Pārtika

Konservantus vairs nedrīkstēs slēpt aiz mikroskopiskas drukas

Dienas Bizness, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Daudziem pārtikas ražotājiem Latvijā pēdējā laikā nākas piepūlēties, jo līdz decembrim jāpilnveido savas produkcijas marķējums. Visai uz tā norādītajai informācijai būs jābūt skaidri salasāmai - gan par sastāvu, glabāšanas nosacījumiem un termiņu, gan par pārtikai neglaimojošo burtu E, ko ražotāji iepriekš bija iecienījuši sīkā drukā uzskaitīt it kā starp citu, vēsta laikraksts Diena.

Izmaiņas paredz Eiropas Parlamenta (EP) regula, kuras ieviešanai bija trīs gadu pārejas periods, lai uzņēmumi varētu sagatavoties. «Tagad noteikts konkrēts burtu izmērs katram iepakojuma veidam un lielumam. Tāpat arī vairs nedrīkstēs būt nekāda zelta druka uz dzeltena fona, kā tas bija, piemēram, dažai labai maizei, - fonam un drukai būs jākontrastē, un obligāti būs jāizceļ informācija par produktā esošajiem alergēniem: riekstiem, olām, miltiem, vēžveidīgajiem. No 2016.gada uz visiem pārtikas produktiem būs jānorāda uzturvērtība,» atklājusi Zemkopības ministrijas (ZM) Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone.

Jautāta, vai šīs papildu prasības neizraisīja ražotāju neizpratni, jo arī iepriekš daudzi kritizējuši ar produktu marķēšanu saistītās birokrātiskās prasības, Evardsone laikrakstam sacījusi: «Ražotājs ražo nevis sev, bet pārdod mums, un patērētājiem ir tiesības zināt, kas tas par produktu. Turklāt arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam uzturam, un viņiem informācija par sastāvu un uzturvērtību ir ļoti būtiska.» Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis piekritis, ka marķēšanas prasības jāuzlūko caur patērētāju prizmu, un zinājis teikt, ka liela daļa pārtikas ražotāju un izplatītāju šos noteikumus uztverot «nesāpīgi»: «Arī lielveikalu ķēdēs uz vietas ražotās vai fasētās produkcijas marķēšanas sistēma ir sakārtota un viegli pielāgojama jaunām prasībām.»

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas un uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova stāstījusi, ka ražotāji visbiežāk grēko, uz iepakojuma drukājot maldinošas norādes par produkta uzturvērtību un veselīgumu. Veselīguma norādēm, piemēram, «Labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu» vai «Stiprina imunitāti», būtu jāatvieglo pircēju izvēle, taču izpētīts, ka tikai desmitā daļa no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē izvērtētajām veselīguma norādēm ir zinātniski pamatotas, pārējās bieži vien tiekot izmantotas kā mārketinga triks, lai veicinātu produkcijas noietu. Latvijā šīs brīvprātīgi lietojamās norādes visbiežāk redzamas uz piena, graudaugu, medus produktu, sulu, uztura bagātinātāju, augu tēju iepakojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas krāšana novedusi pie krietni dārgākiem kviešiem

Jānis Šķupelis, 31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Elvi Latvija franšīzes partneru SIA Vita mārkets un SIA Linde pārtika īpašnieki ir panākuši vienošanos par Linde pārtika piederošo 15 veikalu ELVI pārdošanu Vita mārkets, informē Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine.

Par plānoto darījumu informēta arī Konkurences padome, lai saņemtu tās apstiprinājumu atbilstoši Latvijā spēkā esošajai likumdošanai. Pēc darījuma apstiprināšanas Konkurences padomē Vita mārkets būs īpašniece 33 veikaliem Elvi .

«Ilggadēju franšīzes partneru darījums ir abpusēji pārdomāts lēmums, kas kopumā nozīmē zīmola Elvi attīstību, stabilitāti un konkurētspēju Latvijas tirgū,» skaidro L.Vārtukapteine. Pēc darījuma apstiprināšanas 15 veikali Elvi, kas atrodas Kuldīgā, Kandavā, Skrundā, Liepājā, Saldū, Ventspilī, Sabilē, Olainē, Ogrē, Ogresgalā un Ķegumā, turpmāk piederēs Vita mārketam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti

Db.lv, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, informē PVD Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša.

Par konstatēto Polijā būtu jājautā Polijas pārtikas apriti uzraugošajam dienestam, jo Latvijas PVD uzrauga pārtikas apriti, tostarp kautuves, Latvijā, viņa uzsver, skaidrojot, ka par pārtikas nekaitīgumu un drošumu ir atbildīgs tās ražotājs, neatkarīgi no Eiropas Savienības valsts, kurā tas ražo savu produkciju. Veicot pārbaudes Latvijas pārtikas tirdzniecības vietās, Pārtikas un veterinārais dienests nav konstatējis pārkāpumus, kas būtu saistīti tieši ar Polijas izcelsmes liellopu gaļas kvalitāti, sacīja I. Plīkša.

Latvijā normatīvie akti paredz, ka visām kautuvēm ir jāziņo par kaušanas laikiem PVD, kura pilnvarots veterinārārsts veic dzīvnieku pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi, un aizdomu gadījumos ņem paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai, piemēram, lai pārliecinātos, par antibakteriālo līdzekļu vai noteiktu slimību klātbūtni, un pieņem lēmumu par gaļas derīgumu pārtikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Šī gada pirmajā ceturksnī Nuko.lv apgrozījums palielinājies par 67%

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un sadzīves preču lielveikals internetā «Nuko.lv» savu apgrozījumu šī gada pirmajā ceturksnī ir palielinājis par 67%, salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017. gadā.

Pirkumu skaits šī gada pirmajā ceturksnī ir pieaudzis par 60%, ja salīdzina ar šo pašu periodu pērn - 2017. gadā šāds pieaugums tika sasniegts visa gada laikā.

«Pašlaik novērojam, ka arī klientu loks strauji paplašinās un to skaits pieaug visās vecuma grupās. Mūsu vecākajam klientam ir 94 gadi, taču, protams, šīs vecuma grupas īpatsvars ir salīdzinoši krietni mazāks. Taču ne visi, kuri vēlētos iepirkties attālināti, jūtas ērti, lietojot internetu un maksājot ar bankas pārskaitījumu,» stāsta Rolands Dzenis, «Nuko.lv» mārketinga un IT attīstības vadītājs.

Pēc viņa paustā, «Nuko.lv» ir sācis pieņemt pasūtījumus arī telefoniski un klienti var norēķināties skaidrā naudā, saņemot preci pie namdurvīm. «Sākotnēji pakalpojumu testēsim noteiktos Rīgas mikrorajonos - Ķengaragā, Pļavniekos, Purvciemā, Teikā un Juglā, - taču vēlāk to piedāvāsim arī visā Latvijā,» skaidro R. Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katru gadu vidē nonāk ap astoņiem miljardiem izlietotu plastmasas maisiņu, veidojot lielāko daļu no visiem plastmasas atkritumiem Eiropas Savienībā (ES). Lai apturētu piesārņojuma draudus, ES dalībvalstis realizē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2015/720, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu.

Aprēķināts, ka Eiropas Savienībā katru gadu tirgū tiek izplatīti 1 620 000 tonnu plastmasas maisiņu. No tām ap 3050 tonnu jeb 3 000 000 plastmasas maisiņu gadā tiek lietoti Latvijā. Tā katrs Eiropas Savienības pilsonis, tai skaitā Latvijā dzīvojošais, gadā vidēji izmanto ap 200 plastmasas maisiņu, turklāt 89% no tiem – tikai vienu reizi.

Atbilstoši direktīvai, ES dalībvalstis veic pasākumus, lai panāktu plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu savā teritorijā. Iespējas ir dažādas – pielietot ekonomiskos instrumentus, vai arī ieviest samērīgus tirdzniecības ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

FOTO: Kurās Eiropas valstīs ir augstākās pārtikas cenas un kurās - zemākās?

Žanete Hāka, 13.02.2017

1. Šveice: +72% (Skaitļi norāda, cik lielā mērā virs vai zem vidējā Eiropas rādītāja attiecīgajā valstī maksā pārtika, dzērieni un tabakas izstrādājumi.)

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais pasaules pārtikas cenu indekss patērētājiem uzrāda negatīvas tendences, norāda Pasaules Ekonomikas foruma eksperti.

Pēdējā gada laikā pārtikas cenas augušas un svārstījušās, piemēram, cukura cena oktobrī sasniedza četru gadu augstāko līmeni, taču decembrī atkal saruka. Tagad tā atkal pakāpusies, ko veicina sagaidāmais deficīts pasaules cukura ražošanas apjomos.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati, kuros apkopo lielākās pārtikas grupas – graudus, dārzeņu eļļas, piena produktus, gaļu un cukuru, liecina, ka kopējās cenas augušas par 12%.

Cukurs kļuvis par 45% dārgāks nekā pērnā gada janvārī, piens – par 33%, eļļa – par 34%, bet gaļa – par 8%.

Saskaņā ar Eurostat datiem visdārgāk pārtika patlaban maksā Šveicē, kur pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu cenas ir par 72% augstākas nekā vidēji Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP deputāti prasa samazināt cukura saturu zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā lēma izmantot savas veto tiesības un bloķēt Komisijas noteikumus, kas joprojām ļautu zīdaiņu pārtikai saturēt līdz pat trim reizēm vairāk cukura, nekā to rekomendē Pasaules Veselības organizācija (PVO), informē EP.

Deputāti noraidīja ierosinātos deleģētos noteikumus, kuros pieļaujamais cukura sastāvs bija atstāts iepriekšējā līmenī, raizējoties par to, ka tas neļautu pietiekami pasargāt bērnus no aptaukošanās.

Iebildumu EP deputāti pieņēma, 393 deputātiem balsojot par, 305 pret un 12 atturoties, tādējādi noteikumi ir nosūtīti atpakaļ pārstrādāšanai Komisijā.

«Šodienas balsojums ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu nodrošināt, ka ES zīdaiņu pārtikas noteikumu pamatā pirmkārt ir veselības apsvērumi. Komisijas ierosinājumā spēkā bija atstāti līdzšinējie noteikumi, kas pieļauj daudz lielāku cukura saturu zīdaiņu pārtikā, nekā to iesaka PVO. Tik augsts cukura līmenis diētā jau tik agrīnā vecumā būtu veicinājis jau augošo bērnu aptaukošanos un var ietekmēt arī bērnu izvēli par to, kas viņiem labāk garšo. Zīdaiņu un mazu bērnu pārtikā pievienotā cukura līmenis ir jāsamazina līdz minimumam,» teica ziņotājs Keits Teilors (Zaļie, Lielbritānija).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ierobežos transtaukskābju daudzumu pārtikas produktos

Dienas Bizness, 22.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu veselīgāka uztura pieejamību, pārtikas produktos turpmāk tiks noteikts pieļaujamais transtaukskābju daudzums, informē Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests.

To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Likuma grozījumi noteic, ka valdībai līdz nākamā gada 30.novembrim būs jānosaka transtaukskābju maksimālais daudzums pārtikas produktos. Likumprojekta autori norāda, ka pēdējos gados pētījumi pierādījuši transtaukskābju lietošanas nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu un veselību, kas var izraisīt sirds un asinsvadu slimības, vēzi, diabētu, aptaukošanos un atstāt negatīvu ietekmi uz grūtniecību. Saskaņā ar pērnā gada datiem Latvijā visaugstākā šīs vielas koncentrācija ir siera izstrādājumos, biezpiena sieriņos, krējuma un sviesta izstrādājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

PVD atklāj aizdomīgu shēmu bīstamu blakusproduktu biznesā; piemēro 1 300 eiro naudas sodu

Lelde Petrāne, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atklājis aizdomīgu shēmu, kuras ietvaros kāds Latvijas uzņēmums bīstamos, pārtikā neizmantojamos zemākās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ir pārdēvējis par mazāk bīstamajiem 3. kategorijas blakusproduktiem un, neuzrādot tos kontrolei, realizējis trešajām valstīm, kas ir stingri aizliegts.

Zemākās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, piemēram, dzīvnieku smadzenes, ir stingri aizliegts izmantot barības ķēdē, piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanā, jo pastāv dažādu bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību, tostarp spongiozās encefalopātijas, izplatīšanās risks. Savukārt 3. kategorijas blakusproduktus drīkst izmantot, piemēram, kaulu miltu, pārstrādāta proteīna ražošanā, kuru tālāk var izmantot dzīvnieku barības ražošanā.

Pagājušā gada nogalē TRACE sistēmā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis ziņo par dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanu Eiropas Savienības ietvaros, parādījās paziņojums, ka kādā Latvijas uzņēmumā nonākušas 25, Vācijas uzņēmumā ražotas, 3. kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kravas ar kopumā 600 tonnām pārstrādāta proteīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Saimniekošana bez ķīmiskām vielām kļūst populārāka

Dienas Bizness, 08.06.2015

Birzniekos bioloģiskā saimniekošana nodota jaunajai paaudzei – saimnieces A. Rences dēls Jānis Tiltiņš un viņa sieva Evita ir gatavi izaicinājumam. Saimniecībā tiek ražoti 17 veidi mīkstā kazas siera.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijā palielinājies bioloģisko saimniecību skaits – pašlaik ir sertificētas 3500 saimniecību un 165 pārstrādes uzņēmumi. Šogad, sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, savā saimniecībā saražoto produkciju atbilstošajai sertifikācijai pieteikuši vēl 700 lauksaimnieku, kuri ir gatavi saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Tas ir pozitīvs rādītājs. Lauksaimnieki sapratuši, ka saimniekot bioloģiski var diezgan veiksmīgi, un arī pieprasījums pēc biopārtikas aug. Sabiedrība vairāk sākusi domāt par veselību un veselīgu pārtiku – arī skolas un ēdināšanas uzņēmumi savos iepirkumos aizvien vairāk iekļauj bioloģisko pārtiku,» atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Tomēr viņš arī norāda, ka daļai patērētāju joprojām ir virspusīgs priekšstats par to, cik daudz pūļu un atbildības lauksaimniekam jāiegulda, lai viņa produkcija tiktu oficiāli marķēta kā bioloģiskā un to iegādātos pircēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Londona secina, ka viss ir slikti, tāpēc jāmazina nodokļi; izņēmums ir lielās korporācijas un neveselīgā pārtika, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas veselības politikas veidotāju cīņa pret pārlieku cukura daudzumu, sevišķi skolās pārdodamajā pārtikā gūst jaunu aktualitātes uzrāvienu līdz ar paralēlu valdības rīcību Lielbritānijā. Finanšu ministra Džordža Osborna publiskotajās nodokļu sistēmas izmaiņās skaļāko publicitāti ir guvis «cukura nodoklis», ar ko no 2018. gada apliks saldinātos dzērienus. Iegūtā summa – vairāk par pusmiljardu sterliņu mārciņu (664 milj. EUR) – tiks tērēta veselīga dzīvesveida popularizēšanai un ieviešanai skolās.

Visu rakstu lasiet piektdienas, 18.marta, laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais uzņēmums "LifeTree Cheese" ražo dažādus fermentētus produktus no Indijas riekstiem; pircēju vidū vegāni, cilvēki ar piena nepanesamību un dzīvnieku draugi.

Šobrīd uzņēmums piedāvā vairākus fermentētu Indijas riekstu produktus: kamambēra alternatīvu "Kamamvērts", fetas siera alternatīvu "Veta", rikotas alternatīvu "Vicotta", kūpinātu sieru ar čili pārslām "Asais dūms", krēmsiera tipa Indijas riekstu smēriņus, kā arī dažādu garšu "nesviestu".

Populārako produktu vidū ir "Kamamvērts", smēriņi ar piedevām un "Vicotta". Jaunie produkti - "Asais dūms" un "Veta" - piedāvājumā ir vien dažas nedēļas, tāpēc vēl pa agru spriest, taču atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Pircēju interese ir diezgan augsta, cilvēki ir atvērti jaunām garšām, kas ļoti priecē," teic Svetlana Šaguna, "LifeTree Cheese" vadītāja.

"Viss aizsākas ar interesi par augu valsts produktu lietošanu ikdienā. Dažiem mūsu ģimenē ir laktozes nepanesamība un manā dzīvē ienāca bērniņš, kuram tika atklāta dažādu produktu grupu nepanesīmība. Izrādījās, ka lielākā daļa no tām ir dzīvnieku izcelsmes. Tā sākas mūsu aizraujošs ceļojums augu valsts ēdienu pasaulē," stāsta S. Šaguna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visstabilāk no Baltijas valstīm Somijas kafijas ražotājs Paulig jūtas Igaunijā, kur tam ir 40% tirgus daļa, bet uzņēmumam ir ambiciozi mērķi arī Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Baltijā kopumā Paulig ir aptuveni 30% tirgus daļa – 40% Igaunijā, Lietuvā ap 30%, bet Latvijā – 18%. Paulig Coffee Estonia AS mazumtirdzniecības vadītājs Edvīns Gīlens (Edwin Gielen) stāsta, ka Latvija Baltijā ir mazākais kafijas tirgus. Visvairāk kafijas patērē Lietuva, kas arī ir lielākā no Baltijas valstīm, bet otrajā vietā ir Igaunija. Latvijā joprojām patērējot diezgan daudz šķīstošās kafijas, ko viņš neuzskata par īstu kafiju.

«Arī spēlētāji kafijas tirgū ir vairāki un atšķirīgi. Šobrīd Paulig ir tirgus līderis pēc kafijas noieta lielveikalos – esam Nr.1 Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā esam starp otro un trešo vietu. Mūsu mērķis ir pakāpties arī Latvijā,» saka E. Gīlens. Kafijas tirgū, līdzīgi kā citās jomās, konkurence ir sīva. «Igaunijā un Lietuvā esam tirgus līderis, bet tas nenozīmē, ka varam gulēt uz lauriem. Arī Latvijā konkurence ir liela. Vēlamies nokļūt augstākās pozīcijās, bet konkurenti sevi labi aizsargā ar cenu. Mēs cenšamies piedāvāt dažādu sortimentu, skaidrot atšķirības, piedāvāt tieši konkrētajam tirgum ražotu kafiju,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Straupes tirdziņš iekļaujas starptautiskajā Slow Food kustībā

Dienas Bizness, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šosvētdien, 21. jūnijā, tradicionālajā Straupes lauku labumu tirdziņā, Plācī, Straupes pagastā, Pārgaujas novadā, tiks atvērts Slow Food loks. Vieta, kurā savu produkciju tirgos zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas apvienojušies tikko dibinātajā biedrībā Slow Food Straupe.

Straupes lauku labumu tirdziņš jau septīto gadu divas reizes mēnesī pulcē gan labākos vietējos zemniekus un mājražotājus, gan prasīgākos pircējus un ir ieguvis atzinību visā Latvijā. Tirdziņā tiek piedāvāta tradicionāla, sezonāla un pašu audzēta un gatavota pārtika, kā arī mājai un sētai vajadzīgas lietas.

Šīsnedēļas tirdziņš būs īpašs ar to, ka te tiks atklāts Slow Food loks, kurā stāsies tikai tie zemnieki, mājražotāji un amatnieki, kas audzē un ražo produkciju saskaņā ar Slow Food kritērijiem.

Slow Food Straupe ir biedrība, kas iekļāvusies starptautiskā asociācijā Slow Food International un kuras pirmsākumi meklējami Itālijā. Šobrīd šajā organizācijā piedalās 150 valstis no visas pasaules. Latvijā ir divas šādas biedrības: Slow Food Riga, kuras dibinātājs ir pazīstamais šefpavārs Mārtiņš Rītiņš, un nu arī Slow Food Straupe (salīdzinājumam – Lietuvā šāda biedrība ir tikai viena, Igaunijā divas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas pārtikas ceļš uz zviedru galdiem visdrīzāk iet caur alus glāzi

Didzis Meļķis, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā atklāta jauna ekspozīcija – (MĪĻ)DĀRZIŅŠ.

2019. gada pavasarī Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā izveidots eksperimentāls (MĪĻ)DĀRZIŅŠ, kurā iesēti un iestādīti klasiskākie pārtikā lietojamie augi. Tas ļauj mazam un lielam pilsētniekam izpētīt, kā izskatās un kā aug uzturā lietojamās dārza veltes, pirms tās nonāk uz mūsu galda.

Pārtikā izmantojamie augļi, dārzeņi un garšaugi stādīti jauktās kombinācijās, jo liktas lietā zināšanas par labākajiem kaimiņaugiem un katra auga fitoncīdu īpašībām. Pareizi kombinējot augus pēc šīm metodēm, iespējams samazināt slimību un kaitēkļu bojājumus, iegūstot veselīgāku un apjomīgāku ražu.

Tradicionāli (MĪĻ)DĀRZIŅĀ neiztikt bez ārstniecības augiem un košām dārza puķēm, lai prieks būtu miesai un garam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecībā uz normām par bērnu ēdināšanu skolās nekādu kompromisu nebūs, nekādā gadījumā nenāksim pretī pārtikas ražotājiem, šodien telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS).

Tā ministrs atbildēja uz jautājumu, vai ir iespējami kādi kompromisi starp Veselības ministriju un pārtikas ražotājiem saistībā ar priekšlikumu ieviest akcīzes nodokli šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem.

Savukārt Pārtikas ražotāju federācijas vadītāja Ināra Šure sacīja, ka ražotāji ir gatavi veikt un jau veic pārmaiņas tehnoloģijās, lai samazinātu veselībai kaitīgās sastāvdaļas. Viņa arī skaidroja, ka būtu jārunā kategorijās ieteicams un neieteicams, nevis veselīgs un neveselīgs. Šure pretēji veselības ministram norādīja, ka Eiropas Savienībā neesot noteikta definīcija, kas ir veselīgs un neveselīgs.

«Bez šaubām, ēšanas paradumi ir jāveido, bet tie jāsāk ar ģimeni un skolu. Nedrīkst aizmirst arī fiziskās kustības,» sacīja Šure. Viņa arī vaicāja, kāpēc tā vietā, lai noteiktu akcīzes nodokli neveselīgiem pārtikas produktiem, nevarētu samazināt pievienotās vērtības nodokli veselīgiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP atļauj iegādāties Elvi un ALK Outlet veikalus

Dienas Bizness, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut SIA Vita mārkets iegūt īpašumā un tiesības izmantot noteiktus SIA Linde pārtika aktīvus – 15 Elvi preču zīmes veikalus un piecus ALK Outlet preču zīmes veikalus, liecina KP sniegtā informācija.

Atļaujošs lēmums pieņemts, jo darījums nenostiprinās SIA Vita mārkets dominējošo stāvokli, kā arī nesamazinās konkurenci.

Papildus apvienošanās rezultātā fiziska persona iegūst arī izšķirošu ietekmi pār SIA Elvi Latvija un SIA Neylon, iegūstot attiecīgi 60% un 75% uzņēmumu kapitāldaļu. SIA Elvi Latvija pieder intelektuālā īpašuma tiesības uz Elvi preču zīmi, savukārt SIA Neylon – uz ALK Outlet preču zīmi.

Izvērtējot SIA Linde pārtika aktīvu pārņemšanu, KP secina, ka ikdienas patēriņa preču, tajā skaitā alkoholisko dzērienu, iepirkuma tirgū darbojas liels skaits komersantu, kā rezultātā konkurence būtiski nemazināsies, un SIA Vita mārkets neiegūs dominējošo stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošana Getliņi EKO plāno nākamgad pārrakt un pāršķirot veco atkritumu kalnu un uz tā veidot jaunas šūnas atkritumu noglabāšanai

Tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Viņš atzīst, ka pagājušais gads SIA Getliņi EKO kā uzņēmumam bijis samērā labs un pabeigts ar pusmiljona eiro lielu peļņu, kas dod iespēju skatīties nākotnē un domāt, kā attīstīties tālāk. Tāpat spēkā stājās jaunā likumdošana attiecībā uz dabas resursu nodokli (DRN), kas dod iespēju poligoniem pievērst lielāku uzmanību atkritumu pārstrādei, šķirošanai un tamlīdzīgām darbībām, norāda I. Stirāns. SIA Getliņi EKO pagājušajā gadā apgrozīja 14,2 milj. eiro, kas ir par 8,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa bija 594,3 tūkst. eiro.

Runājot par ienākošo atkritumu daudzumu, I. Stirāns norāda, ka tas saglabājas stabils. «Atkritumu daudzums būtībā parāda ekonomikas attīstību valstī. Maksimālais atkritumu daudzums, kas Getliņos ir bija treknajos gados 2007. un 2008. gadā un sasniedza 430 tūkst. tonnas gadā. Tad sekoja kritums par 30%. Tagad tas ir stabilizējies un ir plus mīnus 300 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu gadā. Varu teikt, ka atkritumu apjomi ir stabili ar tendenci pieaugt,» skaidro I. Stirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru