9.martā notiks konkursa "Baltic Brand'2005" dalībnieku diskusija par zīmolu - līderu izveides īpatnībām Latvijā. Preses konferencē konkursa organizatori - Latvijas Biznesa skola un mārketinga komunikāciju aģentūra „Alfresco” - iepazīstinās ar konkursa „Baltic Brand 2005” norises gaidu un pirmajiem dalībniekiem. Konkursa dalībnieki diskutēs arī par zīmolu - līderu potenciāla izvērtēšanu un par zīmolu attīstības stratēģijām pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Diskusijā piedalisies - Oksana Sivokobiļska, bankas “Hansabanka” reklāmas daļas vadītāja, pagājuša konkursa Baltic Brand ’2004 uzvarētājs Baltijas nominācijā; Sanita Beķere, “Elvi”, mārketinga daļas vadītāja; Armands Artihovičs, “Tukuma piens”, mārketinga speciālists; Zoja Golubeva, “Ķekavas putnu fabrika”, mārketinga daļas vadītāja. Diskusiju vadīs reklāmas agentūras "Young & Rubicam / garage 4x4 Riga" (SIA "Garāža 4x4") klientu servisa direktors Ģirts Ozoliņš. Konkursu „Baltic Brand 2005” jau otro gadu organizē Latvijas Biznesa skola un mārketinga aģentūra „Alfresco”. Pagājušā gadā konkursā piedalījās vairāk nekā piecdesmit uzņēmumi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Pagājušā gada labākā Baltijas zīmola titulu ieguva Hansabanka. Uzvarētāju vidū bija Latvijas gada zīmols Kontaktu centrs 118, Lietuvas gada zīmols „Karūna” un Igaunijas gada zīmols „Rock”.

Konkursam "Baltic Brand'2005" ir pagarināts reģistrāciju pieņemšanas termiņš – pieteikumi no dalībniekiem tiks pieņemti līdz 22.martam. “Šogad, sakarā ar pieaugošo interesi par konkursu, mēs gribētu dot mūsu dalībniekiem vēl vienu nedēļu pieteikumu iesniegšanai,” stāsta konkursa projekta vadītājs Vladimirs Korickis. "Baltic Brand‘2005" ir profesionāls konkurss Baltijā, kurā tiek vērtēti uzņēmumu rezultāti zīmolu (brendu) radīšanā un virzīšanā. Dalība konkursā, kas varbūt pat nav nesusi uzvaru vai apbalvojumu kategorijā, uzņēmēju un ekspertu vidū ir uzskatāms kā nopietns ieguvums un priekšrocība. “Brendiem, kas piedalās konkursā, jābūt izplatītiem vienā vai visos trīs Baltijas tirgos un tiem jābūt sasniegušiem tirgū pierādītiem rezultātiem,” teic Vladimirs Korickis. Pieteikumi, kurus ir saņēmusi konkursa orgkomiteja, tiek vērtēti gan no profesionālās ekspertu komisijas puses (pēc kritērijiem: atpazīstama brenda pozicionēšana, pozicionēšanas atbilstība patērētāju vajadzībām un vēlmēm, stratēģiskā konsekvence brenda attīstībā), gan arī izejot no patērētāju viedokļa , kas tiek iegūts ar tirgus pētījuma palīdzību (pēc kritērijiem: brenda atpazīstamība, patērētāju lojalitāte brendam un brenda vērtība). Šogad konkursam ir iesniegti 49 pieteikumi, kas jau ir sasniedzis iepriekšējā gada līmeni. Starp reģistrētajiem konkursa dalībniekiem ir tādi atpazīstami zīmoli kā - Hansabanka, Hansa Līzings, Tukuma piens, Ķekavas putnu fabrika, Bauskas alus, Jacobs, Santa Maria, Zundas mēbeles, Elvi, Viči, Esva u.c. “Pieteikumu šogad būs vairāk, jo tirgus ir kļuvis profesionālāks un sarežģītāks. Konkursā tiek novērtēta spēja strādāt konkurējošā vidē un sasniegt rādītājus, kuri demonstrē zīmola spēku un potenciālu” - informē projekta vadītājs. Pēc konkursa organizētāju domām, paaugstināta interese par konkursu liecina, ka uzņēmumi stingri apzinās zīmola mērķi un novērtē to kā instrumentu. Uzvarētāju vārdi tiks pasludināti svinīgajā apbalvošanas ceremonijā, kura norisināsies š. g. 19. maijā.

Japānas kompānija Toyota trešo gadu pēc kārtas ir atzīta par visdārgāko automašīnas zīmolu pasaulē, ziņo NewsRu.

Desmit dargakie automašinu zimoli pasaule

BuDesmit dargakie automašinu zimoli pasaulesinessWeek ziņo, ka Toyotas cena ir 24 miljardi USD, kas ir par 600 miljoniem USD vairāk nekā pērn.

Desmit dārgākie automašīnu zīmoli pasaulē:Desmit dargakie automašinu zimoli pasaule

Baltijā veikts pētījums liecina, ka iecienītākais zīmols Latvijā ir Swedbank, Lietuvā - Facebook, bet Igaunijā - Kalev. Latvijā neviens no pašmāju zīmoliem nav iekļuvis TOP 10. Lielākoties reģionālie un globālie zīmoli ieņem vadošās topa pozīcijas arī Igaunijā un Lietuvā.

Pētījumu veicis uzņēmums Kantar Emor, kas ietilpst pētījumu uzņēmumu grupā Kantar.

Pēdējos četrus gadus pirmo vietu Latvijas topā ieņem Swedbank, bet Laima, kas ļoti ilgu laiku turējās otrajā vai trešajā vietā, šoreiz TOP 10 nav iekļuvusi. Atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijas topā ir vairāki tehnoloģiju zīmoli – piemēram, Samsung, Apple un Audi. Tāpat Latvijas iedzīvotāji augsti novērtējuši arī zīmolu Neste, kamēr citviet Baltijā neviens degvielas tirdzniecības uzņēmums zīmolu TOP10 nav iekļuvis.

Iecienītāko zīmolu TOP 10 visās trijās Baltijas valstīs ierindojušies tādi globāli zīmoli kā YouTube, Google un Swedbank, kā arī veikalu tīkls Maxima. Vietējie zīmoli topā lielākoties nav iekļuvuši, izņēmums ir vienīgi Igaunija, kurā pirmo vietu ieņem saldumu ražotājs Kalev, tam seko globālais zīmols YouTube, bet jau nākamie ir sabiedriskā raidorganizācija ERR un vietējais mazumtirdzniecības tīkls Selver. Savukārt septītā vieta atvēlēta Farmi Piimatööstus.

Ar klimata pārmaiņām, toksicitāti un atkritumiem saistītās bažas sākušas ietekmēt patērētāju rīcību visā pasaulē. Pieaug to patērētāju īpatsvars, kuri sagaida, ka zīmoli aizsargās vidi, bet tas uzņēmumiem, kas ražo visdažādākos produktus, liek pievērsties jaunai koncepcijai – ilgtspējīgai ražošanai un patēriņam. Elena Kročaka (Elena Krochak), AENO Business Development direktore, stāsta, kā un kāpēc zīmoli kļūst videi draudzīgi - eco-friendly.

Ekoloģiskums kā patērētāju stimuls

Zīmoli riskē samazināt savu tirgus daļu, ja nespēs pielāgoties apzināta patēriņa tendencēm. Izprotot cilvēku attieksmi pret vides problēmām, zīmoli varēs ieviest jaunu politiku, kas apmierinās patērētājus un saglabās planētas drošību.

“Zīmoli, kas izmanto holistiskāku pieeju ilgtspējīgai attīstībai, var palīdzēt vīzijas saskaņot ar realitāti un stiprināt savu reputāciju pastāvīgas attīstības jomā,” - saka AENO Business Development direktore Elena Kročaka.

Vienlaikus zīmoli mudina patērētājus, izvēloties produktu, lielāku uzmanību pievērst vides komponentei, izceļot gadījumus, kas atbalsta ilgtspējīgus ekoloģiskos risinājumus. Patērētājam ir skaidri jāsaprot, ka viņa darbība patiešām sniedz labumu. Piemēram, iepērkoties, pircējs var atteikties no plastmasas maisiņiem, tādējādi samazinot plastmasas patēriņu.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā šogad ir Nokia, Lāči un LNT, liecina DDB Consulting apkopotā informācija.

DDB Consulting, balstoties uz Brand Capital pētījuma datiem, izvērtēja kuri zīmoli ietekmē apkārtējo viedokļus, un kuriem zīmoliem ir izaugsmes potenciāls.

Šogad iPhone ir apspriestākais zīmols. Tomēr apspriešanai ne vienmēr ir pozitīvs raksturs. Parex banka šogad izpelnījusies trešā apspriestākā zīmola titulu, bet patērētāji zīmolu šogad vērtējuši daudz kritiskāk.

Ietekmīgākie zīmoli Latvijā

Zīmoli ne tikai pārdod preci, bet arī būtiski ietekmē sociālās pārvērtības sabiedrībā. Tiksim skaidrībā, kā komunikācijas un reklāmas ietekmē patērētāju.

Zīmols – tā ir daļa no kultūras koda

Jebkura zīmola galvenais mērķis ir piesaistīt patērētāja uzmanību. Ar augstas kvalitātes nodrošināšanu vai pārsteidzoša iepakojuma izveidi vairs nepietiek. Šī iemesla dēļ daudzi veiksmīgi pasaules zīmoli darbojas jēgu un vērtību teritorijā. Savā komunikācijā tie atbild uz mūžsenajiem jautājumiem - kas ir brīvība, kur ir cilvēka iespēju robežas, kas ir mīlestība un laime. Uzņēmumi aktualizē savu produktu, izmantojot šīs atbildes. Bet, pērkot preci, cilvēks manifestē savu dzīves pozīciju.

Zīmoli ir kļuvuši par kultūrvides sastāvdaļu. Izveidotie reklāmas attēli uzrunā emocijas, kolektīvo pieredzi. Jo precīzāk tie atbilst auditorijas izpratnei, jo spēcīgāka ir to ietekme. Tie ne tikai veido produkta patēriņa tēlu, bet arī veido priekšstatus par realitāti. Bet vairākkārtēja atkārtošanās nostiprina tēlu, ietekmējot vēlēšanās, preferences, uzvedību, priekšstatus – piemēram, priekšstatu par skaistumu vai brīvību.

Arvien vairāk uzņēmumu, lai iegūtu jaunus klientus, sāk eksperimentēt ne tik daudz ar ražojumu vai pakalpojumu saturu, cik ar to iepakojumu, un Latvijā pašlaik pilnā sparā norit zīmolu maiņas bums, raksta laikraktsts Lietišķā Diena.

No uzņēmumiem Latvijā zīmolus pēdējo gadu laikā nomainījuši Lattelecom, airBaltic, Drogas, Balta, Hansabanka, SEB Unibanka, kā arī pavisam nesen — Tele2.

Kā vienu no galvenajiem iemesliem zīmolu maiņai uzņēmumi min sava biznesa stratēģijas maiņu un vēlmi iekarot plašākus tirgus. Zīmoli kļūst vienkāršāki un precīzāki, jo dinamiskā ekonomikas attīstība prasa globāliem patērētājiem saprotamu skaidrību un uztveres ātrumu.

Komunikāciju aģentūras Nords Porter Novelli valdes priekšsēdētājs un viens no Latvijas reputācijas topa veidotājiem Aigars Nords: "Biznesa vide Latvijā ir salīdzinoši jauna, par ko liecina kaut vai tāds triviāls fakts, ka Latvijas uzņēmumu 15 gadu jubileju svinēšanas bums tā pa īstam sākas tikai šogad. Pieņemot, ka 15 gados esam paspējuši no sociālisma nokļūt īstā kapitālismā, padomājiet vien, kādas izmaiņas tas ir nozīmējis ilgtermiņā pastāvošajiem aktīvajiem Latvijas uzņēmumiem. Mainījusies gan patērētāju pirktspēja, intereses, patēriņa paradumi un informācijas uztveres iespējas, gan konkurences vide, tehnoloģijas iespējas, likumdošana, mūsu dalība ES tirgos utt."

Latvijas nacionālās automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija rīt, 14.martā, paziņos konkursa Made in Latvia uzvarētājus - 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Jau no šodienas LTRK namā Kr. Valdemāra ielā 35 var aplūkot konkursam iesniegto produktu izstādi. Izstāde būs apskatāma līdz 2007. gada 23. martam.

Šogad konkursam pieteicies 41 uzņēmums ar 148 produktiem, kas 2006. gadā eksportēti uz 33 valstīm. Savukārt uz jaunās nominācijas Jauns un eksportspējīgs (produkts, kura ražošana un eksports uzsākts 2006. gadā) godu pretendē 18 uzņēmumi ar 19 produktiem. Šie produkti tika eksportēti uz 13 dažādām valstīm.

Šogad visvairāk pieteikušies uzņēmumi no Rīgas un Rīgas rajona, pavisam 24. No Liepājas, Liepājas rajona un Limbažu rajona pieteikušies pa trim dalībniekiem, pa diviem dalībniekiem no Daugavpils, Saldus, Tukuma un pa vienam no Aizkraukles rajona, Jēkabpils, Ogres rajona, Rēzeknes un Valkas rajona.

Latvijas nacionālā automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija trešdien sveica konkursa Made in Latvia uzvarētājus – 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus.

Lielo uzņēmumu grupā eksportspējīgāko produktu titulus un galvenās balvas saņēma SIA CIDO GRUPA ražotā apelsīnu sula 1L, RSEZ A/S REBIR elektriskais ripzāģis RZ2-70-2 un elektriskais ķēdes zāģis, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Mazo uzņēmumu grupā par veiksmīgākajiem Latvijas eksporta produktiem un GS1 Latvija konkursa laureātiem šogad atzīti SIA JAUNPILS PIENOTAVAS sieri Jaunpils zelta un Bauskas ar pazeminātu tauku saturu un SIA SAKRET cementa java Sakret 40 kg.

Konkursā 2. vieta lielo uzņēmumu grupā piešķirta SIA UNDA Rīgas šprotēm eļļā un A/S OLAINFARM produktam Noofen (Phenibut) 250mg N20. Mazo uzņēmumu grupā – SIA SALDUS PĀRTIKAS KOMBINĀTA konfektēm Gotiņa un tāpat kā 2006. gada konkursā SIA MEDITEKS medicīniskajai ķirurģiskajai vatei Premium.

Ņemot vērā, ka nākamnedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) komisija vērtēs uzņēmumu "Eco Baltia vide" un "Lautus" iesniegtās sūdzības par Rīgas sadzīves atkritumu konkursu, apsaimniekošanas uzņēmumi neizslēdz, ka pēc sūdzību izskatīšanas Rīgas domei varētu nākties pagarināt pieteikšanos galvaspilsētas sadzīves atkritumu konkursam, pastāstīja atkritumu apsaimniekotāji.

"Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts norādīja, ka uzņēmums, atbilstoši esošajai iepirkuma specifikācijai, ir sagatavojis un iesniedzis savu piedāvājumu, kas, uzņēmuma uzskatā, ir konkurētspējīgs gan no cenas, gan pakalpojumu kvalitātes viedokļa.

Viņš uzsvēra, ka Publisko iepirkumu likums liedz atvērt piedāvājumus, kamēr nav izskatītas sūdzības par paša iepirkuma nolikumu. Līdz ar to, ja IUB nākamnedēļ atzīs kādu no sūdzībām par pamatotu, tad Rīgas domei, neatverot pieteikumus un atgriežot tos dalībniekiem, būs jāpārtrauc esošais iepirkums un jāizsludina jauns, ņemot vērā IUB lēmumu.

"Varam paust tikai nožēlu, ka Rīgas dome, nepagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu, kas pēc sūdzību izskatīšanas IUB ļautu Rīgas domei veikt izmaiņas esošā iepirkuma specifikācijā un turpināt iepirkuma procesu, ir rīkojusies nepārdomāti, neievērojot arī iedzīvotāju intereses. Rīgas dome ar šādu rīcību radījusi jaunus papildu riskus, ka iepirkums nenoslēgsies līdz 12.martam, un kārtējo reizi būs jālemj par krīzes situācijas risinājumu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai," viņš skaidroja.

Twitter, Facebook un Draugiem.lv ietekmīgāko zīmolu topa pirmo vietu septembrī ieņēma tehnoloģiju uzņēmums Samsung informē aģentūras DDB Consulting stratēģiskais plānotājs Artis Krilovs.

Ietekmīgāko zīmolu topa otrajā vietā ir kinoteātris Forumcinemas, savukārt trešo vietu ieņem ziņu portāls Kasjauns.lv.

Topa pirmo piecnieku noslēdz Latvijas mobilais telefons (LMT) un lidsabiedrība airBaltic.

«Zīmoli, kas septembrī iekarojuši pirmās četras pozīcijas, visai aktīvi darbojušies visos trijos sociālajos tīklos, bet piektās vietas ieguvējs - airBaltic - savu vietu nodrošinājis, darbojoties tikai Twitter un Facebook,» paskaidroja Krilovs.

Pēc Krilova teiktā, topa metodoloģija ir vienkārša - katrā no sociālajiem tīkliem tiek aplūkoti divi rādītāji - zīmola auditorija un iesaiste. Pirmais nosaka, cik liela auditorija pieteikusies sekot zīmola ziņām, bet otrais - cik aktīvi pēdējā mēneša laikā auditorija iesaistījusies zīmola aktivitātēs. Veidojot kopējo topu, sociālo tīklu Twitter, Facebook un Draugiem.lv rezultāti tiek saskaitīti.

Kabeļtelevīzijas un telekomunikāciju uzņēmums IZZI ir pieņēmis lēmumu neiesniegt savu piedāvājumu konkursam par tiesībām īstenot pāreju uz virszemes televīzijas apraidi ciparformātā, Db pavēstīja IZZI sabiedrisko attiecību speciālists Artis Jurkevics.

Kompānija to pamato ar neskaidrajiem konkursa noteikumiem un īso termiņu, uz kādu konkursa uzvarētājam plānots piešķirt apraides licenci.

Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju uz apraidi digitālā formātā, IZZI aicināja Ministru prezidentu kopīgi ar satiksmes ministru pārskatīt nolikumu un Ministru kabineta noteikumus. Šā gada 17. oktobrī nosūtītajā vēstulē premjerministram un satiksmes ministram, IZZI aicināja izdarīt divas būtiskas izmaiņas MK noteikumos un konkursa nolikumā – par mēnesi pagarināt pieteikšanās termiņu un licenci izsniegt nevis uz pieciem, bet 10 gadiem.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu SIA Broveks un SIA Abama Holding par aizliegtu vienošanos, piedaloties Ārlietu ministrija ĀM rīkotajā iepirkumā Remontdarbi Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijas Republikā, liecina KP paziņojums.

KP konkstatējusi, ka Broveks un Abama Holding piedāvājumi tika iesniegti vienlaicīgi un tos iesniedza viena persona, tajos ir vienādas gramatiskās kļūdas, kā arī vienāds vizuāls noformējums.

Skaidrojot savu saistību ar SIA Abama Holding, SIA Broveks vadītājs KP norādījis, ka 2010. gadā vienu mēnesi strādājis šajā uzņēmumā, un, uzzinot par konkursu, piedāvājis startēt arī šim uzņēmumam, lai uzvaras gadījumā viņš varētu iesaistīties projektā kā darbinieks. Tāpat SIA Broveks vadītājs vienojies bez atlīdzības palīdzēt sagatavot dokumentus konkursam.

Savukārt SIA Abama Holding vadītāja norādījusi, ka lēmumu piedalīties konkursā pieņēmis pats. Tāpat viņa apgalvojusi, ka iepazinusies ar SIA Broveks vadītāju kvalifikācijas paaugstināšanas kursos un viņš nav strādājis Abama Holding. Viņa neatceras, ka SIA Broveks būtu zvanījis par konkursu vai devis zibatmiņu ar dokumentiem konkursam. Tāpat uzņēmuma vadītājai nav zināms, kas konkursam gatavojis tāmi un kāpēc Abama Holding tāmi parakstījis SIA Broveks vadītājs.

Pasaulē vadošo zīmolu reitinga pirmajās vietās ierindojas ASV zīmoli, savukārt strauju izaugsmi piedzīvo Āzijas zīmoli, apliecinot, ka Eiropas uzņēmumiem jārēķinās ar nopietnu konkurenci. Šādu tendenci parāda nesen publiskotais ikgadējais pasaules vadošo zīmolu reitings BrandZ, ko veido pētījumu kompānija Millward Brown, otrdien raksta laikraksts Diena.

Šis reitings jeb faktiski prognoze par paredzamo zīmola ieguldījumu uzņēmumu gada peļņā tiek veidots jau desmito gadu pēc kārtas un tiek uzskatīts par autoritatīvāko pasaulē, jo īpaši tāpēc, ka ļauj sekot izmaiņām patērētāju izvēlē.

Saraksta pirmajā vietā atrodas korporācija Apple, kura pērn bija zaudējusi pirmo vietu konkurentam Google. Tomēr 2014. gadā zīmola Apple vērtība atbilstoši reitinga veidotāju aprēķiniem palielinājusies par 67% līdz 246,99 miljardiem dolāru ( 220,17 miljardi eiro), kamēr Google, kas noslīdējis uz otro vietu, kļuvis dārgāks tikai par 9% un novērtēts 173,65 miljardu dolāru apmērā. Trešajā vietā atrodas korporācija Microsoft, kuras zīmola vērtība pieaugusi par 28% – līdz 115,5 miljardiem dolāru.

Jau 4. gadu pēc kārtas Latvijā noskaidroti 50 mīlētākie zīmoli. Šogad tiks apbalvoti Top 10 zīmoli un zīmoli, kas ir vadošie piecās tēla novērtējuma kategorijās (kvalitāte, vadošums, enerģija, unikalitāte un izdevīgums). Īpašu balvu saņems arī visstraujāk kāpušais zīmols.

Latvijā Mīlētāko zīmolu topā ir notikušas interesantas izmaiņas. No 2007. gada Top 10 izkrituši 2 zīmoli, to vietā viens jauns un viens atgriezies no 2006. gada Top 10. Piektā daļa no Top 50 ir nomainījusies. Trīs zīmoli pacēlušies par vairāk nekā 30 pozīcijām un gada laikā par pusi palielinājuši savu mīlētāju skaitu. Lielākais kāpums – no 113. uz 36. vietu. Mārketinga konferences Predicts 2008 dalībnieki pirmajā trijniekā prognozē tādu zīmolus kā draugiem.lv, Hansabanka un Laima. Savas prognozes varat izteikt diena.lv Biznesa sadaļā, Db.lv informē Kristaps Menniks, Nords Event Communications projektu menedžeris.

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Pētījumu aģentūras TNS Emor veiktajā Starptautiskajā iecienītāko zīmolu pētījumā secināts, ka Baltijas valstīs iecienītākie zīmoli ir Google, Swedbank un Maxima. Šie trīs zīmoli iekļuvuši iecienītāko zīmolu Top 10 visās trīs Baltijas valstīs.

Visās trīs valstīs 10 iecienītāko sarakstā ir iekļuvis vismaz viens finanšu, mazumtirdzniecības un telekomunikāciju, kā arī vairāki interneta zīmoli. Igaunijas iecienītāko zīmolu sarakstā lielāks īpatsvars ir interneta zīmoliem, Lietuvā – tehnoloģiju zīmoliem, savukārt Latvijā spēcīgākas pozīcijas ir pārtikas zīmoliem.

Latvijā iecienītāko zīmolu Top 10 ir šāds: Swedbank; Laima; Apple; Google; LMT; Lido; Maxima; Rimi; Kārums; Liepkalni.

Lietuvā Top 10 veido Google; Maxima; Samsung; Swedbank; Apple; Facebook; TV3; Tele2; Skype; Nike.

Savukārt Igaunijā iecienītāko zīmolu topu veido Kalev; Google; Swedbank; Elion; ETV; Maxima; Skype; Gmail; EMT; YouTube.

Izpētot 200 populārākos zīmolus Latvijā, secināts, ka ir astoņi zīmoli, kuru pazušana uztrauktu vairāk kā 70% Latvijas iedzīvotāju, liecina Idea Group pētījums par zīmolu nozīmi un ilgtspēju.

Latvijas iedzīvotāju satrauktu, ja no tirgus pazustu tādi zīmoli kā Google, Skype, Dziesmu un deju svētki, Laima, Microsoft, Raimonds Pauls, Kārums un Latvijas Universitāte (LU).

Google pazušana no tirgus satrauktu 89% Latvijas iedzīvotāju, bet LU pazušana – 71%.

Vismaz pusi Latvijas iedzīvotāju satrauktu ja no tirgus pazustu tādi zīmoli kā Rimi, TV3, Latvijas Gāze, Swedbank, LNT, Latvenergo, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rūjienas saldējums, Draugiem.lv, Nokia, LTV1, Spilva, Lāču maize, Facebook, Selga, Rasa (piena produkti), Samsung, airBaltic, Valmieras piens, Maxima, Cido, Hanzas maiznīca, KNAB, Lido, Ekselence, Narvesen, Mangaļi, Alfa, Olainfarm, Gutta, LTV7, Ryanair, Philips, Statoil, Super neto.

Zviedrijas banka Swedbank kļuvusi par pirmo banku, kas pieteikusies Zviedrijas valdības sponsorētajam finanšu sistēmas atbalsta plānam, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Šādu lēmumu Swedbank pieņēmusi, lai nodrošinātu stabilitāti un atjaunotu sastingušo finanšu tirgu tādu, kāds tas bija pirms finanšu krīzes.

Swedbank (Latvijā) valdes loceklis Toms Siliņš norāda, ka tā ir pozitīva ziņa, jo šis ir vēl viens papildu instruments, ko piedāvā Zviedrijas valdība, lai stabilizētu situāciju kopējā finanšu tirgū.

«Faktiski visām Zviedrijas bankām ir maz iemeslu, lai nepieteiktos plānam — pieteikšanās un piedalīšanās plānā neko nemaksā, jāmaksā tikai par faktiski lietotajām garantijām. Būtībā tas ļaus samazināt kopējās finansēšanas izmaksas,» tā viņš, pieļaujot, ka viens iemesls bankām vēl domāt par piedalīšanos ir prasība iesaldēt TOP5 labāk atalgoto vadītāju algas un bonusus. T. Siliņš piebilda, ka Swedbank vadītāja Jana Lidena atalgojums ir fiksēts. Pēc bankas pārstāvju teiktā, pieteikšanās plānā vēl nenozīmē, ka banka pieprasa naudu. Zviedrijas valdība pagājušā mēnesī paziņoja, ka finanšu institūcijām nodrošinās aizdevumus 1.5 trilj. SEK (106.9 mljrd. latu) apmērā, bet par to saņemšanu bankām jāmaksā nodeva, kas veidos vismaz 0.5 % no aizdevuma summas.

“Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai Rīgā, Miera ielā iesnieguši 12 būvuzņēmēji, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,7 miljoniem eiro līdz 5,4 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas”, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: pilnsabiedrība “AKN”, SIA “Buils-Invest Latvia”, SIA “Eltex”, SIA “Labā māja Latvija”, SIA “Marels Būve”, SIA “Newcom Construction”, pilnsabiedrība “P un S BŪVNIECĪBA”, personu apvienība “Multicentrs BL”, AB "Panevėžio statybos trestas", SIA “Pillar Contractor”, pilnsabiedrība “BI_ZENG” un SIA “REVOHAUS”.

Atkārtotajā iepirkumā ir pieteikušies 5 būvuzņēmēji, kuri iepriekš nebija pieteikušies Tabakas fabrikas kvartāla pirmā posma attīstībai un 7 būvuzņēmēji, kuri bija pieteikušies arī pirmajā iepirkumā. Ja nebūs pārsūdzību, iepirkuma rezultāti būs zināmi jaunā gada sākumā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam savu kandidatūru pieteikuši četri kandidāti KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas biroja 1.nodaļas vecākais inspektors Aivars Tīrumnieks, Drošības policijas (DP) darbinieks Artūrs Zvejsalnieks un bijušais politiķis Jānis Ādamsons.

Aivars Tīrumnieks kopš 2008. gada strādā Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas birojā. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar darbu Valsts policijas Īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un LR Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā.

Jānis Ādamsons: "Piesakos, lai būtu interesanti un vēlos paskatīties, vai mūsu politiķi reāli grib cīnīties ar korupciju," Dienai norādījis J. Ādamsons. Viņa pluss ir pieredze iekšlietu ministra amatā, bet mērķis būtu panākt, lai KNAB būtu neatkarīgs un tam neviens neko nevarētu diktēt. Pieredzes trūkumu vadītāja amatā viņš min kā lielāko mīnusu atlaistajam KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam. "Tas, ka man nav izredžu, nešaubos," piebilda J. Ādamsons. Tomēr par spīti tam viņš plāno pieteikties.

Konkursam "Baltic Brand'2005" Latvijā šobrīd ir pieteikušies 13 zīmoli (brendi) Baltijas zīmola kategorijā, kā arī 19 zīmoli Latvijas zīmola kategorijā. Kopējais pieteikumu skaits tiks apkopots līdz 31.martam, kad tiks saņemta pēdējā informācija par konkursa pieteikumiem Lietuvā un Igaunijā. Konkursa rīkotāji norāda, ka interese par konkusru un pieteikumu skaits ir pieauguši, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Pieteikumu un intereses pieaugums varētu būt izskaidrojams arī ar to, ka šogad konkurss ir atvērts arī starptautiskajiem zīmoliem, t.i. tiem, kas nav radīti Baltijā. Kā rezultātā uzreiz saņemam pieteikumus no tādiem pasaulē pazīstamiem zīmoliem, kā — Oriflame, Garnier, Mach3 Turbo, Bosch, Knauf, Santa Maria," "Dienas biznesam" skaidroja "Baltic Brand'2005" projektu vadītājs Vladimirs Korickis. Uzvarētāju vārdi tiks pasludināti svinīgajā apbalvošanas ceremonijā, kura norisināsies š. g. 19. maijā.