2007.gada 14.jūlijā Talsos darbību uzsāka ceturtais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals PROFS, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Veicot plānotos pasākumus darbības paplašināšanai, inženierkomunikāciju materiālu tirgotājs SIA PROFS Latvija noslēdzis jau četrus franšīzes līgumus par veikalu PROFS izveidi ārpus Rīgas. Pirmais franšīzes veikals tika atvērts pērn Aizkrauklē.

Jauno veikalu, saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu ar SIA PROFS Latvija, atklāja SIA CVS.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: "SIA PROFS Latvija jau ir atvēris četrus no sešiem plānotajiem franšīzes veikaliem. Šo veikalu atvēršana liecina par sekmīgu veikalu tīkla attīstību Latvijas reģionos. Un kā loģisks turpinājums uzsāktajam darbam augustā Daugavpilī tiks atklāts pirmais uzņēmuma lielveikals ārpus Rīgas."

SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA Profs Latvija, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot situāciju, KP secinājusi, ka SIA Profs Latvija elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA Profs Latvija kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunu tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

Š.g. 4. novembrī aprit gads kopš durvis vaļā vēra pirmais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals Aizkrauklē. Lielākais Latvijas elektroinstalācijas materiālu tirgotājs gada laikā reģionos ir atvēris četrus franšīzes veikals un vienu lielveikalu PROFS, ieguldot vairāk kā 5 milj. eiro, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija Valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: „Pēc rūpīgas tirgus analīzes pirms gada SIA PROFS Latvija pieņēma lēmumu par franšīzes veikalu attīstīšanu. Gada laikā uzņēmums ir atvēris jau četrus franšīzes veikalus un, kā liecina finanšu dati, šis lēmums ir sevi attaisnojis.

Franšīze ir izdevīga gan mums, franšīzes devējiem, gan franšīzes ņēmējiem. Mums tas dod iespēju palielināt tirgus daļu bez lielām investīcijām jaunu tirdzniecības vietu izveidē. Vietējiem uzņēmējiem ar atpazīstamu zīmolu ir vieglāk ieiet tirgū, izmantojot uzticības „bonusu”, ko nodrošina uzņēmuma reputācija.”

SIA PROFS Latvija ir atvēris četrus franšīzes veikalus Aizkrauklē, Talsos, Ventspilī un Kuldīgā, kā arī pirmo lielveikalu PROFS ārpus Rīgas, Daugavpilī. Pirmo franšīzes veikalu uzņēmums atvēra 2006. gada 4. novembrī Aizkrauklē, noslēdzot līgumu ar SIA Jards. Veikals ir specializējies elektromateriālu tirdzniecībā.

Līdz ar tirdzniecības centra būvniecības un labiekārtošanas darbu pabeigšanu rītdien, 1.augustā, Daugavpilī, Dzelzceļu ielā 9a durvis vērs jaunais lielveikals PROFS, kas ir pirmais SIA Profs Latvija attīstītais lielveikals reģionos. Tā izveidē ieguldīti 5 milj.eiro, Db.lv informēja uzņēmums.

SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš, komentējot veikala atklāšanu sacīja: "Lielveikals PROFS Daugavpilī ir pirmais kompānijas lielveikals ārpus Rīgas, un tā atklāšana ir stratēģisks solis, lai nostiprinātu kompānijas pozīcijas Latgales reģionā, kā arī nodrošinātu ar nepieciešamo servisu tos PROFS Latvija klientus, kas nodarbojas ar būvniecību šajā Latvijas daļā."

Patlaban darbojas lielveikals PROFS Rīgā un no 1.augusta arī Daugavpilī, kā arī četri franšīzes veikali Aizkrauklē, Ventspilī, Kuldīgā un Talsos. Šobrīd noris attīstības darbi pie vēl divu lielveikalu atvēršanas Valmierā un Liepājā, kā arī gada laikā plānots atklāt vēl sešus franšīzes veikalus dažādās Latvijas pilsētās.

Profs Latvija plāns izvērsties reģionos izrādījies nesekmīgs - jau slēgts veikals Daugavpilī, bet par projektiem Liepājā un Valmierā nav skaidrības, šodien, 26.februārī, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Kā Daugavpils veikala slēgšanas iemeslu SIA Profs Latvija rīkotājdirektors Juris Zinkevičs norādījis tā zemo rentabilitāti. Uzņēmums ēku un zemi nomāja no SIA Profs nekustamie īpašumi, kas zemes iegādē un veikalā būvniecībā investējis 5 milj. eiro. Savukārt par plānotajiem Profs projektiem Liepājā un Valmierā, ar kuru būvniecību arī nodarbojas SIA Profs nekustamie īpašumi, tas informāciju nevēlējās sniegt līdz marta sākumam, informē laikraksts.

"Prognozēto peļņu Daugavpilī nenesa mazumtirdzniecība. Lai uzņēmums neciestu zaudējumus, veikals tika slēgts. Redzam, ka arī pārējiem lielajiem sfēras tirgotājiem šeit neiet spoži tieši mazumtirdzniecības ziņā," tā Dienas biznesam stāstījis J. Zinkevičs.

Inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja SIA PROFS Latvija apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā bijis 14,8 milj. lati. SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš, komentējot darbības rezultātus, sacīja: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. PROFS Latvija vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums."

Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto PROFS Latvija pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons Moduls, SIA PRACTIS un citi.

Šogad starp PROFS Latvija nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam Jaunbiķeri Kaivas ielā, tirdzniecības centram Spice IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

Straujākais būvmateriālu noieta pieaugums inženierkomunikāciju jomā šogad esot vērojams elektroinstalāciju kabeļiem. Tiem seko citi ar elektroinstalāciju saistīti materiāli.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Kopš Profs Latvija likvidācijas sākuma tiesa pret uzņēmuma parādniekiem ierosinājusi jau 14 maksātnespējas lietas un divos gadījumos parādnieki pasludināti par maksātnespējīgiem.

Vēl aptuveni tikpat daudz lietas tiks nodotas tiesai tuvāko 2 nedēļu laikā, kas diemžēl liecina par to, ka daļa parādu var izrādīties neatgūstami, informēja Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse.

Maksātnespējas procesa ierosināšanas mērķis gan nav parāda atgūšana, un tā tiek veikta vienīgi tad, ja parādnieks jau ilgstoši ir ignorējis brīdinājumus par parādu apmaksu, kas nepārprotami norāda uz maksātspējas problēmām. Tomēr bieži izrādās, ka attiecīgie parādnieki vienkārši ir vieglprātīgi izturējušies pret savām saistībām, neapzinoties, kādas sekas var būt parāda savlaicīgai nesamaksāšanai. Ja tiesa ir ierosinājusi lietu pret parādnieku, prasības iesniedzējs to vairs nevar atsaukt, šadā gadījumā parādniekam tiesā jāpierāda, ka tas nav maksātnespējīgs.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Kopš pagājušā gada nogales manāms piesardzīgs optimisms par to, ka uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgus pēc ilgstošā sasaluma beidzot varētu atdzīvoties. Pēdējo mēnešu laikā patiesi vērojam potenciālo pircēju un pārdevēju ilgi neredzētu aktivitāti.

Pretstatā agrākajiem aktīvajiem darījumu periodiem šoreiz raksturīgi, ka relatīvi daudz darījumu notiek starp konkurentiem, proti, tirgus dalībniekiem, kuri jau darbojas vienā preces un ģeogrāfiskajā tirgū. Tāpat ja agrāk izteikti dominēja iegādes darījumi, šodien arvien biežāk notiek apvienošanās darījumi, abu vai visu iesaistīto uzņēmumu īpašniekiem turpinot būt dalībniekiem vai akcionāriem apvienotajā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka biežāk nekā agrāk uzņēmumu īpašnieki un vadītāji iesaistās darījumu plānošanā jau agrīnā stadijā un dara to ar abpusēji lielu interesi un entuziasmu.

Plānojot un veicot apvienošanās darījumus, jāņem vērā virkne konkurences tiesību aspektu. Cita starpā ir svarīgi nepieļaut situācijas, ko angliski apzīmē ar idiomu «gun-jumping», kas burtiski tulkojama kā skrējiena uzsākšana, pirms ir atskanējis starta šāviens. Latviski šo terminu varētu tulkot ar vārdiem «pāragrs starts» vai «falšstarts».

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Pirms dažām nedēļām — 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek ieviesta dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā koncepcija un noteikts tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) ir tie tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā. Noteikumu pārkāpumi draud ar būtiskiem naudas sodiem – no 0,05 līdz 2% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs, atkārtots un vai tirgus dalībnieks pildījis tam uzlikto tiesisko pienākumu.

Līdz martam iecerēts pabeigt SIA Profs Latvija likvidācijas procesu, un tajā laikā plānots arī rosināt parādnieku maksātnespējas, Db pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Patreiz uzņēmums aktīvi strādā ar parādniekiem un tiek izsūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Februāra vidū, iespējams, tiks ierosināti vairāki maksātnespējas procesi uzņēmumiem, kas nespēj norēķināties par PROFĀ iegādāto preci, pavēstīja SIA Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse. Tie galvenokārt ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar celtniecību un būvmateriālu tirdzniecību.Pašlaik veikalā notiek pēdējā izpārdošana pirms slēgšanas.

SIA Profs Latvija bija lielākais vairuma un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus. SIA Profs Latvija tika izveidots 2001.gadā.

2009.gada 30.oktobrī Konkurences padome pieņēma lēmumu karteļa un aizliegtas vienošanās lietā, kurā bija iesaistīti Samsung televizoru izplatītāji Latvijā. Šis ir pirmais lēmums, kurā Konkurences padome piemērojusi tik lielas absolūtos skaitļos izsakāmas soda naudas.

SIASamsung Electronics Baltics, kas irSamsung Electronics Co. galvenais pārstāvis Latvijā, piemērots sods LVL 4 099 942.75 apmērā.

Savukārt, Samsung televizoru izplatītājiem - SIARD Elektroniks, SIAProks, SIAElkor Trade, SIARota un K - attiecīgi piemēroti sodi LVL 1 442 524.54, LVL 267 529.53, LVL 541 920.38 un LVL 270 718.07 apmērā. Pie nosacījuma, ka Konkurences padomes lēmumu apstiprinās administratīvā tiesa, kopumā tirgus dalībniekiem valsts budžetā būtu jāiemaksā LVL 6 622 635.27.

Vai lietas rezultāts varēja būt arī savādāks vismaz attiecībā uz piemērotajiem naudas sodiem?

Konkurences padome (KP) konstatējusi pārkāpumus SIA Latvijas tirgotāju savienība (LaTS) darbībās, uzlikusi naudassodu 250 latu apmērā.

Konkurences padome konstatējusi, ka LaTS ir ieguvusi ievērojami lielā apjomā Latvijas Tirgotāju kooperācijas Aibe komercnoslēpumu saturošu informāciju, kā arī savā saimnieciskajā darbībā ir izmantojusi daļu no tās. Tādējādi LaTS ir pārkāpusi Konkurences likumā noteikto aizliegumu iegūt un izmantot cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu ietverošu informāciju bez tā piekrišanas. Latvijas tirgotāju savienības LaTS vadītājs Raimonds Okmanis pagaidām no komentāriem atturas, jo šis jautājums vēl tikšot apspriests uzņēmuma ietvaros. Vai lēmums tiks pārsūdzēts, tiks izlemts nākamnedēļ. «Vienīgais, ko varam teikt - mēs Konkurences padomi un tās lēmumu cienām,» norāda R. Okmanis. Viņš arī norādīja, ka LaTS šobrīd turpina veiksmīgi attīstīties. «Domājam, ka gada beigās mēs apgrozīsim 6 miljonus latu mēnesī. Šobrīd mums ir jau 93 dalībnieki, pie tam lielākā daļa nav bijušie Aibes dalībnieki,» skaidro R. Okmanis. Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Krīze ar joni aizslaucīja virkni zināmu un populāru zīmolu no Latvijas veikalu izkārtnēm un pašlaik nesaudzē arī tos uzņēmumus, kurus vēl pirms dažiem gadiem daudzi apskauda par veiksmīgu uzņēmējdarbību, raksta Neatkarīgā.

Pirms desmit vai pieciem gadiem ikviens, kas nodarbojās ar celtniecību devās uz kādu no Nelss veikaliem vai tirdzniecības vietām Centrex. 2008. gada rudenī SIA Nelss slēdza savas tirdzniecības vietas Liepājā un Daugavpilī. Toreiz Liepājas veikala darbinieki atzinās, ka veikala slēgšana bijis pārsteigums pat viņiem. Pakāpeniski tika slēgti arī pārējie veikali. 2009.gada jūnijā tiesa atzina Nelss maksātnespēju.

2008.gads izrādījās par smagu arī SIA Tapeks, kas bija spiesta pārtraukt sava veikalu tīkla Tapro darbību. 2009. gadā kreditori nolēma uzsākt Tapeks bankrota procedūru.

2008. gads bija neveiksmīgs arī SIA Profs Latvija, kuras īpašnieki Ahlsell AB gada beigās uzsāka uzņēmuma likvidācijas procesu. Profs Latvija savulaik bija lielākais vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus.

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut būvfirmas SIA RE&RE un ceļu būvnieku SIA Latvijas Ceļu Būve apvienošanos.

Apvienošanās rezultātā SIA RE&RE iegūst izšķirošu ietekmi SIA Latvijas Ceļu Būve.

Tā kā apvienošanās dalībnieki saimniecisko darbību veic dažādos un nesaistītos konkrētajos tirgos, turklāt arī turpmāk plāno darboties tajās pašās nozarēs, Konkurences padome (KP) secināja, ka apvienošanās rezultātā nevar rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis. Nav pamata uzskatīt, ka kādā no konkrētajiem tirgiem varētu tikt būtiski samazināta konkurence, tādējādi apvienošanās ir atļaujama, norādīja KP vecākā referente sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Savilkto jostu laikmetā varētu šķist, ka valstij jāatvieglo un jāpalētina procedūras, kā uzņēmumiem veikt reformas un darbības pārstrukturizāciju. Viens no reformu, kā arī izmaksu taupīšanas veidiem var būt apvienošanās ar citu uzņēmumu vai uzņēmuma daļas pārdošana kādam citam. Taču jaunie Konkurences likuma grozījumi šo procesu atmet pagātnē, apvienošanās procesu sarežģījot un praktiski padarot ilgāku un dārgāku.

Jūnijā pieņemtie grozījumi Konkurences likumā jau to izskatīšanas stadijā tikuši kritizētidb.lv blogos. Pamatota kritika tika vērsta uz to aizliegumu paplašināšanu, kas attiecas uz dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošajiem mazumtirgotājiem. Par laimi, pateicoties gan kritikai, gan vairāku aktīvu advokātu iesniegumiem Saeimā, šie grozījumi netika pieņemti visā pilnībā.

Taču tika pieņemts grozījums, kas paredz, ka uzņēmumiem, kuri nolēmuši apvienoties, pirms apvienošanās jāiesniedz Konkurences padomei ziņojums (un jāsaņem Konkurences padomes piekrišana plānotajam darījumam), ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem: (1) apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā ir bijis vismaz 25 miljoni latu; vai (2) apvienošanā iesaistīto dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus.