Eksperti

Kompozītbetona tehnoloģija samazina CO2 izmešus līdz pat 70%

Jānis Ošlejs, "Primekss" ģenerāldirektors, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Tomēr es domāju, ka Latvijā tieši zinātnes un praktiskās būvniecības mijiedarbības trūkums un nepietiekamais zinātnes finansējums ir centrālā problēma, kuras dēļ šobrīd kavējas celtniecības tehnoloģiju attīstība.

Kā betons var kļūt ilgtspējīgs? Tieši sasaistot zinātni ar praktisko būvi, varējām radīt kompozītbetona tehnoloģiju, kura ne vien ilgtermiņā atrisina kvalitātes uzturēšanas grūtības, bet arī ievērojami samazina betona ietekmi uz vidi.

Mūsu patentētā tehnoloģija nodrošina līdzenu un stabilu bezšuvju betona grīdu un drošas, un ilgtspējīgas ēku un iekārtu pamatu sistēmas. Tradicionālā betona nepilnības varam izprast reālu būvobjektu kvalitātes kontroles rezultātā. Mūsu veiktie mērījumi skaidri pasaka – ja vēlies ilgtspējīgu betona risinājumu, inovācijās balstītas tehnoloģijas ir vienīgais risinājums. Piemēram, mūsu inovācijas tagad risina divas betonam raksturīgas problēmas - betona žūšanas rukumu un ar to saistīto plaisāšanu, kas, savukārt mazina būves ilgmūžību, un novecojušo un lēno, bieži kļūdaino tērauda stiegru uzstādīšanas procesu. PrīmX risina abas problēmas, jo novecojusī tērauda sieta tehnoloģija ir aizvietota ar metāla šķiedru ieklāšanu betona segumā, bet īpašās piedevas padara betonu dimensionāli stabilu.

Kompozītbetona tehnoloģija PrīmX, ko esam izstrādājuši savā izpētes centrā, panāk arī CO2 izmešu samazinājumu par līdz pat 70%. Tas ir ļoti nozīmīgs solis betona ilgtspējības veicināšanā. PrīmX atšķirībā no citiem betona veidiem, pielieto speciālas piedevas, kas darbojoties kopā ar tērauda šķiedru stiegrojumu ļauj izveidot ķīmiski pēcspriegotu materiālu. Pēcspriegotu betona konstrukciju nestspēja ir daudz augstāka, konstrukcijā izmantojot īpaši augstas kvalitātes tērauda šķiedras mēs veidojam efektīvas, bieži plānākas konstrukcijas ar būtiski samazinātu, vai pilnībā izslēgtu tērauda sieta stiegrojumu – tā rodot vēl vienu veidu, kā mazināt CO2 izmešus un paātrināt betonēšanas darbu veikšanas ātrumu.

Efektīvās PrīmX tehnoloģijas samazina resursu patēriņu un tā nodrošina zemākas CO2 emisijas būvniecības laikā.

Cilvēki ir lielākā vērtība

Aiz katras tehnoloģijas un inovācijām ir cilvēki, mēs to apzināmies ļoti skaidri un tāpēc uzņēmuma kultūras stūrakmens ir spēcīgu līderu atlase un attīstība - būvinženieriem un tehnoloģiju ekspertiem ir pieeja jaunākajām tehnoloģijām, sadarbības iespējas ar nozares vadošajiem ekspertiem visā pasaulē. Mums ir arī īpaša apmācību sistēma, kas ļauj patstāvīgi strādāt un pieņemt pašiem savus lēmumus. Tieši līderības spēju attīstība ir vissvarīgākā mūsu uzņēmuma politikas prioritāte.

Patiecoties mūsu spēcīgajai komandai mēs esam izauguši par vairāk kā 350 cilvēku spēku, aktīvi strādājot vairāk nekā 25 valstīs un sasniedzot vairāk kā 90 miljonu apgrozījumu, vienlaikus spējot būt starp top 20 lielāko algu maksātājiem Latvijā. Līderībai ir ļoti praktiska loma pārmaiņu virzīšanā – jāaudzina vairāk celmlaužu, kuri nebaidīsies likt lietā savu izdomu un gribasspēku, lai iztēlotos un īstenotu nākamo novitāti. Izklausīsies varbūt triviāli, bet izpētei atbilstošas telpas un aprīkojums veicina jaunradi ar mērķi radīt jaunākajām noliktavu un rūpnīcu robotizācijas iekārtām piemērotus un dabai draudzīgus betona tehnoloģiju risinājumus.

Te mums palīdz arī zināšanu apmaiņa - kopīgi izpētes projekti ne tikai ar vairākām Latvijas zinātnieku grupām, bet arī ar vadošajām Beļģijas, Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Francijas, ASV, Šveices universitātēm un institūtiem. Darbs kopā ar vadošajiem pasaules zinātniekiem un pasaules līmeņa sadarbības partneri un klienti ļauj ātrāk nonākt pie jauniem risinājumiem.

Mans sapnis ir radīt labāko iespējamo betonu ar vismazāko CO2 izmešu apjomu, kas var pasargāt mūsu planētu no straujākas globālās sasilšanas. Es vēlos, lai tad, kad reiz nākotnē man klēpī apsēdīsies mazbērns un pajautās - mums ir klimata krīze, bet ko tu esi darījis, lai to mazinātu – es varētu godīgi atbildēt: jā, es savā vietā pieliku plecu drošākai nākotnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāju asociāciju "The Red Jackets" turpmāk vadīs Kaspars Rožkalns, informēja asociācijā.

Iepriekš "The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs bija Mārtiņš Tiknuss, kurš asociāciju vadīja kopš tās dibināšanas 2019.gadā.

Vienlaikus asociācijas valdē no jauna iecelts Jānis Palkavnieks, Arnis Ozols un Liene Gaspažiņa, savukārt darbu valdē turpinās Kristīne Grapmane un Jānis Ošlejs.

Tādējādi darbu "The Red Jackets" valdē neturpinās Linda Riekstiņa-Šnore, Egils Grasmans un Jānis Bergs.

“Mana motivācija vadīt Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” ir ļoti skaidra, šobrīd pārstāvot industriālo grupu UPB, kas ir viens no lielākajiem eksportētājiem uz Skandināvijas valstīm, redzu ka eksports ir vienīgais ceļš valsts labklājības virzienā. Uzskatu, ka mana iepriekšējā pieredze vadot LIAA palīdzēs valdes darbā, jo pārzinu valsts pārvaldes struktūru un darbības veidu, attiecīgi varu pievienot vērtību identificējot iespējas eksportētāju atbalstam,” norāda Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru