Pandēmijas laika un Ukrainas kara krīzes ietekme vairojusi sabiedrības noslāņošanos, tostarp nabadzību kopumā, kas savukārt pastiprina dažādu cilvēktiesību neievērošanu.

To Dienas Biznesam norādīja Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis, atbildot uz jautājumiem publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru Dienas Bizness realizē ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu. Eksperts uzsver, ka Tiesībsarga funkcijas ir cilvēktiesību un labas pārvaldības principu ievērošanas uzraudzība, nevis noslāņošanās sabiedrībā, kas vairāk ir sociālekonomiska parādība.

Ieņēmumi dilst - palīdzības saucienu vairāk

Publikāciju sērijā jau apskatījām Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par mājsaimniecību ieņēmumiem. Atbilstoši 2021. gada CSP datiem vairāk nekā piektdaļai Latvijas mājsaimniecību ir samazinājušies ienākumi, bet 18,5% tie ir pieauguši. Proti, pandēmijas laiks vairojis sabiedrības noslāņošanos. Pērnajā Tiesībsarga gada pārskatā ir norāde, ka jautājumi par sociālo nodrošinājumu ir otrajā vietā pēc skaita un konsultāciju daudzuma, kas gada laikā sniegts, piemēram, 253 juridiskās konsultācijas par šo tēmu, ko pārspēj vien jautājumi par tiesībām uz taisnīgu tiesu. Dienas Biznesa jautājums tiesībsargam ir: “Vai tā ir pieaugoša tendence, un kas tam par iemeslu? Vai sabiedrībā ir vairāk cilvēku, kuri zemāku ieņēmumu dēļ saskata grūtības realizēt savas tiesības?”

Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Saeima ceturtdien, 3.martā, tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprināja Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J.Jansona apstiprināšanu otrajā kārtā balsoja 49, bet pret bija 45 deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Tiesībsarga amatam bija izvirzīta arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Saeimas deputāti atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm balsoja vienlaicīgi par abiem kandidātiem. Tā kā pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem neguva nepieciešamo balsu skaitu, tiesībsargs apstiprināts otrajā kārtā.

J.Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 17.marta, un viņa pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2016.gada 16.martā.

Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Politiskā spēka "Likums un kārtība" pārstāvji Saeimā Aldis Gobzems un Karina Sprūde tomēr ir iesnieguši parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai savus Covid-19 drošības sertifikātus, kas apliecina vakcinēšanos vai slimības pārslimošanu.

Vēl pirms pāris stundām, kad notika Mandātu komisijas sēde, abi minētie deputāti to nebija izdarījuši, taču pirms ārkārtas Saeimas sēdes politiķi bija paguvuši informēt atbildīgo parlamenta komisiju.

Tas nozīmē, ka šobrīd Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu parlamenta Administrācijai un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav uzrādījuši četri Saeimas deputāti.

Šo deputātu vidū ir Vladimirs Nikonovs (S), spiegošanā aizdomās turētais parlamentārietis Jānis Ādamsons, kurš atrodas apcietinājumā un Saeimas darbā nepiedalās, Jūlija Stepaņenko (LPV) un Nacionālās apvienības pārstāvis Romāns Naudiņš.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) informēja, ka šorīt no Stepaņenko ir saņēmusi negatīvu Covid-19 testa rezultātu un viņas apliecinājumu piedalīties šīs dienas Saeimas sēdē, ja vien tas būšot iespējams. Tomēr likums paredz, ka negatīvs testa rezultāts uzskatāms par derīgu Saeimas darbā, ja to pavada mediķu konsīlija atzinums par to, ka persona nevar vakcinēties.

Sociālais tīkls Instagram paziņojis, ka paplašinās mēnesi ilgušo testu paslēpt «patīk» skaitītāju, raksta CNN Business.

Jau patlaban Instagram eksperimentēja ar «patīk» slēpšanu vairākās valstīs, tostarp, Austrālijā, Brazīlijā un Kanādā. Pagājušajā nedēļā uzņēmums paziņoja, ka «patīk» tiks slēpts arī daļai lietotāju ASV. Lietotāji, kurus skars izmēģinājums, vairs neredzēs kopējo «patīk» un skatījumu skaitu gan fotogrāfijām, gan video.

«Pirmo testu atsauksmes ir pozitīvas, taču šī Instagram ir fundamentā;a pārmaiņa, līdz ar to mēs turpināsim testēt šīs iespējas,» norāda Instagram īpašnieka Facebook pārstāvis.

Lietotāji aizvien var atzīmēt «patīk» fotogrāfijām vai video, taču kopējais atzīmju skaits neparādīsies. Ja profils, kuram persona seko, uzspiedīs «patīk» kādai fotogrāfijai, parādīsies uzraksts, ka atzīmi «patīk» veicis konkrētais Instagram profils un citi. Uzspiežot uz uzraksta, varēs redzēt, kuri profili atzīmējuši «patīk» konkrētajam ierakstam.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Gandrīz puse jeb 42 no 88 mēra amata kandidātiem Latvijas Republikas nozīmes pilsētās ir dalībnieki vismaz vienā uzņēmumā, rāda Lursoft pētījums.

Lursoft pētīja, cik daudz no 88 kandidātiem, kuri pašvaldību vēlēšanās 3.jūnijā startē ar pirmo kārtas numuru savu partiju sarakstos deviņās Latvijas Republikas pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un Jēkabpilī, ir amatpersonas Latvijā reģistrētās sabiedrībās un dalībnieki uzņēmumos.

Kopumā šiem 42 deputāta kandidātiem, kas gatavi kļūt par mēru kādā no Latvijas lielajām pilsētām, pieder daļas 87 uzņēmumos, zemnieku saimniecībās vai kooperatīvu sabiedrībās.

Pašvaldību vēlēšanās ar pirmo kārtas numuru startē sabiedriski aktīvi cilvēki - 76 no 88 mēra amata kandidātiem lielajās pilsētās ir amatpersonas uzņēmumos, biedrībās, partijās vai citās organizācijās. Šie 76 deputātu kandidāti ieņem amatus kopumā 189 sabiedrībās. Tikai 12 pretendenti šobrīd neieņem nevienu amatu.

Ceturtdien, 1. septembrī, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) akcionāru sapulce nolēma VNĪ valdes locekļa amatā apstiprināt Līgu Sporāni, nosakot amata pilnvaru termiņu pieci gadi – no 2016. gada 3. oktobra līdz 2021. gada 2. oktobrim, informē Finanšu ministrija.

L. Sporāne iepriekš ieņēmusi vadošus amatus vairākos uzņēmumos, galvenokārt rūpējoties par uzņēmumu finanšu stratēģisko vadību. SIA Ernst&Young Baltic vadījusi konsultāciju projektus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī banku un finanšu sektora uzņēmumiem, VAS Latvijas Pasts ieņēmusi finanšu direktores amatu, kur rūpējusies par ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi, budžeta plānošanu un kontroli, ieviesusi jaunus finanšu vadības instrumentus, kā arī veikusi pienākumus saistībā ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, pārvaldību un apsaimniekošanu no finanšu vadības aspekta.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina atbildīgo Saeimas komisiju noteikt samazinātu jeb 50% virsstundu apmaksu visās nozarēs, nevis tikai tajās, kas būs noslēgušas ģenerālvienošanos, kā arī ņemt vērā tiesībsarga norādi uz Satversmes tiesas riskiem, apstiprinot šādu iespēju tikai vienā jeb būvniecības jomā, kas jau uzsākusi darbu pie ģenerālvienošanās.

Biedrība jau vairākkārt norādījusi, ka pašreiz Latvijā virsstundas saviem darbiniekiem uzrāda ļoti neliels skaits komersantu, tādējādi darbinieki tiek nostādīti situācijā, kad vai nu visi darbi jāpaveic darba laikā vai arī par papildu paveikto netiek samaksāts vispār. Lai nāktu pretī kā uzņēmējiem, tā arī strādājošajiem, LTRK aicina līdzīgi kā citās valstīs noteikt 50% piemaksu par virsstundām.

Savukārt Tiesībsarga birojs, izvērtējot pašreiz iesniegtos grozījumus Darba likumā Saeimas Sociālo lietu komisijai, norādījis, ka likuma anotācija ir neskaidra, kā arī pastāv risks, ka likumprojektā ietvertā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei par vienlīdzības principu, nosakot zemāku virsstundu apmaksu tādās nozarēs, kur noslēgta ģenerālvienošanās, paredzot «būtiski» augstāku minimālo algu. Šajā dokumentā arī norādīts, ka nav skaidrs, kurš vērtēs, vai minimālais atalgojums ir «būtiski» lielāks un kurš vispār spēs šādu viedokli sniegt.

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Lai atpūtinātu prātu un domas no ikdienas, Sanita Spilve sākusi mezglot un izveidojusi Mezglotavu, kas piedāvā gan kāzu dekorus, gan interjera elementus

«Mezglotava ir pavisam «svaiga»,» saka S. Spilve. Pavisam nesen viņa reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja. «Pērn rudenī pavisam nejauši apmeklēju mezglošanas meistarklasi, jo meklēju kaut ko, kur atpūtināt prātu un novērst domas no ikdienas ar bērniem. Tas man likās kaut kas jauns, sāku meklēt informāciju par šo jomu, un vienīgais, ko iepriekš biju dzirdējusi, ka padomju laikos gandrīz visiem dzīvokļos bija mezglotās pūcītes. Nebija teju nevienas mājas, kur tādas nebija,» apgalvo S. Spilve.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild metālapstrādes uzņēmuma SIA Metāla studija īpašnieks Pauls Niedre.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

2006. gadā uzņēmuma attīstība sākumā notika pati no sevis dažu mēnešu laikā, apjomiem augot, bija jāpieliek spēki un pūles, lai to visu paceltu. Uzņēmums nepārtraukti sastopas ar neparastām un neikdienišķām situācijām, mums par to ir liels prieks, jo tā mēs audzējam muskuļus, lai tiktu galā ar jebkādām problēmām. Katra diena ir kā jauns pārbaudījums.

Uzņēmums strādā ar lielu atbildību pret klientiem un projektiem, es ļoti individuāli uzrunāju viņus, jo tiešais kontakts ir vissvarīgākais. Mūsu veiksme ir atkarīga no kvalitatīva, atklāta komunikācijas veida. Daudzviet cenšos radīt humora pieskaņu, tas cilvēkiem patīk, jo smaidi rada tikai pozitīvu enerģiju.

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Nākamajā Saeimas sasaukumā varētu neiekļūt trīs esošās valdības ministri, kuri kandidēja vēlēšanās, liecina provizoriski vēlēšanu rezultāti, kas vēl var mainīties.

Pārliecinoši var teikt, ka Saeimā neiekļūs apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, kurš ir visvairāk svītrotais kandidāts partijas vēlēšanu sarakstā Rīgas apgabalā.

Tāpat Saeimā varētu nebūt iekļuvuši iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuri abi no «Jaunās Vienotības» saraksta kandidēja Rīgas vēlēšanu apgabalā. Šie abi ministri pašlaik ir tūlīt «aiz strīpas», proti, «Jaunā Vienotība» Rīgā provizoriski ir ieguvusi trīs mandātus, bet Šadurskis pašlaik sarakstā ir ceturtais, savukārt Kozlovskis - piektais.

Vēlēšanās nekandidēja «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK pārstāvis, vides un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

AS «Latvenergo» Nominācijas komiteja noslēgusi uzņēmuma valdes locekļa amata pretendentu izvērtējumu, un uzņēmuma padomei lēmuma pieņemšanai par apstiprināšanu amatā nolemts virzīt trīs pretendentus, informēja «Latvenergo» pārstāvji.

Konkurss noritēja četrās kārtās, kurās atlasīti liela mēroga stratēģiskus projektus vadījuši speciālisti, ar vairāk nekā trīs gadu pieredzi liela uzņēmuma vadībā.

Nominācijas komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis stāstīja, ka pretendentiem tika prasīta ne mazāk kā trīs gadu pieredze darbā ar liela apmēra projektiem uzņēmumos ražošanā, enerģētikā un/vai būvniecībā. Nominācijas komisijai bija jāiesniedz pārliecinoši apliecinājumi pieredzei un prasmei dažādos aspektos - stratēģijas izstrādē, ieinteresēto pušu iesaistē, stratēģijas komunikācijā un ieviešanā, nozares un tās globālo tendenču pārzināšanā.

Jaunā valdes locekļa atbildībā būs «Latvenergo» ražošanas segments, tostarp lēmumu pieņemšana atbilstoši uzņēmuma stratēģijai ražošanas virziena struktūrvienībās - hidroelektrostaciju tehniskā vadība, termoelektrocentrāļu tehniskā vadība, inspekcija, vides un darba aizsardzība, ražošanas projekti, izpēte un attīstība, kā arī attīstības projektu vadība.

Satversmes tiesa 2016.gada 16.jūnijā atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas mājaslapā neatbilst Satversmei, un Saeimai līdz 2017.gada februārim šī norma ir jāgroza.

Satversmes tiesa norāda, ka pašu parādnieku pamattiesību ierobežojums, publicējot viņu datus, ir atbilstošs Satversmei, taču norma nesamērīgi ierobežo parādnieku bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ko paredz norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu un par ko tika ierosināta lieta?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda likuma 5.1 pants paredz, ka Fonda administrācijas mājaslapā publisko ziņas par vecāku, kurš nepilda tiesas nolēmumā vai notariālajā aktā noteikto pienākumu maksāt uzturlīdzekļus savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmērā. Publicēts tiek parādnieka vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads. Šie dati tiek publicēti tikai tad, ja: