Jaunākais izdevums

Ministru kabinets otrdien, 20. jūnijā, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētajas amatā uz otru pilnvaru termiņu apstiprināja Skaidrīti Ābramu, kas šos pienākumus atzinīgi veikusi jau kopš 2012. gada jūnija, biznesa portālu db.lv informēja Ekonomikas ministrijā.

«Iepriekšējo piecu gadu laikā Konkurences padome kļuvusi par spēcīgu godīgas konkurences aizstāvi, vienlaikus esot valsts iestādes paraugs sadarbībā ar uzņēmējiem. Šajā laika periodā būtiski augusi iestādes darba efektivitāte, nodrošināts līdzsvars starp smagāko konkurences pārkāpumu atklāšanu un sodīšanu, un mazāku pārkāpumu novēršanu ar brīdinājumiem un mediācijām, jau kopš 2013. gada īstenojot principu «konsultē vispirms»,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, kurš pauž gandarījumu par valdības atkārtoti pausot uzticību S.Ābramai.

Viņš atzīmē, ka Konkurences padome bijusi aktīvs sarunu dalībnieks dialogā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Konkurences komiteju, kā rezultātā Latvija kļuva par pilntiesīgu organizācijas dalībvalsti. Tāpat KP regulāri sniegusi priekšlikumus Konkurences likuma pilnveidošanai, kā arī aktīvi veicinājusi sabiedrības izpratni par konkurences tiesībām un konkurences kultūras attīstību Latvijā.

Ministrijā norāda, ka S.Ābramas vadībā atklāti būtiski konkurences tiesību pārkāpumi un ierosinātas sarežģītas lietas, piemēram, atklātas vairākas aizliegtās vienošanās (karteļi) un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumi.

Konkurences padomes darba efektivitāti apliecina arī saņemtais starptautiskais novērtējums. Divus gadus pēc kārtas - 2015. un 2016. gadā Latvijas Konkurences padome iekļauta prestižajā pasaules 36 vadošo konkurences iestāžu reitingā (Global Competition Review Rating Enforcement). Savukārt Konkurences padomes priekšsēdētāja S.Ābrama pirmo reizi iekļauta starptautiskā izdevuma Global Competition Reviewveidotajā sarakstā Women in Antitrust 2016, tādējādi ierindojoties starp ievērojamākajām pasaules sievietēm, kas darbojas konkurences tiesību aizsardzības un piemērošanas jomā.

Arī Latvijā saņemtais novērtējums ir bijis augsts gan S.Ābramas darbam, gan Konkurences padomes darbam kopumā. 2016. gadā S.Ābrama saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu par iestādes rezultātiem konkurences tiesību pārkāpumu atklāšanā un brīvas konkurences veicināšanā (KP bija vienīgā valsts iestāde, kurai 2016. gadā izteikta valdības atzinība). Arī uzņēmēju asociācijas pozitīvi novērtējušas S.Ābramas paveikto.

Arī nākamo piecu gadu periods Konkurences padomei būs lielu izaicinājumu piesātināts. Pērn veiktais sabiedriskās domas pētījums liecina, ka būtiskākais risināmais konkurences problēmjautājums ir valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā, tāpēc nozīmīgs darbs gaidāms konkurences neitralitātes principa ieviešanā publisko personu darbā. Kaut iestāde saņēmusi augstu pašmāju un starptautisku novērtējumu, KP līdzīgi kā citas valsts pārvaldes iestādes cieš no profesionāļu aizplūšanas, tāpēc būs jārod risinājums iestādes darba kvalitātes un efektivitātes noturēšanai. Tāpat tuvāko gadu laikā prognozējams aktīvs darbs godīgas konkurences nodrošināšanai tādos būtiskos tirgos kā dabasgāzes tirgū, telekomunikāciju tirgū un veselības nozarē, kā arī sadarbības ekonomikas veicināšanā dažādās tautsaimniecības nozarēs.

S.Ābramai ir maģistra grāds vadības zinātnē Latvijas Universitātē. Zināšanas viņa papildinājusi Šveices institūtu Akad un IMAKA pēcdiploma studijās ekonomikas zinātnēs, Austrijas Ekonomikas palātas Ekonomikas veicināšanas institūta menedžmenta kursos, kā arī vairākos kursos apguvusi grāmatvedību un finanšu rādītāju analīzi.

S.Ābrama no 2004. līdz 2009. gadam pildījusi KP padomes locekles amata pienākumus, bet līdz 2011.gada oktobrim bija KP vecākā ekonomiste. Tāpat S.Ābrama bijusi lektore Latvijas tiesnešu apmācības semināros par konkurences tiesību piemērošanu un Eiropas Komisijas starptautiskajā tiesnešu apmācības seminārā „Codacons”. Viņa bijusi arī Eiropas Komisijas finanšu instrumenta TAIEX (Technical Assistance and Information Exchange) eksperte dažādās valstīs, kā arī Eiropas Komisijas programmā Twinning izstrādājusi projektu un sagatavojusi aktivitātes konkurences politikas ieviešanai Moldovas konkurences iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Zem konkurences uzraugu lupas

Māris Ķirsons, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Konkurences padome padziļināti pētīs pārtikas mazumtirdzniecības, farmācijas, finanšu un apdrošināšanas jomas, vienlaikus pastiprināti raudzīsies uzņēmumu apvienošanas darījumos, lai novērstu tirgus kropļošanu.

Tādu prioritāšu plānu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņa norāda, ka jautājumi saistībā ar konkurenci kļūst arvien aktuālāki. Turklāt arvien būtiskāku lomu šajā problēmā rada viedā ekonomika un tās radītās iespējas. S. Ābrama norāda, ka godīgas konkurences jomā svarīgs ir ne tikai uzraugs, kurš seko tam, kas un kā notiek tirgū, bet arī tas, kā godīgu vai - otrādi - negodīgu konkurenci vērtē sabiedrība, uzņēmēji. S. Ābramu satraucot 2018.gada sabiedriskās domas aptaujas dati, jo tie rāda, ka katrs desmitais uzņēmējs būtu gatavs apzināti iesaistīties konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenas, lai nopelnītu, un tikai 27% aptaujāto neesot droši par šādu rīcību. Savukārt 8% aptaujāto pašvaldību būtu gatavas atbalstīt savas kapitālsabiedrības iesaisti konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenu, lai nopelnītu, bet šajā jautājumā 37% respondentu par to nav droši. «To redzu arī ikdienas darbā kā priekšrocību radīšanu no pašvaldības sev piederošajai kapitālsabiedrībai vai citiem tīkamiem uzņēmumiem,» uzsver S. Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidrīte Ābrama šā gada aprīlī pametīs Konkurences padomes (KP) vadītājas amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ābrama amatu pametīs pēc pašas vēlēšanās 15.aprīlī. Ministrs piebilda, ka viņam Ābramas atlūgums bijis negaidīts, bet viņš to pieņems.

"Biju pārsteigts, jo mums bija laba sadarbība, varējām diskutēt par dažādiem tematiem," pauda ekonomikas ministrs, novēlot Ābramai atpūsties un laba vēlējumus turpmākajās profesionālajās gaitās.

Pēc Nemiro teiktā, Ekonomikas ministrija drīzumā izsludinās konkursu uz KP priekšsēdētāja amatu. Konkursa kārtībā izraudzīto piemērotāko kandidātu KP priekšsēdētāja amatam jāapstiprina Ministru kabinetam.

S.Ābrama atzina, ka amatu pamet personisku iemeslu dēļ. Viņa noliedza, ka kāda pārraugāmā nozare vai politiķi būtu izdarījuši kādu spiedienu. Turklāt, ja šādu spiedienu izjustu, amatu, tieši otrādi, nepamestu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP vadītāja: Regulējumos ir iestrādātas barjeras godīgai konkurencei

LETA, 15.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējuma pilnveidošanā Latvija joprojām nemāk strādāt ātri un efektīvi, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" pauda Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kurai šī ir pēdējā diena amatā.

"Mēs valstī joprojām nemākam strādāt ātri, efektīvi. Mēs svarīgas lietas atbīdām augstos plauktos un risinām ļoti maznozīmīgus jautājumus. (...) Šajos astoņos gados amatā esmu redzējusi, cik lēni top likumi, un cik daudz iebildumu tiek ņemts vērā, kam nav nekādas argumentācijas. Tas bremzē arī nozaru attīstību," teica Ābrama, piebilstot, ka šajā gadījumā nerunā par risinājumiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai.

KP priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka Latvijā vairākos regulējumos ir iestrādātas barjeras godīgai konkurencei, taču ierēdņi nesaprot, kur ir problēma. "Netiek skatīts kopsakarā klienta, patērētāja ieguvums un godīga konkurence," minēja Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīga konkurence publiskajos iepirkumos un pašvaldību vēlme iesaistīties uzņēmējdarbībā ir īpašas uzmanības fokusā visu Baltijas valstu Konkurences padomēm, piektdien, 1.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par to, kāda ir situācija ar konkurenci katrā no valstīm, intervijā DB stāsta Latvijas Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Lietuvas Konkurences padomes priekšsēdētājs Šarūns Keserausks un Igaunijas Konkurences iestādes ģenerāldirektors Mārts Otss.

Fragments no intervijas

Sākšu ar jautājumu - kura nozare vai joma jūsu valstī ir visproblemātiskākā no godīgas konkurences viedokļa? Kā tas ir publiskajos iepirkumos?

Š. Keserausks: Lietuvā viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas saistīts ne tikai ar pārkāpumiem konkurences jomā, bet arī korupcijas riskiem, ir tieši publiskie iepirkumi. Mēs šajā jomā sadarbojamies gan ar Iepirkumu uzraudzības biroju, gan Pretkorupcijas biroju. Viens no izplatītākajiem pārkāpumiem ir karteļu veidošana un aizliegtas vienošanās. Pēdējais gadījums bija pērn, kad publiskajā iepirkumā būvniecībā vairākas lielās būvfirmas bija noslēgušas aizliegtas vienošanās. Šogad tiesa pirmajā instancē nosprieda, ka mūsu uzliktais sods ir bijis pamatots. Ja runājam par konkrētām nozarēm, tad es negribētu mest ēnu ne uz vienu, bet viena no jutīgākajām nozarēm šajā ziņā nenoliedzami ir būvniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP atklājusi profesionālo video, skaņu, gaismas iekārtu un skatuves aprīkojuma izplatītāju karteli

LETA, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt deviņus uzņēmumus, kas karteļa aizsegā bija saskaņojuši savas darbības valsts un pašvaldību, kā arī tām piederošu kultūras iestāžu iepirkumos par profesionālo video, gaismas, skaņu iekārtu un skatuves aprīkojuma iegādi, šodien žurnālistiem pavēstīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

KP šiem uzņēmumiem kopumā piemēroja naudas sodu 373 083 eiro apmērā.

KP lietas izmeklēšanu sāka 2015.gada maijā, kad viens no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem iecietības programmas ietvaros pēc savas iniciatīvas ziņoja KP par iespējamo pārkāpumu. Uzņēmums atklāja KP informāciju par karteli, kura ietvaros notiek informācijas apmaiņa par dalību publiskajos iepirkumos. Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka pārkāpums īstenots laikā no 2009.gada līdz 2014.gadam.

Bez uzņēmuma, kurš ziņoja KP, kartelī piedalījušies vēl deviņi komersanti - SIA "SGS Sistēmas", SIA "Diogens Audio", SIA "Kompānija NA", SIA "Pro 1 Stage", SIA "AJV grupa", SIA "Audio AE", SIA "3S", SIA "SGM" un SIA "Solavi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» bija «nanoūdens» iepirkuma režisore, trešdien preses konferencē atzina Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Jau vēstīts, ka KP «nanoūdens» lietā «Rīgas satiksmei» piemēroja 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos. Konkurences uzraugs konstatēja aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi. Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Ābrama norādīja, ka «nanoūdens» lieta ir piemērs tam, kad aizliegta vienošanās sākas ar pasūtītāju, nevis iepirkuma dalībniekiem.

«Pasūtītāji ir atbildīgi par publiskās naudas efektīvu izlietojumu, bet nereti pasūtītājam ir vienalga. Ļaunākais, ka pasūtītājs zina par konkurences imitāciju un pat ir šīs imitācijas režisors,» uzsvēra KP vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP vadītāja: Latvijas patērētājs ir lojāls pret vietējiem produktiem, tādēļ interesanti, kas būs Lild plauktos

Natālija Poriete, 14.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No konkurences viedokļa jaunu, spēcīgu spēlētāju ienākšana tirgū, kā tas patlaban notiek mazumtirdzniecības jomā ar gaidāmo Lidl, ir labs faktors, jo patērētājs no tā iegūst, intervijā norāda Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Lidl piedāvās jaunu produktu klāstu un zemo cenu koncepciju kombinācijā ar labu produktu kvalitāti, tādēļ droši vien tiks radīts spiediens uz citu veikalu cenu politiku, viņa pieļauj, piebilstot, ka KP vēros to, kā Lidl veidos attiecības ar vietējiem piegādātājiem. «KP seko tam, lai attiecībās ar vietējiem piegādātājiem netiktu pieļauta diskriminācija, un netiktu piemērotas nepamatotas prasības,» uzsver S. Ābrama.

«Latvijas patērētājs ir lojāls attiecībā pret Latvijā ražotajiem produktiem, tādēļ būs interesanti, cik liels vietējās produkcijas apjoms būs Lidl plauktos, un cik liela daļa tiks importēta. Pagaidām par Lidl ir pārāk daudz jautājumu – nav skaidrs, kādu tieši produktu klāstu tas piedāvās un kādas būs cenas,» viņa uzsver. S. Ābrama ir pārliecināta, ka šis tiešām būs zemo cenu veikals, taču to, cik tās būs zemas, varēs uzzināt tad, kad veikals Rīgā tiks atvērts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu karteļi ir starp Latvijas konkurences vides būtiskākajām problēmām. Arī paši uzņēmumi atzīst, ka publiskie iepirkumi nenorit godīgi, uzsver Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Pagājušajā gadā KP pieņēmusi kopumā 26 lēmumus, kur piecos gadījumos konstatēti konkurences tiesību pārkāpumi, tādējādi sodīti astoņi uzņēmumi kopumā uzliekot 104 tūkst. eiro lielus naudas sodus.Valsts budžetā pērn ieskaitīt KP iepriekš piemērotie naudas sodi vairāk nekā 445,61 tūkst. eiro apmērā.

Pagājušajā gadā KP atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar uzņēmumu neatļautu darbību saskaņošanu publiskajos iepirkumos. Atklājās, ka trīs meliorācijas uzņēmumi: SIA Limbažu melio, SIA Bauskas meliorācija un SIA Meliorācijas eksperts ir pretlikumīgi rīkojušies četrās Lauku atbalsta dienesta (LAD) cenu aptaujās. Savukārt biroja tehnikas apkopes un piegādes veicēji SIA Tomega un SIA BTK.LV konkurenci kropļoja vairākos iepirkumos. Abi uzņēmumi rīkojušies pēc līdzīgas shēmas – saskaņoja konkursos iesniedzamās tāmes, vienojās par noteikumiem, kā arī par uzvarētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Piecu gadu laikā karteļi ietekmējuši publiskos iepirkumus vismaz 134 miljonu eiro apmērā

LETA, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais Konkurences padomes (KP) pēdējo piecu gadu laikā atklāto karteļa vienošanos rezultātā ietekmēto publisko iepirkumu apmērs bija vismaz 134 miljoni eiro, īpaši skarot tieši būvniecības iepirkumu procedūras, šodien žurnālistiem sacīja KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.

No visiem KP piecu gadu laikā pieņemtajiem lēmumiem par aizliegtām vienošanām 70% ir bijušas karteļa vienošanās publiskajos iepirkumos, informēja Spička.

Kopumā par dalību publisko iepirkumu karteļos KP piecu gadu laikā ir pieņēmusi 19 lēmumus, 89 uzņēmumiem piemērojot naudas sodus kopumā gandrīz 10,7 miljonu eiro apmērā.

«Secinājām, ka neviena nozare nav pasargāta no karteļiem iepirkumos, tomēr visbiežāk prettiesiskas uzņēmumu darbības ir konstatētas tieši būvniecības iepirkumos,» stāstīja Spička.

Viņš norādīja, ka aptuveni trešdaļa no atklātajiem karteļiem bija saistīta ar būvniecības un remonta pakalpojumu iepirkumiem, taču karteļi atklāti arī iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumiem, bibliotēku aprīkojuma piegādi, medicīnas aprīkojuma piegādi un citās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkurences pārkāpumos cietušajiem atvieglota iespēja prasīt zaudējumu atlīdzību

Žanete Hāka, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Konkurences likuma grozījumus par zaudējumu atlīdzību. Grozījumi paredz, ka turpmāk patērētājiem, uzņēmumiem un citām iesaistītajām pusēm būs vienkāršota un efektīvāka iespēja no tirgus dalībniekiem, kuru darbībās ir konstatēti konkurences pārkāpumi, pieprasīt atlīdzināt pārkāpuma dēļ radītos zaudējumus.

Grozījumi Konkurences likumā par zaudējumu atlīdzību precizē vairāku likumā iekļauto definīciju tvērumu, piemēram, karteļa vienošanās un iecietības programma. Tas ļauj efektīvi pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES noteikumus par atsevišķiem noteikumiem, kuri Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībās paredz zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Grozījumi vienkāršo zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšanu, tajā skaitā atbilstošās atlīdzības apmēru pārkāpējiem, kuri ir sadarbojušies ar Konkurences padomi iecietības programmas (leniency programme) ietvaros. Likumā arī turpmāk ir saglabāta prezumpcija, ka karteļa vienošanās rada kaitējumu, kura rezultātā cena ir paaugstināta par 10 %, ja vien netiek pierādīts citādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

KP pārkāpuma lietu atkritumu apsaimniekošanā un būvnieku karteļa lietu varētu izmeklēt divus gadus

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) zemās kapacitātes un nepietiekamo resursu dēļ pārkāpumu lietas atkritumu apsaimniekošanas jomā un būvnieku karteļa lietas izmeklēšana varētu ilgt divus gadus.

To otrdien žurnālistiem sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«KP ir maza iestāde, tai ir ierobežota kapacitāte, jo nav pietiekamu resursu. Lietas izmeklēšanas notiks, nepārkāpjot likumā noteiktos divus gadus no lietas ierosināšanas. Šīs divas nav vienīgās KP izmeklēšanā esošās lietas, mums paralēli tiek izmeklētas arī citas pietiekami skaļas lietas,» sacīja Ābrama.

KP pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA «Getliņi EKO» ierosināja šā gada 18.jūlijā, attiecīgi, lietas izmeklēšana ir jāpabeidz līdz 2021.gada 18.jūlijam.

Savukārt iespējamo būvnieku karteļa lietu KP ierosināja šā gada augusta sākumā, attiecīgi, tās izmeklēšana ir jāpabeidz līdz 2021.gada augusta sākumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP vadītāja: Problēmas ar taksometriem ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar taksometru pārvadātājiem starptautiskajā lidostā «Rīga» ir izveidojušās lidostas neizdarības dēļ, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja Konkurences padomes (KP) vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Manuprāt, tas, kas ir noticis, ir lidostas neizdarība,» teica Ābrama.Viņa norādīja, ka atbilstoši Augstākās tiesas spriedumam lidostai ir jānodrošina taksometriem piekļuve tās teritorijā pēc vienlīdzīgiem nosacījumiem, bet lidosta ir ļāvusi situācijai attīstīties savā gaitā, nesniedzot klientiem pietiekamu informāciju par taksometru pārvadājumiem.

«Konkurence nekad nevar būt par sākumu un iemeslu krāpšanai, bet šeit ir runa par krāpšanas gadījumiem. Krāpšana rodas tikai tad, kad patērētājs nav saņēmis pietiekamu informāciju. Vai jūs esat redzējuši kaut kur informāciju, ka taksometru tarifiem griesti ir atcelti, ka šobrīd taksometrs var prasīt samaksu gan par nobrauktajiem kilometriem, gan par iekāpšanu pēc tā izpratnes un tirgus situācijas? Daudzi patērētāji, kad kāpj taksometrā, pat nepaskatās, kas ir rakstīts uz tā durvīm. Varbūt jau uz durvīm ir rakstīts, ka iekāpšana maksā 10 eiro,» pauda Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos. Konkurences padomē (KP) izvērtēto uzņēmumu apvienošanās ziņojumu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 60%, norāda KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Viņa prognozē, ka šogad apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 līdz 19 darījumus.

Kopumā pagājušajā gadā KP ir izvērtējusi 20 apvienošanās ziņojumus, no kuriem ceturtā daļa ir bijuši saistīti ar sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas nozares kā mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.

S. Ābrama norāda, ka 19 gadījumos pieņemts pozitīvs atzinums, proti, apvienošanās atļauta, jo konkurencei nav paredzams kaitējums, taču vienā gadījumā apvienošanās tika aizliegta. Tas ir pagājušā gada beigās pieņemtais lēmums aizliegt SIA Maxima Latvija izmantot telpas Tērbatas ielā, kur līdz šim darbojās veikals ar preču zīmolu top!. Šāds lēmums pieņemts, jo darījuma rezultātā šajā tirgū vairs darbotos tikai divi mazumtirdzniecības uzņēmumi SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija. Līdz ar to samazinātos konkurence un patērētājiem tiktu ierobežotas izvēles iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

KP: Rīgas dome nepamatoti uzspiež Rīdzinieka kartes īpašniekiem izmantot pašvaldības norēķinu sistēmu

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvošā kārtība, kad Rīdzinieka kartes īpašnieki atlaides par autostāvvietu pakalpojumiem atsevišķās galvaspilsētas zonās var iegūt tikai tad, ja norēķinās, izmantojot pašvaldības pakalpojumu sniedzēju, rada nepamatotus ierobežojumus gan patērētājiem izvēlēties tiem ērtāko norēķinu sistēmu, gan privātajiem uzņēmējiem piedāvāt savus pakalpojumus, norāda Konkurences padome (KP).

Lai novērstu konstatētos tirgus kropļojumus, KP aicina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt Rīgas domes rīcību.

SIA Rīgas satiksme, kas galvaspilsētā ir pašvaldības maksas autostāvvietu pilnvarotā apsaimniekotāja, savam meitas uzņēmumam SIA Rīgas karte ir nodevusi ekskluzīvas tiesības uzturēt Rīdzinieka kartes. Rīgas domes saistošie noteikumi paredz, ka Rīdzinieka kartes īpašniekiem, norēķinoties par maksas autostāvvietu lietošanu B, C un D zonās, tiek piemērota 20 % atlaide, taču tikai tādā gadījumā, ja tie izmanto elektroniskās naudas kontu, ko uztur SIA Rīgas karte. Līdz ar to pašvaldība nepamatoti liedz Rīdzinieka kartes īpašniekiem, kas par maksas autostāvvietu lietošanu vēlas norēķināties, izmantojot SIA Mobilly vai citu privātu uzņēmumu pakalpojumus, saņemt konkrēto atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta, informēja Valsts kanceleja.

Atlases komisija, izvērtējot pretendentu motivāciju ieņemt šo amatu un redzējumu par iestādes darbības prioritātēm, kā arī kopējo sniegumu, atbildot uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu, pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no konkursa dalībniekiem uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

Konkurss tika izsludināts 1.aprīlī, un pretendenti tika aicināti pieteikumus iesniegt līdz 30.aprīlim. Valsts kanceleja atlases procesa ietvaros piesaistīja atlases kompāniju, kura nodrošināja kandidātu uzrunāšanu, un kopumā tika uzrunāti 120 kandidāti. Neraugoties uz to, pieteikšanās aktivitāte bija zema. Kā atteikšanās argumenti kandidēt uz šo amatu tika minēti plašajam atbildības apjomam neadekvāts atalgojums, nevēlēšanās kļūt par amatpersonu un iespējamā ietekme no politiskās vides.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvnieku karteļa lieta var izgāzties drīz vai arī Eiropas Tiesā

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP: Konkurences pārkāpēju disciplinēšanā būtiska loma ir zaudējumu atlīdzības prasītāju aktivitātei

Žanete Hāka, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1. novembrī, stājas spēkā grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā, ar ko turpmāk ir atvieglota konkurences tiesību pārkāpumā radīto zaudējumu kompensācijas pieprasīšana. Tādējādi Latvija ir pilnībā ieviesusi Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par konkurences pārkāpumos radīto zaudējumu atlīdzību, informē KP.

Jebkura persona – gan patērētāji, gan uzņēmumi –, kas cietuši zaudējumus konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, ir tiesīgi prasīt no pārkāpējiem šo zaudējumu atlīdzināšanu. Pieņemtie grozījumi Konkurences likumā un Civilprocesa likumā turpmāk paredz vienkāršotu un efektīvu mehānismu, kā cietušie varēs lūgt uzņēmumiem, kurus Konkurences padome ir sodījusi par konkurences tiesību normu pārkāpšanu, kompensēt to rīcības dēļ radītos zaudējumus.

Zaudējumu atlīdzību iespējams pieprasīt, vēršoties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Grozījumi paredz, ka pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, tādējādi būtiski atvieglojot iespēju cietušajiem pierādīt konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē šā gada 9. maijā atkārtoti tika atlikta Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu Konkurences likumā izskatīšana, kas sekmētu godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā.

«Izstrādājot grozījumus Konkurences likumā, mūsu mērķis ir nodrošināt visiem uzņēmējiem godīgu konkurenci tirgū un radīt instrumentus, kā cīnīties pret konkurences kropļojumiem. Svarīgi norādīt, ka arī uzņēmējus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, tai skaitā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vairākkārt norādījušas, ka šī jautājuma risināšana ir būtiska ekonomikas attīstībai un konkurētspējai,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Konkurences padome līdzšinējā uzraudzības praksē vairākkārt konstatējusi, ka pašvaldības bieži rada ierobežojumus godīgai konkurencei. Visizplatītākā prakse ir atsevišķu tirgus dalībnieku diskriminācija, nodrošinot pašvaldībai piederošai kapitālsabiedrībai labvēlīgākus noteikumus, tādējādi neievērojot godīgas konkurences un labas pārvaldības principus. Turklāt šāda prakse arvien biežāk vērojama tieši ekonomiski aktīvajās teritorijās, kur par piedāvājuma un pieprasījuma trūkumu nav pamata sūdzēties.Atbilstoši likumam Par pašvaldībām, pašvaldībām ir jāveicina saimnieciskā darbība savā administratīvajā teritorijā un jānodrošina komersantiem vienādi darbības noteikumi. Taču praksē novērojams, ka bieži pašvaldības ar savu rīcību, iesaistoties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv konkurence, un monopolizējot nozares, negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, likvidējot konkurenci, radot uzņēmējos neuzticību vienādu darbības noteikumu iespējamībai un ilgtermiņā likvidējot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru