Kopfinansējuma pakalpojumu likumprojektu vēl potenciāls uzlabot 

Paredzams, ka kopfinansējuma pakalpojumu likumu, kas patlaban izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Juristi un tirgus dalībnieki tajā iekļautās prasības un nosacījumus vērtē kā progresīvus un visaptverošus, tajā pašā laikā likumdošana nav pārlieku ierobežojoša, taču pastāv vairāki trūkumi, kurus vajadzētu labot, lai veicinātu šīs nozares attīstību, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Žanete Hāka, Anda Asere, 2017. gada 14. novembris plkst. 9:13

Foto: pixabay

Valsts pārvaldē notiek diskusijas, vai šāds regulējums ir pietiekams un paredzams, ka likumu varētu pieņemt nākamā gada sākumā. Kopfinansējuma platformām būs noteikta reģistrācijas kārtība, prasības pret kapitāla lielumu, dalībniekiem, prasības ārpakalpojumu sniedzējiem utt. «Noteikumi ir diezgan līdzīgi kā citiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, piemēram maksājumu iestādēm. Kopfinansējuma platformas operatoram būs jāiegūst licence FKTK, līdz ar to būs jāizpilda visas likuma prasības, tostarp attiecībā uz dalībniekiem. No vienas puses, tas ir pozitīvi, jo dos lielāku drošību ieguldītājiem un pārliecinās tos, kuri svārstās. Taču, no otras puses, tas ir šķērslis, jo ne visiem izdodas saņemt licenci un ir gadījumi, kad licences tiek arī atņemtas,» saka Edvīns Draba, zvērinātu advokātu biroja Sorainen jurists.

Zvērinātu advokātu biroja TGS Baltic vecākā juriste Alise Eljašāne uzskata, ka pozitīvi vērtējams, ka kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzība un reģistrēšana uzticēta FKTK, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā tas ir ātro kredītdevēju gadījumā, jo FKTK pieredze līdzīgu finanšu iestāžu uzraudzībā padarīs šo procesu efektīvāku. Tāpat, pēc viņas domām, lietderīgi bija ieviest prasības pakalpojumu sniedzēja amatpersonu reputācijai un kompetencei – līdz šim regulējuma trūkums pieļāva, ka kopfinansējuma platformu izveidot un vadīt varēja jebkurš – arī personas bez atbilstošas izglītības un pieredzes, kas netiešā veidā palielināja klientu riskus.

«Iespējams, ka kapitāla pietiekamības prasību bija lietderīgi noteikt augstāku. 50 tūkst. eiro savā ziņā kalpos kā filtrs un neļaus tirgū ienākt sapņotājiem bez finanšu līdzekļiem, kas tajā pašā laikā jūtas gana par sevi pārliecināti, lai palīdzētu ieguldīt citiem,» uzsver A. Eljašāne. Tajā pašā laikā 50 tūkst. eiro ir salīdzinoši neliela summa, lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību gadījumos, kad pakalpojuma sniedzējs nonāk finansiālās grūtības.

Visu rakstu Progresīvs, bet ar dažiem trūkumiem lasiet 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

No šīs sadaļas
2017. gada 08. novembris plkst. 18:05

Šodien, 8. novembrī, Sociālās uzņēmējdarbības forumā prezentēja jauno valsts atbalsta programmu...

2017. gada 08. novembris plkst. 16:01

Savstarpējo aizdevumu platformā Twino gadās situācijas, kad nav pieejami aizdevumi, jo investoru...

2017. gada 08. novembris plkst. 9:12

Šā gada deviņos mēnešos caur Latvijas savstarpējo aizdevumu platformām veiktas investīcijas aizdevumos...

2017. gada 03. novembris plkst. 15:48

SIA ExpressCredit 2017. gada 9 mēnešu apgrozījums sasniedzis 13,5 miljonus eiro un sabiedrība noslēdza...

2017. gada 24. oktobris plkst. 16:16

2017. gada pirmajos deviņos mēnešos Capitalia apgrozījums sasniedzis 887 tūkstošus eiro, kas ir...

2017. gada 23. oktobris plkst. 12:01

AS mogo 2017. gada pirmos deviņus mēnešus noslēdzis ar 2,9 miljonu eiro lielu neto...

2017. gada 13. oktobris plkst. 17:32

Katrs ceturtais jeb 24% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā...

2017. gada 12. oktobris plkst. 11:58

Rīgas domes un Attīstības finanšu institūcijas «Altum» grantu programmā «Atspēriens» ir...

2017. gada 11. oktobris plkst. 9:49

AS «Attīstības finanšu institūcija Altum», kurai starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's...

2017. gada 04. oktobris plkst. 9:48

SIA ExpressCredit dalībnieku sapulcē pieņemts lēmums 2016. gada peļņu un iepriekš nesadalīto...