Jaunākais izdevums

Ideja par vienota nodokļu konta veidošanu katram nodokļu maksātājam atdūrusies pret veselu gūzmu iebildumu. Šobrīd uzņēmējiem, maksājot nodokļus, jāatceras vairāk nekā 100 kontu un katrs nodokļa «paveids» jāskaita attiecīgajā kontā.

Darba grupas ziņojumā par iemesliem, kādēļ Latvijā atšķirībā no Igaunijas neesot iespējams izveidot vienotu nodokļu maksātāja kontu, apgalvots, ka, pirmkārt, šādu izmaiņu ieviešanai būtu nepieciešami apjomīgi grozījumi dažādos normatīvajos aktos, tostarp visos speciālajos nodokļa likumos.

Otrkārt, būtu vajadzīgas arī būtiskas izmaiņas Valsts ieņēmumu dienesta IT sistēmā. Kā aizbildinājums tam, kādēļ Latvijā nav iespējams ieviest vienotus nodokļu kontus, minēts arī tas, ka «izmaiņu ieviešanu nebūtu lietderīgi veikt kopā ar eiro ieviešanas plāna pasākumiem nodokļu administrēšanas jomā». Esot jāņem vērā arī tas, ka pirms nodokļu aprēķina iesniegšanas summas nebūs piesaistītas konkrētam budžeta ieņēmumu veidam, pausts darba grupas ziņojumā, kuru parakstījusi Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības departamenta direktore Jana Salmiņa.

Ideja par to, ka ikvienam nodokļu maksātājam varētu tikt izveidots vienotais nodokļu konts, no kura tiek maksāti visi nodokļi un citi valsts obligātie maksājumi, un uz kuru tiek pārskaitītas visas nodokļu pārmaksas, ir iekļauta Ēnu ekonomikas apkarošanas plānā 2010.–2013. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Elektronisko maksājumu digitālā transformācija; PSD2 no iedzīvotāju skatu punkta

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu un finanšu tirgus analītiķe Edīte Gailiša, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2018. gada 1. pusgadā veikti 235,5 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS «Latvijas Pasts» un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu, liecina Latvijas Bankas dati.

Vidēji dienā veikti 1,4 miljoni maksājumu. To kopapjoms bija 104,7 miljardi eiro.

Salīdzinājumā ar 2017. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63.2% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2018. gada 1. pusgada beigās Latvijā bija izdoti 2.2 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 42.1 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 025 bankomāti. Kopumā Latvijā 2018. gada 1. pusgada beigās bija 3.7 milj. klientu norēķinu kontu jeb 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevumu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gadā veica 786.1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 miljardu eiro kopapjomā, informē Latvijas Banka.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 1.1 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023.gadā palielinājās par 10%, bet maksājumu kopapjoms - par 58%. Straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā - jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi 2023.gada 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Gatavojas izcirst nodokļu kontu džungļus

Elīna Pankovska, Daiga Laukšteina, 08.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaitu sola samazināt desmitkārtīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau gadus desmit tiek runāts par nepieciešamību samazināt VID administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaitu, jo tik liels tas ir apgrūtinošs uzņēmējiem. To apliecina milzīgais veicamo maksājumu skaits, tai skaitā ievērojamais kļūdaino maksājumu daudzums. Tāpēc Finanšu ministrija sadarbībā ar VID ir izstrādājusi risinājumus, kas ietverti informatīvajā ziņojumā par administratīvā sloga mazināšanu nodokļu maksātājiem. Tas izskatīts valdībā un apstiprināts. Visi DB aptaujātie eksperti un uzņēmēji uzsver, ka vienotu kontu sistēmas ieviešana ir pozitīvs solis un atvieglos uzņēmumu dzīvi.

Šobrīd valsts budžeta maksājumu uzskaite VID notiek pēc naudas plūsmas principa, kas paredz valsts budžeta ieņēmumu atzīšanu brīdī, kad maksājums saņemts valsts budžeta ieņēmumu kontos. Ziņojumā norādīts, ka nodokļu administrēšanā papildu slogu rada lielais budžeta ieņēmumu kontu skaits. Valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi tiek klasificēti septiņās grupās un apakšgrupās atbilstoši budžetu ieņēmumu kategorijām. Nodokļu ieņēmumu grupa ietver deviņas apakšgrupas, no kurām katra ietver vēl smalkāku sadalījumu, piešķirot katram ieņēmumu veidam atbilstošu klasifikācijas kodu. Savukārt nenodokļu ieņēmumu grupā ir noteiktas sešas apakšgrupas ar iekļautu zemāka klasifikācijas līmeņa detalizāciju. Saskaņā ar Valsts kases mājaslapā publicēto valsts budžeta ieņēmumu kontu sarakstu VID administrētie ir 113 konti, valsts nodevu apmaksām noteikti 72 konti, naudas sodiem un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem ir 55 konti, citiem maksājumiem vēl 29 konti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izstrādājis kontu izmaksu salīdzināšanas rīku konti.ptac.gov.lv, kurā patērētāji var iepazīties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmaksām par to sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā, informē PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Salīdzināšanas rīks konti.ptac.gov.lv attiecas uz biežāk izmantojamiem ar maksājumu kontu saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu sniedzēju piedāvāto cenu (izmaksu) pārredzamību un salīdzināmību.

Salīdzināšanas rīka lapā ir iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju/banku biežāk izmantoto pakalpojumu cenas: konta atvēršana un uzturēšanas izmaksas, skaidras naudas izņemšana un dažādu pārskaitījumu komisijas maksa (filiālē un internetbankā), debetkaršu un kredītkaršu lietošanas maksa, t.sk. skaidras naudas izmaksa no bankomātiem, kā arī regulārā maksājuma lietošanas maksa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka un Valsts kase) 2019. gadā veica 530.6 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 203.0 mljrd. eiro kopapjomā, informē Latvijas Bankas preses dienestā.

Vidēji dienā veikti 1.5 milj. maksājumu 556.3 miljonu eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2018. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 11,0%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 10,2%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (66,4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (33,5% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārrobežu maksājumi pēc eiro ieviešanas kļūs lētāki

Žanete Hāka, 27.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāreja uz eiro ietekmēs starpbanku maksājumus, jo, īstenojot Vienotās eiro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area, SEPA) projektu Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem pārrobežu maksājumi būs ātrāki un lētāki, norāda Latvijas Banka.

Pašlaik SEPA attiecas tikai uz nelielu iedzīvotāju daļu, kuri veic neliela apjoma pārrobežu maksājumus eiro. Tāpēc SEPA projekta dalībnieki Latvijā ir vienojušies par ātrāku SEPA kredīta pārvedumu ieviešanu, un ar 2014. gada 1. janvāri latu pārskaitījumi tiks aizvietoti ar SEPA pārskaitījumiem.

Rezultātā pārrobežu SEPA maksājumi nonāks pie saņēmēja vienas dienas laikā, ar SEPA Latvijas uzņēmumi varēs samaksāt piegādātājiem dažādās Eiropas valstīs tikpat ātri kā piegādātājiem Latvijā. Savukārt tiem, kas mācās vai strādā ārpus Latvijas, vairs nebūs nepieciešami konti vairākās valstīs - visus maksājumus Eiropā varēs veikt no viena konta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pirmajā pusgadā veikti bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā

Žanete Hāka, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 1. pusgadā veikti 262 miljoni bezskaidrās naudas maksājumu 92,8 miljardu eiro kopapjomā, liecina Latvijas Bankas dati.

Vidēji dienā veikti 1.4 milj. maksājumu 512.6 milj. eiro apjomā. Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi piedāvāt maksājumu ierosināšanas pakalpojumu no privātpersonu un uzņēmumu kontiem citās bankās.

Tagad "Swedbank Latvija" klienti, kam ir konti "SEB bankā" Latvijā vai arī "Swedbank" konti Lietuvā un Igaunijā, varēs izmantot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, nepametot "Swedbank" internetbanku.

"Mēs saviem klientiem visās Baltijas valstīs nodrošinām Eiropas Savienības otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas sniegtās jaunās banku pakalpojumu iespējas. Pērn kā pirmie piedāvājām iespēju apskatīt citās bankās esošo kontu atlikumu vienuviet – mūsu internetbankā. Tagad šo darbu turpinām, radām klientiem iespēju arī veikt maksājumus no citu banku kontiem, izmantojot "Swedbank" internetbanku," stāsta "Swedbank Latvija" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā vienam iedzīvotājam vidēji ir 2 konti un viena maksājumu karte

Žanete Hāka, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2018. gadā veikti 487,3 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS Latvijas Pasts un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu, liecina centrālās bankas dati.

Kopējais maksājumu apmērs sasniedz 203 miljardus eiro (vidēji dienā veikti 1,3 miljoni maksājumu 556,2 miljonu eiro apjomā). Salīdzinājumā ar 2017. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10,4%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63,8% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2018. gada beigās Latvijā bija izdoti 2,2 miljoni maksājumu karšu (1,2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 42.7 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 993 bankomāti. Kopumā Latvijā 2018. gada beigās bija 3.6 milj. klientu norēķinu kontu jeb 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā pērn veikti bezskaidrās naudas maksājumi 248,1 miljarda eiro apjomā

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 2017. gadā veikts 441.2 milj. kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS «Latvijas Pasts» un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1.3 milj. maksājumu).

To kopapjoms bija 248,1 miljards eiro, liecina Latvijas Bankas dati.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10.5%.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (38.1% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2017. gada beigās Latvijā bija izdoti 2.3 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Iedzīvotājiem bija pieejami 41.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 016 bankomātu. Kopumā Latvijā 2017. gada beigās bija 4.03 milj. klientu norēķinu kontu jeb divi norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ES valstīs būs jāveido neatkarīga vietne banku procentu un komisijas maksu salīdzināšanai

Žanete Hāka, 15.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienam ES iedzīvotājam vai likumīgajam rezidentam vairs nedrīkstēs liegt pamatkonta atvēršanu bankā, pamatojoties uz viņa tautību vai uzturēšanās vietu, paredz otrdien Eiropas Parlamentā (EP) apstiprinātā direktīva.

Tā prasīs klientus pārredzami un salīdzināmā veidā informēt par kontu lietošanas nosacījumiem un izmaksām un nodrošināt iespēju nesāpīgi pāriet uz maksājumu kontu citā bankā.

«Šī direktīva nodrošina ikviena tiesības uz kopīgiem minimālajiem maksājumu pakalpojumiem. Sniedzot ikvienam, ieskaitot migrantus un iedzīvotājus, kas bieži pārvietojas, pieeju pamatkontiem. mēs veicinām ekonomikas modernizēšanu, brīvu pārvietošanos un palīdzam sabiedrības neaizsargātākajiem locekļiem,» norādīja par noteikumiem atbildīgais EP deputāts Jirgens Klute (GUE/NGL, DE).

Deputāti jauno direktīvu pieņēma ar 603 balsīm par, 21 pret un 51 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Paziņo datumu, kurā īstenosies Nordea un DNB apvienošanās; iespējami īslaicīgi traucējumi

Lelde Petrāne, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1. oktobrī.

Luminor plāno kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģionā. Luminor mērķa klienti būs vietējie un Baltijas līmeņa uzņēmumi, kā arī finansiāli aktīvi un uzņēmīgi cilvēki.

Pēc darījuma slēgšanas 2017. gada 1. oktobrī Luminor sāks darbu Erki Rāzukes, Luminor Grupas valdes priekšsēdētāja, vadībā ar vadības komandu no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Ziemeļvalstīm.

Līdz banku apvienošanās brīdim abas bankas, Nordea un DNB, Baltijas valstīs darbojas kā divas savstarpēji konkurējošas bankas. Banku darbības apvienošana notiks kā uzņēmuma pāreja, pēc kuras abas organizācijas veidos apvienotu banku – Luminor Bank AS.

Pēc banku apvienošanās uz noteiktu laiku klientu apkalpošana notiks kā ierasts – klientu konti, kontu numuri, līgumi un maksājumu kartes, kā arī spēkā esošie kodi un paroles saglabāsies nemainīgi. Tāpat arī nemainīsies klientu spēkā esošās saistības un Luminor turpinās sniegt finanšu pakalpojumus kā ierasts. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē klientu bankas konti un maksājumu apstrāde tiks organizēta pašreizējās banku sistēmās. Tādējādi klienti līdz noteiktam laika brīdim turpinās izmantot esošos banku risinājumus - internetbanku, mobilo banku un citus ikdienas finanšu risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pirmajā pusgadā ar kartēm veikti 103 miljoni maksājumu

Žanete Hāka, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu sistēmā kredītiestāžu, licencēto e-naudas institūciju, Latvijas Bankas, Latvijas Pasta un Valsts kases kopējie klientu maksājumu skaits šā gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar 2014. gada 2. pusgadu palielinājās par 2,3% līdz 174,1 miljonam, liecina Latvijas Bankas dati.

To apjoms samazinājās par 19% (līdz 177 miljardiem eiro), turpinot samazināties kredītiestāžu klientu nerezidentu aktivitātei, it īpaši liela apjoma darījumos.

Pirmajā pusgadā, tāpat kā 2014. gadā, visvairāk lietotais maksāšanas instruments bija maksājumi ar kartēm (103 miljoni maksājumu, pieaugums pret 2014. gada 1. pusgadu par 2,4%). Tie veidoja 62,4% no kopējo klientu maksājumu skaita.

Kredītiestāžu klientu kredīta pārvedumu skaits pieauga par 7% (līdz 62 miljoniem). Pārējos maksāšanas līdzekļus (tiešā debeta maksājumus, čeku maksājumus un e-naudas maksājumus) iedzīvotāji lietoja samērā maz.

Karšu maksājumu apjoms šajā periodā palika gandrīz nemainīgs un bija 2 miljardi eiro. Savukārt kredītiestāžu klientu kredīta pārvedumu apjoms saruka par 19,9% (līdz 164,4 miljardiem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju jomas milži lielākā mērā var iespiesties savu lietotāju maksājumu apstrādāšanā un to kontu veidošanā

Dažkārt šķiet, ka nākotnē, lai daudzmaz pilnvērtīgi varētu dzīvot, galu galā var būt nepieciešamas vien dažas kompānijas, kuras gan ražo, gan izplata, gan pārod, gan citādā veidā apkalpo. Šajā ziņā sevišķi uzskatāmi jaunas biznesa iespējas dažādos tautsaimniecības sektoros meklē pasaules tehnoloģiju grandi.

Pēdējo dienu laikā parādījušās baumas, ka Amazon.com domā par plāniem saviem klientiem piedāvāt kaut ko ļoti līdzīgu banku kontiem.

Katrā ziņā Amazon mierā nestāv, un pašlaik ir spekulācijas, ka arī tradicionālajam banku mazumtirdzniecības/privātpersonu apkalpošanas biznesam būs grūti konkurēt ar tehnoloģiju uzņēmumu piedāvājumiem. Eksperti skaidro, ka šādu Amazon kontu esamība, ar kuru palīdzību klienti gan varēs tikt pie skaidras naudas, gan norēķināties par precēm un pakalpojumiem, palīdzētu kompānijai mazināt izmaksas. Proti, potenciāli Amazon kādā brīdī var izslēgt starpniekus (bankas), kas saistīti, piemēram, ar klientu maksājumu apstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas bankās saistībā ar sankcijām pašlaik iesaldēti ap 8 miljoniem eiro

Db.lv, 10.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās iesaldēti aptuveni 8 miljoni eiro – liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Bankas datus sniegušas pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas. Līdz ar to iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var pieaugt, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas.

Latvijas bankās ir identificēta viena fiziskā persona, kura ir tieši pakļauta sankcijām, un 15 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās (četrām no tām ir konti divās dažādās bankās vai vairāki konti vienā bankā), līdz ar to šo personu līdzekļi ir iesaldēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank bilance: Bija sarūpēts vairāk nekā ECB prasītais viens miljards eiro

LETA, 26.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu grūtības nonākusī «ABLV Bank» pagājušās darba nedēļas beigās bija sarūpējusi vairāk nekā miljardu eiro, taču visa nauda vēl nebija nonākusi kontā Latvijas Bankā, kā paredzēja Eiropas Centrālā bankas (ECB) izvirzītais nosacījums par «ABLV Bank» darbības turpināšanu, liecina bankas publiskotā bilance.

«ABLV Bank» kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Savukārt par tobrīd nepabeigtiem darījumiem ar vērtspapīriem bankai bijis jāsaņem 409,082 miljonus eiro. Kā aģentūra LETA noskaidroja bankā, bija paredzams, ka šī nauda Latvijas Bankas kontā ienāktu tuvākajās dienās. Darījumi bijuši apstrādes procesā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) bija noteikusi bankai termiņu, kurā «ABLV Bank» bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā, kas esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. «Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču »ABLV Bank« spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,» iepriekš LNT paudis ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-komercijas izaicinājumi: cīņā par konversiju

Edgars Valmers, LPB Bank E-komercijas departamenta vadītājs, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nākamgad Latvijā tiks veidots kontu reģistrs, tajā būs visu – gan fizisko, gan juridisko – personu konti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz valdībā akceptētais Kontu reģistra likumprojekts. Kontu reģistra pārzinis būs Valsts ieņēmumu dienests, tajā iekļautajai informācijai būs ierobežotas pieejamības statuss. Ziņas tajā būs jāsniedz ne tikai bankām, bet arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm. Fizisku personu gadījumā būs jāsniedz ne tikai viņas identifikācijas dati, bet arī konta numurs, tā atvēršanas un slēgšanas datums. Par ārvalstniekiem - viss tieši tas pats, plus vēl arī dati par šis personas rezidences valstī izdotu personas identifikācijas dokumentu. Latvijas komercbankas atbalsta kontu reģistra likumprojekta pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rietumu banka audzējusi peļņu

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru