Finanses

Konferencē spriež par modernajām tehnoloģijām un zaļajām idejām

Magda Riekstiņa, Diena, 15.11.2022

Tallinā notikušajā konferencē par zaļo domāšanu digitālo tehnoloģiju laikmetā diskutēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls (Igaunija), vides aktīviste Mairita Lūse (Latvija) un žurnāliste Goda Raibite (Lietuva).

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Tematiski daudzveidīga konference

Covid-19 pandēmijas radītajiem, epidemioloģiskajiem ierobežojumiem mazinoties, pamazām atdzīvojas konferenču rīkošana. Arī uzņēmums SK ID Solutions novembra sākumā organizēja konferenci, kuras starptautiskais nosaukums angļu valodā ir SK Annual Conference 2022. Šī konference noritēja Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, un viena no aplūkotajām tēmām tajā bija tieši ar Smart-ID saistītā pieredze piecu gadu garumā. Par konferences norises vietu bija izvēlēts kinoteātris Apollo, kas atrodas Tallinas dienvidaustrumos, Ülemiste Centre, latviskojot, Ilemistes centra telpās.

Diena konferenci apmeklēja klātienē, taču atbilstoši pandēmijas laikā iedibinātajam un patlaban plaši izplatītajam hibrīdmodelim, šo konferenci varēja vērot arī tiešsaistē. Vērtējot konferenci no organizatoriskā aspekta, tā jāatzīst par veiksmīgu piemēru tā dēvētā darījumu tūrisma jeb MICE segmentā. (Jēdziens MICE ir saīsinājums no angļu valodas vārdiem Meetings, Incentives, Conferences and Events/Exhibitions un ietver konferenču, kongresu, semināru un dažādu citu lietišķa rakstura pasākumu rīkošanu.) SK ID Solutions organizētajai konferencei bija izvēlēta ērti pieejama un viegli atrodama norises vieta, tika nodrošināts daudzveidīgs saturs, kā arī tika domāts par to, lai klausītāji netiktu garlaikoti ar vienveidīgām prezentācijām, turklāt rīkotājiem veiksmīgi izdevās izvairīties no reklāmiskas pašslavināšanās «Kāds mēs izcils uzņēmums!» stilā.

Atbilstoši uzņēmuma SK ID Solutions darba specifikai, konferencē likumsakarīgi liela uzmanība tika veltīta moderno tehnoloģiju risinājumiem. Taču paralēli tam tika runāts arī par visā Eiropā aktuālajām zaļajām idejām, turklāt akcentēta tika arī problēmu elastīga risināšana plašākā aspektā. Par to vēstīja britu aktieris un komiķis Stjuarts Goldsmits, kura uzstāšanās saturs bija saistīts ar komunikāciju un psiholoģiju. Viņš mudināja attīstīt un saglabāt spēju uztver jebkādu situāciju viegli – kā spēli un censties uz problēmām allaž paraudzīties no komiskās puses. Konferenci papildināja atraktīvi priekšnesumi un dažādi muzikāli, teatrāli elementi, piemēram, dalībnieki konferences sākumā un pēc pauzēm uz zāli tika aicināti ar bungu rīboņu. Jāpiebilst arī, ka Dienas novērojumi Tallinas vecpilsētā pēc konferences liecināja, ka novembrī tādu tūristu, kuri būtu ieradušies atpūtas ceļojumos un pastaigātos pa vecpilsētu, ir maz, un līdz ar to vismaz līdz Adventes un Ziemassvētku laikam viesmīlības industrijai jābalstās tieši uz MICE segmenta pasākumiem.

Pret dezinformāciju un zaļmaldināšanu

Konferencē moderno tehnoloģiju un vides tematikas simbiozi analizēja uzņēmuma SK ID Solutions valdes priekšsēdētājs Kalevs Pihls. Savukārt žurnāliste no Lietuvas Goda Raibite, vēršot uzmanību uz vides un enerģētikas tematiku, akcentēja, ka patlaban ir daudz dezinformācijas, turklāt tiek izmantoti arī dažādi neuzticami vai tikai daļēji uzticami viltus eksperti, tādēļ ikvienam ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt jebkādu informāciju, arī šķietamo ekspertu viedokļus, lai neiekristu apzināti izplatītas dezinformācijas lamatās vai arī reizēm pat neapzināti tiražētu maldu slazdos. It īpaši tas attiecas uz to informāciju, kas tiek izplatīta internetā.

G. Raibite arī aicināja izvērtēt informācijas avotus un izmantotos argumentus, kā arī izvērtēt to, kā izlasītā vai dzirdētā informācija liek justies un kādas emocijas tā izraisa, jo nereti tieši nepatiesa vai daļēji patiesa informācija ir virzīta uz spēcīga emocionālā līdzpārdzīvojuma radīšanu. Tāpat arī G. Raibite mudināja ņemt vērā to, ka energoresursu jomas uzņēmumiem, to vidū, ogļu nozares gigantiem ir liela ietekme uz interneta industriju, taču kopumā jāņem vērā tas, ka energoresursu jomā, tāpat kā daudzās citās jomās, savas pragmātiskās intereses ir visdažādāko nozaru uzņēmumiem, un nevajadzētu uzskatīt, ka, piemēram, pragmātiskas intereses ir tikai tiem uzņēmumiem, kuri saistīti ar degvielas nozari, bet eletroauto popularizētāji absolūti nesavtīgi darbojas sabiedrības labā, vai arī otrādi. Lietuvas žurnāliste tāpat arī nedaudz provokatīvi mudināja domāt par to, ka ietekmi uz vidi tieši vai pastarpināti atstāj praktiski jebkāda darbība.

Tā piemēram, ietekmi uz vidi rada ne tikai brauciens automašīnā vai došanās ceļojumā ar lidmašīnu, bet arī e-pastu aprite un filmu skatīšanās Netflix. Jautājums vien ir par šīs ietekmes intensitāti un ilglaicīgumu, un to, cik šī ietekme ir tieša vai netieša. «Trenējiet savu prātu dezinformācijas atpazīšanai», rezumējot pauda G. Raibite.

Konferencē uzstājās arī vides aktīviste no Latvijas – Rīgas Domes deputāte Mairita Lūse (Progresīvie) un skaidroja dažādus zaļmaldināšanas aspektus. Te jāatgādina, ka zaļmaldināšanai var būt dažādas izpausmes. Uzņēmums var maldināt par savu patieso motivāciju, īstenojot kādu videi draudzīgu rīcību, piemēram, uzņēmums mērķtiecīgi un sistemātiski taupa elektrību ekonomisku nevis videi draudzīgu motīvu dēļ, lai gan apgalvo, ka elektrību taupa, tikai un vienīgi rūpējoties par vidi.

Tāpat arī uzņēmuma darbinieku izvēle par labu velosipēdam vai sabiedriskajam transportam, nevis braukšanai pie privātās automašīnas stūres, ne vienmēr izriet no rūpēm par vidi, lai arī tā tiek apgalvots, bet patiesībā kādam varbūt nav automašīnas vadīšanas tiesību, bet citam negribas pilsētā meklēt automašīnas stāvvietu. Vēl ir arī iespējams tāds variants, kad uzņēmums par mērķtiecīgi veidotu korporatīvo politiku uzdod savu darbinieku individuālās izvēles, piemēram, izmantot daudzreiz lietojamos auduma maisiņus, nevis plastmasas maisiņus, ko darbinieki veikuši vēl pirms uzņēmums sācis šādu rīcību popularizēt.

M. Lūse jau iepriekš mikroblogošanas vietnē Twitter bija rīkojusi zaļmaldināšanas atpazīšanai veltītas aptaujas. Tā piemēram, aptaujā tika jautāts: «Kosmētikas uzņēmums savu produkciju dēvē par «dabīgu». Produkcija satur vielas, kuras, visticamāk, ir ķīmiskās rūpniecības produkti un ir kaitīgas veselībai, kā arī mikroplastmasu. Vai šāda reklāma ir zaļmaldināšana?» Twitter aptaujā 89,8% respondenti atbildēja – jā, tā ir zaļmaldināšana, un tikai pavisam niecīgs respondentu īpatsvars uzskatīja, ka tā nav zaļmaldināšana.

Twitter aptaujā arī tika uzdots šāds jautājums: «Ātrās modes uzņēmums piedāvā atlaides jauna apģērba iegādei par lietota apģērba nodošanu. Informācija par tālāko savāktā apģērba izmantošanu ir ierobežota, bet jauns apģērbs no tā praktiski netiek ražots. Vai šāda aktivitāte ir zaļmaldināšana?» Šajā gadījumā aptaujas dalībnieku domas izteiktāk dalījās – 68% atbildēja, ka tā ir zaļmaldināšana, bet 32%, ka nav. Šie piemēri, kas izriet no Twitter aptaujām, atklāj, ka zaļmaldināšanas atpazīšana ne vienmēr ir viennozīmīga un var raisīt diskusijas. M. Lūse konferencē, runājot par zaļmaldināšanu, akcentēja, ka grūti būt perfektam sistēmā, kas nav perfekta, tāpēc svarīgs ir pēc iespējas perfektāks normatīvais regulējums un atbilstoši šim normatīvajam regulējumam izveidotā sistēma.

«Aktuāls ir jautājums arī par to, vai uzņēmumi paši vienmēr saprot, kādu apgalvojumu ietver šo uzņēmumu vēstījums, jo nav tādas rīcības, kurai nebūtu ietekmes uz vidi. Uzņēmumiem jāsaprot, ka viss, ko tie dara, atstāj ietekmi uz vidi,» skaidroja M. Lūse un uzsvēra, ka, piemēram, «papīra maisiņš ir videi draudzīgāks nekā plastmasas maisiņš, bet nevar apgalvot, ka papīra maisiņam nav vispār nekādas – ne tiešas, ne netiešas – ietekmes uz vidi».

Vides aktīviste arī norādīja, ka uzņēmumiem nevajadzētu «ilgtspēju saistīt ar mārketingu vien. Ilgtspēja – tas nav tikai mārketinga speciālista darbības lauciņš, ilgtspējai ir jāsakņojas dziļāk uzņēmuma identitātē». Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka zaļmaldināšanas pretstats ir zaļklusināšana, respektīvi, tāda situācija, kad uzņēmumi sāk izvairīties runāt par zaļo tematiku, jo tā nav viegli saprotama plašākai publikai un to nevar vienkārši un pievilcīgi popularizēt uzņēmuma esošo un potenciālo klientu lokam, vai arī «uzņēmumi baidās tikt nodēvēti par zaļmaldinātājiem». Neviens uzņēmums «negrib būt sliktais. Taču liela daļa ar zaļo tematiku saistīto uzlabojumu noved pie tāda rezultāta, ka uzņēmumi «dara mazāk slikta», nevis «dara labu»», skaidroja M. Lūse un turpināja: «Vēstījums «Mēs mazāk piesārņojam, bet turpinām to darīt» nav laba ziņa no uzņēmuma reputācijas viedokļa. Turklāt nevar noliegt to, ka reizēm vides aktīvisti katru biznesa sektora paziņojumu vērtē kritiski un, reaģējot uz šo paziņojumu, var, pamatoti vai nepamatoti, norādīt uz konkrētā uzņēmuma trūkumiem».«Ja rīkojoties videi draudzīgi, jūs jūtaties nekomfortabli, tad ilgi to neizturēsiet un ilgi šādu rīcību neturpināsiet. Ja rīkojoties videi draudzīgi, jūs jūtaties brīnišķīgi, tad šādu, videi draudzīgu rīcību varēsiet turpināt ilgi,» – arī šāda atziņa izskanēja vides tematikai veltītajā konferences sadaļā.

Attīstības plāni Latvijā

Uzņēmuma SK ID Solutions Latvijas virziena vadītāja Sanita Meijere, atbildot uz Dienas jautājumu par aktualitātēm, kas saistītas ar Smart ID darbību mūsu valstī, skaidroja: «Uzņēmuma SK ID Solutions izstrādāto risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju, turklāt – tā nav puse no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bet gan puse no visiem mūsu valsts [1,883 miljoniem] iedzīvotāju. Uzskatām, ka tas ir liels sasniegums, bet pie tā neapstājamies, jo apzināmies, ka klientu un lietotāju skaitu ir iespējams palielināt. Turklāt ik dienu lietotāju skaits kļūst arvien lielāks, kā arī pieaug to attālināto darījumu apjoms, kas veikti, izmantojot Smart-ID. Transakciju skaits Latvijā mēnesī pārsniedz 20 000 000, kas salīdzinājumā ar citiem risinājumiem ir neskaitāmas reizes vairāk. Varam lepoties arī ar savu pašreizējo klientu loku, kurā ir gan lielākās bankas – tādas kā Swedbank, SEB Banka un Luminor, gan savu nozaru spējīgākie uzņēmumi, to vidū, Latvenergo, Latvijas Mobilais telefons, Storent, Notāri, RIMI un citi uzņēmumi. Smart-ID lielākā priekšrocība ir drošība un vienkāršais, lietotājam saprotamais risinājums, kā rezultātā to Latvijā izvēlas vairāk nekā 85 dažādu tiešsaistes pakalpojumu nodrošinātāji».

Atbildot uz jautājumu par drošības risku novēršanu, S. Meijere uzsvēra, ka «bez šaubām nozīmīgs faktors jaunajiem klientiem, izvēloties uzticamības pakalpojumu risinājumus, ir tieši drošības jautājumi». Patlaban mēs «strādājam virzoties uz to, lai turpinātu pilnveidot risinājumu drošību atbilstoši jaunākām tendencēm, lai arvien vieglāk Smart-ID būtu attālināti iegūt, un lai arī tie cilvēki, kuri nekad nav bijuši Smart-ID klienti, šo risinājumu varētu iegūt attālināti. Tikpat svarīgi ir arī nodrošināt pārrobežu savienojamību, proti, apgūt jaunas valstis, kurās var izmantot Smart-ID, lai pakalpojums kļūtu arvien plašāk izmantojams starptautiskā līmenī,» skaidroja uzņēmuma SK ID Solutions Latvijas virziena vadītāja un turpināja: «Šobrīd aktīvi strādājam pie tā, lai pabeigtu kvalificētā autentifikācijas rīka statusa iegūšanu Latvijā, – tas ļautu integrēt un izmantot Smart-ID arī portālā latvija.lv un tādējādi lietotājiem būtu pieejamas vairākas alternatīvas, kas ir ārkārtīgi svarīgi, piemēram, kiberuzbrukumu laikā – ja nestrādā viens risinājums, tad ir pieejams cits risinājums».

S. Meijere arī informēja, ka «nopietni Smart-ID darbības traucējumi notiek apmēram reizi gadā. Mēs lielākai drošībai un cīņai ar krāpniekiem ieviešam papildu risinājumus, piemēram, papildu pogas un papildu darbības lietotnē, lai lietotājs, izmantojot Smart-ID, pievērstu uzmanību tām darbībām, ko viņš dara, un lai neapdomīgi, neapzināti neapstiprina lietas, kuras pēc tam nākas nožēlot.» S. Meijere arī piebilda, ka, «ņemot par pamatu Smart-ID bāzi izskatām iespēju sniegt pakalpojumus Digitālā identitātes maka ietvaros».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā “SK ID Solutions” klajā laistais starptautiskais elektroniskās autentifikācijas rīks “Smart-ID” šogad svin savu piekto gadadienu, sasniedzot vairāk nekā 3 miljonu aktīvu lietotāju pasaulē atzīmi.

Latvijā pakalpojumu lieto 1 064 477 lietotāju, un ik mēnesi ar rīka starpniecību tiek veiktas vairāk nekā 20 000 000 transakcijas. Piecgade uzņēmuma attīstībā iezīmē ambiciozus attīstības plānus, kas uzlabos kā lietotāju ikdienu, tā paplašinās iespējas uzņēmējiem.

“SK ID Solutions” elektroniskās autentifikācijas un digitālās parakstīšanās risinājums “Smart-ID” uzsācis piekto darbības gadu, nodrošinot pakalpojumu iedzīvotājiem vairāk nekā 40 valstīs. Šo gadu laikā risinājums Baltijas valstīs ieguvis lietotāju, tostarp juridisko personu, uzticību – 2019. gadā “Smart-ID” bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. Pērn uzņēmuma veiktajā aptaujā secināts, ka “Smart-ID” Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Tāpat pēc uzņēmuma veiktās aptaujas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā rīka popularitāte pieaugusi par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Smart Electric Technology” plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi Latvijā.

Uzņēmuma komanda jau līdz šim uzstādījusi vairāk nekā 2000 sava dizaina uzlādes stacijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, ASV un citās valstīs, bet šobrīd plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi arī Latvijā.

““Smart Electric Technology” ienāca Latvijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu un šobrīd gatavojas investīciju nākošajam posmam, lai savas tehnoloģijas piedāvātu gan ES valstīs gan citos tirgos. Viens no uzņēmuma pilotprojektiem tiks realizēts arī Latvijā, nodrošinot elektrouzlādes infrastruktūru degvielas uzpildes stacijās. Viedā mobilitāte ir viens no prioritārajiem virzieniem investīciju piesaistes jomā, tādēļ esam gandarīti, ka uzņēmums turpina attīstību tieši Latvijā,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Latvijā stājas spēkā grozījumi fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paredz, ka e-pakalpojumu sniedzējiem savos e-risinājumos ir jāatbalsta arī nacionālos eID rīkus, un "Smart-ID" izstrādātājs "SK ID Solutions" šobrīd strādā pie tā, lai papildus atbilstībai Eiropas Savienības Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulai iegūtu arī lokālo, ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu autentifikācijai, informē "SK ID Solutions" pārstāvji.

Tikmēr arī pēc 1.februāra autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās rīks "Smart-ID" turpinās būt pieejams kā drošs un legāls risinājums.

Likuma grozījumi paredz papildu valsts uzturēto autentifikācijas līdzekļu ieviešanu e-pakalpojumu sniedzējiem lietotāju izvēlei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā šobrīd pieejami divi nacionālie jeb valsts pasūtītie un uzturētie eID līdzekļi - "eParaksts" un "eParaksts Mobile". Tas nenozīmē, ka citu izstrādātāju veidotie rīki kļūst neatbilstoši, papildinās iespēju un izvēļu klāsts, un lietotājs izvēlas sev atbilstošāko.

"SK ID Solutions" Latvijas vadītāja Sanita Meijere norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi turpināt sniegt augstas kvalitātes pakalpojumu Latvijā, kur savu uzticību pakalpojumam izrādījuši vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, tādēļ uzņēmums investējis laiku un resursus, lai papildu atbilstībai eIDAS regulai iegūtu arī Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi ir laicīgi mācējuši noteikt savas prioritātes, gadiem koncentrējoties uz informācijas tehnoloģiju (IT) jomas attīstīšanu, kas šobrīd palīdzējis valstī radīt labvēlīgu vidi gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā, spriež Sanita Meijere, SK ID Solutions Latvijas vadītāja.

Igaunijā pastāv gan ļoti kvalitatīva nodokļu administrēšanas sistēma un godīga konkurence, gan pieejamas plašākas attālinātās saziņas iespējas ar valsti, stāsta S.Meijere, piebilstot, ka Igaunija ir maza valsts ar nelielu iedzīvotāju skaitu, taču ar skaidru fokusu. Igauņi ir gadiem strādājuši pie tā, lai pierādītu pasaulei, ka viņi ir IT lielvalsts, - viņi piesaistīja investīcijas, radīja uzticamību un veidoja IT kompāniju mārketingu, kas rezultējās ar panākumiem, atzīmē SK ID Solutions Latvijas vadītāja, uzsverot, ka tikmēr Latvija savas prioritātes ilgus gadus nespēja nodefinēt vispār.

„Tagad mums ir veselas sešas - tas, manuprāt, ir par daudz, lai tiešām varētu koncentrēties un kādā no jomām būt labākie,” spriež S.Meijere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bāzētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") 2023.gadā plāno palielināt kravas lidmašīnu skaitu līdz 20, informēja ""SmartLynx" pārstāvji.

"SmartLynx" šogad papildinājusi kravas lidmašīnu floti ar četrām "A321F" lidmašīnām, lai nodrošinātu lidojumus Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā.

Plānots, ka 2023.gada pirmajā pusgadā "SmartLynx" flotē būs 15 šāda tipa lidaparāti, savukārt līdz gada beigām to skaits varētu sasniegt 20 vienību.

"SmartLynx" vadītājs Žigimants Surints norāda, ka ziemas sezonā pieprasījums pēc pasažieru pārvadājumiem strauji krīt, savukārt pēc gaisa kravu pārvadājumiem - pieaug.

"Lai arī sākumā māca šaubas, vai lēmums "SmartLynx" biznesa portfeli papildināt ar kravas pārvadājumiem ir pareizais solis, ar šodienas acīm redzam, ka tas sevi ir attaisnojis," komentē Ž.Surints.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, bet jārīkojas bez vilcināšanās

Db.lv, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu, kurā var iepazīties ar vairākiem 5G izmantošanas piemēriem, kas nākotnē virkni nozaru un mūsu mijiedarbību ar pasauli mainīs līdz nepazīšanai.

Drošāka pārvietošanās ar autonomo transportu

Viena no jomām, kur 5G jau tuvākajā nākotnē atstās ievērojamu nospiedumu, ir transports. Segments, kas šajā ziņā gūs vislielākās priekšrocības, ir autonomie transportlīdzekļi, kas citviet pasaulē jau parādās satiksmē. Viena no funkcijām, ko 5G sniegs bezšofera auto, ir spēja dažādos veidos izveidot savstarpējos sakarus. Piemēram, autonomie transportlīdzekļi varēs savstarpēji sazināties un šādā veidā izvairīties no avārijām. Izmantojot jaunās paaudzes sakaru tehnoloģijas, šie auto spēs sazināties arī ar citiem objektiem, gājējiem, satiksmes vadības sistēmām tieši krustojumos. Tas ļaus ievērojami uzlabot drošību, jo automašīnas varēs sajust apdraudējumu daudz agrāk un izmantot automatizētas sistēmas, lai vajadzības gadījumā iedarbinātu bremzes, uzņemtu ātrumu vai stūrētu. Piemēram, automašīnas varēs sajust gājējus pēc viedtālruņu izstarotajiem signāliem. Vienu no piemēriem, kur šobrīd tiek izmantoti autonomie auto ar iespējotu 5G, iezīmē “Huawei” sadarbība ar Taizemes Srijaijas slimnīcu. Jaunās partnerības ietvaros 5G darbināti pašbraucošie transportlīdzekļi tiks izmantoti medicīnas preču piegādēm slimnīcai. Tas ne tikai samazina darba slodzi, bet arī COVID-19 izplatību, kas slimnīcu darbinieku vidū ir ļoti augsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) decembrī sākušas darboties elektroniskās ceļazīmes, informē VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Elektroniskās ceļazīmes atrodas uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Veclaicene posmā no 14,7 kilometra līdz 191,5 kilometram.

Ceļazīmes uzstādītas projektā "SMART E263/E77", kuru LVC īsteno kopā ar Igaunijas transporta administrāciju.

Kopumā projekta uz Vidzemes šosejas Latvijā uzstādītas četras jaunas ceļa stāvokļa monitoringa kameras, 22 objektos jaunas elektroniskās ceļa zīmes, vienā vietā pārcelta un modernizēta, bet divās vietās uzstādītas jaunas ceļa meteoroloģiskās stacijas. Visas uzstādītās ceļa zīmes ir pieslēgtas Satiksmes informācijas centra satiksmes vadības sistēmai.

Kā norāda LVC, Igaunijā projekta ietvaros ar elektroniskajām ceļazīmēm aprīkots posms no Tallinas uz Tartu. Gan Latvijā, gan Igaunijā ar elektroniskajām ceļazīmēm aprīkotie posmi ir ar lielu satiksmes intensitāti. Tie savieno Eiropas austrumu reģionus ar ostām Tallinas un Rīgas tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") flotes palielināšanā šogad plāno investēt līdz 50 miljoniem eiro, stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis Žīgimants Surints.

Šogad martā "SmartLynx" ziņoja, ka lidsabiedrība šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem. Martā flotē bija 33 lidmašīnām, aprīlī tika piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 plānots piegādāt pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Surints stāstīja, ka "SmartLynx" investīcijas var sasniegt 50 miljonus eiro. Viņš gan uzsvēra, ka lidmašīnas "SmartLynx" nepērk, bet izmanto uz līzinga nosacījumiem.

"Mēs pilnīgi noteikti redzam pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem. Ilgtermiņā tas nozīmē arī ieiešanu citos kontinentos, ne tikai darbu Eiropā," stāstīja "SmartLynx" valdes loceklis.

Viņš teica, ka līdz gada beigām lidsaiedrība paplašinās savu kravas lidmašīnu floti no divām līdz 11 lidmašīnām. Viņš arī skaidroja, ka "SmartLynx" izmanto vienu no visefektīvākajām lidmašīnām šajā segmentā - "Airbus A-321", pēc kuras ir liels pieprasījums tirgū, tādēļ uzņēmums to redz kā vienu no galvenajām izaugsmes platformām nākamajos gados. "SmartLynx" plānos nākamo trīs gadu laikā ir iegūt vismaz 25 šādas lidmašīnas savā flotē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 05.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas atkāpšanās ļauj strauji atjaunot aviopasažieru skaitu un, neraugoties uz lidojumu neesamību uz un no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, lidosta Rīga īstenos jaunā pasažieru termināļa būvniecību, kura izmaksās korekcijas varētu ieviest inflācija.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Vēl uzņēmēju žurnālā Dienas Bizness 5.jūlija numurā lasi:

• Tēma

Darbaspēka cenas aug atšķirīgi un par lēnu

• Aktuāli

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt

• Finanses

Indexo grib pārtraukt finanšu pakalpojumu sniedzēju snaudienu. Intervija ar pensiju pārvaldītāja AS IPAS Indexo valdes priekšsēdētāju Valdi Siksni

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu dzimstība nākotnes neskaidrības ēnā

• Aviācija

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldībai turpinot realizēt iedzīvotāju balsošanā atbalstītu līdzdalības budžeta projektu, Dārziņu apkaimē pie Daugavas top divas jaunas atpūtas zonas - Jāņogu ielā pie Dārziņu 9. līnijas un Zirņu salā.

Dārziņu iedzīvotāju biedrības iesniegtā projekta “Atpūtas zona ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā, Dārziņos” realizācijas gaitā iepriekšējos gados jau tika izveidotas divas atpūtas zonas Daugavmalā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šogad organizēja iepirkumus abu pārējo atpūtas vietu izveidošanai, kur konkursā uzvarēja SIA "Smart Energy".

Jāņogu ielā 48 pie Dārziņu 9.līnijas ir jau veikta kāpņu izbūve, terases pamatu stiprināšana un koka terases konstrukciju izbūve, sākta gabionu soliņu un pārģērbšanās kabīņu uzstādīšana. Tāpat darbi tiek veikti Zirņu salā. Atpūtas vietu nodošana ekspluatācijā plānota augustā.

Lai ar iedzīvotājiem apspriestu labākos risinājumus, šonedēļ tika organizēta tikšanās ar būvdarbu izpildītāju, būvuzraugu, departamenta Vides pārvaldes darbiniekiem un Dārziņu iedzīvotāju biedrības pārstāvjiem. Tikšanās laikā pārrunāti un precizēti biedrībai interesējošie jautājumi par konkrētu labiekārtojuma elementu - terases, paģērbšanās kabīnes, soliņu, kāpņu u.c. labiekārtojuma elementu izbūvi un to uzstādīšanu labiekārtojamā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank peļņa Latvijā pērn sasniegusi 135 miljonus eiro

Db.lv, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā pērn bija 135 miljoni eiro, kas ir par 55,17% jeb 48 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā, informē bankā.

Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi. Bankas izdevumi šajā laika posmā arī ir auguši, skaidro bankas pārstāvji.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gadā "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 103,992 miljoni eiro, kas ir par 41,45% vairāk nekā 2021.gadā, bet pašas "Swedbank" peļņa pērn pieaugusi par 40,4% un bija 103,070 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada decembra beigās bija 8,514 miljardi eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Bankā norāda, ka tīrie procentu ienākumi 2022.gadā ir palielinājušies par 49%, kamēr tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9%. Finansēšanā bankas kredītportfeļa apmērs ir pieaudzis par 7%. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi palielinājušies par 8%, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palielinājies par 7%. Depozīti, salīdzinot ar 2021.gadu, ir pieauguši par 12%. Savukārt kopējie bankas izdevumi 2022.gadā ir sasnieguši 119 miljonus eiro. Savukārt kredītuzkrājumi 2022.gadā ir bijuši 2,4 miljoni eiro, kas ir līdzīgi kā 2021.gadā, kad kredītuzkrājumu apmērs bija 2,5 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pircēji e-veikalos labprāt norēķinās ar “pērc tagad, maksā vēlāk” risinājumu

Sadarbības materiāls, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas siltums" līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Normundu Talci amatā nomainījis uzņēmuma valdes loceklis Ilvars Pētersons, liecina informācija "Firmas.lv".

Talcis valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma kopš 2010.gada oktobra, savukārt kā valdes loceklis kompānijā darbojies laikā no 2000.gada līdz 2010.gadam.

Jaunais "Rīgas siltuma" vadītājs Pētersons, kurš kopš 2021.gada ieņem arī SIA "Tet" padomes locekļa amatu, "Rīgas siltuma" valdē strādā kopš šā gada aprīļa. Viņa kā valdes locekļa pārziņā bija uzņēmuma stratēģiju izstrāde un ieviešana, korporatīvās pārvaldes jautājumi, mārketinga, jaunu biznesa veidu un digitālo risinājumu attīstība un ieviešana.

Kompānijas mājaslapā norādīts, ka Pētersonam ir vairāk nekā 26 gadu darba pieredze vadošos amatos lielākajos starptautiskajos un Latvijas uzņēmumos telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju, enerģētikas un industriālās automatizācijas nozarēs - "Tet", "Marconi", "Ericsson", "Cisco", "Sadales tīkls" un "Siemens".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalica Green Logistics Fund, ko pārvalda SBA Group investīciju pārvaldes uzņēmums Capitalica Asset Management, iegādājies loģistikas centru netālu no Starptautiskās lidostas Rīga.

Šīs ir jau trešās investīcijas, kuras pēdējā gadā veicis Capitalica Green Logistics Fund. Tādējādi fonds turpina izvērst savu klātbūtni Baltijas loģistikas tirgū un turpmākajos gados plāno akumulēt vairāk nekā 100 miljonus eiro.

Nomniekus meklē jauna koncepta biznesa centrs Marupe Smart Park 

Tapis jauna koncepta biznesa centrs «Marupe Smart Park», kas sniegs iespēju uzņēmējiem...

“Šis ir pirmais fonda iegādes darījums Latvijas tirgū. Komplekss Rīgas Mārupes novadā nevainojami iederas mūsu plānā radīt Baltiju aptverošu augstvērtīgu noliktavu centru tīklu. Tas ļauj palielināt fonda ienākumus un tādējādi pievienot vērtību mūsu investoriem,” norāda VERDE attīstītājs, Capitalica Asset Management vadītājs Andrius Barštis (Andrius Barštys).

2019. gadā celtā ēka atrodas pie Rīgas pilsētas robežas, tikai dažu minūšu attālumā no starptautiskās lidostas Rīga un ar ērtu piekļuvi valsts galvenajiem autoceļiem, kas ved uz Viļņu, Tallinu un Ventspils ostu. Mārupes novads pakāpeniski tiek attīstīts par loģistikas centru, un arvien vairāk uzņēmumu to izvēlas savām ražotnēm un noliktavām. Rail Baltica attīstības plānā ir iekļauts kravu dzelzceļa atzara pieslēgums starptautiskajai lidostai Rīga, tādējādi palielinot īpašuma vērtību nākotnē.

Ēka ir izcilā tehniskā stāvoklī ar kopējo iznomājamo platību 6 200 kvadrātmetri. Ēka, kas celta “stock office” formātā ar 3 veidu telpām – noliktava, birojs un mazumtirdzniecības telpa – paredzēta vietējiem maziem un vidējiem e-komercijas un vieglās ražošanas uzņēmumiem. Noliktavas īpašuma noslogojums ir 100 %.

“Lielais pieprasījums pēc “stock office” tipa telpām un daudzveidīgs īrnieku sastāvs īpašumā nodrošināja lieliskus apstākļus pandēmijas laikā un stabilu naudas plūsmu. Mēs varam piedāvāt elastīgus noteikumus ar telpu nomu sākot no 150 kvadrātmetriem, ko ir grūti atrast rajonā ap lidostu. Tas dod mums konkurences priekšrocības, jo parasti minimālais telpas vai bloka izmērs citos loģistikas centros šajā rajonā ir 1 000 kvadrātmetru,” komentē A. Barštis.

Walless sniedza konsultācijas saistībā ar darījuma juridiskajiem un nodokļu aspektiem, savukārt uzņēmums UAB “Statybos procesų valdymas” sniedza konsultācijas vides un tehniskajos aspektos. Colliers ir veicis komerciālo padziļināto izpēti un veiks ēkas uzturēšanas pārvaldību pēc darījuma.

Darījumu finansēja Citadele Latvijā. Pirkuma cena netiek izpausta.

Biroju kompleksa Verde pirmā ēka nodota ekspluatācijā  

Noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un...

Db.lv jau vēstīja, ka noslēgusies Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” pirmās jeb A ēkas būvniecība un tā nodota ekspluatācijā, tādējādi kompleksa attīstītājs “Capitalica Asset Management” ir īstenojis pirmo daļu no sava pirmā investīciju projekta Latvijas galvaspilsētā, kura kopējā vērtība sasniegs vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Jaunā ēka ir kļuvusi par pirmo un pagaidām vienīgo A-klases biroju, kas Latvijā pabeigts 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Darbaspēka nodokļu sloga čempioni

Māris Ķirsons, 05.10.2022

Latvijā nodarbināt cilvēkus izmaksā dārgāk, un potenciālie investori māk rēķināt un nereti met līkumu Latvijai,” situāciju skarbi vērtē SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, kas gan bija mazāks nekā 2020. gadā, taču tas netraucēja saglabāt Baltijas valstu čempiona titulu šajā disciplīnā un ieņemt trešo vietu Ziemeļeiropā aiz Somijas un Zviedrijas.

Tādu ainu rāda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati. Pārsteidzoši, ka 2021. gadā turīgajā Dānijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu bija 35,4%, nebūt ne nabadzīgajā Norvēģijā – 36%, Lietuvā – 37,6%, Igaunijā 38,1%, bet Polijā pat 34,9%.

DB jau vairākārt vēstījis par uzņēmēju aicinājumiem valdībai samazināt darbaspēka nodokļu slogu, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurētspējas nosacījumus vismaz ar ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīm.

Nepietiekama dinamika

“Lai gan OECD dati rāda, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu 2021. gadā ir sarucis par nedaudz vairāk kā diviem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu, Latvija joprojām atrodas Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Par laimi Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija ziemeļu kaimiņvalsti apsteidz par vairāk nekā diviem procentpunktiem, bet dienvidu kaimiņvalsti – pat par vairāk nekā trijiem procentpunktiem,” skaidro SIA Smart Law valdes loceklis, nodokļu eksperts Kaspars Rumba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru