Konkurences padome pagaidām ir bezspēcīga pūliņos ietekmēt pašvaldības, kuras nepamatoti iesaistījušās komercdarbībā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Pašvaldības drīkst iesaistīties uzņēmējdarbībā tikai izņēmuma gadījumos, un tie ir noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Tomēr realitātē pašvaldības bieži iesaistās komercdarbībā tādās jomās, kurās jau ir daudz spēlētāju, tādējādi ne tikai radot labvēlīgākus nosacījumus sev piederošajiem uzņēmumiem, bet arī kropļojot konkurenci attiecīgajā nozarē. Arī uzņēmumu asociācijas jau ilgstoši zvana trauksmi par izveidojušos situāciju. Latvijā Konkurences padomei (KP) nav tiesību likt publiskai personai mainīt rīcību, kad tā ar saviem lēmumiem vai darbībām nelabvēlīgi ietekmē konkurenci. Līdzīgās situācijās Lietuvas KP būtu pilnvarota ierosināt pārkāpuma lietu pret pašvaldību, kamēr Latvijas normatīvie akti šādu iespēju neparedz. Līdz ar to Latvijā publiska persona var atļauties ignorēt tai saistošo konkurences neitralitātes pamatprincipu, uzsver konkurences sargsuņi. Jāmin, ka šobrīd Saeimā trešajam lasījumam ir apstiprināti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas attiecas arī uz publisku personu iesaisti uzņēmējdarbībā.
Ierobežotas iespējas
Likumā kā viens no izņēmumiem minēts gadījums, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā. Tomēr šī apsvēruma izvērtēšanai jābūt pamatā visu pārējo likumā noteikto izņēmumu izvērtēšanai.
«Attiecīgi gadījumos, kad konkrētās preces vai pakalpojumus spēj pilnībā nodrošināt privātie uzņēmumi, valstij vai pašvaldībai savu uzņēmumu veidot nebūtu pieļaujams. Tā, piemēram, ja kādā pašvaldībā nav nevienas aptiekas, turklāt neviens uzņēmējs aptieku tur atvērt nevēlas, pat ņemot vērā iespējamu pašvaldības atbalstu, tad būs attaisnojami, ja pašvaldība šo pakalpojumu sniegs pati. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka Latvijā nav nevienas institūcijas, kas būtu tiesīga uzraudzīt, vai publiskas personas ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tāpēc tas tiek regulāri un daudzskaitlīgi pārkāpts,» uzsver KP vadītāja Skaidrīte Ābrama. Nepieļaujama ir situācija, ka valsts vai pašvaldība sāk darbību tirgū, kur pastāv konkurence un piedāvājumu nodrošina privātie uzņēmēji, uzskata S. Ābrama. Diemžēl Latvijā arvien biežāk nākas saskarties ar gadījumiem, kad publiskas personas savus uzņēmumus dibina nepamatoti.
Tā, piemēram, Latvijā daudzām pašvaldībām ir savi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi. Pirms laika auditorkompānija Deloitte Latvia pēc KP pasūtījuma veica pētījumu, kas atklāja, ka līdztekus pamatotai pašvaldību uzņēmējdarbībai, pārsvarā dažādu komunālo pakalpojumu jomā, arvien pieaug nepamatoti dibināto uzņēmumu skaits.
Visu rakstu Konkurences sargu cīņa ar vējdzirnavām lasiet 22. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.