Otrdien, 29.maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par kārtību, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace.

MK noteikumi izstrādāti, lai realizētu Eiropas Komisijas (EK) regulu par Kopienas muitas kodeksa izveidi un tās normu īstenošanai nacionālā līmenī. Noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Muitas likuma deleģējums MK noteikt muitas un kontroles kārtību.

Svērēji ar īpašo statusu strādās tikai Latvijas muitas zonās, tas ir, šis statuss nekādi neattiecas uz tirdzniecību. Nepieciešamību ieviest Eiropas Savienībā (ES) šādu īpašu svaigu banānu svērēju statusu ir noteikuši daudzie ES atklātie krāpšanās gadījumi ar banānu kravu ievešanu ES no trešajām valstīm – tā kā ievedmuitas maksājumi tiek rēķināti no kravas svara, dokumentos tika uzrādīts ievērojami mazāks banānu svars, attiecīgi samazinot nomaksājamos nodokļus. Lai novērstu šo situāciju, tiek ieviests atzītā banānu svērēja statuss.

Eiropas Savienība (ES) piekritusi samazināt tarifu banānu importam no Latīņamerikas. Tādējādi, iespējams, tiks izbeigts pasaulē ilgākais tirdzniecības strīds, ziņo BBC.

Tarifu samazināšanas rezultātā Latīņamerikas banānu audzētāju konkurētspēja Eiropas tirgū krietni uzlabosies, jo patlaban Āfrikas un Karību jūras piekrastes banānu ražotāji par savas produkcijas importu Eiropā nav jāmaksā.

Eksperti prognozē, ka šādas ES rīcības gadījumā banānu cenas varētu samazināties par aptuveni 12%.

Db.lv jau vēstīja, ka 2006. gada nogalē Ekvadora atsākusi uzbrukumu ES banānu importa režīmam Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sakot, ka tas ir netaisns pret Latīņamerikas ražotājiem.

Eiropas Savienība (ES) un Latīņamerikas valstis atrisinājušas divas desmitgades ilgušu strīdu par banānu tirdzniecības tarifiem. Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas ievestajiem banāniem.

[Papildināta no 7. rindkopas]

Eiropa ir lielākā banānu importētāja pasaulē, no ārvalstīm ievedot 90% patērēto banānu. Banāni uz Eiropu tiek importēti no Latīņamerikas, Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm. Līdz šim ne visām valstīm importa noteikumi bija vienādi, informē Eiropas Parlaments.

Panāktā vienošanās paredz, ka ES pakāpeniski samazinās tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, proti, pašreizējo līmeni 176 eiro par tonnu apmērā samazinot līdz 114 eiro par tonnu līdz 2017. gadam.

Latīņamerikas banānu eksportētāji ilgus gadus iebilda pret ES tarifiem, kas bija veidoti, lai aizsargātu banānu audzētājus bijušajās Eiropas kolonijās Āfrikā un Karību jūras salās.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šodien, 29.martā, starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi likumprojektu Valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem likums, kas nosaka vispārējos principus valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem sniegšanai, tā organizēšanas nosacījumus un veidus, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Likuma mērķis esot veicināt jaunu investīciju piesaisti maziem un vidējiem komersantiem savas darbības uzsākšanai un paplašināšanai, sniedzot tiem valsts atbalstu finansējuma pieejamības veicināšanai.

Sniedzot valsts atbalsta garantijas mazajiem un vidējiem komersantiem, Ekonomikas ministrija paredz, ka komersantiem būs vieglāka pieeja kredītu un investoru finansējumam situācijās, kad pietrūkst pašu nodrošinājuma. Ņemot vērā garantiju instrumentiem paredzēto finansējumu, esot sagaidāms, ka 2007-2013.gadu periodā tiks izsniegtas garantijas aptuveni EUR 340 milj. apjomā, kas nodrošinās ārējā finansējuma piesaisti komersantiem aptuveni EUR 500 milj. apjomā garantijas (pie vidēji 70% garantijas).

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

Slimība, kas ir nodarījusi kaitējumus banānu ražai Dienvidaustrumu Āzijai, izplatījusies arī Tuvajos Austrumos un Āfrikā, tādējādi palielinot risku, ka nākotnē saruks pasaules vistirgotākā augļa ražošanas apjomi, liecina ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācija.

Augsnes sēnīte, kas nodara kaitējumus augu saknēm, ir nāvējošas Kavendiša banāniem, kuri veido 95% no piegādes apjoma importētājiem Ziemeļamerikā un Eiropā, stāsta organizācijas pārstāvis Fazils Dusunceli.

Pagaidām slimība nav sasniegusi lielākos Latīņamerikas eksportētājus, piemēram, Ekvadoru, Kostariku vai Kolumbiju, taču tā atklāta Jordānijā un Mozambikā, liecinot, ka tā pārvietojusies uz Āziju.

«Eksporta tirgū dominē Kavendiša banāni, un tie diemžēl ir uzņēmīgi pret šo slimības veidu,» sacījis organizācijas pārstāvis, piebilstot, ka tas ir nopietns faktors vidējā termiņā, tomēr tajā pašā laikā jāizvairās no panikas.

Šodien Eiropas Komisija ierosināja lēmumu par radikālu reformu banānu ražotāju atbalsta sistēmā, lai to saskaņotu ar citu lauksaimniecības nozaru reformām, vienlaikus saglabājot pienācīgi augstu dzīves līmeni ES banānu ražotājiem un ņemot vērā banānu audzēšanas reģionu īpatnības. Eiropas Komisija atbalsta pašreizējās banānu audzētāju kompensāciju atbalsta shēmas likvidēšanu un ir izvirzījusi pieņemšanai tā saukto POSEI variantu. Pašreizējā ES atbalsta shēmā maksājumi automātiski kompensē cenu izmaiņas, ražotājus mākslīgi nošķir no tirgus. Tas ir pretrunā jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai, kuras mērķis ir tuvināt ražotājus procesiem tirgū. Līdz ar to Eiropas Komisija ierosina likvidēt pašreizējo atbalsta shēmu, ar ko ražotājiem kompensē cenu kritumu. Tos aizstās ar līdzekļu ieskaitīšanu POSEI shēmā, kura kļūs par galveno banānu nozares regulatīvo instrumentu attālākajos reģionos. Ar POSEI programmu piešķir finansējumu lauksaimnieciskajai ražošanai attālākajos reģionos, un attiecīgās dalībvalstis pašas lemj par līdzekļu tālāku sadali.

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Ekvadora sākusi uzbrukumu Eiropas Savienības (ES) banānu importa režīmam Pasaules Tirdzniecības organizācijā, sakot, ka tas ir netaisns pret Latīņamerikas ražotājiem, ziņo eubusiness.com

Valsts pārstāve norādījusi, ka šis Ekvadoras solis jāsaprot kā "uzaicinājums sarunām". Kāda diplomāte, kura nevēlējusies atklāt savu vārdu, sacījusi: "Banānu karš ir atsācies."

Ekvadora iebilst pret ES muitas nodevu 176 eiro par tonnu apmērā banāniem, kas importēti no Latīņamerikas.

Ekvadoras daļa Eiropas banānu tirgū šā gada astoņos mēnešos ir samazinājusies līdz 27.5%. Pērn attiecīgajā laika posmā tās daļa bija 29.5%.

ES pārstāvis Maikls Manns (Michael Mann) akcentējis: "Ir žēl, ka Ekvadora juta nepieciešamību sūdzēties par mūsu importa shēmu." Šis ir pirmais mēģinājums apstrīdēt ES banānu importa noteikumus kopš jaunās sistēmas ieviešanas šā gada janvārī. Jaunie noteikumi attiecas uz banāniem, kas nāk ārpus Āfrikas-Karību-Klusā okeāna (African-Caribbean-Pacific (ACP)) zonas, kas sastāv galvenokārt no bijušajām Eiropas kolonijām. ACP zonas valstīm ir ar muitas nodokli neapliekama pieejam ES tirgum. Valstis Latīnamerikā ir bijušas pret šo priviliģēto sistēmu jau vairākus gadus.

Postoša sēnīte banānus nākotnē var padarīt par luksusa preci, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Globālā mērogā izplatījusies banānu ražu iznīcinoša sēnīte, kas tiek saukta par Panamas slimības paveidu Tropical Race 4 (arī par banānu plantāciju HIV). Tiek norādīts, ka šī slimība, pret ko turklāt neesot izdomāti pretlīdzekļi, dažu pēdējo gadu laikā izplatījusies Dienvidāzijā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Austrālijā. Biznesa ziņu vietnes Quartz aptaujātie eksperti arī uzskata, ka tas ir tikai laika jautājums, kad šī sēnīte pārcelsies uz Latīņameriku (un varbūt tas jau esot noticis), kas ir lielākais pasaules banānu audzēšanas reģions. Jāpiebilst, ka Latīņamerika ir atbildīga aptuveni par trīs piektdaļām no pasaules banānu eksporta. Quartz savos izteikumos pat iet tik tālu, ka norāda: «Ikoniskā dzeltenā augļa dienas ir skaitītas.»

Kopumā 2007.gadā par alkoholiskajiem dzērieniem plānots iekasēt akcīzes nodokli 93,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 13,5% vairāk kā 2006.gada faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu gada plāns tika paaugstināts, ņemot vērā alkohola kopējo realizācijas apjomu palielinājumu par 11% 2006.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu.

Tā kā 1.pusgadā akcīzes nodokļa ieņēmumi ir nodrošinājuši 53,2% no gada plāna, prognozējams, ka kopumā 2007.gadā iekasētais nodoklis par alkoholu varētu pārsniegt iepriekš plānotos 93,6 miljonus par kādiem 5-6 miljoniem latu.

2007.gada 6 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu ir Ls 49,8 milj, kas ir par 10,9 milj. latu jeb par 28% vairāk kā pērn pirmajā gada pusē.

Tā kā akcīzes nodokļa likmes alkoholam nav mainītas un nav arī veiktas būtiskas izmaiņas alkohola apriti reglamentējošos normatīvajos aktos, Valsts ieņēmumu dienests secina, ka nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar alkohola realizācijas apjomu kāpumu salīdzinājumā ar pērno gadu, kā arī ar valsts uzraudzības institūciju pastiprināto uzraudzības darbu.

Valdība šodien, 25.jūnijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus Svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības un svaigu augļu un dārzeņu atbilstības standartiem novērtēšanas kārtība, informēja Zemkopības ministrijas pārstāve Viktorija Kalniņa.

Noteikumu projekts nosaka svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības, tostarp prasības izplatīšanai mazumtirdzniecībā atsevišķiem augļiem un dārzeņiem, kam ir noteikti specifiski tirdzniecības standarti, kā arī atbilstības specifiskajam vai vispārīgajam tirdzniecības standartam novērtēšanas un kontroles kārtību.

Noteikumi paredz, ka grieztu vai sadalītu produktu, kā arī ēšanai vai apstrādei virtuvē gatavu produktu atļauts izplatīt mazumtirdzniecībā, ja tas ir atbilstoši higiēniski apstrādāts, iepakots un marķēts.

Mazumtirdzniecībā ir atļauts izplatīt ābolus, zemenes, bumbierus un tomātus, kuri atbilst Komisijas Regulas Nr.1580/2007 I pielikuma A daļas prasībām un kuru marķējumā ir norāde par paredzēto pārstrādes veidu, piemēram, «zemenes ievārījumam».

Pagājušajā mēnesī publicējām šī raksta pirmo daļu, kurā pastāstījām ļoti noderīgu informāciju visiem kafijas mīļiem: kā izskatās kvalitatīvas un svaigas kafijas pupiņas, kāpēc uzmanība jāpievērš tam, kad kafija grauzdēta, kādēļ to ir svarīgi pareizi uzglabāt, un cik lielu iepakojumu ar kafijas pupiņām iegādāties. Taču tas vēl nav viss – vai zini, kā praktiski pārbaudīt pupiņu svaigumu, kur meklēt patiešām gardu kafiju, un kas vēl jāņem vērā, lai krūzē pagatavotais dzēriens garšotu kā labā kafejnīcā? To visu uzzināsi jau tūlīt!

Eksperiments ar Zip-Lock maisiņu – ērts veids, kā pārbudīt kafijas pupiņas

Pirmajā rakstā tika pieminēts, ka svaigas un labas kafijas pupiņas ir spīdīgas un eļļainas. Tomēr, ja kafijai ir viegls grauzdējums, tās nebūs tik eļļainas, līdz ar to šī metode neļauj pilnīgi precīzi saprast, cik svaigas kafijas pupiņas galu galā ir.

Taču, lai pārliecinātos par kafijas pupiņu svaigumu, vari veikt arī kādu eksperimentu (kas, starp citu, noteikti patiks bērniem). Viss, kas tev nepieciešams – kafijas pupiņas un Zip-Lock maisiņš. Ieber nedaudz pupiņu maisā, un, no maisiņa izspiežot visu gaisu, rūpīgi to aizver. Ja nākamajā rītā maisiņš ir uzpūties, kafija ir svaiga, jo no pupiņām joprojām izdalās dabīgās gāzes.

Patlaban lietošanā komersantiem ir piešķirti 90% no 10 miljoniem mobilo telefonu tīklu numuru, taču daļa no tiem netiek izmantota, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantiem piešķir SPRK atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam. Visvairāk komersanti pieprasa fiksētā telefona tīkla numerāciju Rīgas zonā un mobilā tīkla numerāciju. Savukārt no 2 miljoniem Rīgas numerācijas zonas fiksētā telefona tīkla numuriem lietošanā piešķirti ir 64%.

Analizējot ierobežoto numerācijas resursu izmantošanu, SPRK ir konstatējis vairākas problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir neefektīva ģeogrāfiskās un neģeogrāfiskās numerācijas resursu izmantošana. Komersanti ir vērsušies SPRK ar lūgumu piešķirt numerāciju, taču, kā izrādās, numerācija netiek izmantota. No 109 komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības lietot ierobežotos numerācijas resursus, tikai 53 komersanti jeb 49% tos faktiski izmanto. No 49 komersantiem, kuriem lietošanā piešķirti mobilo telefonu tīkla numuri (2XXXXXXX), tos izmanto tikai viena ceturtā daļa.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi revīziju Pašvaldības akciju sabiedrības Daugavpils siltumtīkli darbības atbilstība plānotajiem mērķiem un normatīvo aktu prasībām, informē VK.

Revīzijā siltumenerģijas apgādes pakalpojuma tarifa noteikšanā neatbilstības nav konstatētas, taču nav arī gūta pārliecība par siltumenerģijas tarifa stabilitātes saglabāšanu ilgtermiņā.

Laikā no 2007. līdz 2012.gadam PAS Daugavpils siltumtīkli noslēdza sešus līgumus ar komersantiem par siltumenerģijas ražošanas avotu izbūvi un siltumenerģijas iepirkšanu, tādējādi ar katru gadu samazinot pašu ražotās siltumenerģijas apjomu. Patlaban PAS Daugavpils siltumtīkli saražo tikai pusi no nepieciešamā siltumenerģijas apjoma, bet pārējo iepērk no privātiem komersantiem. Astoņu gadu laikā privātiem komersantiem par piegādāto siltumenerģiju samaksāti 35,5 milj. EUR.

Otrdien, 7. oktobrī, Ministru Kabineta sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā ES struktūrfondu 2007.-2013. gada plānošanas perioda ietvaros tiks sniegts atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kā arī to rūpniecisko īpašuma tiesību nostiprināšanai.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiks ieviestas abas šīs programmas - Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un minimālo novērtējumu, lai projektu atzītu par atbilstošu; prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesniedzējam, tajā skaitā nozaru ierobežojumus; atbalstāmās un neatbalstāmās izmaksas; atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību.

Programmas „Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde” mērķis ir atbalstīt jaunu vai nozīmīgi uzlabotu produktu (tajā skaitā preču vai pakalpojumu) vai tehnoloģiju (tajā skaitā tehnoloģisko procesu) izstrādi. Finansējums tiks sniegts rūpnieciskiem pētījumiem un eksperimentālām izstrādnēm. Finansējums tiks sniegts arī jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē. Projektā var iekļaut jaunu produktu un tehnoloģiju izveidošanas izmaksas: personāla, materiālu, licenču, patentu, instrumentu un iekārtu izmaksas. Maksimāli pieļaujamo finansējuma intensitāti no kopējām attiecināmajām izmaksām noteikta sekojoša: rūpnieciskiem pētījumiem: 70% - sīkiem un maziem komersantiem; 60% - vidējiem komersantiem un 50% - lieliem komersantiem; savukārt, eksperimentālās izstrādnes gadījumā: 45% - sīkiem un maziem komersantiem; 35% - vidējiem komersantiem un 25% - lieliem komersantiem.

Tūkstošiem banānu izskaloti pie divām salām (Terschelling un Ameland) Ziemeļjūrā, vēsta BBC.

Banāni jūrā nonākuši pēc tam, kad vētras laikā no kāda kuģa izkrituši vairāki konteineri.

Salu pludmales ir piemētātas ar negatavu banānu ķekariem. Tas, protams, sagādājis prieku vietējiem iedzīvotājiem.

"Man šķiet, ka katram iedzīvotājam tagad ir banānu ķekars," medijiem stāstījusi kāda amatpersona.

Mediji gan spriež, ka banāni, iespējams, vairs nebūs lietojami pēc peldes sāļajā ūdenī.

Ūdenī esot iekrituši seši konteineri ar augļiem, kas tika vesti no Kubas.

Vietējās amatpersonas patlaban runājot ar kuģa apdrošinātājiem par to, ko iesākt ar banāniem.

Salu iedzīvotājiem gan preču izskalošana no jūras vairs nav nekāds pārsteigums, iepriekš pludmalēs izskalotas arī kurpes, rotaļlietas, portfeļi un citas lietas.

Īrijas augļu kompānija Fyffes un tās sāncense, amerikāņu Chiquita, lēmusi mesties uz vienu roku, tādējādi izveidojot pasaulē lielāko banānu kompāniju, kuras vērtība tiek lēsta aptuveni viena miljarda ASV dolāru apjomā, vēsta BBC.

Jauno firmu sauks ChiquitaFyffes, un tiek paredzēts, ka gadā tā pārdos aptuveni 160 miljonus kastu banānu, kas ir vairāk nekā jebkura cita konkurējoša kompānija.

Uzņēmuma akcijas tiks tirgotas Ņujorkas biržā.

Īru uzņēmuma Fyffes peļņa pirms nodokļu nomaksas 2013. gadā augusi par 9,8% un sasniedza 28,7 miljonus eiro. Uzņēmums savus rezultātus banānu tirdzniecības segmentā kopumā novērtēja pozitīvi, lai arī peļņa, salīdzinot ar 2012. gadu, ir nedaudz kritusies. Kopīgajā uzņēmumā Fyffes piederēs 49,3% akciju.

Chiquita ikgadējie ieņēmumi ir aptuveni trīs miljardi ASV dolāru. Uzņēmumā strādā aptuveni 20 tūkstoši cilvēku.

2014. gadā klusā Laosas ciematā ieradušies ķīniešu investori, vietējiem solot viegli iegūstamu naudu. Ķīnieši piedāvāja līdz 720 ASV dolāriem par hektāru lielas zemes nomu, informējot, ka vēlas audzēt banānus.

Nabadzīgajiem Laosas iedzīvotājiem šis piedāvājums šķitis dāsns.

Taču pēc trīs gadiem ķīniešu banānu bums skāris gandrīz ikvienu vietējo un ne visi ir laimīgi. Ķīnieši atveduši ne vien darba vietas un lielāku atalgojumu, bet arī pesticīdus un citas ķimikālijas.

Pagājušajā gadā Laosas valdība aizliedza jaunu banānu plantāciju atvēršanu - intensīvās ķīmisko vielu izmantošanas dēļ cieš strādnieku veselība un tiek piesārņota vide.

Aģentūras Reuters fotogrāfijas, kurās redzamas ķīniešu banānu plantācijas Laosā, skatāmas raksta galerijā!

Banānu kompānija Chiquita Brands International piekritusi samaksāt 25 miljonus ASV dolāru lielu sodu, atzīstot, ka banānu audzētāji maksājuši teroristiem par aizsardzību, ziņo Associated Press.

Tiesā prasītājs apgalvojis, ka Chiquita un vēl vairāki nezināmi augstu stāvoši kompānijas sadarbības partneri samaksājuši gandrīz 2 miljonus USD Apvienotajam Kolumbijas pašaizsardzības karaspēkam, lai tas aizsargātu banānu audzētāju darbiniekus.

Apvienotais Kolumbijas pašaizsardzības karaspēks jeb AUC ir atbildīgs par vairākiem nežēlīgākajiem slaktiņiem Kolumbijā, kā arī par kokaīna eksportu no valsts.

Kolumbijā slepenas vienošanās starp kompānijām un partizāniem vai citām militārajām organizācijām neesot retums. Tāpēc arī valstī ir vislielākais nolaupīto cilvēku skaits pasaulē.

Zvērinātu advokātu biroju statusa jautājums būs jārisina tikko sanākušajai jaunajai Saeimai, tapušie grozījumi Advokatūras likumā līdz iepriekšējam parlamenta sasaukumam nenonāca.

Vismaz pagaidām zvērinātu advokātu biroji (ZAB) nebūs komersanti. To liecina arī 12. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē izskanējušais ierosinājums nostiprināt divas ZAB darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, advokātu biroju reģistrētu kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi saimniecisko izdevumu segšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrētu kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tostarp uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Advokātu birojā, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, advokāti kārtotu grāmatvedību kā pašnodarbinātas personas, savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtotu grāmatvedību kā personālsabiedrība.

2006.gadā akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem un alu iekasēts Ls 82,46 miljonu apmērā, kas ir par Ls 15,8 milj. jeb par 24% vairāk kā 2005.gadā un par Ls 2,3 miljoniem vairāk kā iepriekš tika plānots, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

Kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumu straujo kāpumu par alkoholu 2006.gadā ietekmēja divi apstākļi:

1) ar 2006.gada 1.janvāri tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes (skat. 1.pielikumā) stiprajiem jeb "spirtotajiem" alkoholiskajiem dzērieniem no Ls 550 uz Ls 630 par 100 litriem absolūtā alkohola un alum no Ls 1,22 uz Ls 1,30 par katru absolūtā spirta tilpumprocentu;

2) alkoholisko dzērienu realizācijas apjomu palielinājums 2006.gadā par 11% (alus apjomu - par 7%) salīdzinājumā ar 2005.gadu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūrā 2006.gadā:

- vislielāko īpatsvaru (78%) sastāda ieņēmumi par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (degvīnu, konjaku, alkoholiskiem kokteiļiem, u.c.), ko nodrošina salīdzinoši augstā akcīzes nodokļa likme (skat. 1.pielikumu), jo alkohola patēriņā minētie dzērieni pēdējos gados nepārsniedz 15-20% robežu.

Lai nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam iespēju droši un uzticami apliecināt savu identitāti digitālajā telpā ne tikai valsts, bet arī privātajā sektorā, Saeima trešajā lasījumā ir atbalstījusi LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rosinātos grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

Iedzīvotāji, saņemot komersantu e-pakalpojumus, to varēs darīt ar rīkiem, kuru statuss juridiski pielīdzināts personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Latvijā šādu kvalifikāciju saņēmuši eParaksta rīki – eID karte un mobilā lietotne eParaksts mobile.

Šobrīd jau teju 300 komersantu vietnēs ir integrēta iespēja apliecināt identitāti ar eParaksta rīkiem, paredzams, ka nākamā gada laikā šis skaits būtiski pieaugs.

Kāpēc tas ir nepieciešams?

Personu apliecinošu dokumentu likums no 2023. gada paredz eID karti kā primāru personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – no 2025. gada, bet atsevišķām personu kategorijām – no 2031. gada. Jau tuvākajos gados visiem Latvijas iedzīvotājiem būs obligāta personu apliecība (eID karte), tāpēc likumsakarīgi, ka valsts veicina arī tās pielietojuma paplašināšanos privātajā sektorā. Šobrīd daļa iedzīvotāju ikdienā autentifikācijai dažādās sistēmās un portālos izmanto arī lietotājvārdu un paroli, sociālos tīklus vai komercbanku nodrošinātos identifikācijas rīkus.

Krīzes skartie uzņēmumi no šodienas, 25. marta, var pieteikties pagājušajā nedēļā valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

Abi atbalsta instrumenti izstrādāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un to īstenošanu saskaņojusi Eiropas Komisija. Garantijas banku kredītu brīvdienām ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem paredzēti uzņēmējiem, kuriem būtiski samazinājies darbības apjoms.