Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Pārcietuši ekonomiskās krīzes gadus, kas pasākumu organizētājiem bija liels pārbaudījums, izklaidēm paredzēto budžetu nogrieza lielākā daļa korporatīvo klientu, un ekonomēt uz izklaižu rēķina centās arī privātpersonas, pēdējos gados nozare atkal tikusi atpakaļ uz zaļa zara, liecina Lursoft dati.

Viens no rādītājiem, kas parāda, ka nozarei vēl ir kur augt, ir fakts, ka pēdējos trīs gados reģistrēti 23% no visiem uzņēmumiem, kas patlaban iesaistīti pasākumu organizēšanas sfērā. Aptuveni piektā daļa no visiem izklaides sfērā iesaistītajiem uzņēmumiem darbojas jau vismaz desmit gadus, savukārt vidējais nozarē strādājošā uzņēmuma vecums ir 5 gadi.

Lursoft aprēķinājis, ka kopš 2011.gada, kad viens nozares uzņēmums apgrozījis vidēji 8015 eiro, pērn vidējais rādītājs audzis jau līdz 12,3 tūkstošiem eiro, kas ir pieaugums par 53,91%. Īpaši straujš kāpums bijis tieši 2013.gadā, kad, attiecinot pret 2012.gadu, vidējais nozares apgrozījums uz vienu uzņēmumu palielinājies par 34,83%.

Jaunajā plānošanas periodā Eiropas līdzekļi koncentrēti inovācijās, modernizācijā un konkurētspējas veicināšanā, uzņēmēji uzsver reālo atdevi.

Lai arī plānošanas dokumenti vēl tiek saskaņoti Eiropas Komisijā, arvien skaidrāk iezīmējas ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodā gaidāmās aktivitātes. Kohēzijas politikas (KP) mērķu īstenošanai Latvijai jaunajā periodā būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF), Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda līdzekļu. Papildus tam Latvija saņem atbalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības fondiem. Pašlaik atklātais naudas sadalījums liecina, ka lielāku daļu laukiem paredzētās naudas plānots ieguldīt saimniecību modernizācijā un vides pasākumos, bet transporta jomā – dzelzceļa modernizācijā un autoceļu pārbūvē. Uzņēmējdarbības veicināšanai līdzekļi koncentrēti inovācijās un mazo un vidējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšanā, bet ievērojams atbalsts tiks arī energoefektivitātei.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

#Rezonanse, kas seko AS ABLV Bank nedienām, rada jautājumus arī par lielā teritorijas attīstības projekta New Hanza virzību Rīgā.

Rezonanse, kas seko AS ABLV Bank nedienām, rada jautājumus arī par lielā teritorijas attīstības projekta New Hanza virzību Rīgā

Pašlaik atbilžu uz tiem nav un nezināmo ir pārāk daudz. Tāpēc aktuālo notikumu iespējamo ietekmi uz megaprojektu vai nekustamā īpašuma tirgus daļu aptaujātie tā dalībnieki pagaidām neraujas komentēt, jo pašlaik tā būtu zīlēšana kafijas biezumos. Citi savukārt akcentē šī projekta nozīmi pilsētas attīstības kontekstā.

Ja aktuālo notikumu kontekstā New Hanza kvartāla attīstība tiks bremzēta, tas atstās negatīvu iespaidu uz Rīgas attīstību.

Mārtiņš Vanags, Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs, kā arī Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētājs, akcentē, ka ABLV grupas uzņēmums Pillar ir viens no nozīmīgākajiem nekustamā īpašuma attīstītājiem Latvijā. Ja aktuālo notikumu kontekstā New Hanza kvartāla attīstība tiks bremzēta, tas atstās negatīvu iespaidu uz Rīgas attīstību, vērtē asociācijas vadītājs.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Viens no uzņēmēju vidū lasītākajiem laikrakstiem Dienas Bizness no šodienas piedzīvo jaunas izmaiņas un gatavs būt uz viļņa arī šajā pārmaiņu laikā.

emDienas Bizness/em mainās To Db vadība uzsvēra uzņēmuma rīkotajās brokastīs ar sadarbības partneriem - mediju aģentūrām. Tikšanās laikā reklāmas nodaļas vadītājs Juris Rožkalns apbalvoja 2008. gada labākos Dienas Biznesa sadarbības partnerus, kuru Reklāmas aģentūru TOP 3 iekļuvuši Media House, Omnicom Media Group (OMG Latvia, OMD Latvia PHD Latvia) un MMS Communications (Starcom, Zenithoptimedia, Reactive). Tāpat viņš atzinīgi novērtēja veiksmīgu sadarbību ar vadošajām Reklāmas aģentūrām: Media Scope, Inspired Communicatins, Mediacom Latvia, Carat, Media Bridge, Creative Media Services, Media Pool, Media Planning Group, Reklāmas līnija L un L.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Es jūtos ļoti nedroši ne jau tāpēc, ka man nebūtu naudas, bet man labu laiku nav vairs nekāda viedokļa par to, kas valstī notiek. To laikrakstam Dienas bizness intervijā saka rakstniece un uzņēmēja Andra Neiburga.

Pašā Vecrīgas sirdī savus viesus gaida A. Neiburgas īpašumā esošais, pilnībā renovētais jūgendstila nams - tagad Hotel Neiburgs. Kādreizējie dzīvokļi pārtapuši viesnīcas numuros ar neatkārtojamu skatu pa logu, kas ļauj ieraudzīt Rīgas seju, kādu to grūti atrast pat fotomākslas albumos. Viesnīcas restorānā dienas vidū lielākā daļa galdiņu ir aizņemti, tas jau atradis savus cienītājus.

Kā jūs šajā laikā nonācāt līdz domai par viesnīcu-restorānu?

Pirmkārt, doma neradās šajā laikā. Šāds projekts ir ilgstošs process, kas kopumā vilkās apmēram gadus piecus. Sākām to attīstīt laikā, kad bija pilnīgi cita situācija gan ekonomikā, gan viesnīcu un tūrisma biznesā. Turklāt tagadējās viesnīcas māja piederēja mums pašiem. Protams, celtniecība sanāca laikā, kad tā bija visdārgākā, bet numuri viesnīcā jāpārdod tagad, kad tas ir visgrūtāk. Tomēr šis projekts man ir ļoti īpašs, jo tas ir ģimenes mantojums. Tas nekad nav bijis tikai biznesa jautājums. Treknajos gados nebūtu bijis īpašu problēmu šo māju sadalīt dzīvokļos, bet šī ēka ir viena no Vecrīgas jūgendstila simboliem. To var atrast praktiski visās Rīgas tūrisma grāmatās. Mums likās, ka šī māja ir ģimenei jāsaglabā. Domājām, ko šeit var darīt — dzīvokļi Vecrīgā nez vai ir tā ejošākā prece, turklāt viesnīcas projektā vislabāk bija iespējams saglabāt esošo mājas raksturu. Tas mums bija ļoti svarīgi.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Covid-19 radītās krīzes iespaidā vislielākais jaunreģistrēto bezdarbnieku skaits šogad bija martā un aprīlī, tomēr augustā to skaits jau pietuvojās gada sākuma rādītājiem, turklāt tiek novērotas arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, informē Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Ja aprīlī bezdarbnieka statuss bija piešķirts kopumā aptuveni 15 800 personām, tad augustā 6900 iedzīvotājiem. Tikmēr šī gada janvārī bezdarbnieka statuss bija piešķirts aptuveni 7900 iedzīvotājiem, bet februārī - 6100.

Aģentūrā novēro arī citas pozitīvas darba tirgus tendences, tostarp arī reģistrēto vakanču skaita pieaugumu. Ja aprīlī darba devēji NVA bija reģistrējuši aptuveni 4800 jaunu vakanču, tad augustā - 6500. Visvairāk brīvo darba vietu bija reģistrētas tādās jomās kā būvniecība un nekustamais īpašums, ražošana, pakalpojumi, transports un loģistika. Augusta beigās darba meklētājiem kopumā bija pieejami aptuveni 18 000 aktuālo vakanču.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes cena aprīlim Eiropā atbilstoši šī brīža prognozēm svārstās ap 250-300 eiro par megavatstundu (MWh), teikts AS "Latvijas gāze" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pastāvot prognozēm par šādu dabasgāzes cenas līmeni 2022.gada aprīlī, "Latvijas gāze" aicina dabasgāzes lietotājus atbildīgi izvērtēt savu patēriņa profilu un apjomu kontekstā ar gāzes patēriņa ekonomiskajiem ieguvumiem un lietotāja finansiālajām iespējām veikt samaksu par dabasgāzi.

"Latvijas gāze" sola turpināt informēt par būtiskām prognozēto cenu svārstībām turpmākajos mēnešos.

Gāzes cenai Eiropā kārtējais rekords 

Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi...

Saskaņā ar gāzes sadales sistēmas operatora "Gaso" mājaslapā publicēto informāciju dabasgāzes biržas cena martā ir 81,22 eiro/MWh.

Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi rekordaugstu līmeni, ņemot vērā bažas par piegādēm Ukrainas kara dēļ.

Gāzes cena Nīderlandes "Title Transfer Facility" (TTF) biržā rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 345 eiro/MWh.

Jau vēstīts, ka Saeima pieņēmusi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas nosaka atbalsta sniegšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem apmēram 250 miljonu eiro apmērā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Saistībā ar straujo dabasgāzes cenas pieaugumu "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klienti saņems valsts atbalstu maksājumiem par dabasgāzi četru mēnešu periodā - no janvāra līdz aprīlim. Valsts sedz daļu maksas par katru patērēto kilovatstundu (kWh), tādā veidā kompensējot būtisko gāzes sadārdzinājumu.

Valsts atbalsts paredz, ka maksas samazinājuma apmērs par vienu dabasgāzes kWh ir atkarīgs no patēriņa, proti, ja vidējais patēriņš mēnesī 12 mēnešu periodā ir no 221 kWh līdz 5269 kWh jeb no 21 līdz 500 kubikmetriem, valsts kompensēs maksas samazinājumu dabasgāzei 0,03045 eiro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), bet tiem klientiem, kuru vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir virs 5269 kWh jeb 500 kubikmetriem, valsts kompensēts maksas samazinājumu dabasgāzei 0,02279 eiro apmērā par vienu kWh bez PVN.

Pēc kompānijas iepriekš paustā, valsts atbalstam dabasgāzes cenas pieauguma kompensācijai kvalificējas apmēram 65 000 "Latvijas gāzes" mājsaimniecību klientu.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pērn bijis 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotais nerevidētais finanšu pārskats par 2021.gadu.

"Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 190,494 miljoni eiro jeb par 39,4% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa samazinājās par 44,6% - līdz 11,189 miljoniem eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). "Latvijas gāze" akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, bet ticis ilgi gaidīts un ir svarīgs ikvienam, kam rūp drošība, ilgtspējība un caurspīdība.

Uzraudzības stiprināšana ir viens no šo virsmērķu sasniegšanas stūrakmeņiem. Uzraudzības iestādes nav veidotas ar mērķi patikt, bet gan palīdzēt nozarei sakārtoties, attīrīties, attīstīties.

Latvijas būvniecības nozare ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem un viņu profesionālo kompetenci, jo tikai sertificēti būvspeciālisti ir tie, kuri var nodrošināt drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek vērsta uz būvspeciālista profesionālās darbības izvērtēšanu, kas ietver ne tikai formālu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, bet arī veikto darbu atbilstības novērtēšanu pēc būtības. Šobrīd Latvijā šo funkciju nodrošina 10 sertificēšanas institūcijas, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojs, kas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē.

Pēc tam, kad valdības īstenotās nodokļu reformas un citu ekonomisko aktivitāšu rezultātā ir notikušas izmaiņas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) finansēšanas modelī, ceļu un tiltu būves uzņēmumi ir saņēmuši jaunos elektroenerģijas rēķinus, kas ir vidēji par 40-100 procentiem lielāki nekā iepriekš.

Biedrība «Latvijas Ceļu būvētājs» (LCB) ir pārsteigta par atbildīgās Ekonomikas ministrijas nekompetenci un vienaldzību elektroenerģijas cenu izmaiņu kontekstā, aizmirstot par veselu nozaru darbu sezonalitāti, par apzinātu to konkurētspējas pazemināšanu, par prioritāšu radīšanu citu valstu uzņēmējiem Latvijas tirgū.

Tāpēc LCB ir nosūtījis Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar aicinājumu noskaidrot un sodīt vainīgos, un, galvenais, operatīvi veikt izmaiņas OIK finansēšanas modelī, lai nepieļautu ceļu būves, lauksaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru iznīcināšanu.

Vēstulē Ministru prezidents tiek informēts - lai gan pašlaik atbilstoši ražošanas sezonālajam raksturam uzņēmumos strādā tikai palīgnozaru struktūrvienības, nav prognozējams, kāds rēķinu kāpums būs tad, kad tiks iedarbinātas asfaltbetona rūpnīcas un citas iekārtas.

Šogad sagaidāma virzība sarunās par PVN likmes samazināšanu pārtikai, sola aizejošās valdības zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

J. Dūklavs, kuru Zaļo un zemnieku savienība nosaukusi par vienu no saviem cilvēkiem, ko vēlētos redzēt premjera amatā, sarunā ar DB neslēpj, ka ir nelabojams optimists par lauksaimniecības nozares turpmākajām izredzēm. Krievijas tirgus zaudējumu viņš uzlūko nevis kā satricinājumu, bet «tirgus apstākļus, kuros tāpat ir jāstrādā, jāražo, jābaro lopi un jāslauc piens». Arī lielo piena pārstrādes uzņēmumu saplūšanā riskus ministrs nesaskata. Tiesa, rozā brilles J. Dūklavs gan neliek uz acīm, runājot par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma iespējamo ietekmi uz nozari.

Kādas būs šī gada lielākā nozares darījuma sekas, koncernam Food Union iegādājoties Rīgas piensaimnieku?

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Izstāžu zālē Arsenāls līdz pat janvāra beigām būs skatāma izstāde no Gunta Belēviča kolekcijas Blīvā telpa. Interesanti, ka izstādi veido ne tikai mākslas darbi klasiskā izpratnē, bet laikmeta politiku un vēsturi raksturojošie darbi, piemēram, reklāmista Ērika Stendzenieka vadītās aģentūras Mooz! darbi, kas pilsētniekus tradicionāli uzrunāja ielās pirms vēlēšanām.

Ierodoties izstāžu zālē, pirmā, kas uzrunā apmeklētāju ir bijusī Kultūras ministre Helēna Demakova no kādreiz skandalozās kampaņas Pa Saulei. Nodibinājums rīkoja tā dēvēto pozitīvisma kampaņu, kurā slavināja LPP/LC politiķus. Šie un citi atpazīstami plakāti kalpo kā atgādinājums par Latvijai vēsturiski būtisko pārmaiņu laiku politikā un ekonomikā.

Visi izstādes dalībnieki ir laikabiedri. Viņu darbi rada situāciju, kurā mākslas formālā un saturiskā daudzveidība rosina domāt par laikmeta politisko kontekstu, privātām brīvības ilgām un komerciālajām iespējām, iezīmējot Latvijai vēsturiski būtisko 1980.–1990. gadu pārmaiņu laiku. Izstādē kopumā apskatāmi 76 autoru darbi, kas tapuši laikā no 1960. gadu sākuma līdz 2011. gadam, norāda izstādes kuratore Agnese Vanaga.

Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Ķengaraga iecirkņa kriminālpolicisti sadarbībā ar Speciālo uzdevumu bataljona darbiniekiem pirmdien veica kratīšanu piecos objektos, kur atsavināja nelikumīgos šaujamieročus, informē VP.

Aizturēts arī ieroču glabātājs, pret kuru šobrīd uzsākts kriminālprocess par šaujamieroču, šaujamieroču būtisko sastāvdaļu un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu.

Kratīšanas veiktas vairākās vietās – dzīvokļos, vasarnīcā un ofisā, kas pieder vai ir ieroču glabātāja lietošanā. Likumsargi atrada un atsavināja 25 senlaicīgus šaujamieročus, tostarp šautenes, ložmetējus un pistoles; 13 rokasgranātas; 11 artilērijas dažāda kalibra lādiņus; 22 šaujamieroču būtiskās sastāvdaļas un 1833 dažādu kalibru munīcijas.

Policisti aizturēja arī ieroču glabātāju – 1963. gadā dzimušu vīrieti, kurš iepriekš policijas redzeslokā nav nonācis. Policijas rīcībā esošā liecina, ka senlaicīgos šaujamieročus viņš kolekcionējis bez nolūka realizēt. Ieročus viņš ieguvis, gan pats veicot izrakumus, gan no citām personām.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

PVN priekšnodokļa un UIN avansa maksājumu atcelšana varētu būt izdevīga uzņēmējiem, taču šāds solis var radīt naudas plūsmas problēmas Valsts kasē. Prezidenta prasību izpilde nozīmētu būtisku nodokļu sistēmas reformu.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš uzsver, ka šāda reforma realitātē varētu izrādīties uzņēmējiem daudz nelabvēlīgāka, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā — tās rezultātā būtiski mainītos naudas plūsma ne tikai Valsts kasē, bet arī uzņēmumos. «Turklāt visi radikālie priekšlikumi par izmaiņām nodokļos ir jāvērtē arī caur mūsu starptautisko saistību prizmu,» viņš teica.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Samsung jaunākā viedā aproce vilina ar iespēju ienirt pussimts metru dziļumā un noglabāt mūziku iebūvētajā atmiņā

Viedās aproces kopš pirmsākumiem bijis visnotaļ savdabīgs produkts valkājamo tehnoloģiju tirgū. Lielākoties to funkcionalitāte aprobežojas ar fizisko aktivitāšu mērīšanu, un tām ir pagrūti spēkoties ar viedajiem pulksteņiem. Iespējams, tādēļ vairāki spēlētāji pamājuši ardievas aproču ražošanai. Samsung gan vēl turas un, rudenī piesakot savu jauno aproci Gear Fit2 Pro, centies paplašināt tās pielietojumu. Ar to var nirt dziļāk ūdenī, iebūvētajā atmiņā noglabāt mūziku un klausīties bez telefona iesaistīšanas. Vai ar to pietiek?

Dizains

Tos, kuri turējuši rokās pērnā gada Gear Fit2, jaunais modelis nepārsteigs, jo tas izskatās identiski. Plānā, ar ieliektu SuperAmoled ekrānu apveltītā 34 gramus smagā aproce cieši piekļaujas pie plaukstas locītavas un ikdienā netraucē. Ekrāns nemanāmi saplūst ar gumijoto siksniņu, kam personību piešķir rombu formas reljefs. To var nomainīt pāris sekunžu laikā, nospiežot korpusa apakšā esošās fiksācijas «austiņas». DB rīcībā pabijusī sarkanmelnā versija izskatās gana glīta, lai to nebūtu neērti nēsāt kopā ar ikdienas uzvalku. Pie svinīgāka apģērba gan tā neiederēsies.

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.