Citas ziņas

Konferencē diskutēs par zivsaimniecības attīstības iespējām

Sandra Dieziņa, Db, 03.12.2008

Jaunākais izdevums

10. decembrī pulksten 10.00 Zemkopības ministrija (ZM) rīko konferenci: Attīstības iespējas Latvijas zivsaimniecības nozarei Eiropas Zivsaimniecības fonda 2007-2013. gadam ietvaros.

Konferenci atklās, un savu rezumējumu par Zivsaimniecības rīcības programmas ieviešanas uzsākšanu sniegs ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks Normunds Riekstiņš izklāstīs zivsaimniecības nozares attīstības tendences. Savu skatījumu uz nozares attīstības iespējām aicināti izteikt arī zvejniecības, akvakultūras un zivju apstrādes nozares asociāciju pārstāvji. Par Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta iespējām nozares konkurētspējas sekmēšanai un vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai ieskatu sniegs ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja Ilze Muriņa un ZM Eiropas Savienības un valsts atbalsta departamenta Zivsaimniecības atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Edīte Kubliņa. Lielākais laiks atvēlēts diskusijām un viedokļu apmaiņai par minētajiem jautājumiem. Uz konferences dalībnieku jautājumiem atbildēs ZM un Lauku atbalsta dienesta speciālisti.

Konferences noslēgumā tiks apkopoti secinājumi par tajā dzirdētajiem viedokļiem un ierosinājumi turpmākajai rīcībai diskusijās identificēto problēmu risinājumiem.

Apmeklēt ZM konferenci aicināti visi interesenti – zivsaimniecības nozares pārstāvji, pašvaldību pārstāvji, plānošanas reģionu pārstāvji u.c.! Dalība konferencē ir bezmaksas. Konference notiks Zemkopības ministrijā, Republikas laukumā 2, 2. stāva zālē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības efektivitāte nav pilnībā izvērtējama, jo fonda finansējuma sadale pa prioritārajiem virzieniem nav pamatota ar dokumentētu ekonomisko pamatojumu un situācijas izvērtējumu, kā arī ne visi rezultatīvie rādītāji raksturo noteikto mērķu sasniegšanu. Lauku atbalsta dienests (LAD) nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apjomu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Lai atbalstītu zivsaimniecības nozari un īstenotu vienotu Eiropas Savienības kopējo zivsaimniecības politiku, ir izveidots Eiropas Zivsaimniecības fonds, kura ietvaros Latvijai ir pieejams fonda finansējums 117 148 585 latu apmērā, informē VK.

LAD nav pietiekami kontrolējis fonda līdzekļu apguvi, jo atsevišķos pasākumos līgumi vairāk nekā 9,5 miljonu latu apmērā tika pārtraukti, nepietiekami izvērtējot projektu ekonomisko dzīvotspēju, tādējādi rezervējot finansējumu un radot to nepieejamu citiem projektiem. Savukārt projektu termiņu pagarināšana ir kļuvusi par ierastu praksi, un termiņu pagarināšanas pamatotība netiek pietiekami izvērtēta. Veicot projektu pārbaudes uz vietas, LAD netiek piemērota vienota pieeja rezultātu dokumentēšanā, un pārbaužu rezultāti dažkārt ir atkarīgi no konkrētā LAD darbinieka izpratnes par pārbaudāmo jautājumu, teikts VK paziņojumā par veikto revīziju par Eiropas Zivsaimniecības līdzekļu apguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zivsaimniecības politiku izstrādās Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības politikas departaments

, 08.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1.janvāra Zemkopības ministrijā (ZM) darbu uzsācis Zivsaimniecības politikas departaments, kas izveidots, reorganizējot Valsts zivsaimniecības pārvaldi (VZP) un tās funkcijas sadalot starp ZM un Latvijas Zivju resursu aģentūru, informē ZM.

