Mazais bizness

Konkursa Ideju kauss finālists Li'l House gatavojas eksportam uz Skandināviju

Monta Glumane, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Tikko dots starts jaunajam biznesa ideju konkursam Ideju kauss 2018, kas piedāvā iespēju iziet profesionālas apmācības pieredzējušu uzņēmēju vadībā, gūt vērtīgus kontaktus sava biznesa tālākai attīstībai un noslēgumā sacensties par naudas balvām, lai iegūtu pirmo kapitālu idejas realizācijai.

Konkursa atklāšanas pasākumā līdz ar organizatoriem piedalījās arī pagājušā gada dalībnieki Edīte Paeglekalne un Andris Plūksna, kuri startēja ar savu ideju «Li'l House». Viņi ražo attīstošās rotaļu mājas bērniem un šobrīd jau strādā pie jauniem produktiem, kā arī plāno eksportu uz Skandināvijas valstīm.

Biznesa ideju konkursu organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ERAF projekta Inovāciju motivācijas programma ietvaros. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 7. septembrim. Dalību konkursā var pieteikt jebkurš Latvijas iedzīvotājs vai personu grupa no 18 gadu vecuma (ne vairāk kā 4 cilvēki komandā) ar skaidri definētu ideju par inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību. Konkursa noslēgumā piedalīsies 12 labāko biznesa ideju prezentāciju autori, no kuriem uzvarētājiem tiek piešķirtas naudas balvas: 1. vieta – 7 000 eiro; 2. vieta – 5 000 eiro; 3. vieta – 3 000 eiro. Konkursa nolikums lasāms, klikšķinot šeit.

Sarunā ar biznesa portālu db.lv E. Paeglekalne atzina, ka piedalīšanās šajā konkursā sekmējusi biznesa idejas attīstību, bet priekšā vēl lieli plāni. «Li'l House» ražotās mājas ietver gan rotaļu, gan izglītojošo funkciju. Tajās ir gan tāfele zīmēšanai, gan pulkstenis, kā arī dažādas detaļas un dekori, kas spraužami ar rokām un bērniem attīsta sīko motoriku un smadzeņu darbību, kā arī veicina fantāziju.

Pagaidām bērnu rotaļu mājas tiek ražotas pēc pasūtījuma, jo nav izveidota noliktava, kurā tās uzglabāt. Produkts tiek piedāvāts arī iznomāšanai. Svarīgi, ka uzsāktas sarunas ar skandināviem par eksporta iespējām. «Esam atraduši sev pastāvīgo ražotāju ar lielām ražošanas jaudām. Vēlamies attīstīt šo produktu, lai tas ir pieejams pārdošanā un būtu arī noliktavā,» par nākotnes prognozēm teic E. Paeglekalne.

Produktu ražošana notiek Latvijā, sadarbojoties ar uzņēmumu «Latvijas Finieris».

Šobrīd bērnu rotaļu mājas visbiežāk tiek pārdotas klientiem Latvijā, un arī nomas pakalpojums vietējā tirgū esot pieprasīts. Visbiežāk mājiņas tiek izmantotas bērnu ballītēs. Nākotnē uzņēmums vēlas sadarboties ar pasākumu aģentūrām, kafejnīcu tīkliem, viesnīcām un pirmsskolas izglītības iestādēm.

«Iespējas ir lielas. Iesakām Latviju kā vietu, kur ideju izaudzēt un doties tālāk pasaulē. Latvijā ir radoši cilvēki, daudz finansējuma iespēju – konkursi, granti, kredīti, biznesa inkubatori, kas ir kā palīgs, un Latvijā ir jaunam biznesam pateicīga ražošana - par salīdzinoši zemām cenām var saražot kvalitatīvu produktu,» akcentē E. Paeglekalne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? WoodBudImport koka karkasa privātmājas Latvijas tirgum

Monta Glumane, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv ciemojas WoodBudImport ražotnē Minskā, Baltkrievijā, kur šobrīd top moduļu privātmājas Latvijas tirgum.

Pāris gados SIA WoodBudImport Pierīgā plāno uzbūvēt teju 400 Baltkrievijā ražotas koka karkasa mājas

Projektiem, kuros šobrīd dzīvo daļa Latvijas iedzīvotāju, ir beidzies derīguma termiņš, tajos ir grūti dzīvot un tie ir dārgi, uzskata SIA WoodBudImport līdzīpašnieks Arnis Astahovs. Lai mainītu situāciju, uzņēmums nolēmis Latvijas tirgum ražot koka karkasa privātmājas. Šogad uzbūvēti pirmie trīs nami, taču tuvākajos pāris gados Pierīgā plānots uzbūvēt kopumā 400 mājas. Šis gads veltīts zemes gabalu iegādes darījumiem, komunikāciju un ceļu sakārtošanai. Paredzēts, ka mājas atradīsies Babītē un Ķekavā. Kopumā šajā projektā ieguldīti jau 2,7 miljoni eiro, bet investīciju apjoms varētu pieaugt. Tāpat WoodBudImport plāno sadarbību ar kompānijām Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būvē ļoti maz koka māju salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, jo Latvijā pēc tām ir salīdzinoši zems pieprasījums, sacīja uzņēmuma «Baltijas Jumis» pārstāvis Māris Slavinskis.

Viņš norādīja, ka īpaši maz koka ēku ceļ publiskajā sektorā, vairāk tās Latvijā būvē privātajā sektorā.

Slavinskis atzina, ka koka māju būvniecībai ir liels potenciāls Skandināvijā, kur pēc tām ir pieprasījums. Šādām mājām ir arī priekšrocības - īsāks būvniecības laiks, tās ir videi draudzīgas. Zviedrijā koka māju celtniecību sekmē arī attīstīta sociālā politika, kas atvieglo mājokļu iegādi ģimenēm ar bērniem.

Arī uzņēmuma «Baltijas Jumis» galvenie realizācijas tirgi ir Skandināvija, galvenokārt Zviedrijā, kā arī Norvēģija. Taču ir arī citi ārvalstu mērķa tirgi, kas nonākuši kompānijas redzeslokā, tajā skaitā Grieķija un Apvienotie Arābu Emirāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas marķēs ar CE zīmi

Māris Ķirsons, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā ražotās koka paneļu mājas tagad marķē ar CE, kas ne tikai paaugstina to konkurētspēju ārvalstu noieta tirgos, bet vienlaikus palielina šo ražojumu realizācijas iespējas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koka paneļu mājas ir ne tikai gatavs produkts ar ļoti augstu pievienoto vērtību, bet arī sava veida modes izstrādājums, kurā būtiskas ir ļoti daudzas nianses – gan projektēšanā, gan ražošanā, gan arī izmantojamajos materiālos un ekspluatācijā. Vēl jo vairāk – šajā tirgus nišā šobrīd, tāpat kā deviņdesmito gadu sākumā un vidū, galvenais noieta tirgus ir ārzemes, kaut arī tā dēvētajos treknajos gados ir bijis pietiekami liels pašmāju pasūtījumu portfelis.

«Tās ir jaunas iespējas tirgū, kas ļauj paaugstināt konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem koka paneļu māju ražotājiem – konkurentiem,» skaidro SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Ar Eiropas tehnisko novērtējumu apliecina ne tikai koka paneļu māju kvalitāti, bet arī to atbilstību Eiropas vispārējām prasībām un materiālu pareizu pielietošanu. Faktiski Eiropas tehniskais novērtējums apliecina uzņēmuma kompetenci ne tikai ražot koka paneļu mājas, bet arī tās projektēt atbilstoši visaugstākajām prasībām un veikt atbilstošu to montāžu būvlaukumā. «Novērtējumā tika pārbaudīts, vai Zemgales Tehnoloģiskā centra projektētā un ražotā mājā visi materiāli izmantoti atbilstoši izstrādātajai sistēmai, un tādējādi pasūtītājam – pircējam – tas dod pārliecību, ka māja tiks izveidota atbilstoši materiālu paredzētajam pielietojumam,» uz jautājumu, ko šāds marķējums dod potenciālajiem māju pasūtītājiem – pircējiem, atbild M. Avotiņš un papildina: «Kaut arī es lieliski vadu automašīnu un iekļaujos kopējā transporta plūsmā, ar to vien ir par maz ceļu policistam, kurš tevi apstādinās, viņš noteikti prasīs autovadītāja apliecību, kas apliecina jūsu zināšanas un prasmes, tāpat ir ar CE.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Saražoto produkciju Latvijā nepārdod

Monta Glumane, 02.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ewart Woods Cēsīs rada dažādas koka detaļas - sadzīves un interjera priekšmetus, kurus īpaši iecienījuši ārvalstu pircēji.

Uzņēmums izveidots pirms trīs gadiem, bet sākotnēji tas nodarbojies ar vecu māju demontāžu un seno materiālu izmantošanu. «Bija ideja no vecajiem kokmateriāliem radīt mēbeles, bet arvien tas nav īstenojies. Sākām radīt citas lietas un bizness aizgāja tā, ka neatlika vairs laika pieķerties kam citam,» atceras uzņēmuma SIA Ewart Woods īpašnieks Maksims Jekimovs, kurš pēc profesijas ir ceļu būves inženieris. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanā investēti pāris tūkstoši eiro no personīgajiem līdzekļiem.

Uzņēmums ražo dažādus koka dizaina elementus. Arī produktu mērķauditorija ir visdažādākā. Sākotnēji viena no plašākajām bija fotogrāfi, kuriem uzņēmums no aptuveni 200 veidu eksotiskajiem kokmateriāliem ražoja zibatmiņas, kā arī dažādu formu un krāsu kastītes. Šo gadu laikā koka zibatmiņas pārdotas jau vairāk nekā 10 000 eksemplāros. M.Jekimovs norāda, ka zibatmiņu ražošana bija tā, kas apturēja no lielu mēbeļu ražošanas. Šobrīd koka zibatmiņas ir izkonkurējuši uzņēmuma radītie dīvānu malas paliktņi. «Mēs ražojam ļoti daudz dažādus produktus un mēģinām tos tirgot. Pirms pāris mēnešiem sākām ražot arī tualetes papīra turētājus, kas ieguvuši popularitāti. Pirmajā tirgošanas dienā jau pārdevām aptuveni 10. Latvijā mēs neko nepārdodam. Tikai, ja ir individuāli pasūtījumi. Nereklamējam un nepārdodam. Latvijā parāda šādus produktus un pircēji pavaicā – kāpēc tik dārgi? Ārzemnieki neko neprasa,» skaidro M.Jekimovs. Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aptuveni 99% produkcijas tiek eksportēti, bet Latvijā izveidojusies sadarbība ar dāvanu firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunie izvēlas minimālismu

Laura Mazbērziņa, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus spēlētāja vietu. Uzņēmums ne tikai projektē ēkas, bet arī tās ražo un būvē

«Progresējot ekonomiskai izaugsmei, mēs novērojam, ka pie mums nāk gados jauni cilvēki, kuri vēlas modernisma tipa ēku ar vieglām konstrukcijām un ar izteiktām līnijām. Šobrīd un nākotnē arvien spilgtāk iezīmēsies minimālisms,» uz novērotajām tendencēm norāda Glass & Wood īpašnieks Jānis Garančs.

Vienas pieturas uzņēmums

Uzņēmums SIA Glass & Wood Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau kopš 2003. gada. «Biznesa ideja radās brīdī, kad vēlējos izveidot savas ģimenes māju. Man svarīgi, lai mājoklis ir būvēts no ekoloģiskiem būv-materiāliem un tam ir augsta kvalitāte. Pētot tirgus situāciju, secināju, ka tirgū šī bija brīva niša, tāpēc es nolēmu pats izveidot produktu, kas ir ekskluzīvs, ar pievienoto vērtību,» pastāstīja uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Jānis Garančs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot pieaugošajam tirgus pieprasījumam pēc koka karkasa mājām un moduļiem, OSTBY ieguldījis 300 tūkstošu eiro lielas investīcijas ražotnē ar mērķi palielināt ražošanas apjomus.

Investīciju projekta ietvaros ir uzbūvēta un aprīkota jauna noliktava ar papildu 700m2 platību. Moduļu iekšējai loģistikai iegādāts paaugstinātas celtspējas auto iekrāvējs, kas atvieglo koka moduļu iekšēju transportēšanu un piegāžu uzkraušanu. Šīs ir būtiskas investīcijas ražotnes efektivizācijai un ražošanas apjomu palielināšanai.

Uzņēmums patreiz strādā pie nākamajiem attīstības plāniem, kā vienu no tiem minot ražošanas automatizāciju. Nozīmīgs notikums un novērtējums ražotnes darbam ir šogad saņemtais CE sertifikāts, paverot vēl lielākas iespējas eksportā.

OSTBY ražotne tika izveidota 2005. gadā un tās galvenais darbības virziens ir koka karkasa māju un moduļu būvniecība. Uzņēmuma produkcijas noieta galvenie tirgi ir Latvija un Skandināvijas valstis. Šobrīd ik gadu ražotne piegādā 20 000 m2 dzīvojamo platību koka karkasa paneļu mājas, kā ari 200-240 koka karkasa moduļu vienības ar pilnu iekšējo un ārējo apdari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sāk apdzīvot pirmo līmētā koka māju

Māris Ķirsons, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un, iespējams, visā Baltijas reģionā ir uzbūvēta pirmā līmētā koka paneļu māja.

Pašlaik Jelgavas pievārtē uzbūvētā unikālā līmētā koka paneļu māja jau ir aprīkota ar visu dzīvošanai nepieciešamo un tajā mīt ģimene, kas piekritusi, ka šo māju izrāda kā būvniecības paraugu.

Mājas kopējā platība ir 500 m2 un tajā ir viss tas pats, kas citos mājokļos – virtuve, dzīvojamā un vannas istaba, darba kabinets, medību trofeju zāle, pieliekamais un citas telpas.

Mājas projekta autors ir SIA Arhitektūras un dizaina birojs 5. Avēnija, arhitekts Agnis Lukšēvics, konstrukcijas izgatavotas SIA IKTK, montāžu veica SIA Igate būve, savukārt, mēbeles izgatavoja SIA Ansona mēbeļu fabrika, bet grīdas – SIA Amber Wood.

Plašāk lasāms 15. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO, VIDEO: Māja kokos tapa pēc joka

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākotnēji vīrs gribēja būvēt pirtis, bet es iebildu, ka tās piedāvā daudzi. Nu - nē, tas nav interesanti, tad jau labāk māju kokā! Vīram patīk īstenot manas idejas, un tā tas bija arī šoreiz. Sākumā tas bija kā joks,» biznesa portālam db.lv stāsta atpūtas vietas «Māja kokos» līdzīpašniece Maija Valaine, kura kopā ar vīru Valdi Cēsu pusē pirms diviem gadiem uzbūvēja māju kokā.

Sākotnēji māja bija paredzēta pašu lietošanai, taču to atzinīgi novērtēja draugi. Viņi iedrošināja uzsākt viesu uzņemšanu mājā kokos pie Niniera ezera. Tagad piedāvājumā ir jau divas mājas kokos. Baltais čiekurs ir 27 kvadrātmetrus, bet Čiekurs - 22 kvadrātmetrus plaši.

Lai uzbūvētu pirmo māju, tika pētīts un iegādāts amerikāņa Pete Nelson projekts. No tā ņemtas šī projekta konstrukcijas un izmantoti viņa celtniecības principi. Gan mājas iekšdarbos, gan apdarē pārsvarā izmantoti kokmateriāli no priedes.

Gan māju būvniecība, gan interjera veidošana veikta pašu spēkiem. Namiņu interjeru Provansas stilā veidojusi pati saimniece M. Valaine. Zīmējusi mēbeles un pati vēlāk tās krāsojusi. Savukārt, būvniecību pārsvarā veica viņas vīrs ar dēliem un draugiem, piesaistot arboristu un elektriķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieki Zane un Reinis Maskavi saskata skaistumu tajā, ko citi uzskata par vecu un nevajadzīgu.

Viņi kokmateriāliem, kuri nokalpojuši savu laiku kā izejmateriāli ēku konstrukcijās, dod trešo iespēju un pārvērš tos Honey Furniture dizaina priekšmetos un mēbelēs.

Mīlestība pret seniem kokmateriāliem sākusies ar lēmumu iegādāties koka māju Bauskas pusē. Abi vēlējušies sākt ar rokām radīt lietas, jo iepriekš strādāja reklāmas nozarē, kurā, pēc viņu domām, svarīgs ir ātrums, bet rezultāts – gaistošs. «Izdegām, jo strādājām kaislīgi, ar visu sirdi, bet vienā mirklī visa bija par daudz. Nopirkām 1860. gadā celtu māju un nedēļas nogalēs braucām, lai sevi «izliktu», – rakām zemi, iztīrījām veco ābeļdārzu, gribējās plosīties. Tur bija jāiegulda liels darbs, bet tas mums deva iedvesmu,» stāsta R. Maskavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražotājs "Mint furniture" radījis jaunu produktu līniju "Mint do it yourself", tādējādi reaģējot uz pašreizējo situāciju, kurā visiem jāpiemērojas saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu noteiktajiem ierobežojumiem.

Šobrīd slēgto robežu dēļ produktu līnija vairāk orientēta uz vietējo tirgu, bet nolūkots arī kaimiņvalstu tirgus, kur uzņēmums diezgan droši var prognozēt piegādes termiņus, kā arī vērā ņemama ir Baltijas kaimiņvalstīm vēsturiski līdzīgā amatniecības tradīciju pieredze.

DB jau rakstīja, ka SIA "Mint Furniture" ražo 70 dažādu nosaukumu mēbeles. Aptuveni 90% mēbeļu uzņēmums eksportē. Uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Lietuva, Vācija, Zviedrija, Francija, Šveice, Nīderlande, Anglija un Krievija.

Jaunās līnijas produkti ir gatavi lietojami arī bez apstrādes, bet "Mint" vēlas aicināt ārkārtas situācijā radušos brīvo laiku pavadīt, darbojoties pašiem vai kopā ar bērniem - no "Mint" piedāvātā materiāla veidot savai videi atbilstošu dizainu, izmantojot koka apstrādes elementus - slīpēšanu ar smilšpapīru, lakošanu, beicēšanu, eļļošanu vai krāsošanu sev vēlamā tonī. Savā ziņā uzņēmums piedāvā alternatīvu darbmācības stundām mājmācības režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Maskavas forštate – vai jaunais klusais centrs

Neils Balgalis, pilsētplānotājs, Grupa 93, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maskavas forštate vienmēr bijusi kā karsts kartupelis pilsētplānotāju, nekustamo īpašumu darboņu un pašvaldības rokās.

Neatrisinātais Rīgas tuvā centra jautājums. Vieta ar milzu attīstības potenciālu un tomēr pēdējo 30 gadu laikā faktiski bez jaunbūvēm. Pievilcīga, jo atrodas tuvu Rīgas centram, un labi nodrošināta ar sabiedrisko transportu, tomēr tik sarežģīta - vēsturisko notikumu aura, koka apbūves izaicinājumi un Maskačkas garša - iedzīvotāji, kas šajā teritorijā nodarbojas ar dažādiem rūpaliem. Tik krāsaina ir šī Rīgas daļa.

Pirmās ziņas par šo rajonu atrodamas ap 14. gadsimtu, kad to dēvēja par Lastādiju – apzīmējums, kas Hanzas Savienības pilsētās nozīmēja teritorijas saistību ar kuģiem un to kravām. Maskavas forštatē nav sastopamas koka ēkas, kas celtas agrāk par 19.gadsimtu, jo pēc Krievijas imperatora pavēles 1812. gada 24. jūlijā Daugavas labā krasta priekšpilsēta līdz ar citām Maskavas un Sanktpēterburgas piepilsētām tika nodedzināta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltie plastmasas logi - solis tuvāk vēsturiskā centra iznīcībai

Dienas Bizness, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunjelgavas Kultūras veicināšanas biedrība Jaunjelgavas no­vada domē iesniegusi priekšlikumus par pilsētas vēsturiskā centra un visa novada seno ēku, kurām vairāk nekā 50 gadu, vēsturiskā izskata saglabāšanu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Biedrības sašutumu izraisījuši jaunie baltie plastmasas logi, kas jau ielikti atjaunotajā senajā koka ēkā Jaunjelgavā, Lāčplēša ielā, un tikko remontētajā Seces Vecajā skolā.

Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs ir viens no novada pazīstamākajiem un unikālākajiem apskates objektiem. Tas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kas datējams ar 17. — 19. gadsimtu. Namu īpašnieki periodiski cenšas veikt uzlabojumus, tomēr bez attiecīgas uzraudzības galarezultātā ēkas kļūst raibas un zaudē vienojošo veclaicīgo šarmu. Kultūras veicināšanas biedrības dalībnieki ir apņēmības pilni cīnīties par novada saistošo noteikumu par vēsturiskās apbūves nebojāšanu un saglabāšanu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektu biroja Outofbox arhitekts Pēteris Bajārs kopā ar komandu izstrādājis dzīvojamās mājas projektu, kuras būvniecībai nepieciešama viena diena.

P.Bajārs biznesa portālam Db.lv pastāsta, ka ēkas nesošo karkasu var salikt dienas laikā. Tiesa, tad vēl paliek apdares darbi, bet tas, pēc arhitekta stāstītā, arī neaizņem daudz, jo interjerā tiek atstātas eksponētas koka plaknes.

Māja ir 40 kvadrātmetru liela un tās celtniecībā izmantota CLT (cross laminated timber) jeb šķērseniski līmēta koka tehnoloģija, tai ir koka - alumīnija logi un durvis, kā arī dabīgā koka grīdas.

Ēkas izmaksas ir sākot no 60 000 eiro, bet gala izmaksas nosaka izvēlētais aprīkojums un tehnoloģijas. Ēka ir siltināta un tajā var dzīvot arī ziemā. «Galvenie plusi ir tādi, ka jums nesāp galva, domājot par ēkas projektu, kā arī ganot celtniekus un kontrolējot viņu darba kvalitāti. Māju iegādāties ir tikpat vienkārši kā ieiet salonā un iegādāties jaunu auto. Pat cenu politika līdzīga. Otrs - īsais uzstādīšanas laiks - jūs varat pagūt vēl pat šo vasaru sagaidīt jaunā ēkā. Mājai ir arī zemas uzturēšanas izmaksas, visi pielietotie materiāli ir videi draudzīgi, neprasa kopšanu un pat noveco skaisti,» stāsta arhitekts P.Bajārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Būvniecības gada balvai 2018 pieteiktie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2019

1. Jauna dzīvojamā ēka. Privātmāja Ādažu novadā. Pasūtītājs privātpersona. Projekts arhitekts Jānis Alksnis, Modus Mood.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība Building Design and Construction Council, 10 dažādās kategorijās iesniegti kopumā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā, informē biedrības pārstāve Agrita Lūse.

Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne. Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 12. līdz 15.martam Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā norisināsies izstāde "Māja I 2020", kurā varēs uzzināt par jaunumiem būvniecībā un vērot jaunāko produktu demonstrēšanu.

Četrās izstādes dienās divās hallēs un āra ekspozīcijā ar jaunākajām būvniecības tehnoloģijām un risinājumiem mājas būvniecībai no pamatiem līdz jumtam iepazīstinās vadošie ražotāji, tiešie piegādātāji un lielākie būvmateriālu tirdzniecības lielveikali.

Savus aktuālos piedāvājumus "Mājā I" prezentēs vairāk nekā 400 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Baltkrievijas, Krievijas, Šveices, Čehijas un Lielbritānijas.

Būvmateriālus piedāvās ekovates ražotājs "Balticfloc", gāzbetona ražotājs "Bauroc", dabai draudzīgo, cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotājs "CEWOOD", "PAROC", "VASmann" un citi.

Plašā klāstā būs arī apdares materiāli - dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, logi, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan māju fasādēm. Izstādē būs sastopami uzņēmumi "AKB Būve", "Brodoor", "Estēts", "i2", "Kāpņu stils", "PATA kokmateriāli", "Reaton", "Velux" un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk cilvēku vēlas būvēt māju, rāda "Luminor" bankas novērojumi.

Aptuveni 15% no bankas izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem ir tieši privātmāju būvniecībai, un klientu interese par šādiem aizņēmumiem palielinās – jūnijā izsniegto kredītu summa būvniecībai pieaugusi divas reizes, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem.

"Aktīvākā māju būvniecība norit Pierīgā, kur tiek realizēti 74% no visiem būvniecības kredītiem, ko izsniedz "Luminor" banka. Visbiežāk privātmāju būvēt vēlas ģimenes ar bērniem un ar vidējiem mājsaimniecības ienākumiem ap 2500 eiro.

Vairumā gadījumu cilvēku vēlmes ir nepārspīlētas un praktiskas – lielākoties tiek būvētas mājas ar platību ap 130-150 m2, bet apbūves zemes platība ir vidēji 1000 m2. Būvniecībai visbiežāk aizņemas vidēji 150 tūkstošus eiro, izvēloties kredīta termiņu līdz 30 gadiem," vidējo darījumu raksturo Ingūna Krieva, "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 70% no Balvu uzņēmuma Asna-G saražotās produkcijas nonāk ārzemēs, dekoratīvie koka elementi īpaši pieprasīti ir Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā

Ar namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošanu Asna-G nodarbojas jau sešus gadus. Pēc veiksmīgi noslēgta sadarbības līguma ar skandināviem uzņēmums uz ārzemēm eksportē 12 dažāda veida dekoratīvos koka elementus, bet Latvijas tirgum pēc individuāla pasūtījuma ražo masīvkoka izstrādājumus. Asna-G īpašnieks Nauris Pomers atklāj, ka šobrīd uzņēmums mēģina ieiet arī Vācijas tirgū, taču pagaidām tas nav izdevies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem bija skaidrs, ka tas koncentrēsies uz eksportu, atzīst N. Pomers. «Galvenie un maksātspējīgākie pasūtītāji mūsu gadījumā ir skandināvi. Ar šo valstu uzņēmējiem sadarbojamies jau kopš Asna-G dibināšanas. Skandināvi augstu vērtē produkcijas kvalitāti un termiņus, tāpēc esam priecīgi, ka šo gadu laikā esam spējuši veiksmīgi sadarboties un iegūt pasūtītāju uzticību. Pārsvarā mūsu produkcija nonāk Zviedrijā, Somijā, Dānijā un Norvēģijā, pašlaik meklējam iespējas preces eksportēt arī uz Vāciju,» stāsta N. Pomers. Viņš norāda, ka pasūtītāji parasti ir steidzīgi un grib, lai pasūtījums taptu diezgan īsā laikā un būtu kvalitatīvs. «Uzņēmuma darbinieki strādā saspringtā grafikā. Tiklīdz produkcija saražota, tā jāatdod pasūtītājam. Mēģinām nodrošināt gan kvalitāti, gan ievērot noteiktos termiņus,» pauž uzņēmuma īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs entuziasti no jauna uzceļ valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Vanadziņa māju, no kuras pāri bija palikušas tikai ieejas kāpnītes.

Restorāna H. E. Vanadziņš Ziemeļu restorāns un viesnīcas Vanadziņa māja saimnieki ir Madara Intenberga, Normunds Brēmers un Ansis Skrabulis. Viņi ir līdzīpašnieki un kolēģi mēbeļu ražošanas uzņēmumā Wenden Furniture Jaupiebalgā, un arī patiesi draugi ārpus darba. Vanadziņa nams ir Wenden Furniture «blakus produkts», smejas restorāna un viesnīcas saimnieki, jo katra koka lieta, izņemot ēkas karkasu un parketu, ir pašu ražota. Kā stāsta Normunds, kļūstot par gardēžiem un dzīves baudītājiem, pamazām radusies spiedīga sajūta – vajag pašiem savu vietu. «Domājot par to, mēs absolūti nebijām paredzējuši ko tādu, kas ir sanācis!» Iegādājoties īpašumu Rīgas ielas malā, noskaidrojās, ka te var būvēt vienīgi identisku ēku tai, kāda te reiz bija stāvējusi – vecs koka arhitektūras meistardarbs, viens no ievērojamākajiem namiem Cēsu vēsturē, kas pilsētā bija iesaukts par Vanadziņa māju. Līdz ar to bija jāatmet visas ieceres par izsapņoto restorāna veidolu, jo atlika tikai viena iespēja – pēc iespējas autentiski kopēt veco.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece kopā ar mammu Parīzē noskatītu ideju īstenojušas Mārupē.

Viņas izveidojušas kopīgu ziedu veikalu.

B.Bļodniece stāsta, ka vairākus gadus gan pati, gan viņas mamma saviem dārziem pasūtījušas puķu stādus un katru pavasari pārvērtušas mājas par dendrārijiem - visas palodzes un stūri bija pilni ar stādiem.

"Pēdējais gads mums abām bija pārdomu laiks. No dzīves aizgāja mans tētis, mamma palika viena, bet vēl ne vecumā, kad būtu jādodas pensijā, vienlaikus man piedzima vēl viena meitiņa, kas nozīmēja, ka esmu mājās ar viņu. Viss tas kopā deva mums iespēju un vienlaikus radīja nepieciešamību pārdomāt nerealizētas ieceres. Atminējāmies, kādu sajūsmu mums radīja ceļojumā uz Parīzi ieraudzītais pavisam necilais ziedu veikaliņš netālu no Sēnas krasta. Tas bija lielā, baltā teltī paslēpies starp kokiem, no malas vispār nepateiktu, ka iekšā ziedu paradīze - ziedi tikai podos, visdažādākie - sākot no orhidejām un beidzot ar neredzētiem dabas brīnumiem," stāsta B.Bļodniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beverīnas novada Brenguļos uzsākta daudzdzīvokļu māju un saimniecības ēku kompleksa «Ābelītes» būvniecība, biznesa portālu Db.lv informēja projekta attīstītājs, SIA «Carling» valdes priekšsēdētājs Ģirts Stablinieks.

Kā pastāstīja Ģ.Stablinieks, tad šobrīd uzsākta grunts sagatavošana un jaunnedēļ paredzēts sagatavot ēku pamatus. Plānots, ka projekts tiks pabeigts 2020. gada pavasarī.

Projekts paredz daudzdzīvokļu māju kompleksu būvniecību. Kā norādīts projekta aprakstā, tad ēkas būs bez ierastajām kāpņu telpām, bet katram dzīvoklim būs sava ieeja no ārpuses. Pirmā stāva dzīvokļiem būs terases, bet otrā stāva dzīvokļiem balkons ar stiklotām margām. Tāpat katram dzīvoklim paredzēta auto stāvvieta zem nojumes, kā arī mantu glabātuve.

SIA Carling jau gandrīz 10 gadus būvē dažāda veida dzīvojamās mājas Norvēģijā. «Mēs vēlamies padalīties ar iegūto pieredzi un uzbūvēt energoefektīvas mājas tepat pie mums, Brenguļos,» sacīja Ģ.Stablinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Latvijas ražotāji savu produkciju popularizē Berlīnes Zaļajā nedēļā

Žanete Hāka, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru