Viedokļi

Konkurentes komentārs par konditorejas Raunas dārzs eklēru biznesu

Kristīne Stepiņa, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

DB lūdza Lienei Zemītei, uzņēmuma Lapsas māja īpašniecei, izteikt viedokli par Latvijas konditorejas tirgu un Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieka Andrieva Jansona eklēru biznesu.

Kā vēstīts, viņaprāt, pēc pāris gadiem eklērs būs Latvijā populārākais deserts. Klienti nelielo konditoreju daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā jau pamanījušies nodēvēt par eklēru paradīzi.

Liene Zemīte:

«Latvijā konditorejas tirgus ir ļoti piesātināts. Daudzi iedomājas, ka var vienkārši atvērt savu maizīšu ceptuvi un pelnīt miljonus. Tas tā nebūt nav. Tie, kas vēlas gūt ātru peļņu, lai labāk neko nesāk. Līdz šim daudzas konditorejas ir atvērtas un pēc brīža aizvērtas. Domāju, ka ir jānostrādā vismaz trīs gadi, lai varētu spriest par uzņēmuma dzīvotspēju ilgtermiņā. Šis laiks ir nepieciešams, lai iešūpotos, izveidotu savu klientūru.

Kopš sevi atceros, esmu domājusi, ka ar eklēriem var iekarot pasauli, jo tie ir bijuši modē visos laikos. Nekas šajā ziņā īpaši nav mainījies – tie joprojām ir topā un pieprasījums pēc tiem nebūt nemazinās. Mūsdienās pats galvenais ir tas, no kā šie saldie našķi ir pagatavoti, - tiem obligāti ir jābūt no dabiskām izejvielām. Ir vērojama tendence, ka cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, lai ēstu kvalitatīvu pārtiku. Tāpēc, cepot kūkas, izmantoju pienu, sviestu, vietējās ogas un augļus, kā arī augstvērtīgu beļģu šokolādi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eklērnīca Raunas dārzs, ieviešot pokiju, startē veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā

Zane Atlāce-Bistere, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauju popularitāti iemantojušajai Raunas dārza eklērnīcai Purvciemā augusta izskaņā piepulcējusies otra eklērnīca Pārdaugavā, Mārupē. Tajā līdz ar eklēriem ieviests arī kāds jaunums – uz vietas vai līdzi ņemšanai sagatavots ēdiens – pokijs.

Eklērnīcu saimnieks Andrievs Jansons stāsta, ka pokijs salīdzinoši nesen strauju popularitāti guvis Amerikā un lieliem soļiem ienāk arī Eiropā. Tas pamudinājis arī Raunas dārzs sortimentu papildināt ar ko jaunu un interesantu. «Pokijs ir havajiešu ēdiens, kas ir gan kā salāti, gan tikpat labi otrais ēdiens. Tā sastāvā ir zivs – lasis vai tuncis, rīsi vai nūdeles, piedevas – dārzeņi vai jūras zāles un dažādas mērces,» stāsta A.Jansons.

Veģetāriešiem pokijs pieejams ar tofu sieru. Pašlaik ēdiens pieejams baudīšanai uz vietas vai līdzi ņemšanai, taču nākotnē ir doma par veselīgu ātro maltīšu ķēdes izveidi, atklāj A.Jansons. Tāpat tiek domāts arī par piegāžu ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Jaunā formāta tirdzniecības vieta atrodas Teikā, Gustava Zemgala gatvē, blakus ražotnei. Vietas izvēlē būtisku lomu spēlēja tuvumā esošie biroji, piemēram, "Jaunā Teika" un "Latvijas Mobilais Telefons", atzīst "Raunas dārzs" saimniece Egija Jansone.

SIA "Raunas dārzs", kas veic eklērnīcu saimniecisko darbību, bija iecerējusi saldos našķus Teikā sākt tirgot jau šī gada martā, taču krīze ieviesa korekcijas. Uzņēmums savu darbību sāka ar eklērnīcu Raunas ielā, laika gaitā biznesu paplašinot, saldummīļus pulcējot arī tirdzniecības vietās Mārupē un Kārļa Ulmaņa gatvē.

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu  

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns...

Šobrīd "Raunas dārzs" produktu portfelī ir aptuveni 100 dažādi eklēri, bet ikdienā tiek gatavoti 40. E. Jansone lēš, ka eklēri joprojām ir modē. "Ēdienam galvenais ir kvalitatīvas izejvielas un īpašas garšas – tad tas būs pieprasīts vienmēr," teic eklērnīcu saimniece. Viņa stāsta, ka nepārtraukti tiek radīti jauni produkti. "Mums būs pāris jaunumi, kas garšos debešķīgi, bet pagaidām tas ir noslēpums," sola E. Jansone.

Krīzes laikā klientu plūsma eklērnīcās samazinājās, tāpēc uzņēmums veica piegādes un aktīvi strādāja ar "Wolt". Lielā mērā izdzīvot palīdzēja pastāvīgie klienti, kādi uzņēmumam ir ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā.

2019. gadā SIA "Raunas dārzs" apgrozījums bija 455,9 tūkstoši eiro, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 66,6 tūkstoši eiro.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu 

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no...

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Eklērnīca Fat Cat pārceļ virtuvi uz Kalnciema ielu

Laura Mazbērziņa, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu augošo pieprasījumu, eklērnīca Fat Cat ir pārcēlusi savu virtuvi no Vecrīgas uz Kalnciema ielu. Saimnieki biznesa portālam db.lv stāsta, ka paši ikdienā aktīvi iesaistās biznesā un eklēru cepšanā pat nakts stundās, līdz ar to gulēšanai atliek vien dažas stundas.

Eklērnīca Fat Cat ir paplašinājusies un šobrīd atrodas ne tikai Vecrīgā, Mazajā Jaunielā, bet arī Kalnciema ielā daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā. Tajā saimnieko Līga un Uģis Lancmaņi, kā arī Uģa brālēns Māris Lancmanis. Fat Cat tiek piedāvāti ne tikai saldie eklēri, bet arī cepumi, kūkas, eklēru kūkas, mini un sāļie eklēri, kas iecienīti korporatīvajos pasākumos.

Ilgi nedomāja

Pirmā Fat Cat eklērnīca Vecrīgā tika atvērta 2017. gada 1. aprīlī, un jau jūlijā tika atrastas Kalnciema ielas telpas. Iekārtošanās process tajās gan ievilkās, jo bija nepieciešams izveidot elektrības pieslēgumu, kā arī telpās veikt remontu. Savulaik šajās telpās atradās Skrīveru Saldumu veikals, bet eklērnīcai bija nepieciešama lielāka elektrības jauda. Remonts tika pabeigts jau 2018. gada maijā, bet eklērnīca atvērta vien 2019. gada februārī. «Mēs ilgi nedomājām par vēl vienas eklērnīcas atvēršanu, jo jau no paša sākuma mums veicās ļoti labi. Lielā pieprasījuma dēļ mēs meklējām jaunas telpas, kur būtu lielāka virtuve. Tagad eklēri abām eklērnīcām top tikai Kalnciema ielā, savukārt, Vecrīgā virtuves vietā ir noliktava,» sacīja L. Lancmane. Viņas vīram U. Lancmanim pieder arī būvniecības uzņēmums un visi darbi tika paveikti pašu spēkiem, nealgojot papildu strādniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eklēru bizness Rīgā vēršas plašumā – slavenajai Raunas dārza eklērnīcai piepulcējies konkurents Vecrīgā – Fat Cat eklērnīca.

Nelielā kafejnīca Mazajā Jaunielā starp Rīgas domes ēku un Rīgas Tehnisko universitāti atvērta 1.aprīlī un jau pirmajās piecās dienās pieprasījums esot pārsniedzis jebkādus plānotos aprēķinus. Eklērnīcā saimnieko ģimenes komanda – Līga Lancmane ar vīru Uģi, vīra brālēns Māris Lancmanis un ģimenes draugs Ēriks Dziedātājs.

Līga stāsta, ka eklērnīcas nosaukums Fat Cat radies, iedvesmojoties no ģimenes baltā persiešu kaķa – gribējies jauku un skanīgu nosaukumu, ko viegli izrunāt dažādās valodās, kas ir viegli saprotams un paliek atmiņā.

Atrašanās vieta meklēta diezgan ilgi, priekšnoteikumi vietas izvēlē bijuši pilsētas centrs un lieli skatlogi. Uģis nenoliedz, ka telpu izmaksas Vecrīgā nav tās mazākās. «Varbūt kādu eiro vairāk esam samaksājuši par īri, toties kādu ārzemnieku dabūsim klāt,» saka Uģis, norādot ka viņu klienti ir gan tūristi, gan arī vietēji pircēji. Arī telpu iekārtošanā ieguldījumi teju 3,5 reizes pārnieguši plānoto, tomēr attīstības plāni un ieceres ļaujot domāt, ka viss atmaksāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sekojot idejai: Eklērnīcas Raunas dārzs īpašnieks gaida pokiju bumu

Kristīne Stepiņa, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtas vēl divas Raunas dārzs eklērnīcas un turpat astoņkāršots apgrozījums, ieviests jauns piedāvājums veselīgas ātrās ēdināšanas segmentā – pokiju bārs

Pirms pusotra gada Raunas dārza īpašnieks Andrievs Jansons DB prognozēja eklēru uznācienu, kas arī ir sagaidīts, – šos saldos našķus sāka cept un pārdot teju katra sevi cienoša konditoreja. Tagad viņš gaida havajiešu ēdiena pokija, kas no Amerikas straujiem soļiem ienāk Eiropā, uzvaras gājienu arī Latvijā. Šogad SIA Puravs AJ, kas veic trīs eklērnīcu saimniecisko darbību, plāno apgrozījumu vairāk nekā viena miljona eiro apjomā.

«Bijām pirmie, kuri fokusējās uz eklēriem, kas gatavoti nevis uz sviesta, bet vārītā krēma bāzes, tāpēc esam ieguvuši lielu tirgus daļu. Rīgā mums ir daudz pastāvīgo klientu, kas pēc mūsu ceptajiem eklēriem ir gatavi braukt lielus attālumus. Esam pieprasīti arī reģionos, pāris reižu braucām uz pasākumiem Valmierā, tur mūs aicināja atvērt eklērnīcu, taču šobrīd šādu iespēju neapsveram, jo vešanas laikā eklērs zaudē savas garšas īpašības, bet investēt ceptuvē ārpus Rīgas pašlaik neatmaksājas,» skaidro A. Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielā pircēju pieprasījuma rezultātā eklērnīca Raunas dārzs meklē gan jaunas ražošanas telpas, gan arī darbiniekus – konditorus un pārdevējus, Db.lv pastāstīja konditorejas Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieks Andrievs Jansons.

Otras ceptuves un veikala atvēršana, kā arī našķu ražošanas apjomu dubultošana jau ietilpa uzņēmuma plānos, taču lielais pieprasījums liekot to visu darīt krietni ātrāk, atklāj A. Jansons.

Viņš atzīst, ka darbinieku atrašana ir diezgan liels izaicinājums - profesionāļu atrašana vienmēr bijusi problēma, bet pēdējā laikā situācija darba tirgū esot uzlabojusies un ar cītīgu meklēšanu labus darbiniekus varot atrast, liecina A.Jansona novērojumi un pieredze. Ar telpu atrašanu ejot mazliet labāk: «Tādas, kā gribētu, protams, nav, bet daudz maz atbilstošas var atrast, nav tik traki,» saka A.Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pēc kopējā uzņēmumu skaita un to ekonomiskās varenības līderis ir Rīga, tomēr, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, uzņēmumu skaita līderos ir Durbes un Raunas novadi.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopējais pašvaldību skaits Latvijā daudzu, tostarp politiķu, skatījumā ir pārāk liels, un tāpēc iespējama kārtējā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā pieaugs jaunās – apvienotās – varas ekonomiskās spējas. Taču šīs idejas kritiķi norāda, ka vairāku, ne pārāk turīgu subjektu apvienošanas rezultātā bagāto vairāk nekļūs. Biznesam svarīgākais ir uzņēmējdarbības vide, un SIA Lursoft pētījums uz pašvaldībām, īpaši mazajām, liek paraudzīties no nedaudz citāda skatupunkta. Proti, pretstatā ierastajam, ka priekšplānā teju vienmēr ir Rīga, tās apkaime, kā arī vairākas lielās pilsētas un atsevišķi novadi, SIA Lursoft dati rāda, ka arī tālākos reģionos strādā veiksmīgi uzņēmumi, kuri, neskatoties uz, iespējams, nelielo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, var sekmīgi vairot peļņu un radīt vērā ņemamu apgrozījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1. Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu

Mazos parādus atlaidīs  

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000...

2. Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt piekļuvi viņu bankas lietotnēm, izmantojot "Smart-ID"

Smart-ID lietotājus aicina būt uzmanīgiem 

Pēdējās nedēļas laikā ir saņemta informācija par mēģinājumiem pamudināt personas apstiprināt...

3. Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar to, ka saldie našķi tiek pārdoti tikai līdzņemšanai

Paplašina eklēru impēriju 

Šonedēļ durvis vēra ceturtā "Raunas dārzs" eklērnīca, kas no citām atšķiras ar...

4. "Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi ārpus Rīgas: rekords - 6,3 miljoni  

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25...

5. SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka līdz ar robežu slēgšanu Covid-19 dēļ, uzņēmumam šovasar varētu trūkt darba rokas. Radot nopietnus zaudējumus, jau atkal bojā varētu iet raža

Ar vietējiem strādniekiem nepietiks 

SIA “Very Berry” valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina pauž satraukumu par to, ka...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mīļie draugi! Mums ir arī kāda ne tik priecīga ziņa - Kalnciema ielas kafejnīca ir slēgta," sociālajā tīklā "Facebook" informē eklērnīca "Fat Cat".

Kafejnīca Kalnciema ielā tika slēgta janvāra beigās.

"Kopš rudens ēkas fasāde Kalnciema ielā 32A tiek remontēta, un apkārt ir stalažas, kas traucē pamanīt, ka pirmajā stāvā vispār kaut kas ir - kas ne tikai neļāva iegūt jaunus klientus, kas citādi būtu mūs pamanījuši, braucot vai ejot garām, bet arī radīja iespaidu esošajiem un potenciālajiem klientiem, ka viss ir slēgts un iekšā nekas nenotiek. To noskaidrojām dažādās situācijās ar klientiem, kuri tomēr mēģināja pie mums iekļūt un viņiem tas izdevās," stāsta "Fat Cat" saimniece Līga Lancmane.

Viņa norāda, ka "Fat Cat" ir mazs ģimenes uzņēmums, un, lai atvērtu pirmo kafejnīcu Vecrīgā, tika ieguldīti visi personīgie iekrājumi un līdzekļi. Savukārt, lai atvērtu kafejnīcu Kalnciema ielā, tika ieguldīti visi līdzekļi no Vecrīgas kafejnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Eklēru paradīze daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā

Kristīne Stepiņa, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pāris gadiem eklērs būs Latvijā populārākais deserts

Tā, analizējot šā brīža Eiropas konditorejas modes tendences, prognozē konditorejas Raunas dārzs (SIA Puravs AJ) īpašnieks Andrievs Jansons.

Lai pienācīgi sagatavotos eklēra uznācienam uz Latvijas gardēžu šķīvjiem, SIA Puravs AJ šogad plāno atvērt otru ceptuvi un veikalu, dubultot saldo našķu ražošanas apjomus. A.Jansons norāda, ka ir ļoti būtiski tirgū ienākt īstajā brīdī, kas neesot izdevies nedz virtuļu, nedz burbuļdzērienu tirgotājiem.

Šobrīd eklērnīcā gatavo 27 dažādus šā našķa veidus, fokuss ir uz sezonālām garšām. Viens no šīs vasaras favorītiem bijis cidoniju eklērs, tāpat lielā cieņā ir zemeņu kārums. A.Jansons stāsta, ka daudzas izejvielas tiek audzētas pašu saimniecībā vai iepirktas no Latvijas zemniekiem. Krēms tiek gatavots galvenokārt no lauku olām, mīklai izmantoti bioloģiskie milti, bet pildījumam un glazūrai – pašu audzētas ogas. Izņēmums ir piens, kuru uzņēmumam piegādā no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties konditorejas izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Sala ražotnē.

SIA Nomeda ražotne atrodas Bukaišu ielā, kur divos stāvos izvietoti konditorejas cehi. Apjoms ir liels, jo kompānijai ir daudz tirdzniecības vietu.

Uzņēmums ir izveidots 1994.gadā un sākotnēji atradās Dzirnavu ielā.

Daļā tirdzniecības vietu gan konditorejas izstrādājumus cep uz vietas un no konditorejas ražotnes piegādā tikai sagatavoto mīklu, bet daļai piegādā gatavus.

Sākotnēji konditorejas uzņēmumam bija trīs ražošanas vietas – Dzirnavu ielā, Biznesa centrā un Sporta ielā. Tad tika uzcelta ēka Bukaišu ielā, apvienojot visas trīs ražošanas vietas.

Kompānijas pārstāvji skaidro, ka visi izstrādājumi ir roku darbs un uzņēmums tiem nepievieno tādas sastāvdaļas kā palmu eļļu un citas, ko uzņēmumi bieži vien izmanto, lai samazinātu produktu pašizmaksu. Tāpat konditorejas izstrādājumu ražošanā tiek izmantots arī sviests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

LU Botāniskais dārzs gaida investorus

Laura Mazbērziņa, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs gaida investorus, kuri būtu ieinteresēti saglabāt kultūras mantojumu, kā arī ieguldīt Botāniskā dārza attīstībā.

Botāniskā dārza infrastruktūra ir ļoti novecojusi, teic LU Botāniskā dārza direktors Uldis Kondratovičs. Pēdējie nozīmīgākie ieguldījumi ir bijuši pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam. 2013. gadā viņi kopā ar toreizējo Latvijas Universitātes rektoru, profesoru Mārci Auziņu parakstīja nodomu protokolu par sadarbību un atbalstu projektiem LU Botāniskā dārza attīstībai, kultūras mantojuma saglabāšanai, kā arī Eiropas humānās tradīcijās balstītu zināšanu un prasmju izplatīšanai. «Viņu atbalsts sakrita ar tuvošanos Botāniskā dārza simtgadei, kura būs 2022. gadā. Ieguldītā summa bija gana liela un mums nozīmīga, lai dažādus dārza darbus varētu veikt pakāpeniski un tie neietekmētu apmeklētājus. Viņu atbalsts LU Botāniskajam dārzam paredzēja kolekciju un ekspozīciju stādījumu atjaunošanu un papildināšanu, teritorijas infrastruktūras sakārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām - izveidot un atjaunot gājēju celiņus, atpūtas zonas, lai dārzs būtu vieta, kur atpūsties,» teica U. Kondratovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā Rīgā atklāta kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs», ko radošā apvienība «Skudras metropole» organizē sadarbībā ar Paulig un Kuk Buk restorānu.

Kafejnīcas «Noslēpumu dārzs» organizatori šogad aicina apmeklētājus aizdomāties par ilgtspējību un sociālo atbildību. Tas iespējams, arī atbalstot Rīgas oāzi – Botānisko dārzu ar mājās izdzertās kafijas biezumiem un radot labvēlīgākus augšanas apstākļus dārza augiem. Apmeklētāju atnestos kafijas biezumus kā bioloģisko mēslojumu Botāniskais dārzs eksperimentālā kārtā tālāk izmantos augsnes uzlabošanai. Botāniskais dārzs priecājas par sadarbību, jo ar šī projekta palīdzību cer sev piesaistīt uzmanību pasākumu organizēšanas jomā.

Kafejnīca ar noteikumiem «Noslēpumu dārzs» būs atvērta līdz 17. jūnijam, vienas iepriekš veiktās rezervācijas laikā viesu uzturēšanās var ilgt tikai 1,5 stundu. Botāniskajā dārzā atvērtās kafejnīcas darba laiks darba dienās ir no pulksten 12.00 līdz 22.00 un brīvdienās no pulksten 11.00 līdz 23.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 195 000 eiro, Drustos uzstāda Latvijā ražotu mobilo katlu māju

Zane Atlāce - Bistere, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija SIA «Ilūkstes siltums» Raunas novada Drustos, investējot 195 tūkstošus eiro, uzstādīja Latvijā ražotu mobilo katlu māju, tādējādi pilnībā automatizējot siltumenerģijas piegādi novada vajadzībām.

Attīstības finanšu institūcija Altum finansēja 59% jeb 115 000 eiro no kopējā investīciju apjoma šajā energoefektivitātes uzlabošanas projektā. Finansējums šim projektam piešķirts valsts atbalsta programmas ietvaros, kas tiek finansēta no Altum «zaļo» obligāciju emisijā iegūtajiem finanšu resursiem 20 miljonu eiro apmērā un paredzēta MVU īstenotiem energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem.

Šķeldas konteinera tipa katlu māja ir viegli pārvietojama jeb mobila, kas atvieglo tās pievienošanu esošajai novada siltumtrasei. Pilnībā automatizētā katlu māja siltumenerģiju piegādās kopumā 12 Raunas novada iestāžu vajadzībām (pamatskolai, sporta skolai, pagasta pārvaldei, bibliotēkai, tautas namam u.c.) un apkure tiks nodrošināta septiņus mēnešus – no oktobra līdz pat maijam katru apkures sezonu. Pateicoties jaunajai katlu mājai, pašvaldība varēs ietaupīt budžeta līdzekļus, kā arī samazināt siltuma cenu tā gala lietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Klients - mans draugs

Laura Mazbērziņa, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness balstās uz laimīgiem un smaidīgiem apmeklētājiem, tāpēc SIA Kairi saimnieki neslēpj to, ka savus klientus uzskata par draugiem

«Viss notiek ar virzību uz augšu, protams, pa ceļam ir bijušas dažādas ķibeles, bet joprojām neesam zaudējuši optimismu – tas mūsdienās ir galvenais, lai gan brīžiem ir sajūta, ka nolaižas rokas,» neslēpj jafejnīcas Kairi café līdzīpašniece Maija Kaire. To viņa izveidojusi kopā ar savu vīru Jāni. «Ģimenes biznesu vadīt ir diezgan grūti. Galvenais ir nodalīt ģimenes dzīvi no darba,» atzīst Jānis. Maija gan piebilst, ka lielākais ieguvums ģimenes biznesā ir tāds, ka pazīst otra niķus un stiķus. «Ja, piemēram, sanāk kopā divi biznesa partneri, kuri savstarpēji nav pazīstami, vienmēr pa vidu ir kādas nesaprašanās, arī pati to esmu pieredzējusi. Tādos gadījumos katram ir savs redzējums par biznesa attīstību. Savukārt, strādājot kopā ar vīru, tādi «kašķi» nav bijuši. Mums ir kopīga vīzija un mērķi. Mēs viens otram vienmēr varam pateikt to, ko patiesi domājam,» komentē Maija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Uzņēmums Junge ieguldīs vairāk nekā miljonu eiro jaunas ražotnes būvniecībā Madonā

LETA, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes, kūku un citu konditorejas izstrādājumu ražotājs Junge ieguldīs vairāk nekā vienu miljonu eiro jaunas konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecībā Madonā, kā arī ražošanas iekārtas iegādē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Projekta vadītāja, uzņēmuma pārstāve Vita Šahno aģentūrai LETA teica, ka Junge plāno būvēt jaunu konditorejas izstrādājumu ražotni Madonā, lai palielinātu ražošanas jaudas, kā arī pilnveidotu sortimentu. Viņa pastāstīja, ka projekta ietvaros plānots iegādāties arī ciabatta tipa mīklas dalītāju, lai paplašinātu produkcijas sortimentu, tostarp ieviešot jauna veida produktus ciabattas segmentā.

Šahno pastāstīja, ka uzņēmums pēcāk plāno atvērt arī jaunas tirdzniecības vietas Vidzemē.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā Junge ir izsludinājusi divus iepirkumu konkursus, tostarp par 890 324,63 eiro plāno būvēt konditorejas izstrādājumu ražotni. Savukārt par 111 350 eiro iecerēts iegādāties ļoti mīkstas ciabatta tipa ar augstu ūdens saturu mīklas dalītāju. Investīciju projektus plānots īstenot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam pasākuma Investīcijas materiālajos aktīvos apakšpasākuma Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa galvenais uzdevums ir neapnikt tiem, kas šajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katru dienu

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirms pieciem gadiem šefpavārs Oskars Paltiņš kopā ar kompanjonu Valdi Ērgli, kura profesionālā darbība līdz tam nebija saistīta ar ēst gatavošanu, Rīgā Pļavniekos atvēra savu pirmo kafejnīcu Osvalds Pupa, kuras mērķauditorija ir pusdienotāji. Šajos darbības gados pirmajai kafejnīcai piepulcējušās vēl divas, viena no tām arī ir Pļavniekos, bet otra – pilsētas centrā, un šajā rudenī ķēdei klāt nāks nākamais posms – Spīķeros. «Visu uzņēmumu māte barotāja ir pirmā kafejnīca, kas atrodas vienā ēkā ar veikalu Cenuklubs. Tajā aktīvākajās stundās no 12.00 līdz 14.00 pabarojam apmēram 350 cilvēku. Labi sokas arī otrai Pļavnieku kafejnīcai, bet centrā tai vēl nākas iešūpoties, jo apkārt ir liela konkurence – daudz kafejnīcu, kuras arī piedāvā pusdienas. Turklāt pēcpusdienā pieprasījums pieplok, jo apkārt esošo biroju darbinieki dodas mājās un apkārtne kļūst tukša,» atklāj kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa līdzīpašnieks Oskars Paltiņš. Taujāts, kādēļ tika izvēlēts tāds kafejnīcas nosaukums, viņš smejoties teic, ka vārds Osvalds ir apvienojums no abu īpašnieku vārdiem Oskars un Valdis, bet uzvārds Pupa tika dots kā joks, lai cilvēkam tas būtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada gada plānotāju dārzniecēm

Ilze Žaime, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātē (LU) tiek īstenots infrastruktūras labiekārtošanas projekts, kura ietvaros LU Botāniskajā dārzā būs pieejama vēl kāda dabiski izveidojusies ainaviski vērtīga teritorija, ko papildinās LU Absolventu taka. Kopējās projekta «Atbalsts Absolventu takai» izmaksas ir 45 tūkstoši eiro. Līdz šim ir saziedoti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro.

Projektam tiek piesaistīti LU absolventu, draugu un sadarbības partneru ziedojumi. Absolventu takas izbūves process ir apjomīgs dažādu aktivitāšu kopums, iekļaujot gan mārketinga aktivitātes, gan projektēšanu, gan realizāciju, gan pašu būvniecību. Līdz šim ir veikta teritorijas uzkopšana, koku novērtēšana, ģeotehniskā izpēte, būvkonstrukciju sagatavošana, kā arī veikta daļa takas būvniecības, kas aptver lielāko izdevumu summu. Idejas autori un īstenotāji ir LU fonds, LU Absolventu klubs un LU Botāniskais dārzs.

Plānotais rezultāts būs ainaviski labiekārtota un izbūvēta teritorija, kas iemanto neskartas dabas sajūtu un ir vieta pastaigām – Ēnu dārzs, pa kuru vijas LU Absolventu taka 150 metru garumā. Izmantojot esošo veģetāciju, tiek radīts noslēpumiem un pārsteigumiem bagāts Ēnu dārzs. Saudzējot esošos augus, pastaigu taka tiek veidota uz skrūvpāļiem balstītas metāla režģu laipas. Ēnu dārzā iecerētas trīs neierastas atpūtas platformas, kas aicinās apmeklētājus apstāties un uzkavēties – tās plānotas sēdēšanai, zvilnēšanai un dabas vērošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot žurnālu Horeka, sociālajos tīklos aicinājām balsot par labākajiem reģionu restorāniem. Apkopojot balsojuma rezultātus, izveidojām reģionu restorānu TOP 15, kas atrodams žurnālā. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir pašlaik karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi.

Latvijas simtgades svinību mēnesī pavāri Valters Zirdziņš un Ingmārs Ladigs skaidro, kā attīstās modernā Latvijas virtuve. «Nevaram visu laiku gatavot kartupeļus, ķimenes un kaņepes – krustām šķērsām,» spriež Valtera restorāna saimnieks. «Varbūt, klaburčūsku sajaucot ar skābiem kāpostiem, tā arī kļūtu par latvisku garšu,» piebilst Ingmārs Ladigs.

Žurnālā meklējām atbilde, kā ēdināšanas biznesā «saost» modi. Raunas dārzs bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas par savu specialitāti izvēlējās eklērus. «Labāk būt pirmajam, nekā pēdējam,» vērtē Andrievs Jansons, Raunas dārzs īpašnieks.

Savukārt tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada tea and coffee vadītāja Gundega Silniece spriež, ka ir nianses, ko var integrēt Latvijas kultūrā, bet pilnībā zaudēt kursu, slīkstot mandeļu bezē cepumos, vienkārši nav jēgas, jo modes aktualitātēm parasti ir īss mūžs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Terapija vienlaikus met divus izaicinājumus – piedāvā tikai vegānu ēdienus un to dara nomaļākā ielā, nevis Rīgas centrā

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Kafejnīca Terapija durvis vēra apmēram pirms gada, izvēloties Bruņinieku ielu starp A. Čaka un Avotu ielu, kur vismaz pagaidām nav nedz uzņēmēju, nedz pastaigu mīļotāju iecienīts pilsētas kvartāls. «Vietu meklēju apmēram divus gadus, jo gribēju savu uzņēmumu attīstīt tuvāk Avotu ielai, kas, manuprāt, tuvākā nākotnē varētu attīstīties par nākamo radošo kvartālu. Arī citās Eiropas galvaspilsētās lēnām notiek atsevišķu rajonu attīstīšanās tālāk no centra. Mīnus ir fakts, ka vismaz pagaidām šis ir tāds jocīgs rajons, kurā gandrīz nav biroju, līdz ar to nevar paļauties uz pusdienotājiem, kuri varētu saprast arī mūsu kafejnīcas koncepciju,» stāsta kafejnīcas Terapija īpašniece Elīna Dzelzkalēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu biznesa plašākai attīstīšanai.

Divos gados SIA Svenne radījusi vairākus tūkstošus sveču, nākotnē uzņēmums plāno nākt klajā ar jaunu sveču dizaina līniju un sākt to tirdzniecību ārvalstīs

SIA Svenne māksliniece Ieva Sīmansone stāsta, ka ideja par akmens formas svecēm radās, iedvesmojoties no apkārtējās vides – lauku viensētas Ziemeļvidzemē, kur akmeņi dabiski iekļāvušies gan pagalmā un dārzā, gan ģimenes biznesā.

Negaidītā veiksme bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Sveču liešana sākotnēji bijis tikai Ievas hobijs – iespēja izrauties no ierastās mājas dzīves. Biznesu sākt viņu iedrošināja vīrs, kurš, pārzinot metālliešanas tehnoloģijas, palīdzēja izveidot precīzu akmens formu svecēm. «Izveidojām formas, salējām sveces un intereses pēc aizbraucām uz tirdziņu Valmiermuižā, kur teju visas sveces arī pārdevām,» atzīmē Ieva. Negaidītā veiksme pirmajā tirdziņā arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ģimene lēma par labu sveču biznesa plašākai attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Junge nākamgad plāno atvērt jaunu kafejnīcu Rīgā

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes, kūku un citu konditorejas izstrādājumu ražotājs Junge nākamgad plāno atvērt vienu jauna koncepta konditoreju, veikalu Rīgā, pastāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Kaspars Garlejs.

Viņš teica, ka uzņēmumam ir septiņi veikali-kafejnīcas Latvijā un 2017.gada decembrī plānots atvērt vēl vienu Rīgā. Plašāk kompānijas nākamā gada plānus viņš nekomentēja, jo tie vēl tiks precizēti.

Raksturojot kopējo tirgus situāciju Latvijā, Garlejs atzina, ka konkurence konditorejas izstrādājumu tirdzniecībā patlaban ir augsta, bet pirktspējas tendence ir negatīva.

Jau ziņots, ka Junge plāno ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro jaunas konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecībā Madonā. Konditorejas izstrādājumu ražotni plānots uzbūvēt līdz 2017.gada 31.oktobrim, lai palielinātu ražošanas jaudas, kā arī pilnveidotu sortimentu. Pēcāk uzņēmums plāno atvērt arī jaunas tirdzniecības vietas Vidzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru