Jaunākais izdevums

Paredzams, ka kopfinansējuma pakalpojumu likumu, kas patlaban izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Juristi un tirgus dalībnieki tajā iekļautās prasības un nosacījumus vērtē kā progresīvus un visaptverošus, tajā pašā laikā likumdošana nav pārlieku ierobežojoša, taču pastāv vairāki trūkumi, kurus vajadzētu labot, lai veicinātu šīs nozares attīstību, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts pārvaldē notiek diskusijas, vai šāds regulējums ir pietiekams un paredzams, ka likumu varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Kopfinansējuma platformām būs noteikta reģistrācijas kārtība, prasības pret kapitāla lielumu, dalībniekiem, prasības ārpakalpojumu sniedzējiem utt. «Noteikumi ir diezgan līdzīgi kā citiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, piemēram maksājumu iestādēm. Kopfinansējuma platformas operatoram būs jāiegūst licence FKTK, līdz ar to būs jāizpilda visas likuma prasības, tostarp attiecībā uz dalībniekiem. No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo dos lielāku drošību ieguldītājiem un pārliecinās tos, kuri svārstās. Taču, no otras puses, tas ir šķērslis, jo ne visiem izdodas saņemt licenci un ir gadījumi, kad licences tiek arī atņemtas,» saka Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists.

Zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic vecākā juriste Alise Eljašāne uzskata, ka pozitīvi vērtējams, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzība un reģistrēšana uzticēta FKTK, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā tas ir ātro kredītdevēju gadījumā, jo FKTK pieredze līdzīgu finanšu iestāžu uzraudzībā padarīs šo procesu efektīvāku. Tāpat, pēc viņas domām, lietderīgi bija ieviest prasības pakalpojumu sniedzēja amatpersonu reputācijai un kompetencei – līdz šim regulējuma trūkums pieļāva, ka kopfinansējuma platformu izveidot un vadīt varēja jebkurš – arī personas bez atbilstošas izglītības un pieredzes, kas netiešā veidā palielināja klientu riskus.

«Iespējams, ka kapitāla pietiekamības prasību bija lietderīgi noteikt augstāku. 50 tūkst. eiro savā ziņā kalpos kā filtrs un neļaus tirgū ienākt sapņotājiem bez finanšu līdzekļiem, kas tajā pašā laikā jūtas gana par sevi pārliecināti, lai palīdzētu ieguldīt citiem,» uzsver A. Eljašāne. Tajā pašā laikā 50 tūkst. eiro ir salīdzinoši neliela summa, lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējs nonāk finansiālās grūtības.

Visu rakstu Progresīvs, bet ar dažiem trūkumiem lasiet 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Ar Kopfinansējuma pakalpojuma likumu veicinās alternatīvu finanšu pieejamību

Zane Atlāce - Bistere, 02.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību, Finanšu ministrija izstrādājusi Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, ko otrdien skatīja arī valdība.

Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju. Tā mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus, nosakot, ka ir viens vai vairāki pakalpojumi, kurus nodrošina kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējs (operators).

Tas var būt pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs kā fiziska persona aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai, vai pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai. Tāpat tas var būt ieguldīšanas starpniecības pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs iegulda naudas līdzekļus finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros tā pieteikta projekta realizācijā, kas nav pārvedami vērstpapīri to sākotnējā izvietošanā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politikas veidotāji un Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA) vēl nespēj vienoties par kopfinansēšanas regulējuma tālāku virzību.

Pirmdien Ministru kabineta komiteja skatīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kas paredz attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Tomēr pēc politikas veidotāju un nozares pārstāvju diskusijām likumprojekta tālāka virzība tika atlikta.

Tiesiskā regulējuma mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Šī mērķa ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Likumprojekts neparedz cesiju darījumu publisku piedāvāšanu un realizēšanu, proti, komercdarbības modeli, kas ietver arī vietni cedentu un cesionāru savešanai kopā. Nosakot, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniegšana tiek realizēta bez prasījumu cesijas, būtiski tiek samazināti kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības riski. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējuma trūkuma dēļ vietējie kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēji savu darbību nereti izvēlas reģistrēt ārvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Aprīļa sākumā valdība izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu, kura mērķis ir attīstīt savstarpējo aizdevumu pakalpojumus finanšu un kapitāla tirgū. Lai gan kopfinansējuma tirgus pēdējo gadu laikā ir ievērojami audzis, konkrēts regulējums mūsu valstī joprojām nav izstrādāts, kā rezultātā tirgus dalībnieki nereti spiesti juridiski strādāt citās valstīs.