Departaments tika izveidots saskaņā ar pērnā gada nogalē apstiprinātajiem grozījumiem Zvejniecības likumā un tiem atbilstošo valdības rīkojumu, kurā paredzēja līdz 2009.gada 1.janvārim reorganizēt Valsts zivsaimniecības pārvaldi, sadalot tās funkcijas, tiesības un saistības starp Zemkopības ministriju un valsts aģentūru Latvijas Zivju resursu aģentūra. Grozījumi Zvejniecības likumā stājās spēkā 2009.gada 1.janvārī un līdz ar to turpmāk zivsaimniecības politikas izstrādes un plānošanas funkcijas veiks ZM, bet zivsaimniecības politikas ieviešanas un īstenošanas funkcijas - Latvijas Zivju resursu aģentūra.

Zemkopības ministrijas jaunais departaments izstrādās zivsaimniecības nozares politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus, kas saistīti ar zvejniecību, akvakultūru, zivju apstrādi, kā arī zivju produktu tirdzniecību un zivju resursu pārvaldīšanas jautājumiem. Tāpat departaments pārraudzīs zivju resursu ilgtspējīgas izmantošanas un Eiropas Savienības (ES) kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas jomu, sagatavos Latvijas pozīcijas un pārstāvēs Latvijas intereses ES institūcijās zivsaimniecības jautājumos. Ministrijas jaunā struktūrvienība arī koordinēs Latvijas zivsaimniecības integrētās kontroles un informācijas sistēmas darbību un pārraudzīs Latvijas zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību ES noteiktajiem robežlīmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pārvērtē iespējas un lauž Eiropas fondu līgumus

Sandra Dieziņa, Db, 14.10.2008

Latvijas zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits: "Zivsaimniecības nozarē šobrīd struktūrfondi ir izmantoti 100% apmērā, tāpēc nevaru sūdzēties. Un jau ir iesniegti pirmie jaunie projekti Eiropas Zivsaimniecības fondam. Man pašam tas ir brīnums, bet pieprasījums ir liels — kopumā tiek prasīta summa, kas ir pat divas reizes lielāka nekā pieejamie līdzekļi. Ja arī ir daži atsevišķi gadījumi, kad uzņēmēji atsakās no fondu līdzfinansējuma, tad uz kopējā fona tas nekādu ietekmi neatstāj, nauda tiek piešķirta citam. Tā ka attiecībā uz struktūrfondiem mūsu nozarē viss ir kārtībā un arī nākotnē izskatās viss būs labi."

Foto Vitālijs Stīpnieks, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.

Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.

Izlemj nerealizēt

LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES naudu varēs izmantot arī zvejas kuģu dzinēju nomaiņai un zivju pārstrādē

Sandra Dieziņa, 24.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2013. gada būs iespēja atbalstīt zvejas produktu apstrādes uzņēmumu investīcijas ražošanā un zvejas kuģu dzinēju nomaiņu, ko sākotnēji Eiropas Komisija savā priekšlikumā nebija paredzējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivsaimniecības attīstībai būs pieejami 183 miljoni eiro

Dienas Bizness, 18.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komisija (EK) Latvijai apstiprinājusi Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam. Latvija ir viena no pirmajām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras Rīcības programma Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta piesaistei ir apstiprināta EK, informē Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Mūsu izstrādātā Rīcības programma zivsaimniecības attīstībai no 2014. līdz 2020.gadam paredz, ka Latvijas zivsaimniecības nozarei būs pieejami 139,8 miljoni eiro Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējuma, kas kopā ar Latvijas valsts līdzfinansējumu ir 183,6 miljoni eiro,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Rīcības programmā Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam 2014.-2020. gadam nozīmīgākās investīcijas paredzēts novirzīt zivsaimniecības nozares attīstībai, lai paplašinātu zivju produkcijas eksporta tirgus, palielinātu akvakultūras produkcijas ražošanas apjomus, dabiski pieejamo zivju resursu samazināšanās rezultātā nodrošinātu zvejniecības konkurētspēju, kā arī attīstītu zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas. Tāpat plānota sadarbības aktivizēšana starp pētniecības institūcijām un uzņēmējiem, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas un produktus, un kopumā procesus balstītu zinātnes atziņās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zivsaimniecības nozarē pēdējos četros gados ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro

Db.lv, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivsaimniecības nozares konkurētspējas kāpināšanai un ūdens dzīvo resursu ilgtspējai pēdējos četros gados Latvijā ieguldīti vairāk nekā 70 miljoni eiro, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Vienlaikus Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai zivsaimniecības nozares sektoros izmaksāti kopumā 2,8 miljoni eiro un sniegts atbalsts arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā negatīvo seku mazināšanai piecu miljonu eiro apmērā.

Izmantojot valsts budžeta finansējumu, Zivju fonda atbalstu un AS "Latvenergo" kompensācijas maksājumus par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, no 2019. līdz 2022.gadam Latvijas iekšējie ūdeņi papildināti ar kopumā 60,9 miljoniem zivju mazuļu, smoltu un kāpuru.

Savukārt ar Zivju fonda atbalstu 3,6 miljonu eiro apmērā īstenoti 500 projekti zivju resursu pavairošanai, izpētei, aizsardzībai un sabiedrības informēšanai par zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, bet kopš 2020.gada, kad sāka piekrastes komerczvejniekiem kompensēt roņu nodarītos zaudējumus, kompensācijās izmaksāti vairāk nekā 515 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivsaimniecības nozares uzņēmējus godinās ar Lielā loma balvu

Dienas Bizness, 02.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) aicina zivsaimniecības nozares uzņēmējus un jaunos darbiniekus pieteikties balvai Lielais loms – 2015, informē ministrijā.

«Lai īpaši izceltu zivsaimniecības nozares svarīgo lomu valsts tautsaimniecības attīstībā, vēlamies ieviest jaunu tradīciju – pasniegt gada balvas labākajiem zivsaimniecības nozarē strādājošajiem,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņš uzsver, ka ZM balva Lielais loms būs augstākā atzinība par nozīmīgiem sasniegumiem un ieguldījumu nozares labā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES komisārs sola atbalstu Latvijas zivsaimniekiem

Sandra Dieziņa, Db, 20.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē pēc zemkopības ministra Mārtiņa Rozes iniciatīvas šodien norisinājās divpusēja tikšanās ar ES zivsaimniecības un jūras lietu komisāru Džo Borgu, kurš solījis atbalstu Latvijas zivsaimniekiem.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi un iespējamie risinājumi par pagaidu pielāgojumu noteikšanu Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem ES finansējuma saņemšanā. Šobrīd Latvijai šis jautājums ir īpaši svarīgs esošajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, informē Zemkopības ministrija (ZM).

Sarunā M.Roze ES komisāru iepazīstināja ar situāciju Latvijas ekonomikā, īpaši uzsverot ekonomiskās grūtības Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos un tālab nepieciešamību noteikt pārejas pasākumus ES finansējuma saņemšanā no esošajiem 30% līdz 60% tiem uzņēmumiem, kuri pēc noteiktajiem kritērijiem tiek definēti kā lielie uzņēmumi jeb kuriem ir liels nodarbināto skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

atvijas zivsaimniecība ir kļuvusi daudz atklātāka pasaules tirdzniecībai, secina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development/OECD) ikgada analītiskais pārskats par zivsaimniecības un akvakultūras nozari, kurā Latvija iekļauta pirmo reizi.

Pētījumā OECD Zivsaimniecības pārskats: politika un statistikas kopsavilkums 2015 tiek uzsvērts, ka Latvijas zivsaimniecībā ir pieliktas vērā ņemamas pūles, lai paplašinātu tirdzniecības iespējas, raksta Undercurrent News.

Pārskatā norādīts, ka lielākā daļa - aptuveni 90% - Latvijā nozvejotā ir reņģes un brētliņas.

Nodarbinātība zivsaimniecības nozarē Latvijā raksturota kā stabila. Atzīmēts, ka lielākā daļa zvejnieku veic mazas nozvejas piekrastes ūdeņos.

Pārskats atzīmē arī Latvijas amatpersonu centienus labāk pārvaldīt krājumus un kvotas. Tas attiecināms uz Zvejniecības likumu, kas ticis grozīts, lai mainītu piekrastes zivsaimniecības pārvaldi, definējot visas piekrastes kvotas kā daļu no Latvijas kopējām kvotām. Tas ļauj neizlietotas piekrastes zvejniecības kvotas pārcelt zvejniecībai, kas notiek dziļāk Baltijas jūrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāls Digital Freedom Festival pulcēs vairāk nekā 1500 dalībnieku no visas pasaules. Šā gada jaunumi - Investoru diena, Digital Freedom Festival Campus meistarklases un 24 stundu biohacking retrīts, informē pasākuma rīkotāji.

«Digital Freedom Festival būs pirmā tehnoloģiju konference jaunajā Latvijas simtgadē. Nākotni kontrolēs tie, kas kontrolē tehnoloģijas. Tādēļ vedam uz Rīgu pasaules līmeņa zināšanas un kontaktus, lai stiprinātu savu vietu digitālajā revolūcijā. Novēlam Latvijai kļūt par reģiona līderi tehnoloģiju inovāciju jomā un pārsteigt pasauli,» saka Digital Freedom Festival līdzdibinātāja Dagnija Lejiņa.

Festivālā 30. novembrī diskusijas par digitālo nākotni notiks uz 5 skatuvēm. Uz galvenās - «Nākotnes skatuves» - apspriedīs tehnoloģiju ietekmi uz politiskajiem procesiem un veselības jomu, diskutēs par mākslīgo intelektu un aizspriedumiem, mūsdienīgu pilsētu dizaina veidošanu u.c. tēmām. Runātāju vidū būs mākslīgā intelekta pētniece un inženiere Hanana Salama (Hanan Salam) no Francijas, lielpilsētu dizainers un humānākas urbānās vides radītājs Mīkaels Kolvils-Andersens (Mikael Colville-Andersen) no Dānijas, pasaulē lielākās ģenētikas datu glabāšanas un apmaiņas platformas pārstāvis Henrī Iness (Henry Ines) no ASV un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijai izdodas būtiski uzlabot zvejas iespējas Baltijas jūrā

Žanete Hāka, 11.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Luksemburgā pēc saspringtām diskusijām un konsultācijām, kas pirmdien, 10. oktobrī, risinājās visas dienas garumā un noslēdzās pusnaktī, ir apstiprinātas nozvejas kvotas Baltijas jūrā 2017. gadam, informē Zemkopības ministrija.

Par vairākām kvotām lēmums tika pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairākos gadījumos atšķīrās no Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespēju samazinājumu.

Latvijai izdevās sekmīgi pārliecināt savus BALTFISH kolēģus un arī EK pārstāvjus, ka Rīgas jūras līča reņģes krājums ir labā stāvoklī. Tāpēc - atbilstoši Latvijas un Igaunijas zinātnieku atzinumam un Baltijas jūras zivju krājumu pārvaldības plānam - šim krājumam bija iespējams pielietot uz pusi mazāku samazinājumu.

Salīdzinot ar citiem gadiem, visplašākā diskusija starp BALTFISH un Padomi izraisījās par kvotu noteikšanu mencai Baltijas jūras austrumu un rietumu apgabalos. Daļa dalībvalstu atbalstīja EK piedāvājumu par zvejas iespēju samazināšanu 39 procentu apmērā austrumu mencai un 88 procentu apmērā rietumu mencai. Vairākas valstis, tai skaitā Latvija, kategoriski iebilda pret šo priekšlikumu un pamatoja to ar negatīvām sociālekonomiskajām sekām, kas skartu no zvejas atkarīgos piekrastes reģionus. Latvijas zinātnes pārstāvis konsultācijās ar EK papildus norādīja, ka mencu krājums austrumu apgabalā, kuram iepriekšējos gados jau bija noteikts būtisks zvejas iespēju samazinājums, sāk pakāpeniski atjaunoties un tālākos uzlabojumus ir iespējams sasniegt arī ar ne tik radikālu kvotu kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sadarbosies ar Lauku Attīstības Fondu

Elīna Pankovska, 29.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Swedbank parakstījusi līgumu ar VAS Lauku Attīstības Fonds par sadarbību Kredītu fonda līdzekļu izmantošanā, DB informēja bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Kredītu fonda mērķis ir stimulēt ES fondu līdzekļu apguvi lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

«Šī programma veicina investīciju ieplūdi tautsaimniecībā, lauksaimniecības un zivsaimniecības sektora attīstību,» norāda Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs. Savukārt Lauku Attīstības Fonda valdes priekšsēdētāja Zigrīda Elksnīte stāsta, ka līdzekļu apguve jau sākusies.

Kredītu fonda aizdevumi tiek piešķirti Lauku attīstības programmas 2007.-2013.gadam pasākumos: Lauku saimniecību modernizācija, Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai un Tūrisma aktivitāšu veicināšana. Kopējā pieejamā kredītu fonda līdzekļu summa 1.kārtai, kas atvērta līdz 31.decembrim, ir 25,83 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Paredzēts atbalsts vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai

Dienas Bizness, 10.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 10.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka atbalsta piešķiršanas kārtību sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai.

Noteikumi sagatavoti, lai noteiktu kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansēto Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam pasākumā "Atbalsts LEADER vietējai attīstībai (sabiedrības virzīta vietējā attīstība)" un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzfinansēto Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam pasākumā "Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošana". Abu atbalsta pasākumu mērķis ir atbalstīt sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanu un īstenošanu, tā nostiprinot LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju, kas uzlabo uz vietējām vajadzībām balstītus pārvaldības mehānismus vietējā līmenī un pilnveido ilgtspējīgas attīstības potenciālu lauku teritorijā un zivsaimniecībai nozīmīgā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Notiks konference par biogāzes izmantošanu sabiedriskajā transportā

Ritvars Bīders, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferencē, kurā piedalīsies Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, kā arī augsta līmeņa ārvalstu eksperti biogāzes nozarē, diskutēs par iespējām izmantot biogāzes autobusus sabiedriskajā transportā, to ietekmi uz vidi, kā arī izmaksām, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Konferences laikā ārvalstu eksperti apskatīts biogāzes ražošanas potenciālu Baltijas jūras reģionā, savukārt Igaunijas pārstāvis dalīsies pieredzē, ieviešot biogāzes autobusus Tartu pilsētā.

Latvijas pārstāvji arī sniegs ziņojumus par līdz šim paveikto, biogāzes tirgū un nākotnes perspektīvām, kā arī diskutēs par klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem un iespējām auto transportam, izmantojot alternatīvās degvielas.

Konference notiks rīt, 1. februārī, viesnīcas Tallink Hotel Riga, Elizabetes ielā 24, konferenču zālē.

Satiksmes departaments no 2009. gada līdzdarbojas starptautiskā sadarbības projektā «Baltijas biogāzes autobuss» («Baltic Biogas Bus»). Projekta mērķis ir veicināt biogāzes izmantošanu pilsētās pasažieru pārvadājumos, tādā veidā mazinot fosilo degvielu radīto emisiju negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Projektu atbalsta Eiropas Savienības Baltijas jūras reģiona programma 2007 - 2013.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd visi uzņēmēji saprot: strādāt kā līdz šim, nozīmē strauju bojāeju, un patreiz jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tamdēļ pēc uzņēmēju ieteikuma laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar Fontes š.g. 18. decembrī Rīgā, viesnīcā Reval Hotel Latvija (Elizabetes ielā 55) rīko forumu Kā strādāt pārmaiņu laikā?.

Forums tiek rīkots kā diskusija starp ekspertiem un uzņēmējiem, un galvenais mērķis ir atbildēt uz jautājumu – ko darīt Latvijas uzņēmējam, lai uzņēmums veiksmīgi darbotos arī saspringtos apstākļos? Forumu moderēs un diskusijas vadīs laikraksta Dienas bizness galvenā redaktore Dace Andersone.

Forums Kā strādāt pārmaiņu laikā? plānots četrās tematiskās diskusijās, un katrā diskusija uzstāsies attiecīgās nozares spējīgākie Latvijas eksperti.

1. diskusija: Vadība un personāla vadība.

- Darba tirgus un atalgojuma tendences.

- Kā mainīt darbu izpildes mērījumus un atalgojuma struktūru?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējums ir viens no finanšu atbalsta veidiem, kas pieejams Latvijas komersantiem, organizācijām un iestādēm. To var saņemt, lai īstenotu idejas, kas līdztekus individuālajai attīstībai var dot pienesumu arī sabiedrības labklājības uzlabošanā, reģiona konkurētspējas vairošanā un ekonomikas izaugsmē kopumā. Uzziniet, kā un kādi Eiropas projekti tiek atbalstīti 2014.–2020. gada plānošanas periodā!

Kā Eiropas nauda pie mums nonāk?

Latvijā Eiropas projekti var saņemt atbalstu no 5 Eiropas fondiem:

1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

2) Eiropas Sociālais fonds (ESF);

3) Kohēzijas fonds (KF);

4) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

5) Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

Lai sadalītu Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tiek īstenota dalītā pārvaldība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm. Ar katru dalībvalsti tiek noslēgts partnerības līgums. Latvijā par ERAF, ESF un KF vadību ir atbildīga Finanšu ministrija, bet ELFLA un EJZF administrē Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa kalendārs 25. maijam

Dienas Bizness, 25.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10.00 Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēde.

10:00 Ministru kabineta komitejas sēdē diskutēs par konceptuāliem priekšlikumiem biodegvielas izmantošanas veicināšanai, skatīs grozījumus likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, grozījumus MK noteikumos, kas regulē nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un rīkojuma projektu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju.

10:00 Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas sēde, kurā lems par nodibinājuma Lidlauks Spilve dibināšanu un nekustamā īpašuma Rīgā, Daugavgrīvas ielā bez numura, nodošanu nodibinājumam Lidlauks Spilve bezatlīdzības lietošanā. Lems arī par Rīgas pilsētas pašvaldības ieguldījuma palielināšanu privatizējamā RSK apdrošināšanas AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SEB banka izsniedz 1.6 miljonu eiro aizdevumu Skultes ostai

Māris Ķirsons, Db, 21.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB banka piešķīrusi aizdevumu 1.6 milj. eiro apmērā Skultes ostas pārvaldei, kura kredītu izmantos, lai realizētu divus projektus.

Šī gada novembra sākumā SEB banka pieņēma lēmumu finansēt Skultes ostas pārvaldes iesniegto ostas teritorijas rekonstrukcijas projektu un piešķīra divus īstermiņa aizdevumus kredītlīniju veidā 1.6 miljonu eiro apmērā, norādīts bankas informācijā. Šobrīd ir uzsākta finansējuma izsniegšana un abu projektu realizācija.

Kredīts tiks izmantots, lai realizētu divus projektus: «Zvejas kuģu piestātnes Nr.2 rekonstrukcija Skultes ostā» un «Zvejas produktu izkraušanas un uzglabāšanas infrastruktūras rekonstrukcija Skultes ostā». Par šiem projektiem Skultes ostas pārvaldei ir noslēgts līgums ar Lauku atbalsta dienestu par finansējuma piešķiršanu minēto projektu īstenošanai Eiropas Zivsaimniecības fonda Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.-2013.gadam pasākuma «Investīcijas zvejas ostās un zivju izkraušanas vietās» ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru