Divos savstarpēji tuvā attālumā no bumbierēm ņemtos paraugos Tukuma novadā konstatēta bīstamā augļu koku slimība – bakteriālā iedega, kuru izraisa baktērija Erwinia amylovora.

Trešdien Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu. Lēmumā noteikts, ka apstādījumi, kuros konstatēts šis augu karantīnas organisms, tiek atzīti par bakteriālo iedegu perēkli, un teritorija trīs kilometru rādiusā ap perēkli – par buferzonu.

Pamatojoties uz pieņemto lēmumu par fitosanitārajiem pasākumiem, jāiznīcina divas inficētās bumbieres, ābele ar vizuālajām bakteriālo iedegu pazīmēm un klinteņu dzīvžogs 26 m garumā. Patlaban buferzonā pastiprināti tiek veiktas pārbaudes, lai konstatētu, vai organisms ir izplatījies apkārtējā teritorijā.

Kopumā šogad VAAD veicis 618 pārbaudes bakteriālo iedegu atklāšanai. Īpaša uzmanība, tāpat kā katru gadu, tiek pievērsta stādaudzētavām un to apkārtnei (šogad veiktas jau 195 pārbaudes), komercdārziem un lielajiem augļu dārziem, kur tiek audzēti tirdzniecībai paredzētie augļi (šogad veiktas 182 pārbaudes). Pārējās pārbaudes veiktas dažādās šīs slimības saimniekaugu augšanas vietās – piemājas dārzos, pamestos dārzos, apstādījumos, savvaļā, kā arī tirdzniecības vietās.

VAAD veic pastiprināto uzraudzību pār bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) iespējamo izplatību, lai konstatētu šīs infekcijas perēkļus un veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatību visā Latvijas Republikas teritorijā.

Veicot uzraudzību, VAAD no aizdomīgiem saimniekaugiem ņem paraugus un nosūta tos testēšanai uz Nacionālo fitosanitāro laboratoriju.

Uz 21.08.2007 535 iesūtītos paraugos nav apstiprinājusies bakteriālo iedegu klātbūtne, tomēr ir atklāti vēl četri perēkļi Ukru pagastā Ukros, Gailīšu pagastā Uzvarā, Vecaucē un Jēkabpils rajona Vīpes pagastā.

VAAD speciālisti ir izbraukuši uz slimības skartajām saimniecībām, lai veiktu izmeklēšanu un noteiktu atbilstošus fitosanitāros pasākumus.

Šodien notika tikšanās ar Zemkopības ministrijas, Latvijas augļkopju asociācijas, Stādu audzētāju biedrības, Dendrologu biedrības, Valsts meža dienesta, Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas un Latvijas Valsts augļkopības institūta pārstāvjiem.

Šogad Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) veicis 876 pārbaudes bīstamās augļkoku slimības bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) atklāšanai, informē VAAD.

Kopā šogad noņemti 514 paraugi bakteriālās iedegas noteikšanai, 510 no tiem laboratoriski izanalizēti, Erwinia amylovora konstatēta Jelgavas novadā, vienā pagājušā gada perēklī – komercdārzā (divi pozitīvi paraugi) un vienā piemājas dārzā, iepriekšējā gada perēkļa buferzonā (viens pozitīvs paraugs). Piemājas dārzā inficēta viena bumbiere, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, 10 m rādiusā ap to iznīcinātas arī vēl 3 ābeles. Arī komercdārzā infekcija konstatēta bumbierēm. Bakteriālo iedegu pazīmes novērojamas vairākās vietās, lai novērstu infekcijas izplatīšanos, šajā dārzā jāiznīcina 36 bumbieres.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatē arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vēlreiz atgādinām, ka zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā lūdzam nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatējis arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā, Db.lv informēja Valsts augu aizsardzības dienesta Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Kristīne Kjago.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā VAAD lūdz nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Otrdien Zemkopības ministrija (ZM) un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informēja valdību par Latvijai jaunās un bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas Erwinia amylovora ierobežošanas pasākumiem un kompensāciju apjoma noteikšanu, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Liene Zvereva.

Tā kā bakteriālā iedega ir visbīstamākā un visgrūtāk apkarojamā augļkoku slimība, ZM šodien lūdza valdību rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Precīza kompensāciju summa cietušajiem dārziem tiks aprēķināta pēc monitoringa veikšanas, liecina ZM un VAAD sagatavotais informatīvais ziņojums. Tāpat Latvijas augļkopju asociāciju (LAA) ir izstrādājusi priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai.

Valdība atbalstīja ZM un VAAD priekšlikumu kompensēt bīstamās augļu koku slimības dēļ kopumā radušos zaudējumus. Par šo līdzekļu apjomu tiks lemts, izskatot šā gada grozījumus valsts budžetā. Savukārt Zemkopības ministrija izvērtēs iespējas zaudējumus kompensēt no pašreiz ministrijas budžetā pieejamiem līdzekļiem

Lai novērstu bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) izplatību, stādīšanai ir jāizmanto vesels stādāmais materiāls, ko apliecina fitosanitārais dokuments – augu pase, kā arī dārzos jāveic profilaktiskie pasākumi, atgādina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Augu pase apliecina, ka stādus ir pārbaudījuši attiecīgās valsts (Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts) par augu aizsardzību atbildīgais dienests un šie stādi nav inficēti ar karantīnas organismiem. Bakteriālo iedegu saimniekaugiem augu pasē jābūt ZP atzīmei, kas norāda, ka stādi audzēti aizsargzonā vai citā valstī esošas speciālas buferzonas teritorijā. Ja saimniekaugu stādus tirgo pa vienam, augu pasei jābūt klāt pie katra stāda. Ja augus tirgo lielākās partijās, augu pase jāpievieno katrai partijai (uz augu pases jābūt uzrakstītam stādu daudzumam). Tas pats attiecas uz citu pavairošanas materiālu (potcelmiem, potzariem, spraudeņiem).

Latvijas augļu dārzus aizvien vairāk skar bakteriālā iedega, saukta vēl arī par Ervīniju. Šajā situācijā traģikomiska šķiet atbildīgo valsts institūciju nespēja kontrolēt procesu.

Vismaz pirms pāris gadiem bija zināms, ka bakteriālā iedega skārusi Lietuvu, kuras dēļ tika izzāģēti daudzi augļu dārzi.

Sērga tika konstatēta arī netālu no Latvijas teritorijas, un tas bija tikai laika jautājums, kad šī augļu koku slimība tiks konstatēta mūsu valstī. Nebija ilgi jāgaida, diemžēl šovasar tā tika konstatēta Zemgalē. Taču tas, kā attīstās notikumi, liek domāt, ka atbildīgās valsts institūcijas laikam jau nebija pietiekami izvērtējušas risku un nebija sagatavojušas rīcības plānu vai stratēģiju, kā reaģēt šādā situācijā, kur nu vēl paredzējusi līdzekļus zaudējumu segšanai, kas ir vismaz 5 miljoni latu.

Divos no augļkokiem ņemtos paraugos Jelgavas novada Vilces pagastā konstatēta bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega, informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvji.

Abi paraugi ņemti komercdārzā, kur jau pērn konstatēta bakteriālā iedega. VAAD pieņemts lēmums par fitosanitāro pasākumu piemērošanu.

Bakteriālā iedega atkārtoti konstatēta paraugos, kas ņemti no ābeles un bumbieres Jelgavas novada Vilces pagasta komercdārzā, kur jau 2013.gada augustā konstatēta bīstamā augļkoku slimība un piemēroti fitosanitārie pasākumi.

Šogad kopumā VAAD veicis jau 759 pārbaudes bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) atklāšanai, tajā skaitā 18 pārbaudes veiktas pērn konstatētajos bakteriālās iedegas perēkļos, 221 pārbaude veikta bakteriālās iedegas buferzonās, kā arī 520 pārbaudes komercdārzos, piemājas dārzos, ceļmalās, savvaļā un stādaudzētavās visā Latvijas teritorijā. Pārbaudes veiktas arī reaģējot uz iedzīvotāju zvaniem. Kopumā noņemti 674 paraugi, bet laboratoriski izanalizēti 254 paraugi.

Bakteriālā iedega zemnieku saimniecībai Akmentiņi var būt liktenīga

Tā apgalvo Valsts Augu aizsardzības dienests (VAAD), kas šoruden divās vietās Latvijā konstatējis augļu kokiem bīstamo bakteriālo iedegu, kas atklāta bumbierēm komercdārzā Jelgavas novada Vilces pagastā un kādā piemājas saimniecībā Sesavas pagastā. «Nav nekā traģiska, es pat teiktu, ka troksnis vairāk tādēļ, ka VAAD vajag publicitāti. Brīžam liekas: kura ziņa būs jaudīgāka – par iedegu vai par cūku mēri?» DB saka augļkope Dace Drošprāte.

Žēl neiegūtās ražas

VAAD DB apstiprina, ka bakteriālā iedega konstatēta zemnieku saimniecībā Akmentiņi Lietuvas pierobežā. VAAD noteicis, ka šajā komercdārzā jāiznīcina 36 bumbieres, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. D. Drošprāte ir saimniecības Gaidas īpašniece, savukārt Akmentiņos saimnieko viņas sadarbības partneris Jānis Baltiņš. Akmentiņos un Gaidās kopā augļkoki aug aptuveni 20 hektāru lielā platībā – lielākoties ābeles un bumbieres, bet pagājušajā gadā augļudārzs papildināts ar plūmēm, skābajiem ķiršiem, aprikozēm un persikiem.

Šī gada jūlijā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) augļu kokiem un dekoratīvajiem stādījumiem Latvijā konstatēja kaitīgās bakteriālā iedegas (Erwinia amylovora) uzliesmojumu Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, Dobeles rajona Tērvetes novadā un Dobelē - Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

Pēc pastiprināta monitoringa un paraugu noņemšanas saslimšana atklāta arī Bauskas, Jēkabpils, Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas un Bauskas rajonos.

Slimības uzliesmojums valstī izraisījis satraukumu iedzīvotājos par to, kas notiks ar viņu piemājas dārziem, augļkopji satraucas par ražojošiem dārziem.

Kā baktērija izplatās?

Baktērija lokalizējas un pārziemo t.s. saimniekaugā. Ja infekcijas brīdī klimatiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi baktērijas attīstībai un inficētais augs ir veselīgs, saslimšanas simptomi nav pamanāmi. Nākamajā veģetācijas periodā pie labvēlīgiem apstākļiem kaitīgā baktērija, aktivizējoties auga vielmaiņai un attīstības procesiem, vairojas un izplatās pa auga vadaudiem. Tad arī parādās simptomi un tiek inficēti pārējie augi. Riskantākais ir augļu koku un dekoratīvo augu ziedēšanas laiks, arī mitri un silti klimatiskie apstākļi veicina mikroorganisma vairošanos un izplatību.

Bīstamā augļu koku infekcija bakteriālās iedegas rada būtisku apdraudējumu augļkopības nozarei un sākusies cīņa par dārzu pastāvēšanu.

Lai gan atsevišķi speciālisti norāda, ka apdraudējums skar tikai slimības skartās saimniecības un līdz šim drakoniskie slimības ierobežošanas pasākumi skāruši tikai piemājas saimniecības, kam solītas kompensācijas no 10 līdz 30 Ls par izcirstu augļukoku, otrdien izplatītā atbildīgo dienestu informācija jau liecina par bīstamās slimības klātbūtni vienā no komercdārziem. Zemkopības ministrija budžeta grozījumos jau pieprasījusi 154 224 Ls sērgas ierobežošanas pasākumu īstenošanai. Kā liecina Db aplēses, ja bīstamā infekcijas slimība skartu ābeļu un bumbieru komercdārzus ap 830 ha platībā, tad būtu vajadzīgi vismaz 5 milj. Ls sērgas ierobežošanai un kompensācijām.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) infekciju konstatēja dažās saimniecībās Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonos.

Ir pabeigta 785 paraugu testēšana, laboratorijā šobrīd notiek pārbaudes 41 paraugiem. Taču, ņemot vērā atklātos jaunos perēkļus, VAAD turpinās veikt monitoringu un paraugu noņemšanu visā Latvijas teritorijā.

Konstatētie jaunie infekcijas perēkļi pārsvarā atrodas Zemgalē, šobrīd notiek saimniecību informēšana un lēmumu pieņemšana par fitosanitāro pasākumu veikšanu. Arī šajos perēkļos fitosanitārie pasākumi tiks noteikti, izvērtējot stādīto koku blīvumu un citus apstākļus, saskaņā ar augļkopju un dienesta izstrādāto fitosanitāro pasākumu shēmu.

Rīgas rajonā infekcija konstatēta vienā komercdārzā un piemājas dārzā.

Ogrē infekcija skārusi 100 m garu vilkābeļu dzīvžogu.

Jau tuvākajā laikā tie augļu dārzu īpašnieki, kuru dārzus skāra bīstama augļu koku slimība - bakteriālā iedega, saņems kompensācijas par nozāģētajiem kokiem, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Zemkopības (ZM) ministrija un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) aicina šo augļudārzu īpašniekus atvērt kontus bankās, kā arī pārbaudīt vai esošie konti darbojas. Pretējā gadījumā, nenorādot attiecīgu kontu bankā, cietušo augļu dārzu īpašnieki kompensācijas nesaņems.

Valdība atbalstīja ZM un VAAD priekšlikumu kompensēt bīstamās augļu koku slimības dēļ kopumā radušos zaudējumus un piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 217,1 tūkstoša latu apjomā. No šīs summas 176,7 tūkstoši latu tiks izmaksāti individuālajiem dārzu īpašniekiem par iznīcinātajiem ražojošajiem augļu kokiem. Savukārt VAAD saņems izdevumu kompensāciju 40,4 tūkstošu latu apmērā par bakteriālo iedegu izplatības ierobežošanas pasākumiem, bet Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pārskaitīs 871 latu lielu dotāciju Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta padomei par izdevumiem, ierobežojot bīstamo augļu koku infekciju Staļģenes pagastā.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) gan komercdārzos, gan piemājas dārzos veic pastiprinātu monitoringu, lai noteiktu augiem bīstamās karantīnas slimības bakteriālo iedegu (Ervinia amylovora) izplatību un pērn piemēroto fitosanitāro pasākumu efektivitāti. No 1218 ņemtajiem paraugiem testēšana ir pabeigta 679 paraugiem, no tiem viens paraugs ir bijis pozitīvs.

Infekcija tika konstatēta paraugā no Jelgavas rajona Glūdas pagasta, pērnā gada perēkļa buferzonā, mazdārziņā. Tajā tiks piemēroti tādi paši fitosanitārie pasākumi, kā pagājušajā gadā - inficēto saimniekaugu un iespējami inficēto saimniekaugu 10 m rādiusā ap inficētajiem kokiem iznīcināšana.

Par pērn piemēroto fitosanitāro pasākumu efektivitāti būs iespējams spriest rudenī, kad tiks pabeigts visaptverošs monitorings. VAAD turpina veikt uzraudzības pasākumus. VAAD direktors Ringolds Arnītis situāciju vērtē kā apmierinošu, jo gan pērn savlaicīgi veiktie fitosanitārie pasākumi, gan šā brīža laika apstākļi neveicina slimības izplatību.

VAAD veic visus iespējamos fitosanitāros pasākumus un pastiprināti uzrauga situāciju, tāpēc šobrīd slimības turpmākā izplatība lielā mērā būs atkarīga no tādiem faktoriem, ko cilvēks nespēj ietekmēt, piemēram, gaisa temperatūras, mitruma, vēja.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 51 cilvēkam, pirmdien paziņojusi Veselības ministrija.

Līdz ar to inficēšanās ar šo vīrusu valstī konstatēta kopumā 3386 cilvēkiem, bet atveseļošanās apstiprināta 2071 cilvēkam.

Pagājušajā diennaktī veiktas 1382 analīzes, bet pavisam Lietuvā veikta 695 521 analīze.

Daļā jaunatklāto gadījumu inficēšanās bijusi saistīta ar konkrētiem slimības perēkļiem. Tostarp astoņi gadījumi saistīti ar perēkli Raseiņu policijas komisariātā, ar kuru pavisam saistīti 13 gadījumi; trīs gadījumi saistīti ar uzliesmojumu Viļņas Ģedimina tehniskšs universitātes kopmītnēs; divi gadījumi saistīti ar perēkli šūšanas uzņēmumā Šauļos, ar kuru kopumā saistīti 39 gadījumi; viens gadījums saistīts ar uzliesmojumu iepirkšanās centrā Šauļos, ar kuru pavisam saistīti seši gadījumi; divi gadījumi saistīti ar kāda uzņēmuma darbinieku ekskursiju Klaipēdas rajonā, ar kuru pavisam saistīti 11 gadījumi; viens gadījums saistīts ar uzliesmojumu Klaipēdas uzņēmumā "Klaipedos energija", ar kuru pavisam saistīti deviņi gadījumi; divi gadījumi saistīti ar ģimenes svinībām kafejnīcā Viļņas apriņķī.

Vācijas lauksaimnieks, kura ferma šobrīd tiek uzskatīta par baktērijas E. coli perēkli, noliedz, ka viņa diedzētajām sēklām ir jebkāds sakars ar veselībai bīstamo infekciju, raksta The Telegraph.

Fermā netiek izmantoti mēslošanas līdzekļi, lai diedzētu sēklas un fermas tuvumā nav dzīvnieku, apgalvo Klauss Verbeks, fermas pārvaldītājs. «Es nekā nespēju saprast, kā mūsu audzēšanas process un apsūdzības var tikt apvienotas,» norāda K. Vebereks sarunā ar Vācijas laikrakstu Neue Osnabruecker Zeitung.

«Asni tiek diedzēti tikai izmantojot sēklas un ūdeni, tie netiek mēsloti. Arī citās fermas vietās netiek izmantots dzīvnieku izcelsmes mēslojums.»

Jau rakstīts, ka Vācijas varasiestādres par infekcijas perēkli uzskata kādu fermu Uelzenā, Vācijas ziemeļos.

«Līdzšinējie pierādījumi esot norādījuši, ka Uelzenas ferma, iespējams, ir vieta vai viena no vietām, no kuras izcēlies enterohemorāģiskais E. coli (EHEC). Skaidri pierādījumi ir atkarīgi no šobrīd veikto testu rezultātiem,» pavēstījis Lejassaksijas zemkopības ministrs Gerts Lindemans.

Nodalot tiesībaizsardzības iestādes no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), svarīgi ir nepazaudēt informācijas apmaiņu un nemazināt kontroli pār iespējamiem korupcijas mēģinājumiem VID iekšienē, intervijā aģentūrai LETA saka jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa skaidroja, ka Nodokļu un muitas policijas pārvalde (NMPP) ir tiesībaizsardzības iestāde, taču atrodas VID ģenerāldirektora padotībā, bet VID ģenerāldirektoram nav tiesību iejaukties nevienā konkrētā kriminālprocesā. Tādēļ daudzu gadu garumā ir veidojusies neloģiska situācija - no vienas puses, it kā ir jābūt pārraudzībai un kontrolei no VID ģenerāldirektora puses, bet Kriminālprocesa likums, kam pakļaujas tiesībaizsardzības iestādes, tostarp NMPP, pēc būtības nepieļauj VID ģenerāldirektora iejaukšanos. Līdz ar to bija iestāde iestādē.

Pēc tam, kad NMPP tiks nodalīta, pašas NMPP darbā pēc būtības nekam nevajadzētu mainīties, jo viņi, kā strādāja kopā ar prokuratūru un ģenerālprokuroru, tā viņi arī turpinās to darīt. Arī fiziski viņi paliks VID ēkā, jo nebūtu loģiski meklēt kaut kādas citas telpas, kas ir īpaši aprīkotas un piemērotas tieši viņu darba specifikai. Tas ir saistīts arī ar dažādiem drošības jautājumiem, skaidroja Šmite-Roķe.

Janvāra beigās Polijas dienvidrietumos liellopiem tika konstatēts atipiskais L-tipa govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) gadījums, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Kopš 1997. gada, kad šī slimība kļuva par aktualitāti visā Eiropas Savienībā, PVD, veicot regulāru slimības uzraudzību, ir izmeklējis vairāk nekā 360 tūkstošus liellopu.

GSE (klasiskais tips) ir hroniska liellopu slimība, ko raksturo nervu sistēmas darbības traucējumi, novājēšana un neizbēgama dzīvnieka nāve. Slimību ierosina prions – izmainīta olbaltumviela. Slimībai ir ļoti garš inkubācijas periods – divi ar pusi līdz astoņi gadi. Slimību pirmo reizi konstatēja 1986. gadā Lielbritānijā un kopš tā laika, ieviešot uzraudzības sistēmu, Lielbritānijā GSE konstatēta vairāk nekā 184 500 liellopiem. Citās Eiropas valstīs konstatēti vairāk nekā 5500 GSE saslimšanas gadījumi un 60 gadījumi citur pasaulē (Brazīlija, Izraēla, Japāna un Kanāda).

Laikā no 13. līdz 17.aprīlim Latvijas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) inspektori veica 78 pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 54 uzņēmumos vai 69% no pārbaudītajiem uzņēmumiem, no tiem uztura normu neievērošanā 37 uzņēmumos, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Pārbaužu laikā inspektori 20 ēdināšanas uzņēmumos konstatējuši, ka ir nepietiekama dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vai uztura vērtība, nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļauto produktu daudzums, galvenokārt augļu, dārzeņu, siera, biezpiena. Atsevišķos gadījumos ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas.

14 uzņēmumos konstatētas dažādas neatbilstības ēdienkartē – tā nav saskaņota ar iestādes vadītāju, tajā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, pasniegtie ēdieni neatbilst ēdienkartē norādītajiem, izmaiņas nav saskaņotas ar iestādes vadību.

Vēl 14 uzņēmumos konstatēts, ka uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām vai kurus aizliegts izmantot ēdienu gatavošanai, piemēram, pelmeņi un desa, kuru sastāvā ir nepietiekams gaļas daudzums, kā arī nav informācijas par sāls saturu produktā; tāpat arī konstatēti gaļas produkti, kuriem pievienotas pārtikas piedevas – garšas pastiprinātāji, augu eļļa, kas satur ĢMO, kā arī garšvielu maisījumi, kas satur sāli, cukuru un/vai garšas pastiprinātājus, un konditorejas izstrādājumi, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus vai arī nav informācijas par tauku hidrogenizācijas pakāpi.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Siguldas novada dome ar iesniegumu vērsusies Valsts policijā (VP) par četru bērnu inficēšanos ar salmonellu, informē Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Izmeklējot saslimšanas cēloņus ar šiga toksīnu veidojošās Escherichia coli (zarnu nūjiņas) izraisīto infekciju, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ir saņēmis informāciju no laboratorijas, ka četriem bērniem no Siguldas novada konstatēta salmonelozi izraisošā baktērija salmonella.

No minētajiem četriem bērniem septembra sākumā viens sāka mācības bērnudārzā «Ieviņa», bet trīs - bērnudārzā «Tornīši». SPKC uzsver, ka pašlaik nav viennozīmīgas informācijas, kur bērni ieguvuši šo baktēriju.

SPKC skaidro, ka salmonellas izraisīto saslimšanu pazīmes ir slikta dūša, vemšana, krampji, caureja, drudzis, galvassāpes.

Pašvaldības pārstāve stāstīja, ka visi četri bērni jau nedēļu neapmeklē bērnudārzu, tomēr SPKC uzskata, ka inficēšanās varētu būt notikusi dažādos laikos, sākot no 7.septembra. Patlaban bērni ārstējas ģimenes ārsta uzraudzībā.

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) šī gada piecos mēnešos veikto preventīvo un represīvo pasākumu cīņā ar algu izmaksām aploksnēs rezultātā darba ņēmēju skaits valstī pieaudzis par 3087 darba ņēmējiem, kā rezultātā valsts budžetā papildus iekasēti gandrīz divi miljoni latu, tai skaitā 1.2 miljoni latu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas un 0.7 miljoni latu iedzīvotāju ienākuma nodoklis, Db.lv informē VID.

„Cīņa ar algu izmaksām aploksnēs ir viena no dienesta darba prioritātēm. Veikto gan preventīvo, gan represīvo pasākumu rezultātā mums izdodas gan papildināt valsts ieņēmumus, gan arī pakāpeniski veicināt godīgu konkurenci uzņēmējdarbībā. Tomēr ne mazāk svarīga ir arī sabiedrības izglītošana, un tieši šī iemesla dēļ dienests šogad īstenoja sociāli izglītojošu kampaņu, raisot plašas diskusijas sabiedrībā par aplokšņu algu tēmu un aicinot iedzīvotājus apzināties sekas, kas rodas, saņemot algu aploksnē. Iedzīvotāju pietiekami lielā atsaucība, sniedzot informāciju dienestam par aplokšņu algu izmaksas gadījumiem uz uzticības tālruni liecina par iedzīvotāju vēlmi cīnīties par savām sociālām garantijām. Protams, kampaņas laikā izskanēja arī komentāri par it kā nodokļu maksāšanas bezjēdzību, tomēr vēlos atzīmēt – VID uzdevums ir kontrolēt, lai ikviens nodokļu maksātājs ievērotu nodokļu normatīvos aktus un līdz ar to VID tāpat kā līdz šim arī turpmāk aktīvi veiks gan preventīvos, gan represīvos pasākumus, lai veicinātu aplokšņu algu izskaušanu un godprātīgu nodokļu maksāšanu,” norāda VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.