No 2004. gada maija Austrijas lidsabiedrības izlidos no Bratislavas uz Briseli, Parīzi un Londonu. Austrumeiropa ir potenciāls Austrijas lidsabiedrību nākotnes bizness. Pēc Austrijas lidsabiedrību veiktajām aptaujām tiek plānots, ka no nākamā gada maija pēc ES paplašināšanās tiešo lidojumu skaits no Austrumeiropas uz lielajām Rietumeiropas metropolēm pieaugs. Līdz ar to Austrian Airlines Group aktīvi veido maršrutus no Vīnes Centrāl- un Austrumeiropu. Kā viens no pirmajiem soļiem tiek minēts tiešo lidojumu reisu izveidošana no Slovākijas lidostas Bratislavā. Austrijas lidsabiedrība Austrian Airlines Group no 2004. gada maija nolēmusi katru dienu veikt lidojumus no Bratislavas uz Briseli, Parīzi un Londonu. Slovākijas lidojumu tirgus iezīmē lielu attīstības potenciālu nākotnē. Lai apliecinātu šī argumenta patiesumu, kā piemērs tiek minēts pasažieru pieaugums Bratislavas lidostā, proti, no 2001. uz 2002. gadu pasažieru skaits pieauga par 25.5%, sasniedzot 370 000 pasažieru. Bratislavas lidosta spēj piedāvāt izdevīgas izmaksu cenas. Austrian Airlines Group Ziemas lidojumu plānā 2003/2004 piedāvā 273 lidojumus vienā nedēļā uz Centrāl- un Austrumeiropu. Jaunie lidojuma maršruti ir Baku (Azerbaidžāna) un Rostovas (Ukraina) virzienā. Vasaras lidojuma plānā 2004 ir paredzēts pievienot vēl 60 lidojumus šajā reģionā uz 16 lidostām - Skopje, Belgrada, Priština, Viļņa, Zagreba, Ļublina, Bukareste, Kijeva, Maskava, Krakova, Krasnodarska, Sanktpētersburga, Dubrovniki, Minska, Tbilisi un Splita, lai palielinātu lidojumu frekvenci. Pašlaik Austrian Airlines Group apkalpo 35 lidostas Centrāl- un Austrumeiropā, kuras nosedz apmēram 87% starptautiskos lidojumu pasažierus šajā reģionā. Deviņos reģionos Austrian Airlines Group ir vienīgā ES lidsabiedrība. Līdz ar austriešu lidsabiedrības finansiālo līdzdalību Ukrainas aviosabiedrībā Ukraine International Airlines, tā ir kļuvusi par šī reģiona līderi. Austrian Airlines Group Centrāl- un Austrumeiropā apkalpoja 2002.gadā vairāk kā 1,25 miljoni pasažieru, kas ir apmērām 20% no šīs lidsabiedrības kopējā pasažieru skaita. Tiek plānots, ka līdz 2008. gadam pasažieru skaits pieaugs par 50%. Avots: Eiropa.lv

Kopš jūnija sākuma, sadarbībā ar Jordānijas lidsabiedrību Royal Jordanian, Austrian Airlines Grupa piedāvā lidojumus maršrutā Vīne – Ammāna – Vīne, bet sadarbībā ar Egypt Air: Vīne – Aleksandrija – Vīne. Šobrīd maršrutā starp Vīni un Ammānu plānoti astoņi lidojumi nedēļā, bet starp Vīni un Aleksandriju četri. Ceļš no Vīnes līdz Ammānai ilgst aptuveni četras, bet līdz Aleksandrijai trīs stundas. Plānotā mērķauditorija ir gan tūristi, gan biznesmeņi. Jāpiebilst, ka šie jaunie maršruti jāuztver daudz plašākā kontekstā - ne tikai kā iespēja daudz ērtāk nokļūt no vienas pilsētas citā, bet gan vairāk kā saiknes nostiprināšana starp Eiropu un Vidējo Austrumu reģionu. Austrian Airlines Grupa šajā virzienā ir daudz strādājusi - kopš 2001. gada lidojumu apjoms uz Vidējo Austrumu reģionu palielinājies no 25 uz 69, paplašinot arī galamērķu skaitu no 7 līdz 10. Austrian Airlines lido uz: Aleppo un Damasku (Sīrija), Kairu (Ēģipte), Beirutu un Tripoli (Libāna), Dubaju (Apvienotie Arābu Emirāti), Teherānu (Irāna), Tel Avivu (Izraēla), tagad arī Ammānu (Jordānija) un Aleksandriju (Ēģipte). Austrian Airlines uz Rīgu lido kopš 1995. gada. Lidojums no Rīgas uz Vīni ilgst aptuveni divas stundas. Reiss piedāvā arī ērtu pārsēšanos Vīnē uz tālākiem reisiem pa visu Austriju un Eiropu, kā arī uz Austrian Airlines tālajiem lidojumiem Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, kopumā – uz 130 vietām 66 pasaules valstīs. Avots: Austrian Airlines

Vācijas aviokompānijas Lufthansa nosauktā cena par aviokompāniju Austrian Airlines iegādi aizdomīgu darījusi Eiropas Komisiju.

Šodien EK paziņojusi, ka tā uzsāk izmeklēšanu par Austrian Airlines iegādi, jo tai aizdomas radot Lufthansas nosauktā cena, kas varētu neatspoguļot Austrian Airlines tirgus vērtību. Komisija arī pārbaudīs arī Austrijas valdības lomu šajā darījumā, jo pastāvot aizdomas, ka Austrija rīkojusies pretēji grūtībās nonākušu kompāniju glābšanas plānu noteikumiem.

Turpinot Austrian Airlines privatizāciju, Lufthansa tika izraudzīta par valstij piederošo aviokompānijas 41.56 % iegādi. Par pirkumu Lufthansa maksātu 366.26 tūkstošus eiro, pretim no Austrijas valdības saņemot 500 miljonus eiro, kas būtu jāiegulda aviokompānijā.

Kopš jūnija sākuma, sadarbībā ar Jordānijas lidsabiedrību Royal Jordanian, Austrian Airlines Grupa piedāvā lidojumus maršrutā Vīne — Ammāna — Vīne, bet sadarbībā ar Egypt Air: Vīne — Aleksandrija — Vīne. Šobrīd maršrutā starp Vīni un Ammānu plānoti astoņi lidojumi nedēļā, bet starp Vīni un Aleksandriju četri. Ceļš no Vīnes līdz Ammānai ilgst aptuveni četras, bet līdz Aleksandrijai trīs stundas. Plānotā mērķauditorija ir gan tūristi, gan biznesmeņi. Šie jaunie maršruti jāuztver daudz plašākā kontekstā -—ne tikai kā iespēja daudz ērtāk nokļūt no vienas pilsētas citā, bet gan vairāk kā saiknes nostiprināšana starp Eiropu un Vidējo Austrumu reģionu. Austrian Airlines Grupa šajā virzienā ir daudz strādājusi — kopš 2001. gada lidojumu apjoms uz Vidējo Austrumu reģionu palielinājies no 25 uz 69, paplašinot arī galamērķu skaitu no 7 līdz 10. Austrian Airlines lido uz: Aleppo un Damasku (Sīrija), Kairu (Ēģipte), Beirutu un Tripoli (Libāna), Dubaju (Apvienotie Arābu Emirāti), Teherānu (Irāna), Tel Avivu (Izraēla), tagad arī Ammānu (Jordānija) un Aleksandriju (Ēģipte)! Jaunais galamērķis —Jordānijas galvaspilsēta Ammāna tēlaini tiek raksturota kā «zaļā rīta miglā tīta mirgojoša austrumu pērle», kas jau gadsimtiem ilgi slavena ar saviem tekstilizstrādājumiem, filigrānajiem zelta un sudraba darinājumiem, kā arī inkrustētiem kokgriezumiem, metālkalumiem. Pilsētā dzīvo vairāk nekā 5 miljoni iedzīvotāju. Savukārt Aleksandrija, kas ir otra lielākā Ēģiptes pilsēta, tiek dēvēta par «Vidusjūras pērli». Maķedonijas Aleksandra 331.gadā dibinātā pilsēta asociējas ar dažādām lietām — vienu no 7 pasaules brīnumiem, Farosas bāku, slaveno Aleksandrijas bibliotēku, kā arī Kleopatras un Marka Antonija mīlas stāstu. Austrian Airlines uz Rīgu lido kopš 1995. gada. Lidojums no Rīgas uz Vīni ilgst aptuveni divas stundas. Reiss piedāvā arī ērtu pārsēšanos Vīnē uz tālākiem reisiem pa visu Austriju un Eiropu, kā arī uz Austrian Airlines tālajiem lidojumiem Ziemeļamerikā, Āzijā, Austrālijā, Tuvajos Austrumos, kopumā — uz 130 vietām 66 pasaules valstīs. Minimālais pārsēšanās laiks, kas tiek piedāvāts, ir viens no īsākajiem - nereti tas ir tikai 25 — 30 minūtes!

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Austrian Airlines Group (Austrian, Austrian Arrows un Lauda) 2004. gadā pārvadāja 9,4 miljoniem pasažieru, kas ir gandrīz par 1 miljonu vairāk nekā 2003. gadā. Paaugstinoties nolidoto sēdvietu kilometriem par 19,1%, grupa palielināja pasažieru kilometrus par 20,5% un līdz ar to sasniedzot pasažieru noslogojumu 72,2% apmērā. Pieauguma rādītāji maršrutu un čarteru satiksmē bija salīdzinoši līdzīgi, kas ir pierādījums tam, ka neskatoties uz lielo konkurenci Austrian Airlines Group abās nozarēs ieņem pietiekami labu vietu ar savu piedāvājumu klāstu. 2005. gadā Focus-East stratēģijas mērķis ir Centrālā un Austrumeiropa un Āzija, pie tam neatstājot novārtā citus reģionus. Tiks turpināts ar papildus lidojumiem un gala mērķiem. No 2005. gada 1. maija tiks uzsākts jauns garo maršrutu lidojums ar mērķi Mumbaja (Bombejā). Vājākās satiksmes attīstībās dēļ abos iepriekšējos mēnešos un vidējā noslogojuma samazinājuma dēļ, Austrian Airlines Group ievieš papildus pasākumus. 2005. finansu gadā grupa plāno satiksmes pieaugumu līdz 8%, vērtējot pēc piedāvātajiem sēdvietu kilometriem salīdzinājumā ar 2004. gadu. Tāpat arī Austrian Airlines no 2005. gada 1. februāra piedāvā saviem viesiem jaunu instrumentu biļešu pasūtīšanai internetā. Nospiežot labāko cenu, klientam līdzās cenai uz vēlamo lidojuma laiku, tiek parādīta arī vislabākā cena uz attiecīgo maršrutu laika posmā līdz 21 dienai. Tā saucamā “Redticket” biļete dod iespēju piedāvāt klientam elastīgāku un galvenais cenu ziņā izdevīgāku izvēles iespēju.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

Neviena no Eiropas lidsabiedrībām neuzsāk savus lidojumus ar 100% precizitāti, liecina Association of European Airlines (AEA) veiktais punktualitātes tests, kura gaitā tika aptaujātas 27 Eiropas lidsabiedrības. Šajā testā vislielāko izlidošanas laika precizitāti uzrādīja lidsabiedrība Finnair (90,9%), turpretī islandiešu lidsabiedrība Icelandair (69,9%) ieņēma saraksta noslēdzošo pozīciju. Lidostās pasažierus aicina ierasties pie „izejas“ vēlākais 30. minūtes pirms izlidošanas, lai varētu laicīgi iekāpt lidmašīnā. Ja kāds no pasažieriem neievēro šo laiku, tad vidēji lidsabiedrībai jārēķinās ar pusstundas kavēšanos.Aizkavēšanās līdz 15 minūtēm tiek uzskaitīta kā „on-time“, tas ir, netika pieskaitīta kā kavējums. 1. Finnair (Somija) 90,9/90,4 (1. vieta)* 1. Luxair (Luksemburga) 90,9/netiek veikti 3. SN Brussels Airlines (Beļģija) 89,6/82,8 (3. vieta) 4. Tarom Romanian Airlines (Rumānija) 89,2/netiek veikti 5. SAS Scandinavian Airlines88,7/81,9 (4. vieta) 6. Deutsche Lufthansa AG87,2/80,2 (6. vieta) 7. Cyprus Airways (Kipra) 87,1/netiek veikti 8. Air France (Francija) 86,2/71 (14.vieta) 9. bmi British Midland (Lielbritānija) 86,1/77,4 (10. vieta) 10. CSA Czech Airlines (Čehija) 85,2/85 (2. vieta) 11. Malev Hungarian Airlines (Ungārija) 84,7/69,1 (16. vieta) 12. Adria Airways (Slovēnija) 83,7/netiek veikti 13. Iberia (Spānija) 82,4/73,1 (11. vieta) 14. JAT Airways (Serbija) 81,8/netiek veikti 15. Air Malta (Malta) 81,5/netiek veikti 16. Alitalia (Itālija) 81,4/77,9 (9. vieta) 17. Austrian Airlines (Austrija) 81,3/72,8 (12. vieta) 18. Swiss International Airlines (Šveice) 80,9/79 (8. vieta) 19. TAP Air Portugal (Portugāle) 73,6/72,1 (13. vieta) 20. KLM Royal Dutch Airlines (Nīderlande) 80,4/81,9 (4. vieta) 21. Croatia Airlines (Horvātija) 79,9/netiek veikti 22. LOT Polish Airlines (Polija) 78,8/45,7 (20. vieta). 23. British Airways (Lielbritānija) 77,5/80,1 (7. vieta) 24. Turkish Airlines (Turcija) 76,4/66,1 (17. vieta) 25. Spanair (Spānija) 73,7/59,6 (18. vieta) 26. Olympic Airlines (Grieķija) 71,2/59,2 (19. vieta) 27. Icelandair (Island) 69,9/70,8 (15. vieta) *Vieta. Lidsabiedrība (Valsts) Precizitāres % īso un vidējo lidojumu maršrutos/ Precizitāres % garo lidojumu maršrutos (ieņemtā vieta garo maršrutu precizitātes vērtējumā)

Naktī uz 28.06.2006 tika reģistrēts 10 000 000 domēns ar galotni “.de”. Visvairāk pasaulē ir reģistrētu domēnu ar galotni “.com” – apm. 50 miljonu. Domēna galotne “.de” ir pieejama vairāk nekā 20 gadus, taču tās praktiskā izmantošana ir sākusies tikai 90. gadu vidū. Pirmie domēni Vācijā bija – dbp.de, rmi.de, telenet.de, uka.de, uni-dortmund.de un uni-paderborn.de. Viens miljons domēnu nosaukumu Vācijā ar galotni “.de” tika reģistrēts jau 1999. gadā. Vācijā vidēji katru otro minūti tiek piereģistrēts jauns domēns. Arī Eiropas reģionālā tūrisma institūtam pieder vairāki Vācijas domēni, piemēram, Europa-tourismus.de (kas ir sistēmas adrese – www.deutschland-tourismus.de, www.hamburg-tourismus.de vai www.ungarn-tourismus.de), Baltikum-tourismus.de vai arī Erti.de.

Šā gada sākumā SIA BaltHaus struktūrvienība BH Consulting™ veica presē izvietoto 92 jauno projektu reklāmu analīzi, kurus publicējis 61 attīstītājs. Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka apmēram 50% no jauno projektu reklāmām satur vismaz vienu būtisku kļūdu.

Analizējot jauno projektu reklāmu presē, BH Consulting™ eksperti konstatējuši, ka nekustamā īpašuma nozarei reklāmas kvalitātes jautājums ir Ahileja papēdis, kā rezultātā nolemts, ka pētījuma rezultāti jāpadara publiski pieejami.

Apmēram 17% no izanalizētas reklāmas ir pielaista vienlaicīgi divu kļūdu kombinācija, no tādām 3 būtiskām kļūdām kā: slikta projekta vizualizācija, argumentu neesamība un ar informāciju pārpildīts reklāmas laukums. Šīs kļūdas jauno projektu reklāmā pārsvarā raksturīgas attīstītājiem ar nelielu realizēto projektu skaitu. Tikai 10% no visas jauno projektu reklāmas presē, nesatur nevienu no zemāk minētajām sešām kļūdām.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija «Small Planet Airlines», kas jau restrukturizē savus uzņēmumus Vācijā un Polijā, veiks arī Lietuvas uzņēmuma restrukturizāciju, un tāpēc vērsusies tiesā.

«Small Planet Airlines» norāda, ka Lietuvas uzņēmuma darbības turpināšanai nav nepieciešams investors, tomēr ir sākusi to meklēt.

Kompānija arī uzsver, ka restrukturizācija Lietuvā atšķirsies no restrukturizācijas Vācijā un Polijā.

«Abās šajās valstīs kompānijas nespēja kontrolēt paplašināšanos un izmaksu pieaugumu, un tāpēc mēs tur šoruden sākām restrukturizāciju. Vācijas un Polijas kompāniju reorganizācijas dēļ »Small Planet Airlines« Lietuvā nesaņems ieņēmumus par pakalpojumiem no šiem uzņēmumiem, tāpēc tā centīsies samazināt infrastruktūru un arī aizsargāt savu darbību no ārējo pakalpojumu sniedzēju prasībām,» teikts «Small Planet Airlines» paziņojumā.

Ventspils pilsētas dome apstiprinājusi Ventspils Tūrisma informācijas centra budžetu. Tā izdevumu daļa ir plānota 89 363 Ls apjomā. Ieņēmumus veidos līdzekļi no pamatbudžeta 75 479 Ls apjomā, bet pārējie 13 682 Ls tiks iegūti no maksas pakalpojumiem, galvenokārt veicot Ventspils tūrisma brošūru, karšu un kalendāru tirdzniecību, kā arī piedāvājot reklāmas iespējas tūrisma uzņēmumiem šajos izdevumos. 2004. gadā Tūrisma informācijas centram būs 4 galvenie darbības virzieni. I. Tūristu apkalpošanas nodrošināšana Ventspils Tūrisma informācijas centrā Tirgus ielā 7 Galvenais jaunums – lai nodrošinātu pilsētas tūrisma informācijas un pakalpojumu labāku pieejamību, birojs 2004. gadā strādās katru dienu. Šī darba nodrošināšanai rudens -ziemas sezonā strādās trīs, bet aktīvajā tūrisma sezonā četri darbinieki. Papildus plānots iesaistīt arī tūrisma jomas studenti-praktikanti. II. Pilsētas tūrisma mārketinga pasākumu kompleksa realizēšana. Domājot par ārvalstu tūristiem, galvenā vērība tiks pievērsta Ventspils kā tūrisma pilsētas popularitātes veicināšanai kaimiņu un tuvējās valstīs. Tūrisma informācijas centrs Latvijas valsts tūrisma stenda ietvaros piedalīsies 6 ārvalstu tūrisma gadatirgos – Helsinkos, Berlīnē, Gēteborgā, Maskavā, Tallinā, Viļņā. Vēl tiks apsvērta iespēja piedalīties arī Londonas tūrisma gadatirgū novembrī. Ventspils tūrisma brošūru izdos 7 valodās – latviešu, krievu, angļu, vācu, zviedru, lietuviešu un igauņu. Ventspils tūrisma karte tiks izdota 4 valodās - latviešu, krievu, angļu, vācu. Sadarbībā ar pārējiem Kurzemes rajoniem un pilsētām tiks izdots jauns Kurzemes tūrisma buklets ar kopējo tirāžu ap 200 000 eksemplāru un 7 valodās, kurā akcentēs arī aktīvā tūrisma iespējas. Iecerēts piedalīties arī jauna Ventspils fotoceļveža izdošanā. Plānots realizēti arī īpašus Ventspils reklāmas projektus Lietuvā un Igaunijā. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem, pavasarī preses izdevumos latviešu un krievu valodā izplatīs jau tradicionālo informatīvo izdevumu par atpūtas un izklaides iespējām Ventspilī. Iecerēti arī daudzi citi pasākumi. Aktīvs darbs pie Ventspils kā tūrisma pilsētas popularizēšanas notiks visa gada garumā. III. Tūrisma pakalpojumu attīstības un sadarbības ar tūrisma uzņēmumiem veicināšana. Paši galvenie Ventspils Tūrisma informācijas centra partneri, protams, ir pilsētas tūrisma uzņēmumi, tāpēc sadarbība ar tie būs aktīva – gan kopīgi strādājot pie dažādo tūrisma izdevumu sagatavošanas, gan gatavojoties starptautiskajām tūrisma izstādēm, gan izstrādājot kopīgus tūrisma produktus un nodrošinot kvalitatīvu pilsētas viesu apkalpošanu. Tiks organizēti jau otrie Ventspils gidu kursi. Katru dienu aktīvajā tūrisma sezonā no Rātslaukuma organizēs ekskursijas sertificētu gidu pavadībā, pasūtījuma ekskursijas nodrošinās visa gada garumā. Rīkos arī dažādus interesantus izklaides pasākumus un nodrošinās saturīgu atpūtu pilsētas viesiem. Arī 2004. gadā Ventspilī vismaz četras reizes piestās kruīzu kuģis, ik reizi atvedot ap 200 – 300 amerikāņu tūristu. 2004. gadā Ventspils Tūrisma informācijas centrs aktīvi darbosies arī Kurzemes tūrisma asociācijā, Latvijas tūrisma informācijas organizāciju asociācijā un Latvijas tūrisma aģentu asociācijā „ALTA" gan kopīgu mārketinga pasākumu veikšanas, gan pieredzes apmaiņas nolūkā. IV. Iesaistīšanās starptautiskajā tūrisma sadarbībā. 2004. gadā turpināsies darbs pie ES PHARE programmas atbalstītā projekta „Tūrisma iespējas un plānošana retumu Lietuvā un rietumu Latvijā ar mērķi radīt ilgtspējīgu tūrisma vidi". Šī projekta ietvaros kopā ar Liepāju un Klaipēdu strādās pie starptautiskā tūrisma ceļa „No pilsētas uz pilsētu: Ventspils-Liepāja-Klaipēda" veidošanas un attīstīšanas. Strādās arī pie jaunu starptautiskās sadarbības projektu ideju realizēšanas, lai apgūtu Eiropas Savienības piedāvātās investīciju iespējas. Avots: Ventspils TIC

Vācijas lielākā aviokompānija Lufthansa oficiāli paziņojusi, ka tā ir ieinteresēta iegādāties Austrijas pārvadātāju Austrian Airways, ziņo AFP.

Lufthansa pārstāvis gan atteicies izpaust, uz cik lielu daļu no aviokompānijas Austrian Airlines pretendē Vācijas pārvadātājs.

Tāpat pēc Austrijas pārvadātāja kāro Francijas aviokompānija Air France-KLM un Turcijas kompānija Turkish Airlines. Tāpat iegādāties Austrian Airways gribēja arī Krievijas aviokompānija Aeroflot, taču šī gada jūlija beigās atteicās turpināt sarunas par darījumu.

Šī gada augusta sākumā Austrija atļāva aviokompānijas Austrian Airways privatizāciju, kas kļuva iespējama pārvadātāja grūtās ekonomiskās situācijas dēļ. Tiek prognozēts, ka šogad aviokompānija strādās ar 90 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Darījums paredz, ka 25% plus 1 akcija no Austrian Airways paliks Austrijā - privāto investoru vai valsts uzņēmumu rokās.

Sakarā ar degvielas cenu kritumu aviokompānija Austrian Airlines samazina degvielas nodevu savos lidojumos.

Īsajiem un vidējā garuma lidojumiem degvielas piemaksa tiks samazināta par 3 eiro un būs 21 iepriekšējo 24 eiro vietā. Savukārt garajiem pārlidojumiem degvielas piemaksa tiks samazināta par 16 eiro un būs 82 iepriekšējo 98 eiro vietā.

Samazinātā degvielas nodeva tiks piemērota visiem lidojumiem sākot ar šā gada 23. decembri.

Austrian Airlines piedāvā lidojumus no Vīnes uz 130 galapunktiem visā pasaulē. Austrian Airlines flotē ir 100 lidmašīnas, un 2007. gadā aviokompānija pārvadāja 10.8 miljonus pasažieru.

Austrian Airlines pārstāvniecība Baltijas valstīs atrodas Rīgā un darbojas kopš 1995. gada.

Biznesa augstskolas Turība un Pierīgas tūrisma asociācija parakstīja sadarbības līgumu, lai veicinātu profesionālās augstākās izglītības pilnveidošanu un Pierīgas uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, attīstību un šajā jomā strādājošo darbinieku izglītošanu.

Sadarbības ietvaros Turības Starptautiskā tūrisma fakultātes studentiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas studijās, zinātniskajā pētniecībā un radošajā darbā, kā arī jaunu tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, izmantojot gan augstskolas, gan Pierīgas tūrisma asociācijas resursus un intelektuālo potenciālu.

Biznesa augstskolai Turība būs iespējas iesaistīties Pierīgas tūrisma asociācijas veidotā sadarbības tīkla tūrisma produktu un pakalpojumu izstrādē, veikt pētījumus pēc asociācijas pasūtījuma, kā arī nodrošināt asociācijas darbinieku apmācību.

“Praktiskā vidē balstītas studijas ir viena no vissvarīgākajām Starptautiskā tūrisma fakultātes studiju programmu satura attīstības prioritātēm. Mums ir svarīgi, ka mūsu sadarbības partneri veido plašu tīklu, nodrošinot dažādu iesaistīto pušu pārstāvniecību. Domāju, ka Pierīga kā tūrisma vieta ir salīdzinoši mazāk izpētīts un analizēts tūrisma galamērķis, kas paver plašas iespējas integrēt dažāda veida galamērķa pētniecību mūsu studiju procesā. Savukārt studentiem šāda sadarbība nozīmēs atkal jaunus praktiskus uzdevumus tūrisma ģeogrāfijas, tūrisma mārketinga, tūrisma produktu pārdošanas un citos studiju kursos. Vienlaikus šajā sadarbībā saskatām arī iespēju turpināt attīstīt tūrisma pētniecību,” uzsver Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Tieši pirms 10 gadiem - 1995. gada 26.oktobrī Austrian Airlines, turpinot nostiprināt stratēģiju «Focus - East», atklāja jaunu reisu Vīne - Rīga - Vīne. Tas bija nozīmīgs solis Austrijas galvaspilsētas Vīnes starptautiskajai lidostai, turpinot nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajai tranzītlidostai lidojumiem rietumi - austrumi; austrumi - rietumi, un Austrian Airlines piedāvājot jaunas darījumu un atpūtas braucienu iespējas Latvijas iedzīvotājiem. Vīnes starptautiskā lidosta piedāvā pārsēšanās iespējas ikdienas lidojumiem no Rīgas uz 130 galamērķiem 66 pasaules valstīs visos kontinentos, bet sadarbībā ar Star Alliance partneriem- pat vairāk nekā uz 800 vietām pasaulē. Lidojums no Rīgas uz Vīni ilgst 1 h 40 min. Pārsēšanās laiks Vīnē uz tālākiem galamērķiem ir viens no īsākajiem Eiropā - 25 minūtes. Latvijas iedzīvotājiem no Rīgas caur Vīni tiek piedāvāts nokļūt uz Baku, Kišiņevu, Dņepropetrovsku, Erevānu, Harkovu, Krasnodaru, Ļvovu, Rostovu, Tbilisi un citiem virzieniem šajā reģionā.Austrian Airlines ir vienīgā kontinentālās Eiropas lidsabiedrība, kas piedāvā tiešos reisus uz Austrāliju.

SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.

To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.

Neatkarīgā britu institūtā Skytrax Research tika apkopoti interneta aptaujas 4,4 miljoni pasažieru no 80 valstīm, kuri vērtēja pasaules 2003. gada lidsabiedrības. Aptaujātie pasažieri par labāko pasaules lidsabiedrību ir atzinuši Cathay Pacific Airways, kura 2002. gadā bija otrajā vietā. Hongkongas lidsabiedrība ir apmainījusies vietām ar Emirates lidsabiedrību no Dubaijas. Trešo vietu nemainīgi ieņem Singapore Airlines, kam seko Malaysia Airlines, kura 2002. gadā nebija nemaz starp labākajām desmit lidsabiedrībām un šogad ir atvirzījusi pagājušā gada uzvarētāju lidsabiedrību British Airways uz sesto vietu. Piekto vietu šogad aizņem lidsabiedrības Qantas,kam attiecīgi seko Swiss, Thai Airways, Air New Zealand un Austrian Airlines. Turpretī labāko desmitnieku ir pametušas lidsabiedrības Continental Airlines, Virgin Atlantic Airways, American Airlines, All Nippon Airways un Air Canada, kas pagājušajā gadā aizņēma vietas no sestās līdz desmitajai, kā arī Lufthansa, kas 2002. gadā bija piektajā vietā. Tātad labākās 2003. gadā ir: 1. Cathay Pacific Airways 2. Emirates 3. Singapore Airlines 4. Malaysia Airlines 5. Qantas 6. British Airways 7. Swiss 8. Thai Airways 9. Air New Zealand 10. Austrian Airlines Avots: Reise&Preise

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Lidsabiedrība Austrian Airlines septembrī par 7,5% zaudējusi pasažierus, sasniedzot tikai 842 000 klientus. Šī gada deviņos mēnešos Austrian Airlines apkalpojusi tikai 6,441 miljonus pasažierus, kas ir par 5,9% mazāk nekā pirms gada. Lai gan lidmašīnu noslogojums septembrī ir pieaudzis par 2,2%, sasniedzot 79,8%, tomēr pasažierus kaits ar katru mēnesi samazinās. Čarterlidojumos šajos deviņos mēnešos, lidsabiedrība apkalpojusi 1,2 miljonus pasažieru, kas ir par 8,3% mazāk nekā pirms gada. Savukārt Vīnes lidosta (Wien-Schwechat) deviņos mēnešos apkalpojusi 9,57 miljonus pasažieru, kas ir par 4,7% vairāk nekā pirms gada. Avots: Eiropa.lv

Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.

Lidsabiedrības pazaudē katra 50. pasažiera koferi. Neatkarīgi no tā vai tas paliek personas izlidošanas vietā vai tiek samainītas un tas aizlido pavisam citā virzienā, tas nav patīkams brīdis nevienam pasažierim. Šāda situācija var rasties, taču tā nevajadzētu būt! Viss atkarīgs kuras lidsabiedrības pakalpojumus Jūs izmantojiet. Eiropas lidsabiedrību savienība (AEA) tika apsekojusi dažādas lidojumu maršrutus. Rezultātā vislabākos rādītājus uzrādīja lidsabiedrība Air Malta, kura pazaudēja 3 koferus uz 1000 pasažieriem. Lidsabiedrību vidēji pazaudētie koferi uz 1000 pasažieriem: 1. Air Malta 2,9 2. Turkish Airlines 4,6 3. Tarom Romanian Airlines 6,6 4. Spanair 7,8 5. Icelandair 8,4 6. SN Brussels Airlines 8,8 7. Malev Hungarian Airlines 8,9 8. Swiss International Airlines 10,4 9. Adria Airways 10,9 10. SAS Scandinavian Airways 11,3 11. Iberia 11,5 12. CSA Czech Airlines 11,9 13. Finnair 11,9 14. Croatia Airlines 12 15. LOT Polish Airlines 12,5 16. Cyprus Airways 13,8 17. Air France 14,9 18. bmi (British Midland) Airways 15,1 19. Luxair 15,8 20. TAP Portugal 16 21. British Airways 18,3 22. Lufthansa 18,6 23. Austrian Airways 18,8 24. KLM Royal Dutch Airlines 22,3