Šodien, 3. janvārī, ir pēdējā diena, kad vēl ir iespējams iesniegt dokumentus pārreģistrācijai Komercreģistrā, personīgi vēršoties Uzņēmumu reģistra nodaļās vai nosūtot dokumentus pa pastu.Jāatgādina, ka Komercreģistrā jāpārreģistrējas visām līdz 2002. gadam Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 Ls vai gada apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un savas saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmums nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus. Līdz šā gada 27. decembrim Komercreģistrā vēl joprojām nebija pārreģistrējušies aptuveni 28 500 uzņēmumu, kuriem šī pārreģistrācija ir obligāti jāveic. «Daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā,» atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pēc LR Uzņēmumu reģistra aplēsēm, pārreģistrācijai Komercreģistrā nepieteiks ap 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 70 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s). Viņš norādīja, ka precīzi dati par to, cik uzņēmumu nebūs iesnieguši pieteikumus, būs zināmi 5. janvārī, jo likums nosaka, ka pieteikumus var iesniegt arī pa pastu. Tie uzņēmumi, kuri neiesniegs pieteikumu uz pārreģistrāciju līdz 2005. gada 3. janvārim, tiks likvidēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš ir bijis pietiekami garš. 30. decembrī pēc SIA Lursoft statistikas datiem Komercreģistrā bija pārreģistrējušies 34 645 uzņēmumi, kā arī reģistrēti 21 760 jauni komersanti. Tādējādi kopumā komercreģistrā ir iegrāmatoti 56 405 uzņēmumi.

Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 4 mēneši, tomēr liela daļa uzņēmumu vēl joprojām nesteidzas pārreģistrēties Komercreģistrā. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Šā gada augustā Komercreģistrā pārreģistrējušies 1617 Uzņēmumu reģistrā agrāk ierakstītie uzņēmumi, kas ir par 2.3 % jeb 38 uzņēmumiem mazāk nekā šā gada jūlijā. Kopumā līdz šim Komercreģistrā ir pārreģistrējušies 19 893 uzņēmumi, taču pēc Uzņēmumu reģistra aplēsēm, vēl līdz gada beigām jāpārreģistrējas apmēram 46 000 uzņēmumu, no tiem apmēram 25 000 šādus pieteikumus cer sagaidīt. «Lai arī jūlijā un augustā ir atvaļinājumu laiks, tomēr, neraugoties uz to, pārreģistrācijas pieauguma temps Komercreģistrā ir saistīts ar šī termiņa beigām, kā arī nosacījumu, ka SIA ir jāpārreģistrējas, Komercreģistrā izdarot jebkurus grozījumus,» skaidro LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņaprāt, pakāpeniski pārreģistrācijas pieteikumu skaits augs un savu apogeju sasniegs decembrī.

Lielākā daļa uzņēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā ir veikusi Komerclikuma reformas pēdējā — 2004. — gadā, kad kopumā pārreģistrējies 25 091 uzņēmums. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Dati rāda, ka pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu par 73.2 % jeb 25 091 uzņēmumu pieaugusi agrāk reģistrēto uzņēmumu pārreģistrācija Komercreģistrā. Komercreģistrā kopumā pārreģistrējies 34 271 uzņēmums, no kuriem lielākā daļa — 25 091 uzņēmums to darījis 2004. gadā. Turklāt pieaugums vērojams tieši no Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā pārreģistrēto subjektu vidū un lielāka uzņēmēju aktivitāte bija vērojama reformas pēdējos mēnešos – novembrī un decembrī, kad attiecīgi tika pārreģistrēti 4433 un 5022 uzņēmumi. Jārēķinās, ka liela daļa vēl ir tikai iesniegusi pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā. Pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu agrāk reģistrēto uzņēmumu skaits, kuri pārreģistrējušies Komercreģistrā, ir pieaudzis 3 reizes, bet salīdzinājumā ar Komercreformas pirmo — 2002. gadu — 25 reizes.

Visvairāk uzņēmumu, kuri nav pārreģistrējušies Komercreģistrā un uzskatāmi par darbibu izbeigušiem, ir dibināti 1997. un 1998. gadā. To liecina SIA Lursoft apkoptā informācija pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem. Kāpēc vislielākais skaits uzņēmumu, kuri nepārreģistrējās Komercreģistrā ir dibināti tieši 1997. un 1998. gadā, tiek skaidrots ar to, ka 1997. gada 1. janvārī beidzās SIA pamatkapitāla palielināšanas no 100 Ls līdz 2000 Ls termiņš, kā arī ar vidējo uzņēmumu mūža ilgumu. «Šobrīd ir pabeigta to uzņēmumu pārreģistrācijas dokumentu izskatīšana, kuri tos bija iesnieguši šā gada janvāra sākumā,» uzsver LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka pārreģistrācijas procesā gan vēl ir vairāki uzņēmumi, kuriem šis termiņš dažādu iemeslu dēļ ir pagarināts uz vairākiem mēnešiem. Kopumā likvidācijai tiek pakļauti 22 941 uzņēmums, kuriem vajadzēja, bet kuri nav pārreģistrējušies Komercreģistrā. Šobrīd ir atlasītas pirmās 500 uzņēmumu lietas pēc vecuma, kuras tiks izskatītas vispirms. Uzņēmumu reģistrs pieņems atbilstošu lēmumu un veiks ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā, kā arī sagatavos publikāciju laikrakstam Latvijas Vestnesis par šo uzņēmumu darbibas izbeigšanu, skaidro J. Endziņš. Tādējādi vispirms tiks likvidēti uzņēmumi, kuri reģistrēti kā pirmie, sākot ar 1991. gadu.

Šādu jaunu dalībnieka (gan personālsabiedrības biedra, gan kapitālsabiedrības dalībnieka/akcionāra) pienākumu paredz grozījumi Komerclikumā, kurus aprīļa vidū Saeima pieņēma 1.lasījumā, un tiek paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Pierasts, ka Starptautiskais Valūtas fonds rosina dažāda veida iniciatīvas un šis likumprojekts nav izņēmums, jo izstrādāts ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā izteiktās rekomendācijas, tas ir, nodrošināt piekļuvi informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu. Jānorāda, ka ar grozījumiem plānotā patiesā labuma guvēja paziņošanas kārtība atšķiras no tās, kuru bija iecerēts ieviest ar 2010.gada Komerclikuma grozījumiem, kuri paredzēja, ka informāciju par patiesā labuma guvējiem tur pati sabiedrība un, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, izsniedz to tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

Lai nodrošinātu ziemas dienestu darbu un sniega tīrīšanu Rīgā atsevišķās teritorijās, ielās un to posmos noteiktos diennakts laikos nepieciešamības gadījumā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu, informē Rīgas domes pārstāvji.

Ielas, kurās pagaidu ceļa zīme «Apstāties aizliegts», nepieciešamības gadījumā, tiks izvietota jebkurā diennakts laikā:

- Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielā, posmā no Ilūkstes ielas līdz Ulbrokas ielai;

- Akas ielā, posmā no Ģertrūdes ielas līdz Tērbatas ielai;

- Akmeņu ielā, posmā no Jelgavas ielas līdz Mūkusalas ielai;

- Aleksandra Čaka ielā no Zemitāna ielas līdz Pērnava ielai;

- Andreja Saharova ielā, posmā no Rudens ielas līdz Lubānas ielai;

- Anniņmuižas bulvārī, posmā no Zentenes ielas līdz Jūrmalas gatvei (ielas labajā pusē);

- Anniņmuižas ielā no Gramzdas ielas līdz Rostokas ielai;

- Artilērijas ielā, posmā no Brīvības ielas līdz Jāņa Asara ielai;

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Daļa no lielajiem daudzu uzņēmumu kapitāldaļu īpašniekiem savus lolojumus (SIA un a/s) — kompānijas – ir pārreģistrējuši Komercreģistrā, taču daļa pametuši likteņa varā, pakļaujot tos likvidācijai. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem. «Tik nopietnu lēmumu kā uzņēmuma tālāko pastāvēšanu — pārreģistrāciju Komercreģistrā lemj to īpašnieki, nevis konkrētā uzņēmuma izpildinstitūcija,» uzsver SIA Lursoft valdes locelis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka Komercreģistrā noteiktajā termiņā nepārreģistrējās 22 944 uzņēmumi, kuru vidū ir arī vienam īpašniekam piederoši vairāki uzņēmumi. Piemēram, vislielākais Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu skaits Komercreģistrā ir Aleksandram Pavļikovam — 17, vēl astoņām fiziskajām personām katrai nepārreģistrēto uzņēmumu skaits ir 10 vai vairāk. «Iemesli kāpēc konkrētais īpašnieks nepārreģistrēja savus uzņēmumus Komercreģistrā, ir jājautā pašiem īpašniekiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš pieļauj, ka visbiežāk dzirdamais iemesls varētu būt, ka konkrētais uznēmums savulaik ir ticis nodibināts, bet savu saimniecisko darbību nekad netika uzsācis vai arī uzņēmums ir strādājis neefektīvi un tāpēc ir atstās likvidācijai, jo saimnieciskā darbībā tikusi pārtraukta jau agrāk. Tiesa, A. Brūvelis atzīst, ka 8033 no šobrīd Komercreģistrā nepārreģistrētiem uzņēmumiem bija problemātiski pārreģistrēties, jo tiem Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa ir noteicis liegumu veikt jebkādas pārmaiņas.

Kreditoru prasījumu kopsumma pret darbību beigušajiem — Komercreģistrā nepārreģistrētajiem uzņēmumiem jau sasniegusi 31.61 milj. Ls.To liecina SIA Lursoft statistikas aprēķini. Novembrī jau 19 kreditori iesnieguši 37 pieteikumus par vairāk nekā 4.2 milj. Ls. Kopumā uz 14. novembri bija saņemti 4647 pieteikumi no 690 kreditoriem pret 3979 darbību izbeigušajiem uzņēmumiem. Darbības izbeigšanas pazīmi Uzņēmumu reģistrs ir reģistrējis jau 5551 uzņēmumam, kuri nebija pārreģistrējušies atbilstoši Komerclikuma prasībām. Tādējādi kreditoru prasības ir iesniegtas pret vairāk nekā 70 % no visiem uzņēmumiem, kuriem Uzņēmumu reģistrs ir izdarījis ierakstu par darbības izbeigšanu, secina SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka kreditoru prasības pret vienu uzņēmumu svārstās robežas no 2 — 3 santīmiem līdz pat 2.9 milj. Ls — vidēji ap 7900 Ls pret vienu uzņēmumu. Jāatgādina, ka šā gada sākumā darbība tika apturēta 22 944 uzņēmumiem, kuri nebija pārreģistrējušies Komercreģistrā un kuru darbība atbilstoši likumam uzskatāma par izbeigtu. Db jau rakstīja, ka kreditoriem triju mēnešu laikā no publikācijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis jāpiesaka savi prasījumi tajā Uzņēmumu reģistra nodaļā, kur attiecīgais uzņēmums reģistrēts. Ja šajā termiņā UR nav saņēmis kreditoru prasījumus, attiecīgie uzņēmumi (statūtsabiedrības) vienkāršotā kārtībā tiks izslēgti no Uzņēmumu reģistra, bet kreditors zaudēs iespēju vērsties pret parādnieku.

Uzņēmumu pārreģistrēšanas termiņš, kurš beidzas šā gada 31. decembrī, Komercreģistrā netiks pagarināts. Tā notikušajā preses konferencē apstiprināja tieslietu ministre Vineta Muižniece un LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Abas amatpersonas norādīja, ka līdz pārreģistrācijas termiņa beigām — šā gada 31.decembrim - atlicis mazāk par 100 dienām, tādēļ uzņēmējiem nevajadzētu atstāt pārreģistrāciju uz pēdējām gada dienām. Lai arī pāreģistrēto uzņēmumu skaits pieaug, tomēr līdz šim Komercreģistrā vēl nav pārreģistrējušies apmēram 46 000 uzņēmumu, unvismaz no 20 000 — 25 000 uzņēmumu tomēr tiek cerēts sagaidīt pārreģistrācijas pieteikumu. Pēc SIA Lursoft prezidenta Ainara Brūvela teiktā 72% no visiem nepārreģistrētajiem uzņēmumiem atrodas Rīgā un Rīgas rajonā, 4% — Liepājas rajonā, 3% - Daugavpils rajonā, 2% — Jūrmalā, Jelgavas, Cēsu un Ventspils rajonā. A. Brūvelis arī vērsa uzmanību uz to, ka, par pārreģistrācijas procesu vajadzētu aktīvi interesēties tiem uzņēmumiem, kuri izsnieguši aidevumus, pretī saņemot komercķīlas, jo pašreiz nav pārreģistrēti 3913 uzņēmumi, kuriem ir komercķīlas ar kopējo prasījumu summu — 2.5 miljardi Ls. Tā kā kredīta ņēmēji, kas nebūs pārreģistrējušies, uzņēmējdarbību veikt vairs nevarēs, tad normālā ceļā atgūt savu naudu kredītu izsniedzējiem nebūs iespējams, secina A. Brūvelis. Tieslietu ministre atzina, ka ar 2005. gadu Latvijā uzņēmējdarbību regulēs tikai viens likums — Komerclikums, nevis kā pašlaik, kad daļa uznēmēju strādā atbilstoši Komerclikuma prasībām, bet daļa atbilstoši likuma par uzņēmējdarbību, par akciju sabiedrībām, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību utt.

Kreditoru prasījumu kopsumma pret darbību beigušajiem — komercreģistrā nepārreģistrētajiem uzņēmumiem jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieaugusi vairāk nekā par 46.3% jeb 1.69 milj. Ls un sasniegusi 5.4 milj. Ls. To liecina SIA Lursoft IT statistikas aprēķini. Jūnijā kopumā iesniegtas 89 kreditoru 829 prasības pret 720 darbību izbeigušajiem uzņēmumiem. Darbības izbeigšanas pazīmi līdz jūlijam Uzņēmumu reģistrs ir reģistrējis jau 4888 uzņēmumiem, kuri nebija pārreģistrējušies atbilstoši Komerclikuma prasībām. Pret 2936 ir iesniegtas kreditoru prasības un kopējā kreditoru prasījumu summa līdz jūlijam pārsniedz 17.5 miljonus latu. Jāatgādina, ka šā gada sākumā darbība tika apturēta 22 944 uzņēmumiem, kuri nebija pārreģistrējušies Komercreģistrā un kuru darbība atbilstoši likumam uzskatāma par izbeigtu. Db jau rakstīja, ka kreditoriem jāpiesaka savi prasījumi triju mēnešu laikā no publikācijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis tajā Uzņēmumu reģistra nodaļā, kur attiecīgais uzņēmums reģistrēts. Ja šajā termiņā UR nav saņēmis kreditoru prasījumus, attiecīgie uzņēmumi (statūtsabiedrības) vienkāršotā kārtībā tiks izslēgti no uzņēmumu reģistra, bet kreditors zaudēs iespēju vērsties pret parādnieku.

Komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuri savus pieteikumus bija iesnieguši pērnā gada nogalē, bet to dokumenti neatbilda izvirzītajām prasībām un Uzņēmumu reģistrs deva laiku atklāto nepilnību novēršanai. Februārī komercreģistrā pārreģistrēti 575, bet martā — 264 agrāk reģistrēti uzņēmumi, tādējādi komercreģistrā kopumā pārreģistrēti 37 190 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. «Šobrīd komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuru pieteikumos pārreģistrācijai bija atklātas kādas nepilnības, kuru novēršanai tika dots laiks – visbiežāk divi mēneši,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka precīzi, cik ir tādu uzņēmumu, kuriem ir dots noteikts laiks visu pārreģistrācijai nepieciešamo dokumentu savešanai kārtībā atbilstoši izvirzītajām prasībām, nosaukt nevar. «Šobrīd tādu uzņēmumu skaits ir mērāms dažos desmitos,» norāda J. Endziņš. Viņš arī uzsver, ka dažiem uzņēmumiem ir dots ilgāks termiņš par diviem mēnešiem. Šie uzņēmumi turpina darboties pēc vecajiem likumiem, bet to lietās ir izdarīts ieraksts par pārreģistrācijas atlikšanu komercreģistrā. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskata, ka no šādām problēmām varēja izvairīties, ja konkrētie uzņēmumi būtu snieguši dokumentus uz pārreģistrāciju nevis pērnā gada pēdējās dienās, bet gan vismaz pāris mēnešu iepriekš. «Tad visas nebūšanas būtu novērstas jau pērn vai sliktākajā gadījumā, sā gada pašā sākumā un tās nebūtu ievilkušās līdz 2005. gada pavasarim,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka vislielākais pieteikumu skaits pārreģistrācijai komercreģistrā ticis saņemts tieši decembra pēdējās dienās, kaut arī pārreģistrāciju varēja veikt kopš 2002. gada 1. janvāra — tātad trīs gadus. Pārreģistrācijas atlikšana uz pēdējo brīdi radīja ne tikai papildu galvassāpes Uzņēmumu reģistram, bet arī pašiem gumijas stiepējiem, uzskata J. Endziņš.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izsludināti grozījumi Komerclikumā, kuri paredz vienkāršot uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas sistēmu, paredzot, ka turpmāk pārskati būs jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID). Grozījumos paredzētas arī citas izmaiņas likumā, piemēram, tiks noteikta kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūra, mākleru un komercaģentu reģistrēšanu Komercreģistrā u.c.

Kā teikts likumu grozījumu anotācijā pašlaik Komerclikums noteic, ka gada pārskati ir iesniedzami komercreģistra iestādei, savukārt Gada pārskatu likums paredz gada pārskatu iesniegšanu gan VID, gan Uzņēmumu reģistram (turpmāk - UR). Tādējādi sabiedrībai, uzliekot pienākumu vienu un to pašu dokumentu iesniegt divām valsts iestādē, tiek radīts papildus administratīvais slogs. Turklāt šobrīd ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie gada pārskati ir identiski. Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, vai no iesniegtajiem gada pārskatiem ir iespējams iegūt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem.

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām, kad valsts un pašvaldības uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums par pārreģistrāciju komercreģistrā joprojām lielais vairums šo uzņēmumu to nav izdarījuši. Daļa valsts un pašvaldības uzņēmumu līdz 31. oktobrim neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu Komercreģistrā un tie tiks likvidēti. To atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka pēdējās dienās ir vērojams valsts un pašvaldību uzņēmumu pieteikumu pieaugums pārreģistrācijai Komercreģistrā. Jāatgādina, ka valdība pagājušajā valdības sēdē izlēma daudzu valsts uzņēmumu turpmākos likteņus, daļu piesakot pārreģistrācijai, daļu likvidējot. Tā vakar un aizvakar LR Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis vairāk nekā 100 pieteikumus par valsts un pašvaldību uznēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā. LR Uzņēmumu reģistra apkopotā informācijas liecina, ka reforma attiecināma uz vismaz apmēram 900 uzņēmumiem, bet nebija pārreģistrēti apmēram 600. J. Endziņš atzīst, ka daļa no šiem uzņēmumiem, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus pārreģistrācijai, to izdarīs šodien paši iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā vai nosūtot pa pastu, savukārt daļa nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen reāli nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Tomēr konkrētu skaitli cik tad īsti valsts un pašvaldību uzņēmumu neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu un tiks likvidēti, J. Endziņš varēšot nosaukt tikai novembrī. Uzņēmumu reģistra vadītājs arī atzīst, ka nekāda termiņu pārbīde valsts un pašvaldību uznēmumu pieteikšanai pārreģistrācijai Komercreģistrā nav sagaidāma, jo savulaik jau tā tika pārcelta no 2003. gada 31. decembra uz 2004. gada 31. oktobri.

SIA “Lursoft IT” veiktie statistikas aprēķini rāda, ka, aprīlī Uzņēmumu reģistrā (UR) reģistrēto kreditoru prasījumu kopsumma pret darbību beigušajiem uzņēmumiem pārsniedza 6,9 miljonus latu, bet kopš gada sākuma, kad Uzņēmumu reģistrs sāka pieņemt kreditoru prasības, prasījumu kopsumma pārsniedz 8,4 miljonus latu. Kopš gada sākuma kopumā iesniegtas 253 kreditora 1717 prasības pret 1429 darbību izbeigušajiem uzņēmumiem. Darbības izbeigšanas pazīmi līdz šodienai UR reģistrējis jau 3934 uzņēmumiem, kuri nebija pārreģistrējušies atbilstoši Komerclikuma prasībām. Lursoft atgādina, ka gada sākumā darbība tikta apturēta 22944 uzņēmumiem, kuri nebija pārreģistrējušies Komercreģistrā un kuru darbība atbilstoši likumam uzskatāma par izbeigtu, norādīts SIA Lursoft IT informācijā.

Agrākās Uzņēmumu reģistra prognozes, ka ap 60 % no visiem uzņēmumiem, kuri nepārreģistrējās komercreģistrā, tiks pieteiktas kreditoru prasības, pagaidām nav piepildījušās, lai arī ir saņemts 161 kreditoru pieteikumus pret uzņēmumiem par kopējo apjomu 3.45 milj. Ls. Turklāt līdz šim vieslielākais kreditoru prasību pieaugums ir fiksēts tieši aprīļa pirmajās darbdienās, kad kopumā 32 kreditori iesnieguši 217 pieteikumus par vairāk nekā 2 milj. Ls. «Lielākā prasība ir saņemta no Valsts ieņēmumu dienesta — nedaudz vairāk par 713 000 Ls, kas arī būtiski palielina pieteikto prasījumu summu,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Ina Panasova. Viņa norāda, ka lielākoties parādu summa ir vairāku tūkstošu latu apmērā un tikai atsevišķos gadījumos tās apmērs sniedzas vairākos simtos tūkstošu. I. Panasova atgādina, ka līdz šim Uzņēmumu reģistra žurnālā ir izdarīti 2884 ieraksti par komercreģistrā nepārreģistrējušos uzņēmumu darbības izbeigšanu un informāvcija par tiem ir publicēta oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Jāatgādina, ka kopumā likvidācijai tiek pakļauts 22 941 uzņēmums, kuriem vajadzēja, bet kuri nav pārreģistrējušies komercreģistrā. I. Pansova atgādina, ka šobrīd vēl nevienam no oficiālajā laikrakstā publicētajiem nepārreģistrētajiem privātuzņēmumiem nav iestājies likuma noteiktais termiņš — trīs mēneši. Tiesa, šis termiņš ir pagājis nepārreģistrēto pašvaldību un valsts uzņēmumu kreditoriem. Tāpēc arī I. Panasova norāda, ka no pieteiktās kreditoru parādu summas būtu jātskaita minētajiem uzņēmumiem pieteiktās summas par aptuveni 0.41 milj. Ls apmērā, kuras pieteiktas 24 valsts un pašvaldības uzņēmumiem.

«Uzņēmēju reakcija — augstāka riska grupā ierindojot tos uzņēmumus, kuriem ir jāpārreģistrējas Komercreģistrā, bet tie to joprojām nav izdarījuši, nav pārsteidzoša,» secina LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš uzsver, ka Komercreģistrā pārreģistrēts uzņēmums ir daudz drošāks partneris, kur kreditoriem ir garantēta lielāka aizsardzība. To, ka uzņēmumi arvien vairāk piesakās uz pārreģistrāciju, liecina arī saņemto pieteikumu skaits. Tā šā gada novembrī Uzņēmumu reģistrā saņemto iesniegumu skaits ir lielāks nekā augustā, no kuriem lielais vairums ir pieteikumi pārreģistrācijai Komercreģistrā. «Labāk, lai piesaka pārreģistrāciju novembrī nekā decembra nogalē,» skaidro Uzņēmumu reģistra vadītājs. Viņš joprojām bažījas par to, ka daļa uzņēmumu savus pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā sniegs tikai decembra nogalē. J. Endziņš atzina, ka jau agrāk ir prognozējis pakāpenisku pārreģistrācijai pieteikto uzņēmumu skaita pieaugumu un Uzņēmumu reģistrs šim pieplūdumam ir sagatavojies — pieņemti darbinieki. Minēto iemeslu dēļ arī šobrīd iesniegtie pieteikumi tiekot izskatīti 7 darba dienu laikā. Valsts nodeva pārreģistrācijai Komercreģistrā ir 15 Ls, par publikāciju Latvijas Vēstnesī vēl 8 Ls liela valsts nodeva, taču, ja vēlas pārreģistrēties ātrāk — 4 darbdienu laikā, jāmaksā lielāka valsts nodeva — 30 Ls, ja divu darbdienu laikā — 45 Ls, skaidroja J. Endziņš. Viņš pieļauj, ka daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 1.5 mēneši, tomēr daļa uzņēmumu vēl nav iesnieguši pieteikumus pārreģistrācijai. Pēc J. Endziņa domām, kopumā nepārreģistrēsies apmēram 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 75 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s, kuri arī tiks likvidēti. Turklāt neesot arī nekādu simptomu tam, ka trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš varētu vēl tikt pagarināts.

Septembrī komercreģistrā no jauna reģistrēto komersantu un pārreģistrēto uzņēmumu skaits ir vislielākais kopš Komerclikuma reformas uzsākšanas 2002. gada janvārī, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. Septembrī komercreģistrā ir reģistrēti 886 komersanti un tas ir lielākais skaitlis kopš komercreģistrā veic ierakstus. Tas salīdzinājums ar jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti deviņdesmito gadu otrajā pusē. Septembrī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2921 komersants, no tiem 886 ir no jauna reģistrēti, bet 2035 pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar augustu ir būtiski pieaudzis gan reģistrēto, gan pārreģistrēto subjektu skaits (augustā reģistrēti 687, pārreģistrēti — 1475),norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā.Tradicionāli aktīvākā uzņēmējdarbības forma gan no jauna reģistrēto komersantu, gan pārreģistrēto vidū ir SIA (pavisam reģistrēti 2569, tajā skaitā pārreģistrēti 1870) un individuālie komersanti (283 un 116). Līdz šim vislielākais no jauna reģistrēto komersantu skaits fiksēts tieši pēdējo trīs mēnešu laikā - jūlijā (734), augustā (735) un septembrī (886); šajos mēnešos ir vērojamas arī lielākās pārreģistrācijas aktivitātes - jūlijā pārreģistrēto subjektu skaits pārsniedza pusotru tūkstoti, sasniedzot 1612, bet septembrī – divus tūkstošus (2035),norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā.

Šā gada novembrī Komercreģistrā pārreģistrējušies 4545 Uzņēmumu reģistrā agrāk ierakstītie uzņēmumi, kas ir par 48.8 % jeb 1449 uzņēmumiem vairāk nekā šā gada oktobrī, liecina SIA Lursoft apkoptie dati. Turklāt pārreģistrēto uzņēmumu skaits novembrī ir rekords visā komerclikuma reformas laikā. Nepārreģistrēto uzņēmumu skaits komercreģistrā kopš septembra ir sarucis par vairāk nekā 30 %, no 44 983 1. septembrī līdz pašreizējiem 33 308. Salīdzinot ar iepriekšējo divu Komerclikuma reformas gadu – 2002. un 2003. - gada novembri, pārreģistrēto subjektu skaits ir pieaudzis attiecīgi 30 un 5 reizes. Ja 2002. gada novembrī no uzņēmumu reģistra komercreģistrā pārreģistrējās 152 uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), tad gadu vēlāk – 2003. gada novembrī – to skaits bija pieaudzis līdz 897, bet šī gada novembrī sasniedza 4545. Gausāk, bet palielinājies arī no jauna ierakstīto komersantu skaits: 2002. gada novembrī – 472, 2003. gada novembrī – 556, un šogad novembrī – 963.

Pār 4371 kapitālsabiedrību, kas nav iesniegusi pamatkapitāla palielināšanas apmaksas dokumentus, savilkušies likvidācijas draudi.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra datiem. Kā rāda pēdējo gadu statistika, kapitālsabiedrības necenšas izpildīt normatīvo aktu prasību par savlaicīgu pamatkapitāla apmaksu līdz reģistrētajam, bet šo procesu ievelk.

Likums ļauj

"Komerclikums ļauj jaundibinātiem uzņēmumiem - SIA - pamatkapitālu apmaksāt 50 % apmērā (to apliecinot ar attiecīgu maksājumu dokumentu Uzņēmumu reģistrā), bet atlikušo daļu pieaudzēt viena gada laikā," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Savukārt jaundibinātām akciju sabiedrībām ir jāiemaksā ne mazāk kā 25 % no reģistrētā pamatkapitāla un atlikusī summa jāiemaksā viena gada laikā no līguma parakstīšanas dienas, skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Otra kategorija ir kapitālsabiedrības (SIA un a/s), kuru dalībnieki nolemj palielināt pamatkapitālu un kurām maksājuma dokumenti par pamatkapitāla palielināšanu Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc attiecīgā dalībnieku sapulces lēmuma.

Tieslietu ministre S. Āboltiņa arī neredz jebkādas problēmas (neapmierinātība, tiesvedība), kuras varētu sekot no tiem ārvalstu investoriem, kuru ieguldījumi ir to uzņēmumu pamatkapitālā, kuri nav pārreģistrējušies Komercreģistrā. Turklāt visām ārvalstu vēstniecībām ir tikuši nosūtīti saraksti ar uzņēmumiem, kuriem jāpārreģistrējas (katrai vēstniecībai konkrētās valsts ieguldītāji). Savukārt LR Uzņēmumu reģistra vadītājs J. Endziņš pieļāva, ka lielais vairums no 3900 uzņēmumiem ar ārvalstu kapitālu, kuri nav pārreģistrēti Komercreģistrā, ir Latvijas iedzīvotāju vai uzņēmumu ārzemēs izveidots uzņēmums, kurš atnācis atpakaļ uz Latviju kā investors, lai savulaik — deviņdesmito gadu sākumā — izmantotu ārvalstu investoriem piedāvātos labumus. Turklāt nekādus signālus par jebkādām problēmām saistībā ar pārreģistrāciju Komercreģistrā neesot saņēmuši no ārvalstu investorus Latvijā reprezentējošās Ārvalstu investoru padomes Latvijā.

Šā gada janvārī kreditoru prasījumu kopsumma pret darbību beigušajiem — Komercreģistrā nepārreģistrētajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar pērnā gada decembri pieaugusi gandrīz trīs reizes un sasniegusi 3.82 milj. Ls. To liecina SIA Lursoft statistikas aprēķini pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem. Janvārī kopumā iesniegtas 25 kreditoru 336 prasības pret 257 darbību izbeigušajiem uzņēmumiem. Kopā pret 4632 darbību izbeigušajiem uzņēmumiem ir iesniegtas 5466 kreditoru prasības, un kopējā kreditoru prasījumu summa līdz 1. februārim pārsniedz 38.31 milj. Ls. Kreditoru prasības pret vienu uzņēmumu svārstās robežās no 2 — 3 santīmiem līdz pat vairākiem milj. Ls. Jāatgādina, ka pagājušā gada sākumā darbība tika apturēta 22 944 uzņēmumiem, kuri nebija pārreģistrējušies Komercreģistrā un kuru darbība atbilstoši likumam uzskatāma par izbeigtu. Līdz 1. februārim lēmumi par darbības izbeigšanu pieņemti 6098 (26 % no paredzamo kopskaita) uzņēmumiem. Līdzšinējā tendence pierāda, ka vairāk nekā 75% nepārreģistrētu uzņēmumu gadījumos nodokļu maksātājiem tiek radīti izdevumi ne tikai likvidācijas procesa nodrošināšanai, bet ir arī nenokārtotas saistības pret kreditoriem, liecina SIA Lursoft informācija. Kreditori šogad var iesniegt prasības elektroniski pret visa veida darbību izbeigušiem uzņēmumiem (ne tikai nepārreģistrētajiem Komercreģistrā).

Piespiedu likvidācija būs jāveic teju vai katrai otrajai līdz šim nelikvidētajai akciju sabiedrībai un katrai trešajai līdz šim nelikvidētajai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību. Komercreģistrā nav reģistrētas 592 jeb 45 % no līdz šim nelikvidētajām akciju sabiedrībām, kā arī 21 609 jeb 29 % no līdz šim nelikvidētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. Tiesa, minētie cipari vēl varētu mainīties. Kopumā Komercreģistrā savlaicīgi nav pārreģistrējušies 27 431 uzņēmums, kuriem tas bija obligāti jāveic, taču daļa — vairāk nekā 2000 — no šiem uzņēmumiem atrodas dažādos maksātnespējas, likvidācijas posmos, vēl no 2790 uzņēmumiem LR Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis pieteikumus pēdējās dienās. Tādējādi piespiedu likvidācijai šobrīd var tikt pakļauti 23 070 uzņēmumu — lielākoties SIA un a/s. Lielākai daļai — 16 580 — no Komercreģistrā nepāreģistrētajiem uzņēmumiem norādītā juridiskā adreses ir Rīgā, 1081 — Rīgas rajonā, 636 — Liepājā, 562 — Jūrmalā, 506 —Daugavpilī, 325 — Jelgavā un 309 — Ventspilī. «Faktiski lielākā daļa — 74 % no likvidācijai pakļautajiem uzņēmumiem ir reģistrēti Rīgā un Rīgas rajonā,» uzsver SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis.