Līdz ar Ministru kabineta lēmumu akceptēt finanšu memorandu pēdējam transporta nozares projektam, kuru paredzēts īstenot no pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) līdzekļiem, var uzskatīt, ka Latvija rezervējusi visu ISPA transporta nozarei plānoto naudu. Par ISPA līdzekļiem iecerētie projekti transporta jomā apstiprināti, bet turpmāk autoceļu projektiem varēs būs iespējams izmantot Kohēzijas fonda finansējumu, informē Satiksmes ministrija Sabiedrisko attiecību nodaļa. Db jau ziņoja, ka līdz šim no ISPA un Phare transporta nozarei ik gadu bija pieejami aptuveni 24 milj. eiro. No Kohēzijas fonda pēc iestāšanās būs iespējams saņemt aptuveni 80 milj. eiro gadā.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Pagājušajā gadā Polija izmantoja tikai vienu trešo daļu Eiropas Savienības atbalsta finansējuma, iztērējot tikai 650 miljonus eiro. Speciālisti izsaka bažas par to, ka Polija nākotnē varētu kļūt par netto maksātājiem, ja neizdosies ES paredzētās finanses atbilstoši pielietot. No 2004. gada 1. maija Polijai Briseles kasē būs ik mēnesi jāiemaksā 168 miljoni eiro. Sākumā tika paredzēti pat 218 miljoni eiro, taču samazinoties zlota vērtībai, samazinājās arī iemaksājamā summas lielums. Saskaņā ar ES iestāšanās līgumu, sākot ar 2004. gadu Polija ir jāsaņem tieši 1,55 miljoni eiro no Briseles vairāk nekā jāiemaksā. Pagaidām skaidrs ir tas, ka Polijas budžeta kompensācijas lielums sasniegs 490 miljonus eiro. Polijai no ISPA-, SAPARD- un Phare programmām vēl jāsaņem 1,074 miljardi eiro. Tikai neliels daudzums ISPA fonda līdzekļu ir izmantoti sakarā ar nepietiekamo projektu pieteikumu daudzumu un nelielo investīciju vietu izvēli. Vismazāk tika izmantoti ISPA līdzekļi autostrādes būvniecībai, kā arī dabas aizsardzības investīciju projektiem. Tikai viena desmitā daļa paredzēto līdzekļu ir jau izmantoti (50 miljoni eiro). Pavisam šiem nolūkiem tika paredzēti, sākot no 2000. gada tieši 2 miljardi eiro. Ievērojami labāk Polijā ir izmantoti finansu līdzekļi no Phare programmas (430 milj. eiro). Polijas lauksaimniecības sektoram 2004. gadā ir paredzēti 470 miljoni eiro no SAPARD programmas, no kuriem 135 miljoni paredzēti lauksaimniecības produkcijas cenu samazinājuma atlīdzināšanai, bet pārējiem lauku vides attīstībai. Avots: Eiropa.lv

Eiropas Komisijas ISPA Vadības komitejas sēdē Saulkrastu apvedceļa būvniecības projektam ir piešķirts ISPA finansējums 30,8 miljonu eiro apmērā. Projekta kopējās izmaksas sastāda 48.8 miljonus eiro, — informē satiksmes ministrijas (SM) preses dienests. Šonedēļ valdība pieņems finansu memorandu par Saulkrastu apvedceļa būvi. Patlaban šis ir lielākais ceļu būves projekts neatkarīgās Latvijas laikā, ko sagatavojusi SM. Projekta ietvaros tiks uzbūvēts Saulkrastu apvedceļš 20 km garumā, kā arī paredzēts sakārtots esošo A1 ceļa posmu. 75 % no Saulkrastu apvedceļa būvniecības izmaksām tiks finansēti no ISPA līdzekļiem, bet atlikušie 25 %, kā arī esošā ceļa sakārtošana - no valsts budžeta līdzekļiem. Projektu paredzēts īstenot trīs posmos. Līgums par pirmā posma darbiem varētu tikt noslēgts 2003.gada rudenī.

Latvija ir līdere Eiropas Savienības (ES) pirmssstrukturālā fonda ISPA (transporta un vides sektoru atbalstam) līdzekļu izmantošanā. Tā uzsvēra Eiropas Komisijas Paplašināšanās ģenerāldirektorāta ISPA un pievienošanās jautājumu direktorāta nodaļas vadītājs Frīdmans Algaijers. Kopumā Latvija jau rezervējusi 80 % tai laika posmā no 2000. līdz 2007. gadam paredzētās ISPA naudas, viņš informēja. Proti, apstiprināts 21 Latvijas projekts par 239,8 milj. eiro (kopējais finansējums — 340,4 milj. eiro). Pieteikti vēl vairāki citi projekti. Finansu memorandi noslēgti par gandrīz visu apstiprināto summu, bet reāli projektu finansēšanai iztērēti 4,7 milj. eiro, pastāstīja nacionālā atbildīgā amatpersona, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba.

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Latvija veiksmīgi apgūst Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālā fonda transporta un vides sektoram ISPA līdzekļus — Latvijas ierēdņu darbs vērtējams pozitīvi. Par šādu Eiropas Komisijas pārstāvju secinājumu ISPA Uzraudzības komitejas sanāksmē Db informēja Finanšu ministrijas preses sekretāre Baiba Melnace. Šobrīd Latvijas projekti apstiprināti par 80 % no kopumā 2000. — 2003. gadā paredzētās summas — 277,2 milj. eiro apjomā (kopējās projektu izmaksas — 438,9 milj. eiro). Kopumā akceptēts 21 Latvijas projekts — 10 vides sektorā, 10 transporta nozarē un viens tehniskās palīdzības projekts. Projekti par atlikušo summu Latvijas ministrijām jau ir prātā, viņa uzsvēra. Jāatgādina, ka no nākamā gada 1. janvāra Latvija un citas ES kandidātvalstis varēs sākt iesniegt projektus ES Kohēzijas fonda līdzekļu saņemšanai. Kā vienu no projektiem, ko varētu finansēt no šiem līdzekļiem, B. Melnace minēja ceļa Rīga — Koknese izbūvi.

26. novembrī Ventspilī, Livonijas ordeņa pilī, notiks svinīgs pasākums, kurā tiks atzīmēts Eiropas Savienības līdzfinansētās Ventspils ūdenssaimniecības attīstības programmas komponentes „Ūdensvada un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un paplašināšana” noslēgums, Db informēja Ventspils domes mārketinga noda vadītāja Kristīne Ozoliņa . Ventspils ūdensvada un kanalizācijas tīklu modernizācijā 2003. un 2004. gadā ieguldīti aptuveni 3,1 miljons latu un iepirktas tīklu apkopes iekārtas par gandrīz 0,51 miljonu latu. No kopējām izmaksām 47% bija ES pirmsstrukturālā fonda ISPA (tagad – Kohēzijas fonds) līdzfinansējums. Kopumā projekta izmaksas no 2000.līdz 2005.gadam ir aptuveni 21 miljons EUR, tai skaitā vairāk nekā 9 miljonus EUR dāvinājis ES ISPA fonds.

Maija sākumā SIA «Rēzeknes ūdens», Rēzeknes pilsētas dome un Vides ministrija parakstīja līgumu par 9, 4 milj. eiro piešķiršanu, kas paredzēti «Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstības projekta» realizēšanai. ISPA piešķir 7, 1 milj. eiro, valsts līdzfinansējums ir 1, 8 milj. eiro un SIA «Rēzeknes ūdens» investīcijas — 0, 5 milj. eiro. Projekta realizācijas termiņš ir 2004. — 2007. gads, bet pilsētas ieguvums jaunas ūdens gūtnes būvniecība, pilsētas ūdensapgādes centralizācija un atdzelžošanas stacijas būvniecība, bet paralēli notiks arī notekūdeņu attīrīšanas sistēmu renovācija. SIA «Rēzeknes ūdens» valdes priekšsēdētājs Gunārs Spradzenko uzsvēra, ka projekta rezultātā pilsēta tiks nodrošināta visām prasībām atbilstošu dzeramā ūdens piegāde. «Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstības projekta» realizācija sākās jau 2001. gadā, kad tika uzsākti priekšizpētes darbi un uzņēmuma sagatavošana līdzekļu apgūšanai. Tagad tiek izsludināti konkursi būvniecības darbu veikšanai, taču reāli darbi varētu sākties nākamā gada pavasarī, jo jāievēro ISPA fonda prasības konkursu rīkošanai. Tiek plānots, ka jau līdz šī gada beigām tiks sagatavota ārējā elektroapgāde. «Projekta realizācijas laikā uzņēmums par saviem līdzekļiem veica astoņu kanalizācijas pārsūknēšanas staciju automatizāciju ar dispečeru centra izveidi (ap 60 000 Ls), kā arī rekonstruēja sūkņu staciju (315 000 Ls, finansējums saņemts no Valsts investīciju programmas). Jāatzīmē, ka realizējot šo projektu Rēžeknes pilsēta iegūs modernas iekārtas un būves, savukārt iedzīvotāji saņems kvalitatīvu dzeramo ūdeni, kā arī privātmāju īpašnieki varēs pieslēgties maģistrālajam ūdens vadam,» stāsta G. Spradzenko.

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

SEB banka Iepirkumu uzraudzības birojā iesniegusi sūdzību saistībā ar konkursu Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Kredītiestādei esot aizdomas, ka konkurss nav izsludināts uz vienādiem noteikumiem visiem kandidātiem.

SEB banka, kas pašlaik nodrošina Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu, līdz ar jaunu konkursu zaudē šo iespēju, bet tai ir aizdomas, ka konkurss ir negodīgs un kādam no konkurentiem radīti labvēlīgāki nosacījumi.

Saskaņā ar Rīgas domes Finanšu departamentā sniegto informāciju slēgts konkurss Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu norisinās divos posmos, ko veido kandidātu atlase pirmajā posmā un atlasīto kandidātu uzaicināšana iesniegt piedāvājumus otrajā posmā. Konkurss tiekot rīkots ar mērķi nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības finanšu līdzekļu efektīvāku izmantošanu un uzlabot naudas plūsmas vadību.

Liepājas domes nodarbinātības komisija izstrādājusi nolikumu mazo un vidējo uzņēmumu ( MVA) projektu konkursam, lai radītu labvēlīgu vidi mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai pilsētā un veicinātu jaunu darba vietu rašanos. Plānots, ka šī gada otrajā pusē varētu tikt izsludināts projektu konkurss mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Konkursā varēs piedalīties ar projektiem, kuri dos sabiedriski nozīmīgu un ekonomisku ieguvumu pilsētai – jaunas darba vietas, nomaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli utt. Līdzekļu sadalījumu projektiem noteiks konkursa kārtībā, paredzot domes līdzfinansējumu līdz 30 procentu apmērā no kopējām projekta izmaksām. Nolikumā arī paredzēts, ka dome nepiešķirs līdzfinansējumu tiem projektiem, kas domāti tiešai peļņas gūšanai. Projektu konkurss varētu notikt divas reizes gadā - novembrī un maijā. Līdzīgus konkursus līdzfinansējuma piešķiršanai Liepājas dome jau vairākus gadus rīko kultūras iestāžu projektiem, nevalstisko organizāciju atbalstam un starptautiskās sadarbības projektiem. Tādējādi pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanā dažādiem projektiem ir ieviesta kārtība un tā notiek plānveidīgi. Liepājā šobrīd reāli darbojas vairāk nekā divi tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu, informēja domes Attīstības pārvaldes komercnodaļas vadītāja Sanita Linde. Visvairāk uzņēmumu darbojas tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē. Šī gada sākumā četri Liepājas veļas ražošanas uzņēmumi SIA “Glora”, SIA “Effect”, SIA “Regina N” un SIA “V.O.V.A.” apvienojās Liepājas domes piedāvātajā projektā “Atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē” ar mērķi meklēt jaunus produkcijas noieta tirgus Eiropā. Projektu konkursa nolikumu MVU atbalstam jūnijā plānots nodot izvērtēšanai domes deputātiem, lai lemtu par konkursam nepieciešamo finansējumu.

Konkursa procedūra jaunceļamās energojaudu bāzes stacijas pretendentu atlasei varētu būt tikai politiskais teātris, nodeva birokrātijai un acu aizmālēšanai.

Par to domāt vedina jau nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem Grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā AS Latvenergo Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā ievietotais paziņojums par līgumu, kura oficiālais nosaukums ir «Kombinētā cikla gāzes turbīnu stacijas izbūve Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta», kas vienlaikus ir arī pretendentu aptauja jaunceļamajai gāzes bāzes stacijai. Šo faktu apstiprināja Latvenergo ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Lai izskatītos korekti

«Es esmu pārliecināts, ka Latvenergo uzvarēs. Konkurss vajadzīgs, lai politiski viss izskatītos korekti,» Db atzina dabasgāzes importa uzņēmuma un viens no galvenajiem AS LatvijasGāzes akcionāriem Itera-Latvija prezidents Juris Savickis. Pie tam tas notiek veselu nedēļu pirms Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā. Paziņojumā nekur nav tieši minēts, ka runa ir arī par jaunceļamo gāzes bāzes staciju, taču potenciālajiem elektrostacijas būvniekiem tas esot jāsaprot kā uzaicinājums pieteikties sarunu procedūrai, darīja zināmu Latvenergo ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Biroja administrators ir kā uzņēmuma vizītkarte - katram uzņēmumam atšķirīga, bet vienlīdz svarīga.

Šogad konkursā Labākais biroja administrators 85 dalībnieku konkurencē labākās titulu izcīnīja SIA Maximus Capital Management administratore Anna Tutina. Otro vietu ieguva SIA Apartment4Sale pārstāve Karlīna Bērza. AS Elko grupa biroja administrators Jānis Cinglers ierindojās trešajā vietā, savukārt ceturtajā vietā palika AS Hanzas maiznīcas biroja administratore Sanita Kadiķe.

«Zināju, ka kolēģi mani uzskata par labāko biroja administratori, tomēr nedomāju, ka varētu uzvarēt konkursā,» atzīst konkursa uzvarētāja A. Tutina. Viņa domā, ka konkurss palīdz izcelt amata nozīmīgumu, jo ikdienā daudz kas no darāmā darba esot teju vai neredzams. «Biroja administrators nav pati galvenā persona uzņēmumā. Tas ir cilvēks, kas dara darbu, ko citi varbūt pat nepamana. Ar šādu konkursu tiek izcelta administratora loma gan komunikācijā uz āru – klientiem un sadarbības partneriem, gan uz iekšu – kolēģiem,» viņa secina.

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā.

“Eiropas Komisijas lēmums ir pozitīvs starta signāls nekavējoties ieguldīt ES fondu līdzekļus krīzes seku mazināšanai, pēc iespējas efektīvāk stiprinot Latvijas ekonomiku pēckrīzes periodā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām”, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

EK apstiprināšanai tikai iesniegti grozījumi, kas atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem paredzēja atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai gandrīz 500 miljonu eiro apmērā. EK apstiprinātie grozījumi paredz 386 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem.

Ministru kabinets otrdien lēma pārdalīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu 499 miljonu eiro apmērā, to novirzot Covid-19 pandēmijas radītās krīzes seku likvidēšanai.

Finanšu ministrija piedāvāja valdībai lemt par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda finansējuma novirzīšanu Covid-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā. Pārdalītie līdzekļi piešķirti darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem - ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020.gada otrajā pusē un 2021.gadā.

No pārdalītajiem 499 miljoniem eiro vairāk nekā puse jeb 283 miljoni eiro novirzīti transporta jomas projektiem.

Saistībā ar Satiksmes ministrijas lēmumu pārtraukt 346,64 miljonus eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu, valdība lēma pārdalīt projektam paredzētos līdzekļus citiem transporta nozares projektiem.

«Liec savai idejai pelnīt!» ar šādu aicinājumu un balvu fondu vairāk nekā 6000 eiro Swedbank izsludina biznesa plānošanas konkursu Biznesa skices 10.–12. klašu skolēnu komandām. Komandas var veidot skolēni no dažādām klasēm un dažādām skolām, kurās izmanto Junior Achievement Latvia mācību metodi Skolēnu mācību uzņēmums.

Biznesa plānus konkursam varēs iesniegt no 23. septembra līdz 13. oktobrim vietnē biznesaskices.lv/konkurss.

«Uzņēmējdarbība ir vitāla jebkuras valsts tautsaimniecības izdzīvošanai, un ir būtiski attīstīt uzņēmēja «gēnu» jau skolas solā. Mums ir daudz gudru un spējīgu jauniešu, kuriem šāda iniciatīva var kļūt par nepieciešamo grūdienu, lai pārvērstu savas idejas un sapņus realitātē, un caur inovatīviem un neordināriem projektiem nestu Latvijas vārdu Eiropā un pasaulē,» norāda Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Sadarbībā ar Junior Achievement Latvia (JA Latvia) un Projektu banku īstenotajā konkursā visi dalībnieki iegūs zināšanas un biznesa plānošanas pieredzi un trīs labākās komandas naudu sava biznesa veidošanai. «Biznesa uzsākšanai, gan arī tā attīstībai ir nepieciešams plāns, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Tāpēc biznesa plānošana ir konkursa galvenais fokuss, un vienlaikus dos iespēju jauniešiem iepazīt tālākajai uzņēmējdarbībai noderīgus rīkus,» norāda Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, un aicina jauniešus domāt par tādiem produktiem un pakalpojumiem, kas risina konkrētas sabiedrības vajadzības.

Ņemot vērā iepirkuma specifiku, fotoradaru iegādei izvēlēts slēgtā konkursa mehānisms. Savukārt pašu radaru uzstādīšanu finansēs konkursā uzvarējušais komersants, kurš atlīdzību par to saņems no iekasētajām soda naudām.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai iesniegti grozījumi likumā, kas noteiks fotoradaru iegādes principu. Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija iecerējusi projektu finansēt no iekasētajām soda naudām. « No valsts viedokļa, tas ir efektīvs problēmas risinājumu, jo tai nav jāiegulda liela apjoma investīcijas tehniskajā aprīkojumā un tā atjaunošanā, netiek tērēti valsts stingri ierobežotie resursi tehniskā aprīkojuma uzturēšanā un darbības nodrošināšanā. Tāpat ar komersantu noslēgtā līguma darbības laikā valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem,» skaidro ministrijā.

Sūdzību saistībā ar konkursu Par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) iesniegusi ne tikai SEB banka, bet arī DnB NORD Banka, liecina gan biroja interneta vietnē publicētā, gan DnB NORD Bankas sniegtā informācija.

Kā informēja DnB NORD Bankā, kredītiestāde ir saņēmusi konkursa iepirkumu komisijas lēmumu, kurā noraidīts tās pieteikums konkursam par Rīgas pilsētas pašvaldības kontu apkalpošanu. Pēc šī lēmuma izvērtēšanas DnB NORD Banka IUB ir iesniegusi iesniegumu par konkursa kandidātu atlases noteikumiem, jo vairāku apsvērumu dēļ tā pieņem, ka ir aizskartas bankas tiesības.

DnB NORD Banka uzskata, ka konkursa kandidātu atlases noteikumi neparedz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem konkursa kandidātiem un nenodrošina konkursa kandidātu brīvu konkurenci.

Db.lv jau vēstīja, ka IUB saistībā ar šo pašu konkursu sūdzību iesniedza arī SEB banka. Kredītiestādei ir aizdomas, ka konkurss nav izsludināts uz vienādiem noteikumiem visiem kandidātiem.

TechHub Riga telpās noritējušā konkursa Start Tel Aviv 2013 finālistu cīņā par labāko tika atzīts jaunais tehnoloģiju uzņēmums Fastr App. Uzvarētājs oktobrī dosies uz Telavivu piecu dienu mācību vizītē, iepazīsies ar valsts start-up vidi un tiksies ar Izraēlas biznesa ekspertiem un investoriem.

[Papildināts viss teksts]

Latvijā šāds konkurss notiek pirmo reizi, bet starptautiski – otro. Start Tel Aviv ir Izraēlas rīkotas starptautiskas sacensības, kas vienlaikus norisinās vairākās valstīs. Konkurss norisinās otro reizi, bet Latvija tajā piedalās pirmoreiz. Šogad konkurss notiek 13 valstīs, kuru uzvarētāji tiksies kopējā piecu dienu pieredzē, iepazīstot start-up ekosistēmu Telavivā.

Izraēlas vēstniecības un TechHub Riga rīkotajā īso prezentāciju konkursā piedalījās septiņi start-up – Roamer app, Infogr.am, Mewo, Fastr, Polyflint, Froont un Latte.