Tehnoloģijas vienmēr attīstīsies straujāk nekā spēkā esošais normatīvais regulējums, norāda FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis, piebilstot, ka Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojekta tālākā virzība Saeimā būs atkarīga no pašiem deputātiem. «Straujā finanšu tehnoloģiju izaugsme Latvijā un pasaulē attīsta visus sektorus, tajā skaitā paplašina alternatīvo finanšu pakalpojumu klāstu. Pašlaik finanšu tirgū jaunie dalībnieki piedāvā ne tikai agrāk nebijušus un inovatīvus pakalpojumus, bet arī jaunas digitālas infrastruktūras jau esošajiem spēlētājiem, tādējādi palielinot konkurenci,» pauž FM pārstāvis, skaidrojot, ka izstrādātā likumprojekta ietvaros plānots noteikt kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēja darbības principus, atbildību, licencēšanas un uzraudzības kārtību, kā arī ieguldītāju un aizdevumu saņēmēju interešu aizsardzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestrēgusi Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta tālāka virzība, un tirgus dalībnieki uzsver, ka tā esošā redakcija zaudējusi sākotnējo nozīmi, turklāt pastāv vairākas domstarpības par likuma veidošanu starp kompānijām un valsts institūcijām, kā rezultātā Latvija platformām kļūst nepievilcīga, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Dažu gadu laikā kopfinansējuma tirgus Latvijā ir audzis ievērojami, taču regulējums netiek līdzi izaugsmei. Sākotnējā valsts institūciju aktivitāte Kopfinansējumu pakalpojumu likumprojekta izstrādē bija liela, bet šobrīd tā bremzējas, kas atbaidījis daļu tirgus spēlētāju. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotie dati, šā gada pirmajā ceturksnī caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 201 miljona eiro apmērā. Ja salīdzina ar 2017. gada attiecīgo periodu, kad Latvijas platformās tika investēti 96 miljoni eiro, investēto līdzekļu apjoms ir dubultojies. Savukārt, salīdzinot pirmā ceturkšņa datus ar 2017. gada ceturto ceturksni, kad Latvijas savstarpējo aizdevumu platformās tika investēti 155 miljoni eiro, pieaugums vērojams 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku nozare ir mirusi; lai dzīvo banku nozare!*

Krišjānis Bušs - zvērinātu advokātu biroja Cobalt zvērināta advokāta palīgs, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējo Baltijas finanšu regulējuma konferenci FinReg 2019 caurvija Ģirta Rungaiņa alegorija par monarhu kontinuitāti – Banking is dead; long live banking!* Proti, neskatoties uz to, ka finanšu tirgu un tās ietekmīgākos pārstāvjus kredītiestāžu personās šobrīd skar būtisku pārmaiņu plūdi, nozares pamati, kaut arī vizuāli un funkcionāli citādi, paliks nemainīgi.

Tallinā notikušajā forumā šogad piedalījās vairāk nekā 100 vadošo finanšu ekspertu, akadēmiķu, tirgus dalībnieku un atbildīgo amatpersonu.Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis skaidroja, ka viens no EK mērķiem ir attīstīt kapitāla tirgu savienības projektu. Šobrīd ir pieņemti 11 no 13 EK priekšlikumiem jaunu iespēju radīšanai uzņēmumiem un ieguldītājiem Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pieņemot arvien jaunus normatīvos aktus, neizbēgams ir jautājums par šādas rīcības efektivitāti un ietekmi uz tirgus dinamiku kopumā: vai inovāciju veicināšanai ir nepieciešama arvien jaunu tirgus dalībnieku iesaiste, vai arī, ņemot vērā pastāvošos personas datu aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus, ir nepieciešams ierobežot dalībnieku ienākšanu tirgū?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Caur savstarpējo aizdevumu platformām investēti 486 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pieaugums gada laikā bija 2,45 reizes jeb par 288 miljoniem eiro

Caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām 2017. gadā veiktas investīcijas aizdevumos 486 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie nozares dati.

Ja salīdzina ar gadu iepriekš, kad caur Latvijā dibinātajām platformām tika investēti 198 miljoni eiro, pieaugums gada laikā bija 2,45 reizes jeb par 288 miljoniem eiro.

«Savstarpējo aizdevumu platformas veicina finanšu sistēmas efektivitāti. Caur tām uzkrātais kapitāls tiek novirzīts maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām, kuriem tas nepieciešams. Turklāt darījumiem ir pārrobežu raksturs. Latvijas platformās var investēt aizdevumos, kas izsniegti dažādās Eiropas, Āzijas un pat Āfrikas valstīs. Savukārt investori, kas iegulda Latvijā reģistrētās platformās, ir no vairāk nekā 50 dažādām pasaules valstīm,» skaidro Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Šogad caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām finansēti aizdevumi 329 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām veiktas investīcijas aizdevumos 329 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, kad caur platformām tika investēti 114 miljoni eiro, tad šā gada trīs ceturkšņos investīciju apjoms ir palielinājies gandrīz trīs reizes.

«Savstarpējo aizdevumu platformas no Latvijas, ik ceturksni būtiski kāpinot to darbības rādītājus, ir iezīmējušas Latvijas vārdu Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu pakalpojumu tirgū kā industrijs līderi. Tomēr nozares tālākai izaugsmei un attīstībai kritiski svarīgs būs kopfinansējuma platformu likumprojekts, kas šobrīd ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Nozares uzņēmumi atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas sagatavoto projektu, ar kuru plānots aptvert visus tirgus dalībniekus, radot normatīvo regulējumu arī kredītprasību izvietošanai un administrēšanai kopfinansējuma platformās,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, norādot, ka, pieņemot likumu, kas viena normatīvā akta ietvaros skaidri definē prasības dažāda veida platformām, Latvija var kļūt par labas prakses piemēru Eiropā, kur joprojām daudzās valstīs darbs pie normatīvā regulējuma izstrādes šajā jomā nav pat uzsākts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, kā arī vienas koalīcijas partijas pretēju nostāju, koalīcijas partijas šodien panākušas grozījumus likumos, kas atlaišanas gadījumā Rīgas domi ļaus ievēlēt uz vairāk nekā pieciem gadiem.

Par grozījumiem "Par pašvaldībām" un Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, ar kuriem mainīta pašvaldību ārkārtas vēlēšanu kārtība, nobalsoja četras koalīcijas partijas, kā arī pie frakcijām nepiederošā deputāte Anda Čakša un divi partijas "KPV LV" deputāti - Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs, tādējādi balsojumā par vienu likumprojektu iegūstot 52, bet par otru likumprojektu - 51 balsi. Pret minētajām izmaiņām balsoja pārējie "KPV LV" deputāti un opozīcijas partiju deputāti, taču Zaļo un zemnieku savienības deputāte Janīna Jalinska balsojumā nepiedalījās.

Minētie likumprojekti šodien Saeimas sēdes darbakārtībā iekļauti, koalīcijas deputātiem piesaucot bezprecedenta situāciju un neņemot vērā par likumprojektiem atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Gerhards neizskatīs iespēju atstādināt Ušakovu, bet virzīs likumprojektu par visas domes atlaišanu

LETA, 08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

ASV Kongress nobalso par valdības finansēšanu

LETA/AFP/AP/REUTERS, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Kongress pirmdien nobalsoja par valdības darbības finansēšanu, apstiprinot likumprojektu, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Vispirms Kongresa augšpalātā Senātā likumprojektu atbalstīja 81 senators, bet 18 balsoja pret. Pēc tam apakšpalātā Pārstāvju palātā par likumprojektu balsoja 266 likumdevēji, bet 150 bija pret.

Likumprojektu pēc tam parakstījis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Man prieks, ka demokrāti Kongresā ir nākuši pie prāta,» paziņoja Tramps.

Likumprojektā iekļauta populāra bērnu veselības apdrošināšanas programma, tomēr tajā nav garantiju imigrantiem, kuri ASV nelegāli tika ievesti kā bērni.

Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem

LETA, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Elektronisko maksājumu digitālā transformācija; PSD2 no iedzīvotāju skatu punkta

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu un finanšu tirgus analītiķe Edīte Gailiša, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko maksājumu pasaule ir ļoti cieši saistīta ar dažādām mūsdienu tehnoloģijām. Un tās attīstās daudz straujāk, nekā tām var tikt līdzi regulējošā likumdošana.

Pašlaik maksājumu tirgu Eiropas Savienībā (ES) regulē 2007. gadā pieņemtā Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva, bet 2018. gada sākumā visiem ES valstu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsāk dzīvot pēc jaunas kārtības un noteikumiem, ko noteiks Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2).

Pirmā maksājumu pakalpojumu direktīva (Payment Services Directive - PSD) tika apstiprināta 2007. gadā un tā radīja vienotu maksājumu tirgu Eiropā. Direktīva noteica, ka visās ES dalībvalstīs elektroniskos maksājumus regulē vienādi noteikumi. Katrā ES dalībvalstī direktīvas tiek ieviestas caur nacionālo likumdošanu - Latvijā 2010. gadā stājās spēkā Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Ir pagājuši 10 gadi un Eiropas ekonomikas digitalizācija ir ievērojami gājusi uz priekšu. Pa šo laiku tehnoloģijas ir būtiski attīstījušās, bet tirgū ienākuši jauni spēlētāji, kas piedāvā virkni jaunu, inovatīvu pakalpojumu, bet daudzi no tiem pašlaik netiek nekādā veidā regulēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Igauņi saskata Rīgas nekustamā īpašuma tirgus potenciālu

Monta Glumane, 26.02.2019

(No kreisās) Igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja). Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas platformu Crowdestate, turpina investīcijas Latvijā, taču arī atzīst šī finansēšanas modeļa nepilnības.

Jāatgādina, ka platforma «Crowdestate» sniedz iespēju lielam skaitam mazu investoru finansēt liela mēroga nekustamā īpašuma projektus.

Ēku komplekss «Liepziedi» bija pirmais «Estera Development» projekts Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, kas 2016. gada augustā dažu dienu laikā ar «Crowdestate» palīdzību piesaistīja finansējumu projekta attīstībai no gandrīz 400 privātiem investoriem. Finansējuma apjoms no investoriem veidoja 750 000 eiro, savukārt pilnais atmaksas apmērs (ieskaitot procentu maksājumus) bija 987 187 eiro.

Šobrīd attīstītājs uzsācis jaunu projektu «Mākoņkalns», kas ir viens no «Estera Development» lielākajiem projektiem un tajā paredzēts izveidot 700 jaunus dzīvokļus. Jau 2013. gadā igauņu uzņēmēji Ulo Adamsons (Ülo Adamson) un Aadu Oja (Aadu Oja) Valdlaučos par aptuveni vienu miljonu eiro iegādājās septiņus zemes gabalus, kas vēlāk tiks sadalīti 16 mazākos, lai uz katra no tiem būvētu vismaz četras līdz sešas ēkas. Arī šim projektam attīstītājs ir piesaistījis pūļa finansēšanas platformu «Crowdestate». Ar tās palīdzību iegūti 450 000 eiro un šobrīd iesaistīti aptuveni 500 investori. Šis finansējums veido tikai nelielu daļu no kopējām investīcijām, piemēram, projektā «Liepziedi» kopējās investīcijas bija 6 miljoni eiro, bet «Crowdestate» līdzfinansējums - 750 000 eiro. Projektā «Mākoņkalns» plānots ieguldīt vairāk nekā 50 miljonus eiro un tas tiks attīstīts soli pa solim. Plānots, ka teritorijā būs ne tikai dzīvojamās platības, bet arī bērnudārzs, basketbola laukums un citas aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju konsultāciju centrā 2019. gadā notika aptuveni 80 individuālo konsultāciju; 2018. gadā – aptuveni 40 individuālas konsultācijas.

Jautājumi, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem Inovāciju konsultāciju centrā, pamatā ir saistīti ar Maksājumu pakalpojumu otrās direktīvas (PSD2) jaunajiem pakalpojumiem (konta informācijas pakalpojumu un maksājumu ierosināšanas pakalpojumu), kopfinansējuma pakalpojumiem un to tvērumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumu un tā piemērošanas jautājumiem, kā arī virtuālajiem aktīviem un ICO izmantošanas iespējām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz divu atšķirīgu veidu atbalstu finanšu inovācijām – konsultācijas un "Inovāciju smilšukasti", kas ir inovatīvu pakalpojumu testēšanas vide. "Par dalību "Inovāciju smilškastē" ir bijusi pāris pretendentu interese, pašlaik gaidām pretendentu tālākos soļus," informē Ingus Valtiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Licencēšanas daļas vecākais juriskonsults.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgū turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi

Dienas Bizness, 15.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā.

Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai.

ASV Baltais nams ceturtdienas vakarā paziņoja, ka gatavojas federālās valdības darba apturēšanai pusnaktī uz piektdienu, jo Kongress ir sastapies ar šķērsli savos centienos pieņemt likumprojektu par valdības finansēšanu.

Dažas stundas pirms pašreizējā valdības īstermiņa finansējuma izbeigšanās republikāņu senators Rends Pols bloķēja ātra Senāta balsojuma sarīkošanu par kompromisa likumprojekta izskatīšanu.

Baltā nama Pārvaldības un budžeta birojs «pašlaik gatavojas asignējumu pārtraukumam», paziņoja šī biroja amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Šī amatpersona gan aicināja likumdevējus «bez vilcināšanās» pieņemt budžeta likumprojektu un nodot to parakstīšanai ASV prezidentam Donaldam Trampam, tomēr ir maz ticams, ka tas varētu notikt līdz pusnaktij uz piektdienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas atveseļošanas plāna miljardi – kādas ir Latvijas ekonomikas iespējas?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde, 20.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) maija beigās publicēja priekšlikumus par Covid-19 krīzē cietušās Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kura ietvaros paredzēts atbalsts visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Saskaņā ar piedāvājumu – tuvākajos 7 gados Latvijai no ES budžeta varētu būt pieejams gandrīz 12 miljardu eiro jeb tik, cik pēdējos 15 gados kopā. Kā Latvijai veiksmīgi un pilnvērtīgi iekļauties jaunajā ES ekonomikā? Kur investēt gudri, lai modernizētu ekonomiku laikā, kad to darīs visa Eiropa? Kurp virzīt skatu nākotnē, nevis (tikai) labot pagātnes kļūdas? Par to pārdomas turpmākajā rakstā.

Tātad, 27. maijā EK iepazīstināja ar savu izstrādāto Eiropas atveseļošanas plānu (turpmāk – EK plāns), pirmo reizi piedāvājot dubultā finansējuma pieeju. Jaunais EK plāns paredz papildu ierastajam 7 gadu budžetam (1.1 triljonu eiro apmērā) ieviest ārkārtas 4 gadu instrumentu 750 miljardu eiro apmērā. Tādējādi kopā Eiropas atveseļošanas plāna īstenošanai EK piedāvā rezervēt 1,85 triljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz puse nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēju nav apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā

Lai spētu uzturēt izaugsmes tempu Latvijas alternatīvā finansējuma sektorā, nepieciešams labvēlīgs regulējums, kas vienlaicīgi aizsargā arī šo uzņēmumu klientus. Pirmais solis nesen sperts, izveidojot Kopfinansējuma pakalpojumu likumu, taču sektora konkurētspējas uzlabošanai vēl daudz darāmā ne tikai valsts, bet ES līmenī. Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir pārrobežu darījumi.

Latvijas savstarpējo aizdevumu platformas un finanšu tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumi turpina iekarot savu vietu Eiropā, savukārt nebanku kreditētāji sāk darbu jaunās pasaules valstīs. Ņemot vērā, ka šīs kompānijas ir mobilas un spēj ļoti ātri savu darbību pārorientēt uz citām valstīm, Latvijai jādomā, kā tās noturēt šeit un kā veicināt uzņēmēju vēlmi dibināt šos uzņēmumus mūsu valstī. Kā liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktais pētījums, patlaban tikai nedaudz vairāk nekā puse finanšu tehnoloģiju uzņēmumu vadītāju ir apmierināti ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā un tikai 17% uzskata, ka nākamo 12 mēnešu laikā valdība nodrošinās tiesiskās vides stabilitāti. LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš, skatoties uz produktiem, kas varētu attīstīties nākotnē Latvijā, lielāko izrāvienu prognozē šādos segmentos: savstarpējo aizdevumu un pūļa finansējuma platformas, maksājumu veikšana un e-komercija, tiešsaistes kreditēšana, kā arī personīgo finanšu pārvaldīšana, lieli dati (Big Data) un analīze.

Komentāri

Pievienot komentāru