Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

Degvielas cenas pēdējā laikā ir kritušās, un, visticamāk, maijā varētu sagaidīt to nelielu samazināšanos, prognozē SEB bankas makroekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš gan uzsver, ka patlaban var novērot pietiekami plašu cenu amplitūdu dažādās uzpildes stacijās, kuru cenu politika vairāk, šķiet, ir pakārtota pieprasījuma izmaiņām un servisa līmenim. Tādēļ, pasekojot cenām un pamainot paradumus, braucējiem pastāv iespējas uzpildīt savu automašīnu bāku tvertnes ar ekonomiju.

Statoil pārstāvis Arturs Eglītis informēja, ka pēdējās nedēļas laikā degvielas cenas nav mainījušās. Patlaban Statoil raksturīgās degvielas cenas mazumtirdzniecībā 95. markas benzīnam ir 0,959 lati, 98. markas benzīnam – 0,989 lati un dīzeļdegvielai – 0,909 lati.

Neste DUS 95. markas benzīns maksā 0,937 lati, 98. markas benzīns – 0,967 lati, bet dīzeļdegviela – 0,877 lati.

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Sekojot naftas cenas sarukumam, degvielas tirgotāji samazinājuši cenas arī benzīnam un dīzeļdegvielai, novēroja portāls db.lv.

«Vakar, sekojot degvielas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, Statoil turpināja samazināt degvielas cenas savā tīklā Latvijā,» apstiprināja uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis. Pirmdien benzīna cena tika samazināta par 2 santīmiem litrā un dīzeļdegvielas cena - par 1 santīmu litrā.

Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai galvenie iemesli cenu samazinājumam pasaulē šobrīd saistāmi ar sarūkošo degvielas produktu pieprasījumu ASV, skaidro Statoil pārstāvis. Tāpat cenu samazinājumu veicinājis arī LVL/USD valūtas kursa samazinājums pēdējās nedēļas laikā.

Viņš gan uzsvēra, ka nākotnes prognozes gan nevar izteikt, jo degvielas produktu tirgus pasaulē faktiski ir neprognozējams un to ietekmē dažādi faktori.

"Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!" ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma "Uretek" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, "Uretek" speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

"Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā "Prisma", mums bja ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu... Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, "Prisma" būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams," atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

No 1.aprīļa elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54% - no 1,23 santīmiem līdz 1,89 santīmiem par kilovatstundu (kWh), paredz šodien pieņemtais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes lēmums.

Kā skaidro regulators, galvenokārt pieaugumu noteica augstāka koģenerācijas stacijās izmantojamās dabasgāzes cena, kā arī būtiski palielinājies biogāzes, biomasas, kā arī vēja elektrostacijās saražotās enerģijas apjoms, jo darbību sākušas jaunas stacijas.

Koģenerācijas komponente no 2013.gada 1.aprīļa palielināsies no 0,94 santīmiem par kWh līdz 1,33 santīmiem jeb 0,0133 latiem par kWh, savukārt atjaunojamo energoresursu komponente pieaugs no 0,29 santīmiem par kWh līdz 0,56 santīmiem jeb 0,0056 latiem par kWh, informēja SPRK preses pārstāve Daiga Reihmane.

Šīs izmaiņas ietekmēs lietotājus, kas elektrību pērk tirgū, jo tiem OIK jāmaksā atsevišķi papildus elektrības cenai un tīkla pakalpojumu maksai. Iepriekš AS Latvenergo vērtēja, ka OIK izmaiņu ietekme uz elektroenerģijas galalietotāju mēneša rēķiniem elektroenerģijas tirgus dalībniekiem ir robežās no 7% līdz 12%.

Trīs ceturtdaļas Latvijas ministrijās strādājošo ir sievietes, kuru vidējā alga ir par 11 % mazāka nekā saņem ministrijās nodarbinātie vīrieši.

Vidējā aprēķinātā alga pērnā gada decembrī ministriju ierēdņiem ir 699.61 lati, savukārt sadalot pa dzimumiem iezīmējas atšķirības – vidējā aprēķinātā alga sievietēm ir 677.73 lati, bet vīriešiem – 758.64 lati, kas ir par 11.27 % vairāk.

Skatoties ministrijas atsevišķi, lielākā atšķirība vidēji aprēķinātajām algām decembrī ir Iekšlietu ministrijā, kur vīriešiem vidējā aprēķinātā alga – 735.40 lati – ir par 16.8 % lielāka nekā sievietēm aprēķinātie 621.55 lati. Cieši pa pēdām seko Labklājības ministrija ar 15.7 % jeb 105.87 latu atšķirību.

Pretējā tendence valda Kultūras ministrijā, kur vīriešiem aprēķinātās algas ir par 0.3 % jeb 1.97 latiem mazākas nekā sievietēm aprēķinātās algas.

Samazinoties naftas cenai, arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās samazināta degvielas cena.

Turpinoties naftas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās un samazinoties LVL/USD valūtas kursam, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia samazinājis benzīna cenu par vienu santīmu litrā un dīzeļdegvielas cenu - par diviem santīmiem litrā. Patlaban 95. miles markas benzīns maksā 0,949 lati par litru, 98. miles degviela - 0,979 lati par litru, bet D miles dīzeļdegviela – 0,919 lati par litru.

Arī Neste Oil samazinājusi degvielas cenas, un vidējā degvielas mazumtirdzniecības cena Neste Oil DUS uz šo brīdi ir 95. markas benzīnam – 0,938 lati par litru, 98. markas benzīnam – 0,968 lati par litru, bet dīzeļdegvielai – 0,92 lati par litru.

Šā gada janvārī iztikas minimuma rādītājs ir 175,46 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Mēneša laikā rādītājs samazinājies - decembrī iztikas minimums bija 177,01 lats. Savukārt salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo mēnesi šogad janvārī iztikas minimums paaugstinājies. Pērn janvārī iztikas minimuma rādītājs bija 173,47 lati.

Kā ziņots, rekordaugsts iztikas minimuma rādītājs tika sasniegts pagājušā gada jūnijā - 177,26 lati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2012. gadā bija 176 lati, 2011. gadā - 173 lati, 2010. gadā - 166 lati, 2009. gadā - 168 lati, 2008. gadā - 160 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Arī daudzdzīvokļu nama Dzirnavu ielā 18, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē ar iesniegumu par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskām darbībām, informē nama iedzīvotāji.

20.februārī dzīvojamās ēkas Viestura prospektā 75, Rīgā, iedzīvotāji vērsušies ar iesniegumu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē par iespējamām namu apsaimniekotāja SIA Jauna Vide.lv krāpnieciskajām darbībām. Iesniegumā iedzīvotāji lūdz policiju reaģēt un īstenot pasākumus, «lai apturētu plaša mēroga iedzīvotāju apkrāpšanu no namu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Jauna Vide.lv un tā amatpersonu puses». Iesniegumā norādīts, ka Jauna Vide.lv saskatāmi vairāki Krimināllikumā noteiktie noziedzīgie nodarījumi un vairāku ēku iedzīvotājiem nodarītais kaitējums ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu latu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam piederošais informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA Sensum Solutions pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2011. gada 1. maija līdz 2012 .gada 30. aprīlim, strādājis ar zaudējumiem 10 958 latu apmērā, liecina SIA Firmas.lv pieejamais uzņēmuma gada pārskats.

Saskaņā ar to pagājušajā finanšu gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, aizdevums īpašniekam audzis no 258 408 latiem līdz 347 576 latiem. Aizdevums ir bez procentiem un ir atmaksājams pēc aizdevēja pieprasījuma, teikts dokumentā.

Sensum Solutions apgrozījums pagājušajā finanšu gadā bija 647 695 lati, kas ir par 36% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, kad tas bija 475 485 lati.

Saskaņā ar gada pārskatu ieņēmumi no apkalpošanas līgumiem bija 292 433 lati, ieņēmumi no konsultācijām un klientu apmācībām - 209 607 lati, ieņēmumi no licenču pārdošanas - 117 124 lati, bet citi ieņēmumi - 28 531 lats.

No pareizi apsaimniekota viena meža hektāra Latvijā iegūstami 300 latus lieli ienākumi, kas ir ļoti labs rādītājs un atbilst arī Zviedrijas līmenim, norāda Zviedrijas mežsaimniecības kompānijas BergvikSkog AB meitasuzņēmuma SIA BergvikSkog valdes loceklis un izpilddirektors Larss Georgs Hedlunds.

«Latvijā ir trīs miljoni hektāru meža zemes, koksnes produktu eksports pārsniedz vienu miljardu latu gadā, tātad eksporta ienākums no viena hektāra gadā ir apmēram 300 latu. Tas ir ļoti labs rādītājs, tikpat daudz mežs «pelna» arī Zviedrijā. Tiesa, meža īpašniekam labākajā gadījumā ienākumi no viena hektāra ir apmēram 80 lati gadā, pārējie 220 lati pienākas pievienotās vērtības radītājiem - pārstrādātājiem, kā arī transportam un tirgotājiem. Protams, ienākumi atkarīgi arī no tā, kāda ir meža struktūra un apsaimniekošanas kvalitāte,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka Bergvik Skog strādā pēc ilgtermiņa apsaimniekošanas principiem, esošajās platībās stādot jaunus mežus un cirsmas pārdodot izsolēs.

Ceturtdien paredzēts izsolē pārdot maksātnespējīgajai SIA Nett piederošu nekustamo īpašumu - viesu namu Rakari Salacgrīvas novadā, liecina maksātnespējas administratores Ievas Brokas paziņojums.

Izsole notiks plkst.11 Blaumaņa ielā 5a-28, Rīgā.

Nekustamo īpašumu veido zemesgabals 2,541 hektāra platībā, uz kura atrodas viesnīcas ēka ar kopējo platību 945,7 kvadrātmetri, tehniskā ēka ar kopējo platību 73,3 kvadrātmetri un astoņas kempinga mājiņas, katra 87,8 kvadrātmetru platībā. Tāpat kā lietu kopība tiks pārdota kustamā manta, kas atrodas objektā.

Īpašuma pārdošanas cena ir 417 900 lati, kas sastāv no nekustamā īpašuma summas 332 400 lati un kustamas mantas summas 85 500 lati. 20,46% no nosolītās cenas atbilstoši likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" prasībām tiks aplikti ar pievienotās vērtības nodokli 21% apmērā.

29% iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai pēc nodokļu nomaksas jābūt 251 – 300 latu apmērā un 25% iedzīvotāju domā, ka minimālajai algai jābūt no 301 – 350 latiem, liecina aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT raidījuma 900 sekundes februārī veiktais pētījums.

Salīdzinoši bieži kā minimālās algas limits pēc nodokļu nomaksas tiek minēti 201-250 lati (13%), 351-400 lati (17%) un vairāk nekā 400 lati (11%).

Savukārt 3% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka minimālajai algai (pēc nodokļu nomaksas) ir jābūt līdz 200 latiem.

2% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopš 2012. gada novembra, kad TNS veica līdzīgu aptauju, iedzīvotāju viedoklis par minimālās algas apmēru Latvijā būtiski nav mainījies.

Aptauja tika veikta no 5. līdz 7. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Pašlaik minimālā alga Latvijā ir 200 latu pirms nodokļu nomaksas un minimālā stundas tarifa likme ir 1,189 lati pirms nodokļu nomaksas.

Šodien svinīgi tika prezentētas Latvijas Universitātes (LU) bibliotēkas ēkas Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, renovētās telpas, kur turpmāk atradīsies Kerkoviusa nams - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu pētījuma centrs un bibliotēka.

Atklāšanā klātesošajiem bija iespēja pirmajiem doties izpētīt renovētās telpas, aplūkojot ne tikai lasītavu, bet arī pagrabu, izstāžu zāli un piebūvi, kurā būs darba vietas jaunajiem pētniekiem. Savām acīm aplūkot jaunās telpas bija ieradušies vairāki desmiti cilvēku.

LU rektors Mārcis Auziņš pauda prieku par jaunatklātajām telpām un pateicās visiem, kas piedalījās to veidošanā. Viņaprāt, ēka ir skaisti restaurēta. Rektors jokojās, ka celtniekiem jāpateicas divreiz - pirmo reizi, ieraugot telpas, un pēc dažiem gadiem, kad var redzēt, kādas tās ir ekspluatācijā.

«Es domāju, šīs dienas pasākums Latvijas Universitātes bibliotēkā un tagad jau arī humanitāro zinātņu centrā lieku reizi pierāda, ka Latvijas Universitāte nav tikai mācību iestāde, ka tā nav tikai pētniecības iestāde, bet tā ir arī noteiktu kultūras funkciju realizētāja gan Rīgā, gan Latvijā kopumā,» teica Auziņš.

Pārtikas grozs četru cilvēku ģimenei Latvijā mēnesī izmaksā par 14% vairāk nekā Lietuvā un par 5% vairāk nekā Igaunijā, secināts Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūtu veiktajā pārtikas cenu pētījumā.

Pārtikas grozs jeb optimālais pārtikas daudzums četru cilvēku ģimenei Lietuvā mēnesī izmaksā 196 Ls, Igaunijā – 214 Ls un Latvijā – 224 Ls. Ņemot vērā vidējās algas atšķirības katrā valstī, ģimene ar diviem strādājošiem pārtikas izdevumiem Latvijā tērē aptuveni trešo daļu algas, kamēr Igaunijā – tikai piekto daļu.

Eurostat dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs pārsniedz 20% mājsaimniecību tēriņos. Tā ir nozīmīga izdevumu daļa, kas ģimenei liek rūpīgi sekot līdzi šiem tēriņiem un izdevumus sabalansēt ar ienākumiem, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.

Latvijā alus katru gadu tiek saražots vidēji 140 miljonu litru apjomā 50 miljonu latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēdējos gados nenogatavinātu (svaigo) sieru, tai skaitā, biezpienu un tā produkciju, un nogatavinātu sieru, piemēram, Krievijas, Holandes, kā arī zilo un rīvēto sieru saražo vidēji 30 miljonu kilogramu gadā 60 - 70 miljonu latu vērtībā.

CSP norāda, ka 2007.gadā no iesala saražotā alus (izņemot bezalkoholisko alu) daudzums sasniedza 140,2 miljonus litru 50,1 miljona latu vērtībā. Nākamajā gadā saražotā alus daudzums bija 133,9 miljonu litru 54,2 miljonu latu vērtībā. Visapjomīgākā alus produkcija saražota 2011.gadā – 147,2 miljoni litru. Vismazākais alus produkcijas apjoms bija 2009.gadā, kad tika saražoti 128,3 miljoni litru. Piecu gadu laikā no 2007.līdz 2011.gadam kopā saražots 697,1 miljons litrs alus 257,4 miljonu latu vērtībā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija izskatījusi un apstiprinājusi uzņēmuma SIA Liepājas enerģija iesniegto priekšlikumu apkures tarifa izmaiņām, kas paredz, ka jau šajā apkures sezonā liepājniekiem apkures tarifs būs par 13 procentiem zemāks.

Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas enerģija realizē ilgtermiņa siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, kas vērsta uz siltuma zudumu samazināšanu, kurināmā dažādošanu un siltuma avotu modernizāciju.

Pie pašreizējās gāzes cenas 230 lati par 1000 kubikmetriem apstiprinātais siltumenerģijas gala tarifs ar dabasgāzes akcīzes nodokļa komponenti ir 46,06 lati par MWh, un tas ietver siltumenerģijas ražošanas tarifu 29,02 lati par MWh, pārvades un sadales tarifu 15,46 lati par MWh, kā arī tirdzniecības tarifu 0,97 lati par MWh. Līdzšinējais tarifs iedzīvotājiem bija 53,17 lati par MWh, tādējādi samazinājums pie pašreizējās dabasgāzes cenas veido 7,11 latus, informē Liepājas dome.

Latvijas start-up Infinite Software izstrādājis ekonomiskās stratēģijas spēli Merc, ko piedāvā angļu un krievu valodā. Pašlaik spēle, kas izmantota par pamatu Merc izstrādei, lejupielādēta aptuveni 30 tūkstošus reizes, turklāt vislabāk to novērtējuši Vācijā un Krievijā, Db.lv stāstīja jaunuzņēmuma dibinātājs Jevģēnijs Latiševs.

Spēle Merc radīta, attīstot citu Infinite Software ekonomisko stratēģiju - Trader's Way, kas ir maksas spēle, kuras lejupielāžu skaits pārsniedzis 30 tūkstošus reižu. Merc pamatdoma ir tirgošanas ar precēm, to pirkšana un pārdošana visizdevīgākajos apstākļos, ko ietekmē gan pats spēlētājs, gan viņa oponenti. Spēles izstrādātāji Merc salīdzina ar šahu, kuru spēlējot ir jādomā vairāki gājieni uz priekšu. Uzvar tas, kuram izdevies gūt lielāko peļņu vai kura īpašumā ir iespaidīgākais preču klāsts.

Atšķirībā no tādām spēlēm kā, piemēram, ārkārtīgu popularitāti guvušie Angry Birds, Merc mērķauditorija ir cilvēki ar ekonomikas izglītību vai zināšanām, ekonomisko fakultāšu studenti vai ekonomikas interesenti un stratēģiju mīļi, stāsa spēles izstrādātāji. J. Latiševs norāda, ka «ideja spēlēt domājot un domāt spēlējot ir mūsdienīga», tādēļ potenciāli varētu šķist pievilcīga visiem ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Valsts a/s Privatizācijas aģentūra piedāvā izsolē iegādāties nekustamo īpašumu Liepājas centrā, Kungu ielā 26. Izsoles sākumcena ir 38 tūkstoši latu.

Liepājas amatnieki pameta šo namu 2011. gada sākumā, jo viņu rīcībā nebija 87 tūkst. Ls, lai izmantotu pirmpirkuma tiesības. Savukārt pagājušā gada maija izsolē par īpašuma sākumcenu tika noteikti 49,5 tūkst. Ls. Tādējādi divu gadu laikā īpašuma cena samazinājusies vairāk nekā divas reizes - par aptuveni 49 tūkstošiem latu.

Īpašums sastāv no 493,8 kvadrātmetrus plašas darbnīcas, 188,2 kvadrātmetru noliktavas un 60 kvadrātmetru plašas noliktavas, kā arī zemesgabala, kura kopējā platība ir 1590 kvadrātmetri.

Nekustamais īpašums atrodas pilsētas daļā ar aktīvu gājēju un transporta plūsmas intensitāti. Tam ir pieslēgums pilsētas ūdensvadam, kanalizācijas sistēmai, centralizētajiem elektrotīkliem. Nams ir piemērots mākslas studijas, veikala vai kafejnīcas izveidošanai, norāda PA pārstāvji.

Pērnā gada pēdējā ceturksnī vidējā mēneša alga Igaunijā bija 916 eiro (aptuveni 643 lati), bet vidējā samaksa par vienu nostrādāto stundu – 5,53 eiro (3,90 lati), kas, salīdzinot ar analoģisku laika posmu 2011. gadā, ir attiecīgi 5,9% un 6,6% kāpums, citējot Igaunijas Statistikas biroja (Statistics Estonia) datus, vēsta BBN.

Neskaitot piemaksas un prēmijas, vidējā mēneša alga Igaunijā gada laikā palielinājusies par 5,3%.

Vidējā darba samaksa Igaunijā pērnā gada oktobrī bija 907 eiro (637 lati), novembrī – 887 eiro (623 lati) un decembrī – 957 eiro (672 lati).

Pērnā gada ceturtajā ceturksnī reālās algas, kas tiek rēķinātas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksa izmaiņas, ir pieaugušas par 2,1%.

Jau rakstīts, ka saskaņā ar vadības konsultāciju uzņēmuma Hay Group pētījumu, Latvijā darbinieki saņem par 6% lielākas algas nekā Lietuvā, savukārt Igaunijā strādājošie nopelna par 11% vairāk nekā Latvijā. Analizējot 524 Baltijas organizāciju atalgojuma datus, noskaidrots, ka zemāko algu saņem strādnieki Lietuvā, bet vadītāju līmenī šajā valstī ir visaugstākās algas. Igaunijā lielākas algas ir strādniekiem, bet speciālistu un vadītāju līmenī atšķirība nav tik liela.