Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Ferma Uelzenā, Vācijas ziemeļos, šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli, kas paņēmusi 22 cilvēku dzīvības, perēkli, vēsta BBC. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka ferma ārpus Vācijas produktus neizplata un Latvijas patērētājiem nevajadzētu satraukties, ka diedzētās sēklas ir nonākušas Latvijas tirgū.

PVD no Eiropas Komisijas Ātrās brīdināšana sistēmas ir saņēmis informāciju par iespējamo atrasto infekcijas avotu – diedzētām sēklām: lēcas, lucerna, Adzuki pupiņas, grieķu trigonella (grieķu āboliņš, ko pievieno karijam), kas ir izraisījis enterohemorāģiskās E. coli infekcijas uzliesmojumu Vācijā.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas stādaudzētava, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Vācijas lauksaimnieks, kura ferma šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli perēkli, noliedz, ka viņa diedzētajām sēklām ir jebkāds sakars ar veselībai bīstamo infekciju, raksta The Telegraph.

Fermā netiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, lai diedzētu sēklas un fermas tuvumā nav dzīvnieku, apgalvo Klauss Verbeks, fermas pārvaldītājs. «Es nekā nespēju saprast, kā mūsu audzēšanas process un apsūdzības var tikt apvienotas,» norāda K. Vebereks sarunā ar Vācijas laikrakstu Neue Osnabruecker Zeitung.

«Asni tiek diedzēti tikai izmantojot sēklas un ūdeni, tie netiek mēsloti. Arī citās fermas vietās netiek izmantots dzīvnieku izcelsmes mēslojums.»

Jau rakstīts, ka Vācijas varasiestādres par infekcijas perēkli uzskata kādu fermu Uelzenā, Vācijas ziemeļos.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas ferma, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes cehā līdz šim laboratoriski izmeklētajos nomazgājumos un pārtikas produktu paraugos «E.coli» baktērija nav konstatēta, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visi līdz šim «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā ņemtie laboratoriski izmeklētie nomazgājumi un pārtikas produktu paraugi ir negatīvi - verotoksigēnā «E.coli» baktērija nav konstatēta.

Vienlaikus viņa informēja, ka pirmdien uzņēmuma dārzeņu cehā notiks atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētās neatbilstības un tad arī tiks lemts par dārzeņu ceha darbības atjaunošanu.

Komentējot kopumā jaunākos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, lai noskaidrotu, kā bērni inficējušies ar zarnu infekciju Siguldas pusē, Meistere teica, ka līdz šim PVD ir saņēmis 26 no 28 pārtikas produktu paraugu laboratorisko analīžu rezultātiem un 242 no 273 nomazgājumu rezultātiem. Ne līdz šim izmeklētajos pārtikas produktu paraugos, ne nomazgājumos «E.coli» klātbūtne nav konstatēta.

«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Šī gada martā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji veica iepriekš nepaziņotu pārbaudi Latvijas Dzelzceļā. EK pārstāvjus Latvijā pavadīja Konkurences padomes darbinieki. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pārbaude visās Baltijas valstīs tika veikta saistībā ar konkurences noteikumu ievērošanu dzelzceļa kravas pārvadājumu un saistītajās nozarēs, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu.

Lai arī Latvijā šāda veida pārbaudes EK ir veikusi reti, citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzņēmumos tās notiek regulāri. Piemēram, 2010.gadā EK apstiprināja pārbaudes četrās nozarēs. Šogad, papildus jau minētajai pārbaudei Latvijas Dzelzceļā, EK citviet Eiropā ir veikusi pārbaudes kravas automašīnu industrijā, elektronisko (digitālo) grāmatu publicēšanas nozarē, kā arī pārbaudi uzņēmumā Deutsch Bahn Energie (vienīgais uzņēmums Vācijā, kas piegādā elektrību elektrovilcieniem). Jāatzīmē gan, ka pārbaužu veikšana automātiski nenozīmē, ka uzņēmumi ir vainojami par konkurences noteikumu pārkāpumu.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Jaunākie dati, kas publiskoti Vācijā, liecina, ka vietējā ražojuma diedzētās pupiņas ir dažkārt nāvējošās baktērijas E. coli uzliesmojuma cēlonis, vēsta BBC.

«Tās ir diedzētās pupiņas,» sacījis Reinhards Burgers, Vācijas slimību kontroles centra vadītājs.

«Cilvēkiem, kuri ēda diedzētās pupiņas, bija deviņas reizes lielāka iespējamība saslimt ar asiņaino caureju nekā tiem cilvēkiem, kuri tās neēda,» viņš skaidrojis.

Kā vēstīts, sākotnēji amatpersonas E. coli uzliesmojumā, kas nogalinājis jau aptuveni 30 cilvēkus, vainoja importētos gurķus, vēlāk - diedzētās pupiņas.

Burgers tomēr brīdinājis, ka baktērijas uzliesmojums vēl nav beidzies.

Burgers, kurš vada Roberta Koha institūtu, piektdien reportieriem teicis, ka, lai gan diedzēto pupiņu no saimniecības Lejassaksijā pārbaudes nav uzrādījušas pozitīvu rezultātu, epidemioloģiskā izmeklēšana sniedz pietiekamus pierādījumus, lai izdarītu secinājumu.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

Putnu fermām ES labturības prasības jāievieš jau pavisam drīz. Ja ES labturības prasības netiks atliktas, iespējams, mazajām putnu fermām šis bizness būs jāpārtrauc.

Pagaidām vēl nav skaidrības, vai Eiropas Komisija (EK) pagarinās prasību ieviešanas termiņu, kas beidzas šā gada 31. decembrī. Atbildīgie dienesti gan norāda, ka par ES prasībām lauksaimnieki bija informēti laikus, turklāt bija noteikts pārejas periods.

ES prasības par dējējvistu labturību paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra aizliegts turēt dējējvistas šauros un prasībām neatbilstošos sprostos.

Variņu pagasta lauksaimniecības uzņēmuma Palsa putnu ferma darbosies vēl tikai dažas nedēļas un oktobrī savu darbību pārtrauks.

Putnu fermas apsaimniekotāja SIA Palsa valdes priekšsēdētājs Aivis Aizsilnieks stāsta, ka galvenais iemesls putnu fermas darba pārtraukšanai ir fakts, ka nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā Eiropas Savienības prasības par dējējvistu labturību. Tā kā šīm prasībām atbilstošu, modernu sprostu ieviešanai vajadzīgi lieli finanšu ieguldījumi, uzņēmuma vadība pieņēmusi lēmumu pārtraukt olu ražošanu.

Iestādes Čehijā un Austrijā no veikalu plauktiem izņēmušas daļu Spānijā audzēto gurķu. Šāds solis saistīts ar bažām, ka tie inficēti ar baktēriju E.coli, ziņo BBC.

Kā vēstīts, inficētie gurķi Vācijā noveduši pie vismaz desmit cilvēku nāves.

Gurķi, kas, kā tiek uzskatīts, ievesti no Spānijas un inficēti ar E.coli, rada hemolītiski urēmisko sindromu (HUS).

Baktērijas dēļ saslimuši esot jau simtiem cilvēku.

Amatpersonas Čehijā informējušas, ka inficētie gurķi varētu būt eksportēti arī uz Ungāriju un Luksemburgu.

Austrijas atbildīgā iestāde norādījusi, ka aizdomas krīt arī uz tomātiem un baklažāniem.

Tikmēr Eiropas Savienības pārstāvis pavēstījis, ka divas siltumnīcas Spānijā, kas identificētas kā sākumposms inficētajiem dārzeņiem, pārtraukušas darbību. Tajās šobrīd notiekot izmeklēšana.

Dalībvalstis ir piekritušas Eiropas Komisijas priekšlikumam no 210 līdz 227 miljoniem eiro palielināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu dārzeņu audzētājiem, kurus skārusi baktērijas E. coli izraisītā krīze. Latvija no šīs summas saņems 57 381 eiro, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lielākās kompensācijas saņems dārzeņu audzētāji Spānijā, Polijā, Itālijā un Nīderlandē.

Kopējās naudas summas palielināšana ļaušot EK par 100% segt dažādu dalībvalstu kompensācijas pieprasījumus.

Pēc visu dalībvalstu paziņojumiem par pieprasīto ES atbalstu visiem ārkārtas pasākumiem, t. i., dārzeņu izņemšanai no tirgus, negatavu dārzeņu novākšanai un ražas nenovākšanai, secināts, ka E. coli izraisītās krīzes sakarā veikto pasākumu finansiālā ietekme ir bijusi mazliet lielāka nekā paredzēts. Ņemot vērā ievērojamos traucējumus augļu un dārzeņu tirgū un augļu un dārzeņu nozarei nodarīto kaitējumu, EK uzskata, ka ir nepieciešams palielināt budžetu līdz 227 miljoniem eiro, skaidroja Latvijas pārstāvniecībā.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

Krievijas valdības un Eiropas Savienības (ES) pārstāvji trešdien Maskavā parakstījuši vienošanos, saskaņā ar kuru «ir atļauts nekavējoties atjaunot» Eiropā audzētu dārzeņu importu Krievijas teritorijā, vēsta RIA Novosti.

ES valstīm, kuras eksportē dārzeņus uz Krieviju, noteiktu laika posmu vajadzēs sertificēt produkta izcelsmi un pierādīt to, ka dārzeņi nav saindēti ar E.coli baktēriju.

20. jūnijā Krievija bija paziņojusi, ka tā vēlas saņemt E. coli paraugu, lai tās speciālisti to uzmanīgi izpētītu. Parauga saņemšana bija viens no galvenajiem Krievijas priekšnoteikumiem, lai atceltu dārzeņu importa aizliegumu.

Jau vēstīts, ka Krievija 2. jūnijā ieviesa Eiropas dārzeņu importa aizliegumu, lai izvairītos no E.coli epidēmijas, par kuras upuriem jau kļuvuši 40 cilvēki.

Jaunu saslimšanas gadījumu skaits ir ievērojami samazinājies, kas nozīmē, ka E.coli plosīšanās sāk samazināties, trešdien paziņojis Vācijas veselības ministrs Daniels Bārs, vēsta BBC.

Nāvējošā epidēmija sāk norimt, tomēr iespējami jauni nāves gadījumi. Līdz šim bojā gājuši ir 24, bet saslimuši 2,4 tūkstoši cilvēku. «Vēl būs jauni slimības un nāves gadījumi, tomēr to pieauguma tempi ir sākuši samazināties. Es negribu norādīt, ka viss jau ir cauri, bet pēdējie dati liecina, ka ļaunākais jau ir aiz muguras,» stāsta Vācijas ministrs.

Tikmēr pieaug pret Vāciju vērsta kritika par haotisko krīzes risināšanu. No sākuma infekcijā tika vainoti Spānijā audzēti gurķi, tomēr vēlāk kādā fermā diedzētas sēklas. No fermas paņemto paraugu pārbaudes pagaidām to nav apstiprinājušas. Kritiķi norāda, ka krīzes risināšanā un centienos atrast infekcijas izraisītāju iesaistītas pārāk daudzas aģentūras, kas noved pie paviršas izmeklēšanas.

Eiropai vajadzētu salauzt «gandrīz pilnīgo atkarību» no naftas, pavēstījis Eiropas Savienības (ES) Transporta lietu komisārs Sīms Kallass. Tas ir īpaši svarīgi tāpēc, ka tuvākajos gados nafta kļūs retāk sastopama, norādīja komisārs, vēsta The Parliament.

«Mūsu transporta sistēma galvenokārt attīstījusies lētas naftas apstākļos, tāpēc tagad ir jāpielāgojas pavisam citiem apstākļiem,» sacīja S. Kallass. Komisārs arī stāstīja, ka tuvākajos gados nafta sāks beigties, taču pieprasījums pēc tās ir augsts. «Paskatieties, cik maz ir nepieciešams, lai kāptu naftas cenas. Tāpēc nepieciešamas drošas alternatīvas,» akcentēja S. Kallass.

ES komisārs arī uzsvēra, ka Eiropai nepieciešams modernizēties un transformēt savu transporta sistēmu. «Eiropas Savienībai nepieciešams ieņemt vadošu lomu un sadarboties ar dalībvalstīm, lai izveidotu alternatīvās degvielas uzpildes struktūru, kas nodrošinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu kustību,» klāstīja komisārs.

Latvijas Banka ir noteikusi piecas finanšu tirgus uzraudzības prioritātes, un atbilstoši tām apstiprināts un publicēts 2023.gada finanšu tirgus uzraudzības plāns, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Plāns paredz veikt 40 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par finanšu sektora noturību un ilgtspēju, kā arī finanšu institūciju darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un šo institūciju klientu interešu aizsardzību.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile informē, ka 2023.gadā Latvijas Banka īpašu uzmanību pievērsīs dažādu risku pārvaldībai, finanšu tirgus dalībnieku operacionālajai un finanšu noturībai, kā arī finanšu pakalpojumu saņēmēju interešu aizsardzībai. Pārbaužu plāns publicēts ar mērķi nodrošināt caurskatāmu uzraudzības procesu un iespēju finanšu tirgus dalībniekiem labāk sagatavoties sadarbībai ar uzraudzības iestādi.

Lai mazinātu vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu atbalstu krīzes skarto nozaru darba devējiem un viņu darbiniekiem dīkstāves periodā, šā gada 24. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja krīzes skarto nozaru sarakstu un atbalsta (dīkstāves pabalsts) nosacījumus nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā.

Tuvākajās Ministru kabineta sēdēs plānots lemt par atbalsta mehānismu citiem dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, kas strādā nozarēs ārpus šī saraksta.

"Sākotnējie atbalsta mehānismi tika apstiprināti uzņēmumiem, ko tiešā veidā skāra ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, taču apzināmies, ka patiesais skarto nozaru skaits ir plašāks, tādēļ arī citām nozarēm būs iespēja pieteikties atbalstam," pauž ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens.

Latvijā Covid-19 negatīvo ietekmi uz ekonomiku sākotnēji vistiešākā veidā izjūt transporta, tūrisma un viesmīlības nozare, izklaides, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kā arī izglītības sektors, norāda Ekonomikas ministrija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) jūnija sanāksme vēsturē ieies kā pirmais precedents, kad kāda no pasaulē visvarenākajām bankām nosaka negatīvas procentu likmes. ECB lēmusi eiro bāzes likmi samazināt par 10 bāzes procentpunktiem līdz 0,15% atzīmei, bet eiro depozītu likme noteikta negatīva – pie -0,1% atzīmes.

Tas nozīmē, ka turpmāk finanšu iestādēm par saviem noguldījumiem ECB, kas ir virs obligāto rezervju normas prasības, būs jāpiemaksā. Ir skaidrs tas, ka ECB sper soli ļoti netradicionālas monetārās politikas virzienā un pamatā šādas taciņas virziens ir samērā neapgūts. Tādējādi eksperti arī norāda, ka par konkrētu ietekmi pagaidām runāt ir visai grūti un paies kāds laiks, līdz tirgus dalībnieki apzinās visas no šīm negatīvajām procentu likmēm izrietošās sekas. ECB rīkoties spiež bīstami zemā inflācija reģionā, kas maijā noslīdējusi līdz 0,5% atzīmei un draud pārvērsties deflācijā.

ECB arī paziņoja, ka īstenos jaunu ilgtermiņa lētu kredītu izsniegšanas programmu bankām 400 miljardu eiro apjomā. ECB arī deva mājienus, ka finanšu iestādēm būs jāpierāda, ka šī nauda aizplūdīs privātā sektora kreditēšanai. «Var teikt, ka ECB šāva gandrīz no visiem lielgabaliem, kuri ir tās rīcībā. Pazeminātas procentu likmes un paziņots par vairākiem papildu tirgus atbalsta pasākumiem un tālākiem plāniem. ECB saglabāja solījumu procentu likmes pašreizējā līmenī turēt ilgāku laiku, lai gan pazudusi sadaļa par «vēl zemāku līmeni». Tas liecina par to, ka, lai arī vārdos tiek solīta arī turpmāka rīcība nepieciešamības gadījumā, domās ir cerība, ka rīkoties vēl vairāk varbūt nevajadzēs. ECB joprojām ir nobažījusies par riskiem, kuri apdraud ekonomikas izaugsmi. Pirmā ceturkšņa izaugsme bija 0,2% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni), un pašreizējie dati rāda, ka otrā ceturkšņa izaugsme arī būšot mērena. ECB domā, ka šodienas lēmumu sekas naudas tirgū būs redzamas nekavējoties, bet reālā ekonomika sekas izjutīšot vēlāk – varot paiet trīs līdz četri ceturkšņi. ECB ar šiem pasākumiem nepieliek punktu un ir gatava rīkoties tālāk, ja tas būs nepieciešams,» sanāksmes iznākumu rezumē SEB bankas Finanšu tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andis Lāriņš.

Lielbritānijai joprojām ir iespēja izstrādāt abpusēji izdevīgu vieglo Breksitu, intervijā ziņu aģentūrai AFP piektdien atzina Eiropas Savienības (ES) eiro un finanšu pakalpojumu komisārs Valdis Dombrovskis.

Šādi komisārs izteicās dienu pēc tam, kad Eiropadomes prezidents Donalds Tusks bija brīdinājis - vienīgā alternatīva smagajam Breksitam ar vienotā tirgus pamešanu un stingras imigrācijas kontroles ieviešanu ir Breksitu neīstenot.

Nu, raugoties no Eiropas Komisijas skatu punkta, mēs tagad uzsveram, ka bumba ir Apvienotās Karalistes pusē. Apvienotās Karalistes valdībai ir jāizlemj, kādu sadarbības modeli ar ES tā vēlas paredzēt, sacīja komisārs.

Tomēr palikt iekšējā tirgū var kopā ar virkni nosacījumu. Ja Apvienotā Karaliste ir gatava respektēt šos nosacījumus, protams, tad ir iespēja diskutēt par tā dēvēto vieglo Breksitu, sacīja komisārs.

Lai paplašinātu piena lopkopības nozarē strādājošo mazo uzņēmumu un saimniecību zināšanas par iespējami ekonomisku fermas tehnisko risinājumu, kā arī pielietotajiem materiāliem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Inženiertehniskā nodaļa sagatavojusi tipveida būvprojektu slaucamo govju fermai ar ietilpību līdz 78 slaucamām govīm.

Latvijā ir vairāk nekā 2000 nelielu saimniecību, kuras plāno paplašināšanos. Šāda ferma ar vienu slaukšanas robotu ir labs sākums, lai saimniecība kļūtu pašpietiekama un iekļautos vidusslāņa saimniecību apritē.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: "Jau ilgāku laiku strādājām pie šāda tipveida būvprojekta parauga izstrādes, kas nu, pateicoties Zemkopības ministrijas atbalstam, ir tapis un pieejams zemniekiem. Projektā galvenās tehniskās lietas ir atrisinātas, saimniekiem atliek pielāgot nianses, kas ir specifiskas konkrētai vietai. LLKC Inženiertehniskās nodaļas eksperti nodrošinās šo pielāgošanu, un tās arī būs vienīgās izmaksas saimniekiem. Zinām, ka šāda projekta izstrāde, ja tiek veikta pie individuāliem projektētājiem, maksā vidēji 10 000 eiro."