiem un aktīvajiem kreditoriem. Sekos iekšējā pārbaudes procedūra, lai pārliecinātos, vai viss ir pārbaudīts atbilstoši. "Tādēļ mēs varam teikt, ka tuvākā mēneša laikā plānojam pabeigt visas pārbaudes un pieņemt lēmumus attiecībā par pēdējiem aptuveni 50 palikušajiem kreditoriem," sacīja Rozenbergs.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz čeku loterijas ieviešanu.

Iedzīvotāji loterijā varēs piedalīties neierobežotu reižu skaitu, īpašā vietnē «cekuloterija.lv» reģistrējot pirkumu čekus, kuru vērtība ir vismaz pieci eiro. Loterijā ar čeku par tabakas, alkohola un enerģijas dzērienu iegādi nevarēs piedalīties nepilngadīgas personas.

Loterijai paredzēta mēneša un gada izloze. Mēneša izlozē varēs laimēt vienu naudas balvu 10 000 eiro apmērā, trīs balvas 5000 eiro un 50 naudas balvas 100 eiro apmērā.

Gada izlozē būs iespēja laimēt vienu balvu 20 000 eiro apmērā, četras balvas 10 000 un piecas balvas 2000 eiro apmērā. Tajā piedalīsies ikmēneša loterijās īpaši izlozētie desmit nelaimējušie čeki.

Līdzās naudas balvām iedzīvotājiem loterijā būs iespēja saņemt arī papildu balvas, kuras varētu sarūpēt atsevišķu nozaru uzņēmumi, kas ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki.

Uz Liepājas lidostas skrejceļiem tūdaļ sāks liet asfaltu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Jau izrakti meliorācijas grāvji, ierīkotas kanalizācijas akas un ierakti kabeļi, lai varētu ierīkot modernu lidostas izgaismošanas sistēmu. Līdz 18. jūlijam visam jābūt kārtībā, atklāj lidostas būvinženieris Ēriks Bullis.

Par to, ka darbi tiks pabeigti laikā, tagad nešaubās neviens. Pārliecināts par laicīgu darbu noslēgumu ir SIA Aviosabiedrība Liepāja valdes loceklis Agris Sprūde. Jau nopirkta moderna ugunsdzēsības tehnika, tāpat tiek meklēti citi tehniskie līdzekļi, kuriem būs jāno­drošina lidostas darbība. Visu šo darbību galvenais mērķis ir lidostas sertifikācija. Vēlāk A. Sprūde cer uz regulāru pasažieru reisu atklāšanu Liepājā.

Rimi Rīgas maratonā, kura norise plānota 16.-17.maijā, šogad būs jaunas trases un mainīta starta vietā - skrējieni sāksies nevis kā ierasts 11.novembra krastmalā, bet gan pie Brīvības pieminekļa, kur 1991.gadā atskanēja pirmā Rīgas maratona starta šāviens.

Organizatori aicina būt aktīviem, gatavoties un sportot, ievērojot epidemiologu norādījumus. Pēc konsultācijām ar Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) organizatori šobrīd strādā, lai pasākums Rīgā 16.-17. maijā varētu notikt pilnā apmērā.

Sagaidāms, ka koronavīrusa izplatības un ietekmes uz pasaules tūrismu rezultātā 17. maijā Rīgā startēs pēdējos gados zemākais ārvalstu skrējēju skaits.

Organizatoru novērojumi liecina, ka ārvalstu dalībnieki šogad līdz minimumam ierobežos savu ceļošanu, būtiski samazinot maratontūristu skaitu ne tikai Rīgā, bet visā Eiropā.

Jaunās trases

Maratona trase, kas ietvers Brīvības ielu, Rīgas centru, Jauno teiku un Mežaparku, šķērsos Vanšu un Akmens tiltus, kā arī paviesosies Pārdaugavas romantiskajās Dzegužkalna un Āgenskalna apkārtnes ieliņās, vairāk demonstrēs Rīgas pilsētu un tās dažādību un būs atbilstoša starptautiskajiem standartiem, Rimi Rīgas maratonam jau otro gadu norisinoties Pasaules Vieglatlētikas asociācijas Zelta kvalitātes zīmē.

Šogad oktobrī Kandavā tiks pabeigta Baltijā modernākā kartodroma celtniecības pirmā kārta. Trase sauksies "Hansa līzings kartodroms. Tā ir būvēta atbilstoši starptautiskiem standartiem un atradīsies vēsturiskās, 70-to gadu sākumā būvētās trases vietā, kas savulaik ir bijusi arī PSRS izlases treniņu bāze. Kopējās projekta izmaksas ir apmēram 1,8 miljoni eiro, ziņo SIA Braukšanas Mācību centrs.

Pirmajā kārtas celtniecībā ir investēti 1,6 miljoni eiro un tā ietver braucamo daļu, apmales, nožogojumu, drošības barjeras un teritorijas labiekārtošanu. 2008. gadā tiks uzsākta celtniecības otrā kārta, kas ietvers kluba māju, tiesnešu telpas, kā arī tehniskos boksus. Trases oficiālā atklāšana un pirmās sacīkstes ir iecerētas 2008. gada pavasarī.

Hansa līzings kartodroma svarīgākie parametri:

Kopējā platība: 4,45 ha

Trases garums: 1012 m

Platums: 8 m

Pagriezienu skaits: 11

Prognozējamais vidējais ātrums (100ccm) 91 km/h

Auto stāvvietas komandām: 8.536 kv.m

Kartodroms būs ar reljefu - maksimālais kāpums un kritums 5,52%, bet maksimālais trases pagrieziena stāvums 10%. Garākā taisne, kas ir starta/finiša taisne, būs 154 metrus gara.

Parex bankas glābšanas plāns tuvojas finiša taisnei, zināms arī iespējamais jaunais bankas vadītājs - Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis. Dažu dienu laikā, strādājot pa naktīm, Latvijas otrās lielākās bankas Parex bankas akcionāru, valdības, finanšu tirgus uzraugu un valstij piederošās Hipotēku bankas izlolotais Parex bankas glābšanas plāns nonācis finiša taisnē.

Turpmāk darbs, darbs...

Jau vēstīts, ka Hipotēku banka Parex bankas akciju kontrolpaketi saskaņā ar valdības 8. novembra lēmumu iegādāsies par 2 Ls - tik lielā apmērā Hipotēku banka arī atbildēs par īpašumā esošo Parex banku. Latvijā pēc aktīviem astotā lielākā (960 milj. Ls šogad septembra beigās) banka Hipotēku banka netiks konsolidēta ar par sevi trīs reizes lielāko Parex banku, bet tā arī neuzņemsies nekādas Parex bankas saistības, par kurām banka savukārt atbildēs ar saviem aktīviem (virs 3 miljardi latu) un ieķīlāto īpašumu.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,25%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,5%.

Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem.

Jaunās likmes stāsies spēkā 2.augustā.

Finiša taisne bez finiša līnijas? 

Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26. jūlijā...

Procentlikmes ECB padome palielinājusi devīto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka "šodien veiktā procentlikmju paaugstināšana atspoguļo padomes novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku".

"Kopš iepriekšējās sanāksmes vērojamās norises apstiprina gaidas, ka inflācijas kritums gada atlikušajos mēnešos turpināsies, bet tā ilgāku laiku turpinās pārsniegt mērķrādītāju," konstatē padome.

"Lai gan vērojamas dažu rādītāju mazināšanās pazīmes, pamatinflācija kopumā saglabājas augsta. Turpinās agrāko procentlikmju paaugstinājumu spēcīga transmisija. Finansēšanas nosacījumi atkal kļuvuši stingrāki un arvien vairāk mazina pieprasījumu, kas ir svarīgs faktors, lai panāktu inflācijas atgriešanos mērķa līmenī," skaidrots paziņojumā.

"Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentlikmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī," rezumē padome.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes norādīja, ka turpmākie lēmumi par likmju paaugstināšanu vai nepaaugstināšanu būs atkarīgi no ekonomikas datiem.

"Mūsu prāts ir atvērts attiecībā par to, kādi lēmumi tiks pieņemti septembrī un turpmākajās sanāksmēs. Tātad mēs varam palielināt un mēs varam iepauzēt," sacīja Lagarda.

Viņa piebilda, ka gadījumā, ja ECB nolems iepauzēt ar likmju paaugstināšanu, "nav teikts, ka tas būs uz ilgu laiku", un ka secīgās sanāksmēs lēmumi var atšķirties.

Nākamā ECB padomes sēde paredzēta 14.septembrī.

Jūnijā gada inflācija eirozonā bija 5,5% salīdzinājumā ar 6,1% maijā.

Pasaules autorallija čempionāta posmā Kiprā 5. vietu PWRC ieskaitē izcīnījuši Latvijas rallija ekipāža Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals. Šāds sniegums ļāvis Latvijas sportistiem pacelties uz trešo vietu PWRC čempionāta kopvērtējumā.

Kipras rallijs komandai bija ļoti grūts. Pirmkārt, Andis Neikšāns vēl nekad mūžā nebija braucis asfalta rallijā, un pirmā Kipras rallija diena bija pa asfalta segumu. Otrkārt, Andis vēl nekad mūžā nebija braucis tik sarežģītā rallijā – vidējais ātrums otrajā un trešajā sacensību dienā nepārsniedza 60 kilometrus stundā! Tas tādēļ, ka ceļi Kiprā ir ļoti līkumoti, bedraini un akmeņaini.

Pēc pirmās dienas Latvijas ekipāža ieņēma 10. vietu PWRC, jo bija nepieciešams mainīt salūzušo pārnesumkārbu un tā rezultātā tika nopelnīts divu minūšu un 20 sekunžu laika sods. Otrajā rallija dienā Neikšāns pacēlās uz 7. vietu PWRC, bet pēdējā dienā spēja aizcīnīties līdz 5. vietai.

Jaunu kompāniju dibināšanai ir vairāki iemesli, uzskata aptaujātie speciālisti. Kā būtisks faktors joprojām tiek minēta 2004. gadā pabeigtā Komercreforma, kuras rezultātā vairāk nekā 22 900 uzņēmumu nepārreģistrējās, bet to vietā uzņēmumu īpašnieki ir nodibinājuši jaunas komercsabiedrības. Kā vēl vienu nozīmīgu aspektu jaunu uzņēmumu dibināšanā SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis min ārvalstu uzņēmumu ienākšanu Latvijā, it īpaši pēc Latvijas iestājas ES. Īpaši aktīvi 2005. gadā bijuši tuvākie kaimiņi, piemēram, Igaunijas uzņēmumi pēc uzņēmumu skaita un investīcijām pērn sasniedza 3. vietu starp ārvalstu investoriem. Pērn ir uzlabojusies Latvijas uzņēmumiem tik ļoti nepieciešamo finanšu resursu pieejamība — gan pazeminātas kredītprocentlikmes Latvijas komercbankās, gan ES struktūrfondu atbalsts iecerēto biznesa plānu realizācijai. Turklāt savu artavu jaunu uzņēmumu dibināšanā pēc SIA Lursoft valdes locekļa domām ir devusi Latvijas iestāja ES, nereti juridisku apsvērumu dēļ, piemēram, lai piesaistītu ES fondu līdzekļus, tika reorganizēti valstij piederošie uzņēmumi. Piemēram, a/s Latvijas Dzelzceļš restrukturizācijas rezultātā tika nodibināta SIA LDZ infrastruktūra, SIA LDZ Ritošā sastāva serviss un SIA LDZ Cargo. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas varētu atstāt ietekmi ilgtermiņā uz jaunu uzņēmumu reģistrāciju ir arī Latvijas nodokļu sistēmas sakārtošana un solītās uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana līdz 15 %, kas mudinājusi uzņēmējdarbībā iesaistīties jauniem cilvēkiem. Turklāt 2004. gada pārskatos, kuri tika iesniegti 2005. gadā, Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa pārsniedza 740 milj. Ls, kas ir teju vai trīs reizes lielāka nekā iepriekšējos gados, norāda A. Brūvelis.

«Uzņēmēju reakcija — augstāka riska grupā ierindojot tos uzņēmumus, kuriem ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā, bet tie to joprojām nav izdarījuši, nav pārsteidzoša,» secina LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka Komercreģistrā pārreģistrēts uzņēmums ir daudz drošāks partneris, kur kreditoriem ir garantēta lielāka aizsardzība. To, ka uzņēmumi arvien vairāk piesakās uz pārreģistrāciju, liecina arī saņemto pieteikumu skaits. Tā šā gada novembrī Uzņēmumu reģistrā saņemto iesniegumu skaits ir lielāks nekā augustā, no kuriem lielais vairums ir pieteikumi pārreģistrācijai Komercreģistrā. «Labāk, lai piesaka pārreģistrāciju novembrī nekā decembra nogalē,» skaidro Uzņēmumu reģistra vadītājs. Viņš joprojām bažījas par to, ka daļa uzņēmumu savus pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā sniegs tikai decembra nogalē. J. Endziņš atzina, ka jau agrāk ir prognozējis pakāpenisku pārreģistrācijai pieteikto uzņēmumu skaita pieaugumu un Uzņēmumu reģistrs šim pieplūdumam ir sagatavojies — pieņemti darbinieki. Minēto iemeslu dēļ arī šobrīd iesniegtie pieteikumi tiekot izskatīti 7 darba dienu laikā. Valsts nodeva pārreģistrācijai Komercreģistrā ir 15 Ls, par publikāciju Latvijas Vēstnesī vēl 8 Ls liela valsts nodeva, taču, ja vēlas pārreģistrēties ātrāk — 4 darbdienu laikā, jāmaksā lielāka valsts nodeva — 30 Ls, ja divu darbdienu laikā — 45 Ls, skaidroja J. Endziņš. Viņš pieļauj, ka daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 1.5 mēneši, tomēr daļa uzņēmumu vēl nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai. Pēc J. Endziņa domām, kopumā nepārreģistrēsies apmēram 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 75 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s, kuri arī tiks likvidēti. Turklāt neesot arī nekādu simptomu tam, ka trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš varētu vēl tikt pagarināts.

Pekinas olimpisko spēļu BMX sacensību finālā par uzvarētāju kļuva Latvijas sportists Māris Štrombergs. Tādējādi mūsu BMX braucējs ir izcīnījis Latvijai pirmo zelta medaļu Pekinas Olimpiskajās spēlēs.

M. Štrombergs sekmīgi brauca pusfinālā, tādēļ finālā varēja startēt no izdevīgākā pirmā celiņa. M. Štrombergs nedaudz nogulēja pašu startu, tomēr pirmajā virāžā iebrauca pirmais. Otrajā taisnē izšķīrās zelta medaļa, jo ar M. Štrombergu sīvi cīkstējās Džareds Greivss un Maiks Dejs, par laimi M. Štrombergam izdevās nosargāt savu savu pozīciju. Trešajā taisnē latvietis jau bija stabilā vadībā un nešaubīgi pirmais aizminās līdz finišam.

Topošā daudzdzīvokļu māju projekta Podnieki, kas atrodas Ādažos, dzīvokļu pircēji 16.janvārī iesnieguši prasību Rīgas apgabaltiesā pret nekustamā īpašuma projekta attīstītāju SIA Remarks Nekustamie Īpašumi (RNĪ), liecina biedrības Podnieki izplatītā informācija medijiem.

Prasība pret projektu attīstītāju iesniegta par noslēgto vienošanās līgumu saistību nepildīšanu. RNĪ iedzīvotājiem paziņojis par dzīvokļa cenu paaugstināšanu sakarā ar celtniecības izmaksu kāpumu, pret ko iebilst topošie projekta iedzīvotāji, kuru noslēgtajos vienošanās līgumos noteikta cita cena.

Viena no projekta mājām Krastupes ielā 10 ar 76 dzīvokļiem nodota ekspluatācijā 2007. gada sākumā un ir noslēgti pirkuma līgumi par summu kādu paredzēja noslēgtās vienošanās, lai gan arī šo māju attīstītājs bija aizkavējis par vairāk nekā pusgadu. Otra no projekta mājām nodota ekspluatācijā 2007.gada 14. decembrī. Divas mājas gatavo nodošanai, bet trīs mājas atrodas dažādās būvniecības stadijās. Projektā bija paredzēts uzcelt arī bērnudārzu. Pagājušā gada nogalē, kad daļa māju nonākusi būvniecības finiša taisnē, attīstītājs informēja, ka vēlas paaugstināt dzīvokļa pirkuma maksu par 158 latiem kvadrātmetrā, kam potenciālie māju iedzīvotāji nepiekrīt, tādēļ apvienojušies iedzīvotāju biedrībā Podnieki, lai aizstāvētu savas intereses," informēja biedrība.

Nekustamā īpašumu attīstītājs “Galio Group” kopā ar sadarbības partneriem – būvkompāniju “Merks”, “SEB Global Services” biznesa pakalpojumu centru un arhitektu biroju “Vilnis Mičulis”, atzīmējuši spāru svētkus topošajam Gustavs Biznesa centram VEF teritorijā, Rīgā.

Plānots, ka biznesa centra būvniecība tiks pabeigta jau 2023. gada pavasarī.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Jaunais biznesa centrs ir pirmā ēka "Gustava biznesa centrs" projektā, kuru kopumā veidos trīs ilgtspējīgas ēkas.

Biznesa centra projekts paredz izveidot sešstāvu biroju ēku ar divu līmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektrisko automašīnu uzlādes iespējām, dušas telpām un ģērbtuvēm.

Ēka projektēta un tiek būvēta atbilstoši augstākajām BREEAM New Construction Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā un tajā izmitināsies SEB Grupas pakalpojumu centra darbinieki. Plānots, ka SEB Global Services nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

“Šobrīd esam izgājuši būvniecības finiša taisnē, lai jau nākamā gada sākumā dinamisko VEF apkaimi papildinātu jauns mūsdienīgs biznesa komplekss – Gustavs Biznesa centrs. Saskaņā ar projekta konceptu, lielu uzmanību pievēršam estētiskas, labiekārtotas un motivējošas publiskās telpas izveidei, kas būs piemērota kā intensīvam darbam, tā arī kultūras notikumiem un atpūtai,” ar redzējumu dalās Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

“Visu mūsu vairāk nekā 1000 darbinieku vārdā varu sacīt, ka esam priecīgi par to, ka mūsu jaunās biroju ēkas būvniecība strauji virzās uz priekšu. Mēs ar nepacietību gaidām nākamo gadu, kad no trīs dažādām ēkām varēsim pārcelties uz Gustavu un kopā strādāt zem viena jumta. Jaunā ēka kļūs par platformu, kas ļaus turpināt mūsu organizācijas izaugsmi, vienlaikus veltot lielu uzmanību mūsu darbinieku labbūtībai,” stāsta Aļesja Kirčenko, “SEB Global Services” vadītājas vietniece Rīgā.

“Esam sasnieguši biznesa centra “Gustavs” augstāko punktu un varam aplūkot ēkas pilno apmēru. Patreiz aktīvi strādājam pie stiklotās virsgaismas izbūves darbiem, kā arī līdz oktobra beigām ir plānots pabeigt fasādes stiklojuma darbus, kas ļaus pilnībā noslēgt ēkas karkasu,” saka Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors. Ēkas būvniecībā tiek izmantoti dabai draudzīgi materiāli un pievērsta īpaša uzmanība energoefektīviem risinājumiem, kā, piemēram, saules paneļu izvietošana uz biznesa centra jumta.

Gustavs Biznesa centra arhitekti un projektu autori ir SIA „Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA „Būvuzraugi LV”.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Ar būvkompāniju Merks noslēgtā būvniecības līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis).

“Galio Group” ir Lietuvā dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu nekustamā īpašuma attīstību. Uzņēmumam Rīgā pieder vairāki zemes gabali – Brīvības ielā, Daugavgrīvas ielā un Gustava Zemgala gatvē.

Jaunā Publisko iepirkumu likuma sagatavošana ir iegājusi finiša taisnē — Saeimas Tautsaimniecības komisija, kas atbildīga par šī tiesību akta veidošanu, pabeidza izskatīt visus priekšlikumus un tagad par jauno likumu būs jānobalso parlamentam. Tautsaimniecības komisijas vadītājs Dzintars Zaķis Db norādīja, ka turpmākā likumprojekta virzība atkarīga no valodnieku un redaktoru darba ātruma — likums tiks iekļauts 22. februāra vai vēlākais 2. marta Saeimas plenārsēdē. Likums stāsies spēkā divas nedēļas pēc nobalsošanas. Jāatgādina, ka līdz ar šī dokumenta pieņemšanu iepirkumu jomā gaidāmas daudzas pārmaiņas: no 1 līdz 10 tūkstošiem latu tiks paaugstints iepirkumu procedūras piemērošanas slieksnis, tāpat no 3 līdz 5% no līguma summas tiks paaugstināta «drošības naudas» summa, ko pasūtītājam iemaksā konkursants, tāpat būvniecības darbos tiks mainīta proporcija tam, cik procenti no darbiem jāveic pašam ģenerāluzņēmumam un cik — apakšuzņēmumam.

#Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam

Modernākā teju 152 milj. eiro vērtā Rīgas ostas infrastruktūras objekta Krievu salā ar maksimālo pārkraušanas jaudu 20 milj. t gadā izveide tuvojas finišam, no 2019. gada tajā sāksies aktīva darbība

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Viņš norāda, ka projekta pirmais posms, kas tika līdzfinansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda, nodots ekspluatācijā jau 2015. gadā, bet šogad vēl ir jāizbūvē tā saucamais vēja žogs, kravu laukumi un pazemes komunikācijas, savukārt stividorkompānijām jāizveido tām nepieciešamā kravu pārkraušanas infrastruktūra un būves.

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Projekta Kāpa pretinieki nobažījušies, vai iecerētais izklaides komplekss ar slēpošanas trasi nebeigsies vien tikai ar viesnīcām un daudzdzīvokļu namiem, šodien, 4.martā, ziņo laikraksts Diena.

Finansiāls murgs, tā par Jūrmalā, Vaivaros vien 50 metru attālumā no jūras krasta iecerēto slēpošanas un atpūtas kompleksu Kāpa laikrakstam sacījis arhitekts Andis Sīlis. "Lai tas būtu rentabls, gadā paredzēts pusmiljons apmeklētāju. Kristiski ir dabas sargi, par projekta augstumu un iespējamo ietekmi uz vidi, nemierā ir arī pilsētas opozīcija, kas šajā projektā saskata vēlmi iekarot jaunu teritoriju vien viesnīcām un kazino, taču, par spīti tam, Jūrmalas dome (JD) projektu ir saskaņojusi un tā izstrāde iegājusi finiša taisnē. Projekta attīstītāji gan nešaubās, ka viss izdosies," informē Diena.

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

#Esam tikuši ļoti tālu, par Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) līdz šim paveikto norāda Agnis Driksna.

Pirmo līgumu par projektēšanu cer noslēgt gada pirmajā ceturksnī, par būvniecību - līdz gada beigām

Esam tikuši ļoti tālu, par Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) projekta Rail Baltica (RB) nacionālā ieviesēja valsts SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas (EDzL) līdz šim paveikto sarunā ar Dienas Biznesu norāda uzņēmuma Attīstības un sadarbības departamenta direktors Agnis Driksna. Šobrīd EDzL koncentrējas uz diviem galvenajiem objektiem – Rīgas centrālo staciju (kopā ar tiltu pār Daugavu un uzbēruma starp Stockman un Daugavu norakšanu) un staciju Rīgas lidostā (kopā ar dzelzceļa līniju līdz Imantai).

Slēgtu konkursu par RB Starptautiskās lidostas «Rīga» dzelzceļa stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes būvprojektu EDzL izsludināja 2016. g. novembrī. Prognozētā projektēšanas darbu līgumcena bija 2,2 milj. eiro. Pērn decembrī tapa ziņams, ka cīņai par RB stacijas lidostā projektēšanu kvalificējušies divi no pieciem pretendentiem, proti, AECOM INOCSA S.L.U (Spānija) un piegādātāju apvienība PROSIV (Latvija, Slovākija, Itālija). Atšķirībā no esošās 1520 mm platuma dzelzceļa infrastruktūras, kur mūsu valsts kompānijas pudu sāls apēdušas, Latvijā neviens nav projektējis Eiropas platuma dzelceļu, kā arī sliedes uz estakādēm, atzīmē A. Driksna. Tādēļ arī pretendenti ir starptautiskas apvienības, kurām gan neiztikt bez nacionālās kompetences, piemēram, attiecībā uz vides prasībām vai saziņai ar būvvaldi. Kā jau Latvijā ierasts, tika saņemtas sūdzības par šo konkursu, taču Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pērnā gada jūlija beigās atzina, ka iepirkumu var turpināt. Šobrīd iepirkuma otrajā kārtā ir saņemti pretendentu tehniskie un finanšu piedāvājumi, un drīzumā jānoslēdzas vērtēšanai. Līdz ar to jau šā gada pirmajā ceturksnī vajadzētu būt noslēgtam līgumam ar konkursa uzvarētāju par projektēšanas darbiem lidostā. Tas gan ir liels izaicinājums, uzsver A. Driksna, skaidrojot, ka EDzL kā pirmais no Baltijas valstu nacionālajiem ieviesējiem ticis tik tālu, jo kaimiņvalstīs tikai pērnā gada decembrī izsludināti pirmie projektēšanas iepirkumi. Pēc viņa teiktā, lidostas stacijas un estakādes projektēšanu varētu pabeigt 2019. g. beigās, būvniecību sākt 3‒4 mēnešus vēlāk, to pabeidzot 2021. g. beigās vai 2022. g. sākumā. Tas nozīmē, ka būvniecības iepirkuma pirmā jeb atlases kārta notiks vienlaikus ar projektēšanu, lai vēlāk nezaudētu laiku.

Atskaitot virsbūves čaulu un par braukšanu atbildīgo mezglu regulējumus, visu pārējo jaunajai Toyota GR Supra ir izveidojis vācu ražotājs BMW

Auto, kura izstrādes procesā aktīvi iesaistījās viens no planētas Zeme aizņemtākajiem cilvēkiem, proti, Toyota Motor Corporation prezidents Akio Toijota (Akio Toyoda). Kaislīgs autoentuziasts, kurš testēja Supra prototipus un pieņēma galalēmumu par modeļa sērijveida ražošanu. Auto izlolots ar Toyota sporta apakšnodaļas Toyota Gazoo Racing tiešu atbalstu, attiecīgi auto nosaukumā, kā arī uz automašīnas virsbūves daudzviet atradīsim Gazoo Racing (GR) logo.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Leģendāras personības atgriešanās. BMW un Toyota sadarbības sinerģija ir radījusi unikālu auto, kas būs pamanāms koplietošanas satiksmē un atpazīstams pēc savām gaitas īpašībām. 340 ZS jaudīgs sešcilindru rindas turbomotors ar trīs litru tilpumu kupejas degungalā, astoņpakāpju automāts, aizmugurējā diferenciāļa bloķētājs un citas sastāvdaļas liks ortodoksālas orientācijas autofaniem sajūsmināties. Pirmās atsauksmes ir ļoti pozitīvas, jo neba velti japāņu koplietošanas ceļiem piejaucētā klasiskās piedziņas sporta auto 900 vienību kvota pirmajam gadam jau ir pārdota. Arī 90 vienībās tiražētās limitētās Mate Gray Metallic virsbūves krāsas Toyota GR Supra modeļi jau atraduši savus pircējus, starp citu, viens no tiem esot ceļā pie kaimiņzemes Igaunijas klienta. Atgādināsim, ka pats modelis tiks ražots Austrijā, Grācā jeb turpat, kur dvīņubrālis BMW Z4. Tādējādi var teikt, ka Toyota GR Supra ir Eiropā dzimis un arī Eiropā attīstīts produkts ar japāņu zīmotni pierē.

Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves gaitā Strēlnieku laukumā 1, Rīgā muzejs ieguvis jaunu ārējo veidolu, saskaņā ar arhitekta Gunāra Birkerta skicēm, veidojot stāstu "no tumšās pagātnes līdz apskaidrotai nākotnei". Norit pēdējie darbi, lai sagatavotu vides objektu – memoriālu padomju okupācijas upuru piemiņai "Vēstures taktīla" nodošanai ekspluatācijā, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Vides objekts – padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" 10 metru augstumā un 18 metru platumā ir kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Piemiņas memoriāls tiks atvērts plašākai sabiedrībai līdz ar Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves darbu pabeigšanu. Pēc kompleksa atvēršanas sabiedrībai memoriāls tiks aprīkots ar speciālām audiovizuālām iekārtām, kas veido skaņas, vibrācijas un gaismas efektus un iekļausies Rīgas pilsētas vidē.

Okupācijas muzeja kompleksa būvniecības darbi nonākuši finiša taisnē. Pabeigta ēkas ārējā apdare - esošajai ēkai saglabāta oriģinālā apdare tumšos toņos, simbolizējot pagātni, bet jaunā piebūve "Nākotnes nams" veidota gaiša, simbolizējot tagadni, kas Grēcinieku ielas pusē noslēdzas ar stikla sienu, vēstot par apskaidrotu nākotni. Šobrīd pilnā sparā turpinās Okupācijas muzeja pārbūve iekštelpās. Nama priekšpagalmā uz Daugavas pusi pēc kompleksa darbu pabeigšanas paredzēti bērzu stādījumi, atspoguļot ideju par bērzu birzi, kas raksturo latvisko ainavu, kā arī īpašs apgaismojums. Atjaunotu Okupācijas muzeja kompleksu plānots nodot ekspluatācijā tuvāko mēnešu laikā, ja darbu izpildes procesā izmaiņas neradīsies COVID-19 pandēmijas un tās radīto ierobežojumu dēļ.

Acīmredzot šonedēļ finiša taisnē ieies lēmumu pieņemšana attiecībā uz šā gada valsts budžeta konsolidāciju par papildu 50 milj. Ls.

Daudz ir spriests par to, ka plānotie pasākumi ir nelietderīgi, tie nav vērsti uz ekonomikas atveseļošanos, bet gluži pretēji - uz strupceļu, ka tie tikai pasliktinās uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju labklājību utt. Varētu šķist, ka valdībā sēdošie neko nesaprot, neraugoties uz daudz dažādu ekspertu, kā arī uzņēmēju aizrādījumiem, un arvien biežāk nu jau arī izmisīgiem kliedzieniem. Tomēr šo konsolidācijas pasākumu izvēles anatomija ir krietni vien ciniskāka.

Jāatceras, ka, veidojot pašreizējo Valda Dombrovska (Vienotība) valdību, galvenās reformējamās nozares tika ZZS - to nevar noliegt. Acīmredzot šādā veidā Vienotību veidojošās partijas centās atkratīties no atbildības par nepopulāriem lēmumiem, taču būtiski pārrēķinājās. Tā vietā, lai atteiktos no dalības šādā valdībā, ZZS piekrita it kā sev neizdevīgam valdības modelim, bet jau nākamajā brīdī faktiski sāka diktēt noteikumus gan Dombrovskim, gan valdībai kopumā. Sistēma vienkārša - ZZS ir gatava piekrist nodokļu sloga palielināšanai, bet pat dzirdēt negrib ne par kādām reformām, piemēram, jau daudzkārt pieminētajā veselības aprūpē un izglītībā, ko labprāt gribētu Vienotība. Savukārt Dombrovskis acīmredzot ir pārāk mīkstčaulīgs, lai ierādītu ZZS mazākumpartnera vietu koalīcijā. Iespējams, premjers ļoti labi saprot, ka, šai valdībai krītot, ir iespējama jauna, kurā joprojām strādātu ZZS, taču diez vai tajā būtu Vienotība.

Vairāku Eiropas ziemeļu reģiona valstu meža īpašnieku organizācijas, tostarp arī Latvijas meža īpašnieki, nosūtījuši vēstuli Eiropas komisijai, Eiropas parlamentam un Zviedrijai kā ES padomes prezidējošajai valstij, iebilstot Atjaunojamās enerģijas direktīvas aizliegumam izmantot malku un šķeldu siltumapgādē, informē Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB).

Kā norāda biedrībā, Eiropas komisijas izstrādātā jaunā Atjaunojamās enerģijas direktīvas versija paredz pēc 2030.gada pārtraukt izmantot primāro meža biomasu enerģijas ieguvei, kā rezultātā jebkurš mežsaimniecības produkts, ieskaitot zemas kvalitātes koksni un šķeldu, nedrīkst tikt izmantots enerģijas iegūšanai, tai skaitā siltumapgādē, jo tas neesot ilgtspējīgs un atjaunojams izejmateriāls.

Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarīt neiespējamu 

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā,...

LMIB atzīmē, ka diskusijas par šo direktīvu ir jau "finiša taisnē" pēc tam, kad par Eiropas komisijas sagatavotu priekšlikumu pērn septembrī nobalsoja Eiropas parlaments.

Vēstulē meža īpašnieku organizācijas uzsver, ka primārās koksnes biomasas izslēgšanai kā otrās šķiras izejvielai, kuras klasificēšanu kā atjaunojamo enerģiju paredzēts pakāpeniski atcelt, ir tālejošas sekas. Dalībvalstīs tas paver iespēju piemērot papildus nodokli par oglekļa dioksīdu (CO2) brīdī, kad malku vairs neatzīs par atjaunojamo energoresursu.

Tāpat vēstulē tiek skaidrots, ka šādi lēmumi radītu negatīvas sekas ne tikai klimata politikas ziņā, bet finansiāli smagi ietekmētu daudzus mazos meža īpašniekus, jo tieši privātajos mežu īpašumos esošais mežsaimniecības blakusproduktu apjoms visbiežāk tiek realizēts vietējo reģionu enerģētiskās koksnes tirgos.

"Ja liels mazvērtīgās biomasas apjoms paliks un sadalīsies mežos, tad šajos reģionos būtiski palielināsies CO2 emisijas. Koksnes satrūdēšana mežā nekādā veidā nespēs aizstāt fosilās izejvielas, tas ir pretrunā ar "Zaļā kursa" mērķiem un tā rezultātā mums nāksies spert vairākus milzīgus soļus atpakaļ klimata aizsardzības kontekstā," uzver meža īpašnieki.

Vienlaikus vēstulē pausts, ka, atņemot koksnei atjaunojamās enerģijas statusu, ilgtermiņā tas var atstāt negatīvas sekas uz vietējo enerģētikas tirgu un nostāda meža īpašnieku neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem biomasas tirgos.

Tāpat tas samazina iespējas veikt mērķorientētus ieguldījumus mežsaimniecībā. Reģionos tas ietekmēs vispārējo enerģētikas piegādi ar atjaunojamiem resursiem un kavēs iespēju meža īpašniekiem dažādot mežaudzes ar klimata pārmaiņām piemērotākām koku sugām, norāda vēstules autori.

Vēstuli parakstījušās organizācijas: meža īpašnieku apvienība „Bārbele", mežsaimnieku apvienība „Krāslava", Kuldīgas Meža īpašnieku apvienība, Kurzemes Meža īpašnieku apvienība, Meža īpašnieku apvienība “Vidzemes augstienes meži”, Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mežsaimnieks”; Meža pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Mūsu mežs”, Meža īpašnieku biedrība „Meža konsultants", Rūjienas meža īpašnieku biedrība, Latvijas Meža īpašnieku biedrība.

LMIB norāda, ka organizācijas iebilst pret politikas virzienu, kas balstās uz vienpusējiem pamatojumiem no apšaubāmām kampaņām, nevis uz argumentētu pieeju un datos balstītu analīzi. ""Zaļā kursa" idejas vārdā mēs aicinām atturēties no jaunās "primārās koksnes biomasas" klasifikācijas ieviešanas "Atjaunojamo energoresursu direktīvā", kas ilgtermiņā negatīvi ietekmēs klimatu, enerģijas piedāvājumu reģionos un sociāli ekonomisko stabilitāti lauku apvidos," norāda LMIB pārstāvji.

LMIB ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionāla un starptautiska līmeņa meža īpašnieku un to apsaimniekotāju vienojošā organizācija, kas ir dibināta 2005.gadā.

Plānotie galvenie Meža dienu pasākumi Valsts meža dienestā ieiet finiša taisnē – šajā nedēļā kopā ir 35 pasākumi – 27 domāti skolēniem, bet 8 — tieši mežu īpašniekiem. Četri semināri meža īpašniekiem par meža atjaunošanas jautājumiem tiek rīkoti Daugavpils virsmežniecībā. Arī Cēsu (2), Jēkabpils un Krāslavas virsmežniecībās būs semināri par meža atjaunošanu, kā arī par izmaiņām meža likumdošanā un dabas aizsardzības jautājumiem, norādīts Valsts meža dienesta infrormācijā.Visvairāk Pasākumu skolēniem nedēļā no 1. – 7. maijam notiks Cēsu (8) virsmežniecības teritorijā, kad varēs apskatīt izstādi Dzīvnieki mūsu mežos, piedalīties Zaubes, Gatartas, Auces parka sakopšanas darbos un Vieķu egles sakopšanas talkā, kā arī izgatavot un izlikt putnu būrīšus un ierīkot mākslīgās ligzdas. Pa trīs Meža dienu pasākumiem būs arī Tukuma un Balvu virsmežniecībās, divi – Limbažu virsmežniecībā, kur skolēni piedalīsies meža stādīšanas talkās un atpūtas vietu sakopšanā. Viens pasākums tiks organizēts Alūksnes, Ludzas, Talsu virsmežniecībās. Saldus virsmežniecībā 3. maijā būs ļoti vērienīgs pasākums «Mežs draugs vai drauds», kurā līdzdarbosies ap 200 skolēni no desmit vidusskolām un divdesmit pamatskolām, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegts AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma Gaso jaunais dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifa projekts, kas paredz arī fiksētu maksu par pieslēgumu, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Gāzes (LG) reorganizācijas rezultātā, nodalot sadales sistēmas operatoru, pērnā gada 1. decembrī darbu sāka akciju sabiedrība Gaso. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilze Pētersone-Godmane intervijā DB atklāj, ka uz Gaso attiecināmās LG saistības pārņemtas veiksmīgi, un turpmākie uzņēmuma izaicinājumi saistāmi ar jauno sadales tarifu ieviešanu, kā arī dabasgāzes nišas iespējamo paplašinājumu transporta sektora dekarbonizācijas procesā.

Fragments no intervijas

Kā aizvadīti Gaso pirmie darbības mēneši?

Ļoti saspringti. Gaso tika izveidots kā pilnīgi jauns uzņēmums, kuram nebija iespējas ieskrieties un savu darbību uzsākt pamazām - dažu dienu laikā bija jānodrošina sadales pakalpojuma licences saņemšana, lai turpinātu nepārtrauktu sadales pakalpojuma sniegšanu, milzīgs darbs tika ieguldīts arī citu LG saistību pārņemšanas procesā. Tāpat strādājām arī pie Gaso vizuālās identitātes, IT un vadības procesu nošķiršanas. Līdz gada beigām Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) tika sagatavoti divi apjomīgi ziņojumi par noteikto neatkarības prasību ieviešanu. Jāsaka, ka tas viss nebūtu iespējams bez profesionālas un strādāt motivētas komandas, tāpēc es no sirds priecājos, ka tāda mūsu uzņēmumā ir. Paralēli tam kā lielākais izaicinājums pirmajos mēnešos bija uzsāktais darbs pie jaunā sadales pakalpojuma tarifa izstrādes, kas jau ir nonācis finiša taisnē un ir iesniegts SPRK.