Lai turpmāk izvairītos no tā, ka politisku ķīviņu rezultātā tiek traucēta iecerētā koncertzāļu celtniecība ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā, ministrija sagatavos īpašu Koncertzāļu būvniecības likumu, kas skaidri noteiks ar koncertzāļu celtniecību saistītos jautājumus, Db.lv informēja KM Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule.

Kā zināms, Kultūras ministrija, ir iecerējusi īstenot jaunu koncertzāļu celtniecību ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, kā arī esošās koncertdzīves infrastruktūras renovēšanu citviet Latvijā. Šo programmu paredzēts īstenot ar valsts, Eiropas Savienības un pašvaldību līdzekļiem. Koncertzāļu būvniecības programmu nostiprinot Saeimas pieņemtā likumā, tās īstenošana tiktu padarīta neatgriezeniskāka un mazāk pakļauta jebkādiem politiskiem riskiem.

Paredzams, ka Koncertzāļu būvniecības likuma izstrāde Kultūras ministrijā notiks divu līdz četru nedēļu laikā, pēc tam tas tiks virzīts izskatīšanai valdībā un Saeimā.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Kultūras ministrija plāno reģionos būvēt četras koncertzāles, kopumā tām tērējot 17.5 miljonus latu.

Kultūras ministrija (KM) līdz 30. aprīlim gaida četru pašvaldību pieteikumus par koncertzāļu būvniecību novados. Gandrīz 15 miljonus latu to būvniecībai varētu saņemt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), bet Finanšu ministrija koncertzāļu būvniecībai šogad līdzekļus nav atvēlējusi, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) uzskata, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos ir būtiski jāizvērtē katra projekta lietderība un par to pat vajadzētu diskutēt valdībā.

Pērn 2. septembrī tā laika valdība uzklausīja kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) stāstījumu, ka par Eiropas un, protams, arī valsts naudu reģionos varētu būvēt koncertzāles, kas kalpotu dažādiem mērķiem. Visos oficiālajos dokumentos figurē cits vārdu savienojums – reģionālie daudzfunkcionālie centri, taču ar to projektu vadītāji Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā un Ventspilī domā vienu – jaunas koncertzāles. Lai tādas izbūvētu, jātop objektam ar zāli, kurā ir vismaz 800 sēdvietu, skatuvei, kur varētu uzstāties gan orķestri, gan baleta un teātra trupas, gan deju kopas un kori un kuras ir piemērotas plaša mēroga konferenču un sabiedrisku pasākumu norisei. Lielāko līdzekļu daļu paredzēts saņemt no ERAF. Kopējais pieejamais publiskais finansējums ir ne mazāks kā 17. 5 miljoni latu, no kuriem ERAF finansējums ir 14.9 miljoni latu un nacionālais publiskais – ne mazāk kā 2. 6 miljoni, ko nodrošina finansējuma saņēmējs, teikts H. Demakovas parakstītajā ziņojumā.

Iedzīvotāju par sapņu dāvanu Ziemassvētkos nosaukuši auto, liecina ELKOR veiktā aptauja. Labprāt aptaujātie saņemtu arī televizoru un klēpjdatoru.

61 % no visiem 1000 respondentiem, kas tika aptaujāti ELKOR tīkla veikalos, atzina, ka Ziemassvētku dāvanu iegādei tērēs līdz 100 latu un vairāk, bet trešdaļa tērēs līdz 50 latiem. Vairāk par 100 latiem plāno tērēt 20 % aptaujāto. Sievietes plāno pirkt ekonomiskākas dāvanas. 23 % vīriešu dāvanām tērēs vairāk nekā 100 Ls, savukārt 33 % sieviešu tērēs līdz 50 latiem.

Dāvanas tiek iegādātas, galvenokārt, pašiem tuvākajiem ģimenes locekļiem – tēvam, mātei, vecvecākiem, kā arī brāļiem un māsām. Visvairāk dāvanas tiek pirktas bērniem vecumā līdz 18 gadiem, savukārt, pilngadīgiem bērniem — turpat par trešdaļu mazāk.

Kopējos Ziemassvētku tēriņus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 20 % samazināt plāno 40 % no visiem aptaujātajiem, bet apmēram 1/5 daļa respondentu dāvanām tērēs uz pusi mazāk.

Kultūras ministrija šonedēļ skatīs pieteiktos daudzmiljonu reģionālo koncertzāļu projektus, kamēr finanšu ministrs Einars Repše uzstāj uz šī jautājuma skatīšanu valdībā.

Pagaidām nauda Cēsu, Liepājas un Rēzeknes koncertzāļu būvniecībai, kuru kopējās būvniecības izmaksas pārsniedz 50 milj. Ls, Kultūras ministrijas budžetā nav plānota. «To iespējams iegūt, ja Kultūras ministrija prasīs ES struktūrfondu līdzekļu pārdali, taču pirms par to lemt valdībā, tiks sagaidīta nozares ministrijas atbilde,» Db norādīja Finanšu ministrija (FM) Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis. «Ņemot vērā pašreizējos ekonomikas apstākļus, ir ļoti būtiski jāizvērtē katra projekta lietderība, par to pat vajadzētu diskutēt valdībā, pirms uzsākt jebkuru vērienīgu projektu. FM aktīvi diskutē ar visām ministrijām un aicina ministrijas piešķirtā finansējuma portfeļa ietvaros īstenot tās aktivitātes, kas rada mazāku slogu uz valsts budžetu, iesaistot lielāku privāto un pašvaldību līdzfinansējumu,» norādījis finanšu ministrs Einārs Repše.

Rēzeknes, Liepājas un Cēsu pašvaldību pārstāvji tikšanās laikā kultūras ministrei Žanetei Junzemei - Grendei pieprasījuši ilgtermiņa atbalsta programmu reģionālo kultūras centru atbalstam.

«Valstij ir finansiāli jāatbalsta topošo koncertzāļu darbība nākotnē. Tie būs visa reģiona, ne tikai Liepājas, Cēsu un Rēzeknes, nozīmīgi kultūras centri. Kvalitatīvi kultūras procesi un profesionālās mākslas pieejamība ir jānodrošina ne tikai Rīgā, bet arī cilvēkiem reģionos. Ar šādu mērķi reģionālo koncertzāļu programma valstī tiek īstenota,» sarunā ar kultūras ministri uzsvēra Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde.

Sarunu mērķis ir panākt, lai valsts līmenī tiktu izstrādāta un apstiprināta skaidra ilgtermiņa programma reģionālo koncertzāļu atbalstam, nodrošinot iedzīvotājus ar kvalitatīviem kultūras pasākumiem un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, skaidro S. Golde. «Tas būtu taisnīgi, jo Rīgā gandrīz visas profesionālās mākslas institūcijas tiek finansētas no valsts budžeta – Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, muzeji, savukārt reģionu pašvaldībām pašām jāatrod līdzekļi kultūras iestāžu uzturēšanai un attīstībai,» tā Silva Golde.

Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta, Dienas Biznesam pirms Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanas skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Četrās Latvijas pilsētās akustiskās koncertzāles uzceltas, un šodien, 26. jūlijā, turpinās koncertzāles Latvija oficiālā atklāšana

Ar Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanu, visticamāk, noslēgsies reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra, piekrīt A. Ābele. Jaunu akustisko koncertzāļu būvniecībai ekonomiska pamata Latvijā nav, jo to būvniecība ir dārga, arī apsaimniekošanas izmaksas ir iespaidīgas, bet demogrāfiskā situācija rāda, ka ar četrām reģionālajām koncertzālēm pieprasījums tiks apmierināts. Taču A. Ābele pieļauj, ka četras esošās reģionu koncertzāles var kalpot par piemēru un iedvesmot citas pašvaldības veidot mazāka izmēra kultūras centrus.

Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Grūtā sadarbība

Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Notikušas sarunas ar ASV miljardieri Donaldu Trampu, kurš izrādījis interesi par iespēju investēt jaunu viesnīcu un koncertzāļu projektos Jūrmalā un Rīgā, kā arī attīstīt šovbiznesu Latvijā, šodien preses konferencē sacīja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Tramps sacīja - ja Latvijā būs atbilstoša infrastruktūra, tad iespējams runāt arī par dažādu ASV šovbiznesa projektu realizāciju,» apgalvoja Šlesers.

Šlesera teikto preses konferencē apstiprināja arī konkursa Jaunais vilnis organizators, komponists Igors Krutojs. «Tikāmies ar Trampu, un viņu ieinteresēja Jaunais vilnis, kas postpadomju telpā spēj sapulcināt tik milzīgu televīzijas auditoriju. Patlaban Jaunais vilnis galvenokārt ir orientēts uz Krievijas auditoriju, taču, piesaistot tik nopietnu investoru kā Tramps, varētu domāt par konkursa orientēšanu uz Rietumeiropas auditoriju,» uzsvēra Krutojs.

Postījumu, kurus Brasas cietumā šajā vasarā radīja ugunsgrēks, novēršanai valdība atvēlējusi 71 200 latu.

Šodien Ministru kabinets pieņēma lēmumu no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirt Ieslodzījuma vietu pārvaldei Ls 71 200, lai novērstu Brasas cietumā notikušā ugunsgrēka radītos zaudējumus.

Kā ziņots 2008. gada 7. jūnijā Brasas cietumā izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā tika nopostīta ēka, kurā atradās cietuma Medicīnas daļa, mācību telpas, veļas mazgātava un cietuma veikals. Tāpat ugunsgrēkā cieta cietuma 4. korpusā esošā sakaru un apsardzes sistēma, elektrības, apkures, ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, teikts paskaidrojuma rakstā. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ziņojumu par ugunsgrēku Brasas cietumā, sadedzis arī ēkas jumts 1450 kvadrātmetru platībā.

AS Latvenergo ir noslēdzis 1.6 milj. Ls vērtu līgumu ar Oracle East Central Europe Limited filiāli Latvijā par Oracle programmatūras atbalsta pakalpojumu iegādi, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā publicētā informācija.

AS Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis Db norādīja, ka līgums ar Oracle East Central Europe Limited filiāli Latvijā par Oracle programmatūras atbalsta pakalpojumu iegādi ir noslēgts uz 3 gadiem.

«Šis iepirkums mums nepieciešams, lai varētu nodrošināt uzņēmumā ieviesto korporatīvo IT risinājumu, kas izmanto Oracle produktus, ekspluatācijai nepieciešamo labojumu piegādi, jaunu versiju bezmaksas pieejamību, kā arī iespēju problēmu risināšanas gadījumā saņemt Oracle tehnisko speciālistu atbalstu,» skaidroja A.Siksnis.

Šķiet, ka šobrīd īsti vairs nevienu nevar pārsteigt ar finanšu krīzes seku apkarošanas jaunumiem.

Vēl vairāk - tiek izteiktas prognozes, ka patiesībā neko nevar prognozēt par to, kas notiks pēc mēneša vai vēl pēc pusgada.

Var prognozēt vēlēšanas kādā valstī, bet par ļoti riskantām tiek uzskatītas 2009. gada prognozes, it īpaši par to, kas un kā notiks Eiropā un ASV. Nav prognozējams, kā procesi attīstīsies pasaules tirgū. Šobrīd pat grūti atbildēt, kas notiks ar Latvijai būtiskajām energoresursu un izejvielu, kā arī dažādu produktu un pakalpojumu cenām. Latvija ir neliela valsts un ir pakļauta notikumiem globālajā tirgū, turklāt tos īsti pat nevaram ietekmēt, un, kā rāda jaunākā vēsture, tad pat lielajiem koncerniem no finanšu krīzes palīdz izkļūt valdības un centrālās bankas. Vērtspapīru biržu indeksi rāda melnākās lappuses. Nav arī stabilitātes citās jomās. Šķiet, cilvēkiem, kuriem ir nauda, paveras iespēja par salīdzinoši zemāku cenu iegādāties kādas kompānijas akcijas. Tiesa, tā ir loterija, kur var gan vinnēt, gan arī pamatīgi iegrābties.

Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens finansējumu kopumā 71 552 eiro apmērā saņems sešas biznesa idejas, teikts paziņojumā presei .

Šī gada laureātu vidū pārstāvētas zināšanu ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas informācijas tehnoloģiju, tajā skaitā elektrotehnikas ražošanas, un pārtikas ražošanas nozares.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi: DIMD – audio skaņas lampu pastiprinātājs (prototipu izveide, preču zīmes reģistrācija, grāmatvedības izmaksas, telpu īre, mājas lapas izveide, mārketinga materiālu izveide, tirgus pētījums, darbarīki); FCI DOGS – tīršķirnes suņu informācijas sistēma (grāmatvedības un juriskonsulta pakalpojumi, tulka pakalpojumi, mājas lapas un sistēmas izstrāde, telpu īres un labiekārtošanas izdevumi); SIARīgas Darbnīca – akustisko paneļu ražošana (ražošanas iekārtas, grāmatvedības pakalpojumi, mājas lapas izveide, darbinieku apmācība, preču zīmes reģistrācija, telpu īre); SIA 4 B.E.E. – ventilācijas ieregulēšanas sistēmas W:air izveide (preču zīmes reģistrācija Latvijā un ārvalstīs, zīmola identitātes izstrāde, prototipa izveide, juridiskās konsultācijas, mājas lapas izveide, telpu īre); SIA Latwing – Musli uzkodu InGo ražošanas efektivitātes paaugstināšana un atpazīstamības veicināšana – (specifiskas ražošanas iekārtas, grāmatvedības pakalpojumi, dizaina izstrāde, mājas lapas izveide, preču zīmes reģistrācija, mārketinga materiālu izveide); SIA OSC Technologies – saules enerģijas mobilo ierīču lādētājs (specifiskas iekārtas iegāde, mājas lapas izstrāde, preču zīmes reģistrācija, produkta testēšanas un sertifikācijas izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, mārketinga materiālu izveide).

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Gaidāmais seriāls "The Lord of the Rings" ("Gredzenu pavēlnieks") kļūs par dārgāko vēsturē, kura pirmā sezona vien izmaksās 465 miljonus dolāru (388 miljonus eiro), vēsta izdevums "The Hollywood Reporter".

Tas krietni pārsniedz iepriekšējās aplēses, ka "Amazon Studios" vairākām seriāla sezonām tērēs aptuveni 500 miljonus dolāru, kas arī būtu rekords.

"Es jums varu pateikt, ka "Amazon" pirmajai sezonai vien tērēs aptuveni 650 miljonus [Jaunzēlandes] dolāru," pavēstīja Jaunzēlandes ekonomiskās attīstības un tūrisma ministrs Stjuarts Nešs. "Tas ir fantastiski, (..) tas būs jebkad lielākais tapušais televīzijas seriāls."

Kā liecina Jaunzēlandes valdības publiskotie dokumenti, "Amazon Studios" plāno potenciāli piecas seriāla sezonas filmēt Jaunzēlandē.

Salīdzinājumam, studijas HBO seriāla "Game of Thrones" ("Troņu spēles") viena sezona izmaksāja apmēram 100 miljonus dolāru.

Šodien paziņoti deviņi Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens 2015.gada otrā konkursa uzvarētāji, kuriem piešķirts finansējums kopumā 98 267,70 eiro apmērā biznesa ideju īstenošanai un attīstībai. Šā gada laureātu vidū pārstāvētas zināšanu ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas informācijas tehnoloģiju, elektroierīču, apģērbu ražošanas un tūrisma nozares jomā.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi:

SIA EDURIO – Tīmekļa platforma atgriezeniskās saites vadībai skolās (Ilustrāciju izstrāde, video materiālu un animāciju izveide, konsultāciju izdevumi, telpu īre);

SIA Learn IT – Programmēšanas apmācību organizēšana sākumskolēniem (Specifiskas tehnikas iegāde, grāmatvedības pakalpojumi, mājas lapas izveide, telpu īre);

Track.it – kinētisko datu savācējsistēma (Mājas lapas un klientu portāla izveide, mobilās aplikācijas izveide, mārketinga izdevumi, juridiskie pakalpojumi);

SIA Airmed – Baktericīdās ierīces (Produktu sertifikācija, specifisku iekārtu un instrumentu iegāde, mājas lapas un interneta veikala izveide, tulkošanas pakalpojumi, telpu labiekārtošana un īres izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskās konsultācijas, mārketinga materiālu izveide);

Turpmākajos septiņos gados Latvija savas un Eiropas Savienības robežas nostiprināšanai tērēs aptuveni 16 miljonus eiro ES naudas. Iespējams, mūsu jūrnieki sāks patrulēt arī Vidusjūrā.

Šādu summu Latvijai ES robežas stiprināšanai ārējo robežu fonda ietvaros atvēlējusi Eiropas Komisija.

Šo naudu Latvija tērēs, lai izstrādātu ar ES kopēju integrētu robežu pārvaldības sistēmu, izstrādātu valsts līmeņa elementus Eiropas Robežu uzraudzības sistēmai un, iespējams, arī plānu pastāvīgajam Eiropas patruļu tīklam pie ES dalībvalstu dienvidu jūras robežām.

Ārējo robežu fonds ir viens no četriem Vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība finanšu instrumentiem, kas veicina taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm saistībā ar ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešanu un kopējās patvēruma un imigrācijas politikas īstenošanu. Pārēji trīs fondi ir Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, Eiropas Atgriešanās fonds un Eiropas Bēgļu fonds.

Liepājas domes Finanšu komiteja atbalstījusi līguma slēgšanu ar ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par Eiropas Savienības finansējuma pieņemšanu projektam Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais Dzintars izveide.

Līgums nozīmē, ka Liepāja apņemas līdz 2015.gada beigām uzbūvēt daudzfunkcionālo kultūras centru jeb reģionālo koncertzāli, un šim nolūkam tā saņems sešus miljonus latu no iepriekš rezervētajiem Eiropas Savienības fonu līdzekļiem. Pret lēmumu iebilda Liepājas domes deputāts Sergejs Dikterjovs (SC), norādot, ka neskaidrības līdz šim ap finanšu izlietojumu saistībā ar koncertzāli, kā arī problēmas ar tehnisko projektu, liedzot viņam balsot par šādu lēmumu, kas prasīšot vēl sešus miljonus no pilsētas budžeta. Lai gan Liepājas mērs Uldis Sesks norādīja, ka balsojums ir par to, vai pieņemt ES finansējumu, savukārt mēra vietnieks Gunārs Ansiņš piebilda, ka līgums neuzliek saistības, kamēr nauda nav sākta tērēt, tātad ir atkāpšanās ceļš, Saskaņas centra deputāts palika pie sava, ka koncertzāles projektu neatbalsta.

Liepājas domes Nekustamo īpašumu pārvalde 2009. gadā plāno tērēt 3420 latus (bez PVN) kancelejas preču iegādei.

Par šādu summu iepirkuma procedūras rezultātā tiesības piegādāt kancelejas preces ieguvusi SIA Elektronikas tirdzniecības un apkopes centrs.

Vēl 1000 latu dome tērēs poligrāfijas pakalpojumiem, kurus nodrošinās SIA LGV. Vairāk nekā 5 200 latu pašvaldība tērēs Lieldienu paciņām Sociālā dienesta vajadzībām, ko piegādās SIA Pīlādži - 6. Par vairāk nekā 2 000 latiem dome iepirks elektriskos instrumentus, meža un dārza tehniku, ko piegādās SIA Celtniecības materiālu centrs un IK TF Venda. 3 160 latu tiks tērēti Liepājas muzeja 26 darbinieku veselības apdrošināšanas polisēm, kas iegādātas AAS BTA. Par gandrīz 9 000 latiem SIA Sedumi piegādās Liepājas pilsētai stabos stiprināmos puķu traukus. Par 2185 latiem pētījumu "ar kvalitatīvām metodēm" veiks nodibinājums Baltic Institute of Social Sciences.

Alūksni šogad ietērps krāšņā Ziemassvētku rotā, jo šim mērķim novada dome oktobra sēdē no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izdalījusi prāvu finansējumu – 15 000 eiro, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas.

Kopā Alūksnes rotājumu iegādei šogad tērēs 23 000 eiro, jo, kā atzina novada domes Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte, 8000 eiro gada garumā ir ietaupīti no svētku noformējumam paredzētā finansējuma.

Jautājumu par papildu finansējumu skatīja oktobra domes sēdē, iepriekš komitejās par to nediskutējot, tādēļ deputātiem bija jautājums, kādēļ tas jāskata steidzami. Vides dizaina padome ir izskatījusi Alūksnes Kultūras centra mākslinieka Gintara Čerbikova, kurš ir atbildīgs arī par Alūksnes pilsētas noformējumu, koncepciju šāgada Ziemassvētku noformējumam un akceptējusi to. «Diemžēl šo koncepciju pilnībā nevar īstenot ar to finansējumu, kas šobrīd ietaupīts, bet Vides dizaina padomei ļoti patika koncepcija, tādēļ padomes lēmums bija virzīt jautājumu skatīt novada domei un lūgt papildus 15 000 eiro,» sacīja S.Eglīte.

Pēdējā laikā izskatās, ka notikumi Latvijā sāk atgādināt virzīšanos lejup pa spirāli. Ziņas par kārtējo IKP prognozi, šoreiz no EK, par -7% IKP 2009. gadā vairs nepārsteidz. Tagad jau ir iespējams, ka drīz dzirdēsim -10% vai pat vairāk. Ja tiešām realizēsies -7% scenārijs, tad valdībai vajadzēs jau ļoti drīz reaģēt ar izmaiņām savā plānā, vai nu paaugstinot nodokļus, vai nu samazinot izdevumus vēl vairāk. Ļoti iespējams, ka SVF un EK naudas tad vairs nepietiks uzņēmējdarbības stimulēšanai, jo budžeta caurumi prasīs visu summu.

Vai tāda spirāle ir neizbēgama? Ārzemju ekonomisti diezgan aktīvi diskutē par Latvijas situāciju, kuru uzskata par eksperimentu. Līdz šīm nav vēl bijusi pieredze par to, kā izvest valsti no līdzīgās recesijas nedevalvējot valūtu. Mūsu risinājums ir algu un izmaksu samazināšana, kas galu galā nozīmē deflāciju. Bet tā ir kontrolējama un lēna deflācija, salīdzinot ar ātru un stihisko devalvāciju.

Galvenais arguments pret devalvāciju bija tas, ka lielākā kredītu daļa tika izsniegta eiro un ar lata devalvāciju ģimenes un biznesi nespēs tikt galā ar savām kredītsaistībām. Protams, samazinot algas un palielinoties bezdarbnieku skaitam, arī bez devalvācijas notiks tas pats un kredītudefolti pieaugs tik pat ātri. Bet algas tiks samazinātas ne tikai 18% mājsaimniecībām, kas paņēma kredītus, bet daudz lielākai iedzīvotāju daļai. Ar mazāku algu cilvēki tērēs mazāk un valsts ieņēmumi samazināsies (PVN, IIN) bet izmaksas palielināsies (bezdarbnieku pabalstiem un banku glābšanai). Rezultāta bankas izsniegs mazāk kredītus, mājsaimniecības tērēs mazāk, firmas ieguldīs mazāk (jo pieprasījums samazināsies) un valdība būs atkal spiesta samazināt izdevumus un algas, kas turpinās virzīšanos lejup pa spirāli. Diemžēl tāda situācija var palikt par sistemātisku un ļoti grūti apstādināmu.

Elektriskais VW Golf lupatu lēveros sagrauj mītu, ka videi draudzīgajiem auto obligāti ir jāizskatās neglītiem.

Lai padižotos ar savu modeļu elektrificēšanas panākumiem, Volkswagen Berlīnes vecajā Tempelhofas lidostā sarīkoja iespaidīgu ballīti, uzaicinot ne tikai žurnālistus no visas pasaules un vietējās slavenības, bet arī vienkāršos ļaudis, kuriem bija unikāla iespēja uzzināt par elektroautomobiļiem kaut ko vairāk un pašiem arī ar tiem izbraukt. Starmešu gaismā šoreiz bija divi svaigākie eksemplāri, proti, 100% elektriskais VW e-Golf! un ņiprais hibrīds Golf GTE. Neapšaubāmi, galvenā uzmanība no žurnālistu un apmeklētāju puses tika piekalta elektriskajam Golf. Daudzus urdīja jautājums, kā VW inženieriem būs izdevies pašūt zem parastā VW Golf čaulas visas elektroautomobilim nepieciešamās uzpariktes tikpat veiksmīgi, cik tas ir izdevies japāņu autoražotājiem. Pāris stundu garie testa braucieni pa Berlīni un Tempelhofas lidostu apstiprināja dzelžainu pārliecību, ka vāciešiem tas ir izdevies ievērojami labāk, nekā iepriekš tika gaidīts.

Dubaijas vadība paziņojusi, ka tā ir nolēmusi būvēt jaunu megaprojektu - 75 km garu kanālu, ziņo NEWSru.

Kanāls atradīsies Dubaijas dienvidu daļā, un tas atdalīs to no pārējās zemes, pārvēršot pilsētu Džebel Ali par milzīgu salu.. Kanāla nosaukums būs Arābu kanāls, un tā izmaksas tiek lēstas 11 miljardu USD apjomā. To plānots pabeigt 2010. gadā. Kā norādījusi Dubaijas kompānija Limitless, tad kanāla platums būs 150 metri, bet dziļums - 6 metri.

Ir jau pierasts dzirdēt, ka Arābu celtnes pārspēj pasaules rekordus, tad lūk šis kanāls līdz ko tiks pabeigts pārspēs uzreiz vairākus rekordus.

Arābu kanāls kļūs par sarežģītāko un lielāko projektu pasaulē. Tas būs arī visdārgākais, jo tam plāno tērēt 11 + 50 miljardus USD.

11 miljardus USD tērēs kanāla būvniecībai, bet 50 miljardus USD tērēs jaunās pilsētas izveidei, kura aizņems 20 000 hektārus zemes.