Uzņēmēji bažījas par lielo pelēkās gaļas īpatsvaru nozarē, kas pasliktina nodokļus maksājošo uzņēmumu konkurētspēju un pierāda valsts bezspēcību.

Gaļas ražotāji un pārstrādātāji pauž bažas, ka krāpšanās ar nodokļu nomaksu un pelēkās gaļas īpatsvars nozarē tikai pieaug. 10 - 50 % no tirgus - tik atšķirīgi lielākie gaļas pārstrādes uzņēmumu vadītāji vērtē tā saucamās pelēkās gaļas apjomus valstī.

Dramatiski skaitļi

Lielākā gaļas pārstrādātāja a/s Rīgas miesnieks valdes priekšsēdētājs Aldis Škutāns nosauc dramatisku skaitli - 50 %. Viņaprāt, puse no tirgū nonākošās ir nelegālā ceļā ievesta gaļa, turklāt tās apjomi kopš Latvijas iestājas ES tikai pieauguši. Šādiem apgalvojumiem gan vajadzīgi pierādījumi, un uzņēmējs spriež, ka ikviena kontrolējošā institūcija - VID, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vai kāda cita - varētu tos iegūt, taču patlaban nevienam neesot intereses kaut ko darīt, lai gan valstij gar degunu aiziet miljoni neiegūto līdzekļu. SIA Triāls valdes priekšsēdētājs Valts Blaumanis lēš, ka pelēkās gaļas īpatsvars varētu būt ap 10 %, savukārt SIA komercfirma M.V.A. valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mihejevs nosauc vēl citu apjomu - 30 %. Lai gan M.V.A. tāpat kā Triāls iekļauts lielāko nodokļu parādnieku sarakstā (Db, 01.02.), M.V.A. vadība atzīst, ka četru gadu laikā valstij nodokļos samaksātais veido jau 2,6 milj. Ls. V. Mihejevu sarūgtina, ka joprojām nozarē ir liels daudzums uzņēmumu, kuri var atļauties strādāt, kā izejvielu izmantojot pelēko gaļu, darbiniekus nodarbinot bez darba līgumiem, maksājot algas aploksnēs, kas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. «Mēs uzcēlām jaunu rūpnīcu par 6 miljoniem eiro un cerējām, ka pēc iestājas ES negodīgi strādājošās firmas tiks likvidētas, taču nekas nav mainījies un viss turpinās,» tā V. Mihejevs, piebilstot, ka runa ir ne tikai par pelēko gaļu, bet arī par pelēko samaksu. Viņa novērojumi liecina, ka ir strādājošie, kas ilgstoši ir paņēmuši slimības lapas, bet tajā pašā laikā nodarbināti citos gaļas pārstrādes uzņēmumos, samaksu saņemot aploksnēs. To, ka gaļas nozarē ne visi godīgi maksā nodokļus, iepriekš vairākkārt Db uzsvēra arī janvāra sākumā nogalinātais vairāku gaļas pārstrādes uzņēmumu īpašnieks Aigars Lūsis. Tāpat Db pērnā gada nogalē ziņoja, ka, gaidot tautsaimniecības piezemēšanos, atsevišķas ekonomikas sfēras atgriežas pelēkajā zonā, izmantojot gan legālas, gan nelegālas nodokļu optimizēšanas shēmas (Db, 18.12.07.).

Apjomu samazinājums un tirgus pārbīdes, par ko Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, nav vienīgās problēmas, ar kādām nākas saskarties gaļas nozares dalībniekiem, īpaši – pārstrādātājiem Latvijā.

Dažs tirgotājs ar agresīvām metodēm izmanto savu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū un izvirza pārstrādātājiem prasības, kuru izpilde ietekmē ne tikai viņu, bet arī pārējo ķēdes dalībnieku turpmāko darbību. Tā, piemēram, kāds citvalsts lielveikalu tīkls, kas darbojas arī Latvijā, pieprasa gaļas produktu ražotājiem 12% papildus atlaides līdztekus jau esošajām. Nav grūti aplēst, ka gaļas produktu ražotājiem šādā gadījumā maksātnespēja būtu tikai laika jautājums!

Latvijā šad un tad izskan neapmierinātība par pārtikas cenām lielveikalos. Tiek salīdzinātas līdzīgas pārtikas preču grupas šeit un citās valstīs, tiek pētīts, cik procentuāli lielu izdevumu daļu veido pārtika iedzīvotāju kopējā izdevumu struktūrā utt. Metodoloģijas ir dažādas, taču nereti tieši pārtikas ražotāji ir tie, kuri saņem lielu daļu kritikas, jo viņi nosakot preces bāzes cenu, savukārt lielveikalu ķēdes ir it kā tikai starpnieki starp ražotāju un patērētāju, kuri teorētiski nevarētu būt tie, kas veido būtisko pārtikas cenu sadārdzinājumu. Bet!..

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu konkurenci ar kaimiņvalstu gaļas pārstrādātāju uzņēmumiem un saglabātu savu vietu Latvijas tirgū, gaļas pārstrādātāji lūdz izstrādāt mehānismu un 2022. gada valsts budžetā rast līdzekļus, lai kaut daļēji segtu energoresursu cenu kāpuma radītos zaudējumus.

Šādu vēstuli Latvijas gaļas pārstrādātāju asociācija nosūtījusi Finanšu, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Asociācijas ģenerāldirektors Normunds Štāls norādīja uz nozares uzņēmējus satraucošajiem datiem, ka elektroenerģijas cena kopš 2021.gada sākuma salīdzinot ar 2020. gada deviņiem mēnešiem ir pieaugusi par vairāk kā 120 %, dabasgāzes cena aizvadīto mēnešu laikā ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes, degvielas cenas ir pieaugušas par 18%.

«Gaļas pārstrādē ir augsts energoresursu patēriņš un sastāda vienu no trim būtiskākajām izdevumu pozīcijām. Bez šo resursu izmantošana gaļas pārstrāde nav iespējama, tādējādi produkcijas pašizmaksas kāpums ir neizbēgams un pamatots,» brīdināja N. Štāls.

Rēzeknes gaļas kombināts pēc divām nedēļām sāks ražot zirgu gaļas desu.

To Db pauda Rēzeknes gaļas kombināta līdzīpašnieks Guntis Piteronoks. «Ņemot vērā sacelto ažiotāžu un to, ka zirga gaļa ir ekoloģiskāka, nekā citas, nekas cits mums neatliek, kā sākt zirgu gaļas desu,» teica uzņēmējs, piebilstot, ka arī mediji aktīvi palīdz attīstīt uzņēmējdarbību.

Jau ziņots, ka Lietuvas Pārtikas un Veterinārais dienests (PVD) konstatējis zirga gaļu arī Rēzeknes gaļas kombināta ražotājā produkcijā, un saskaņā ar šo atzinumu uzņēmuma ražojumus, kuras sastāvā minēta «liellopa gaļa», no tirdzniecības visās Baltijas valstīs izņēmis veikalu tīkls Rimi, tikmēr Latvijas PVD norāda, ka nav informēts par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma ražojumos.

Lai Latvijas iedzīvotāji veikalu plauktos varētu atpazīt vietējo vistas gaļas produkciju, kas izgatavota tikai no Latvijā audzētu vistu gaļas, Latvijas putnu gaļas ražotāji AS Putnu fabrika Ķekava (PF Ķekava) un SIA Lielzeltiņi (Bauska) metušies uz vienu roku un ieviesuši atpazīstamības zīmi 100% Latvijā audzēts dzīvnieks. Tā apliecinās, ka vistas gaļa ir vietējas izcelsmes - dzīvnieks audzēts Latvijā, ievērojot Eiropas Savienības regulas un Latvijas likumdošanas prasības.

(Papildināta 2. rindkopa un pievienota 8. rindkopa.)

ES aizliedz jebkādu augšanas hormonu lietošanu un ir vienīgais reģions pasaulē, kas nosaka, ka vistas gaļai jābūt brīvai no salmonellas. Tāpat jau vairākus gadus spēkā ir ES prasība, ka antibiotikas nedrīkst lietot profilakses nolūkos, bet drīkst atļautās vielas lietot ārstniecības gadījumā (ja ganāmpulkam jau konstatēta kāda saslimšana). Tādā gadījumā tās tiek lietotas, stingri ievērojot veterinārārsta norādījumus. Atsevišķas prasības nosaka, cik dienas pirms dzīvnieka kaušanas šīm farmakoloģiski aktīvām vielām jābūt izvadītām no organisma, ko kontrolē PVD, veicot analīzes. «Eiropas Savienībā gaļa, kas varētu būt patērētājam kaitīga, nav iespējama pēc būtības,» šodien notikušajā preses konferencē apgalvoja arī pieaicinātais Zemkopības ministrijas pārstāvis.

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Forevers savu ieraušanu zirga gaļas skandālā skaidro ar konkurentu centieniem nomelnot uzņēmumu, lai to vēlāk varētu veiksmīgāk pārņemt. Aizdomas pastiprina arī tas, ka interese pievērsta tieši šim konkrētajam uzņēmumam un tādēļ Forevers pārstāvji grasās vērsties tiesībsargājošās institūcijās.

«Netiek izslēgta iespējama ļaunprātīga rīcība no konkurentu puses, kas uzdarbojušies, lai ar reiderisma metodēm pārņemtu veiksmīgi strādājošu uzņēmumu, kura gada apgrozījums ir ap 15 miljoniem latu,» komentējot gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers iekulšanos zirga gaļas skandālā, kas rezultējies ar to, ka lielākie Latvijas veikalu tīkli izņēmuši Forevers produktus no tirdzniecības, uzņēmuma vārdā pauž SIA Foreveres zinātniskā konsultante un veterinārārste Anita Lancmane.

Jau ziņots, ka vairākās kautuvēs un vienā gaļas pārstrādes uzņēmumā - Forevers - ir konstatētas aizdomīgas darbības ar zirgu gaļu. Zirgu gaļa konstatēta Latvijas uzņēmuma Forevers produkcijā Vācijā, informē Pārtikas un veterinārais dienests. Forevers pārstāvji Db.lv pauda, ka atbildība par notikušo jāuzņemas gaļas piegādātājiem.

Policija atklājusi uzņēmēju Aigara Lūša, Gata Aišpura un Genadija Peredeļska pasūtījuma slepkavību sēriju, kā arī VID Muitas kriminālpārvaldes šefa Vladimira Vaškeviča spridzināšanas lietu un apcietinājusi divus Lietuvas un vienu Latvijas pilsoni.

2007. un 2008.gadā Latvijā tika izdarīta uzņēmēju pasūtījuma slepkavību sērija, radot lielu sabiedrisko rezonansi. 2007.gada februārī, Rīgā, kādā Slokas ielas mājas pagalmā ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts 47 gadus vecais uzņēmējs Genādijs Peredeļskis, 2007.gada septembrī, Jēkabpilī, Rīgas ielā netālu no darba vietas nošāva 1970. gadā dzimušo Gati Aišpuru, savukārt, 2008.gada janvārī Garkalnes novada Priedkalnē tika nošauts Cēsu gaļas kombināta Ruks un a/s Jelgavas gaļas kombināts vadītājs Aigars Lūsis.

Garkalnē nogalinātais 1981. gadā dzimušais Aigars Lūsis no tēva mantoja kapitāldaļas vairākos uzņēmumos – gaļas pārstrādes a/s Jelgavas gaļas kombināts (un a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts, SIA Džuta (tirdzniecība un nekustamie īpašumi), saimniecībās SIA Jaunpūpoli, SIA Šķaunes bekons un SIA Cirmas bekons, kā arī atkritumu pārstrādes SIA Markat. Nogalinātajam piederēja 100% uzņēmuma Sidrabene daļas un SIA Rīgas gaļas pārstrādes sabiedrības 25 % kapitāldaļu. Pēc Db un Baltic Screen datiem, pateicoties tieši apjomīgajam mantojumam, A. Lūsis bija iekļuvis arī Latvijas miljonāru sarakstā.

Kamēr lauksaimniecībā atsevišķas jomas mētājas kā pa viļņiem, gaļas liellopu audzētāji un aitkopji var lepoties ar nozares pozitīvu pieaugumu; optimismu gan bremzē ražotāju «šķēršļu josla» līdz patērētāju šķīvjiem, jo nokļūšanu pircēja ledusskapī apgrūtina kaušanas prasības, importētās gaļas dominance un citas problēmas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai uzlabotu pašmāju gaļas pieejamību, tiek izstrādāta gaļas ražotāju interaktīva karte, kas drīzumā būs pieejama Latvijas aitu audzētāju asociācijas (LAAA) un Latvijas Gaļas liellopu audzētāju biedrības (GLAB) interneta vietnēs. Līdzīga ar panākumiem jau darbojas Latvijas Cūku audzētāju asociācijas mājaslapā.

Aitkopības nozare pēdējos gados pamazām attīstās, pakāpeniski palielinoties saimniecību un dzīvnieku skaitam, tāpat uzlabojas šķirnes materiāls, kas dod pamatu runāt arī par gaļas kvalitātes uzlabošanos, stāsta LAAA valdes priekšsēdētājs un aitkopības uzņēmuma SIA StarSpace īpašnieks Arnis Ginters. «Tādējādi gan aitkopība, gan gaļas liellopu audzēšana ir ievērojami labākā pozīcijā, nekā, piemēram, krīžu skartā piena ražošana. Gaļas jomā jādomā gan par Latvijas tirgus piesātināšanu, gan nopietnāk jāpievēršas gaļas eksportam. Nelielo apjomu dēļ lielajiem eksporta tirgiem, piemēram, Ķīnai, ne tuvu vēl neesam interesanti, taču par Eiropas tirgu gan varam sākt domāt,» uzskata A. Ginters. Līdzīgās domās ir GLAB vadītājs un bioloģiskās zemnieku saimniecības Valti īpašnieks Rihards Valtenbergs. Viņš īpaši akcentē kooperēšanās nepieciešamību, lai sasniegtu gaļas eksportam nepieciešamo apjomu. Kā DB jau rakstījis (03.08.2015.), gaļas audzētāji līdz šim nav uzrādījuši spēju kooperēties, domājot par gaļas eksporta iespējām. Liellopa gaļas ražotāji eksporta tirgos nopietni sevi var pieteikt, vienīgi kooperējoties, jo eksportam nepieciešams apjoms vismaz 20 tonnu gaļas un vairāk, lai varētu pretendēt uz Eiropas iepirkuma cenu līmeni. Cenu atšķirības starp Latvijas un Eiropas vidējām cenām ir neadekvātas – mūsu valstī ir zemākā gaļas iepirkuma cena ES. «Latvijā bijuši vairāki mēģinājumi kooperēties, bet visi – neveiksmīgi,» atzīst R. Valtenbergs. GLAB valdes priekšsēdētājs piebilst, ka spēcīgi gaļas un arī piena kooperatīvi nav izdevīgi lētās gaļas iepludinātājiem Latvijas tirgū, kuri cenšas nepieļaut šādu interešu sadursmi.

Latvijas liellopu gaļas tirgū joprojām lielākā produkcijas daļa ir ar nezināmu izcelsmi, kas skaidrojams ar importētās gaļas pārmarķēšanu vietējās lopu kautuvēs. Līdz ar to racionālākā iespēja šī biznesa sakārtošanā ir grozījumi normatīvajā regulējumā, ļaujot zemnieku pārstāvjiem piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Tā pēc nedēļas nogalē notikušās Gaļas liellopu audzētāju biedrības sanāksmes aģentūrai LETA atzina biedrības vadītājs un zemnieku saimniecības Valti līdzīpašnieks Rihards Valtenbergs.

Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notiekošo tīrīšanu gaļas liellopu audzētāji cer, ka arī VID pievērsīsies kontrolēm liellopu gaļas nozarē, konkrēti, kautuvēm. Tas ļautu beidzot izskaust milzīgo pelēko zonu gaļas tirgū.

«Mūsu zemnieki nodod kautuvei tikai 300 buļļus gadā, bet tirdzniecībā pilns ar liellopu gaļu. Jautājums, kas tā par gaļu, kuru kautuves marķē kā vietējo,» retoriski vaicāja Valtenbergs.

Viņš arī norādīja, ka biedrība ar Zemnieku saeimas starpniecību virzīs grozījumus normatīvajā regulējumā, kas, līdzīgi kā Lietuvā, ļautu zemnieku pārstāvjiem ierasties kautuvēs bez brīdinājuma un piedalīties gaļas marķēšanas procesā.

Kļūt par veģetārieti zirga gaļas dēļ nav vērts. Zirgs kā lopiņš ēd tikai veģetāru uzturu, to pārstrādā ar baktēriju palīdzību, līdz ar to tieši zirga gaļa ir ražota no viskvalitatīvākās izejvielas, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidents un ārsts Pēteris Apinis

Visiem pārējiem lopiņiem tiek vairāk vai mazāk papilduzturs, sākot no sojas izstrādājumiem, zivju un gaļas miltiem un tā, ko Latvijas likumdošana dēvē par uzturbagātinātājiem, tā viņš.

Apinis norāda, ka kolēģi no Dānijas un Zviedrijas esot stāstījuši, ka cilvēki Skandināvijā izvairoties no dažādu «burgeru ēstūžiem», jo, viņuprāt, šo iestāžu produktos zirga gaļas esot visvairāk. «Tirdzniecības tīkls Rimi aizliedzis Latvijas uzņēmumu gaļas produktus, it kā desām būtu piemalti troļļu nagi un bārdas,» saka Apinis, runājot par to, ka arī Latvijas ļaudis ar neticību skatās uz desām un kotletēm, kur varot būt iestrādāta zirgu gaļa, kas nu būšot ļoti kaitīga veselībai.

Pasaulē pieaugot pieprasījumam pēc liellopu gaļas, arī Latvijā parādās labas nākotnes izredzes gan dzīvu liellopu, gan gaļas eksportam, turklāt pastāv arī iepirkuma cenu pieauguma tendence, pēc jaunāko datu analīzes aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.

Kā liecina ZM dati, pērn Latvijā jūtami pieaugusi tirdzniecība ar kaušanai paredzētiem liellopiem. Ja 2014.gada 11 mēnešos tika eksportēti 6060 liellopi, pērn attiecīgajā laika posmā - 7017 liellopi. Tāpat augusi arī kopējā eksporta vērtība - no 3,50 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 4,47 miljoniem pērn.

Visvairāk - 84% - dzīvu liellopu eksportēts uz Poliju, bet 16% - uz Lietuvu.

Tāpat ZM dati liecina, ka pagājušā gada 11 mēnešos no Latvijas eksportētas 8400 tonnas liellopu gaļas, kamēr 2014.gadā attiecīgajā laika posmā - 9000 tonnas gaļas. Lai gan izvestās gaļas apjoms bijis nedaudz mazāks, toties augusi tās cena - no 20,5 miljoniem eiro kopējās eksporta vērtības 2014.gadā līdz 21,4 miljoniem eiro pērn.

Rēzeknes gaļas kombināts sācis jauna produkta– zirga gaļas desas Kalnu servelāde ražošanu, kas šonedēļ pieejama patērētājiem.

Kā pastāstīja Rēzeknes gaļas kombināta padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks, pirmā desas partija jau ir nokūpināta un pieejama patērētājiem. «Uz doto brīdi Kalnu servelādi jau var iegādāties mūsu mazāko partneru veikalos visā Latvijā. Pakāpeniski ir plānots to iekļaut arī lielveikalu tīklu sortimentā, kas būs atkarīgs no tīklu ieinteresētības un atsaucības. Ceram, ka drīzumā produkts būs pieejams visos mūsu partneru veikalos,» stāsta G. Piteronoks.

Jaunā produkta sastāvā ir līdz 80 % zirga gaļas, savukārt pārējo aizņem cūkgaļa. G. Piteronoks izteicās, ka interese par šo produktu ir liela, īpaši pēc pēdējā laika notikumiem tirgū. Ieguldītās investīcijas jaunā produkta izveidē gan netiek atklātas. SIA Rēzeknes gaļas kombināts savu produkciju piedāvā jau no 2001. gada un šobrīd pēc pagatavotās produkcijas ražošanas apjomiem ieņem vienu no līderpozīcijām Latvijā. Uzņēmuma produkcijas sortimentā ir vairāk kā 300 dažādu gaļas izstrādājumu.

Visa veida izejvielu un resursu straujais pieaugums atspoguļosies ne tikai ražotāju izmaksu kāpumā, bet arī produkcijas cenās veikalu plauktos, kā ietekmē samazināsies patēriņš, kas savukārt atkal ietekmēs vietējos gaļas produktu ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētāja Ieva Piteronoka-Krišāne.

Viņa uzsver, ka pašreizējos salīdzinoši straujajos pārmaiņu laikos ļoti ātri jāspēj reaģēt ne tikai ražotājiem, bet arī valsts pārvaldei un politiķiem – Ministru kabinetam.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija gaļas pārstrādes nozarē kopumā?

Šodienas situācija gaļas pārstrādes nozarē ir ļoti saspringta – notiek vēsturiski straujākais izejvielu cenu kāpums, pastāvīga energoresursu cenu paaugstināšanās, ierobežota izejmateriālu pieejamība. Nākotnes aplēses nav patērētājam labvēlīgas, tās liek nojaust, ka gaļas produktu cena veikalu plauktos jau vien šī gada laikā dubultosies. Atbilstoši graudaugu cenu kāpumam jau pērnajā gadā bija paredzams, ka saistīti cena pieaugs arī gaļas produktu ražošanas izejvielām – cūkgaļai, putnu un liellopu gaļai. Daļēji paredzētais cenu kāpuma scenārijs realizējās. Bet tad notika Krievijas iebrukums Ukrainā, valstī, kas visas pasaules tirgum saražo lielu daļu graudkopības produktu, ieskaitot lopbarību. Un cūkgaļas cena Eiropas tirgū triju nedēļu laikā burtiski uzlēca rekordātrā tempā. Cena palielinājās tik strauji, ka līgumsaistību izpildei ar mazumtirdzniecības tīkliem un publiskā sektora iestādēm gaļas pārstrādes uzņēmumi piegādes veic zem pašizmaksas, ciešot būtiskus zaudējumus uz katru piegādāto kilogramu. Vienlaikus liellopu gaļas cenas pieaugums bija mērenāks – paredzamāks. Pastāvīgs cenas pieaugums notiek ik nedēļu jau no gada sākuma.

Lai gan Eiropas Komisija (EK) norāda uz 10% zirga gaļas piejaukumu Latvijā pārbaudītajos liellopu gaļas paraugos, situācija nemaz nav tik pesimistiska, jo, atšķirībā no citām valstīm, tikai dažos triju Latvijas uzņēmumu ražojumos ir konstatēts zirga gaļas piejaukums, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Meistere.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu. Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu. Otrs lielākais īpatsvars konstatēts Grieķijā - 12,5% no 288 paraugiem -, bet trešais lielākais īpatsvars Latvijā - 10% no 70 pārbaudītajiem paraugiem. Igaunijā ražotajos liellopu gaļas produktos zirga gaļas piemaisījums konstatēts 9,1% gadījumu, bet Lietuvā - 7,6% gadījumu.

«EK apkopojusi uzraudzības dienestu datus, kas indicē problēmas liellopu gaļu saturošas produkcijas ražošanā, taču ar to nekas nebeidzas. Visticamāk, EK būs jāpieņem turpmāki lēmumi par izmaiņām marķējuma prasībās, atzīstot, ka patērētājiem ir būtisks ne tikai pārtikas nekaitīgums, uz ko līdz šim likts galvenais akcents, bet arī pārtikas produktu kvalitāte, tai skaitā - sastāvs,» norādīja Meistere.

Mums ir lētākā gaļa ES, tajā pašā laikā tirgu pārpludina miglainas izcelsmes ievesta produkcija; ierēdņi snaikstās ap lopkopjiem paredzēto atbalstu

Lauku ārēs barojas arvien vairāk gaļas liellopu, bet to produkciju pašmāju veikalos tikpat kā neatrast. Kopš iestāšanās ES mūsu lopkopji zemāko gaļas cenu Eiropā kompensē ar aktīvu bullēnu eksportu. Tā rezultātā gandrīz visi septiņus astoņus mēnešus veci topošie gaļas kalni pamet Latviju, lai tiktu nobaroti, nokauti un apēsti citās zemēs.

Loģiski, jo šāda darījuma summa par vienu ragulopu ir līdzvērtīga naudai, no kuras gatava šķirties vietējā kautuve, pieņemot divus gadus barotu un aprūpētu lopu. Tāpēc lopkopji labprāt atsaucas uzpircēju piedāvājumiem, kas pašlaik ir saimniecību pastāvēšanas garants. Tikmēr ar kvalitatīvas vietējās liellopa gaļas piedāvājumu pašmāju veikali lepoties nevar – vitrīnās gaļa ir, bet – ievestā. Turklāt nozarē runā, ka miglainas izcelsmes, toties ar perfekti sakārtotiem papīriem, sējot sēklu aizdomām par kādām apēnotām shēmām. Rēķinoties ar importa dominanci, labākajā gadījumā tirgū nonāk piena lopu gaļa, ko varam nopirkt kā vietējo. Taču par liellopa gaļu vajadzētu dēvēt vien specializēto gaļas šķirņu produkciju, nevis piena govju «pazoles».

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Jēkabpils rajona Zasas pagasta SIA «Viesuļi» šogad nodeva ekspluatācijā jaunu lieljaudas kautuvi, kas tika būvēta ar SAPARD līdzekļu atbalstu. Kopējā projekta vērtība ir 635 000 Ls, bet daļu no ieguldītā sedza SAPARD. Jaunā kautuve pašlaik ir noslogota tikai par 5 %, lai gan jaudas ļauj dienā apstrādāt ap 150 cūkas un 70 liellopus. Gaļa tiek gan pārdota Jēkabpilī un arī Rīgā, gan arī izmantota savā ēdināšanas uzņēmumā. Lopi pamatā tiek iepirkti no tuvākās apkārtnes audzētājiem. Kautuve tika būvēta, domājot par nākotni, uzsver SIA «Viesuļi » īpašnieks Normunds Teicāns. «Kautuves jaudu noslogojums ir atkarīgs no realizācijas, tāpēc plānos ir vairāk pievērsties šķirnes gaļas lopu kaušanai, kas ir vairāk pieprasīta. Perspektīvā nav izslēgta iespēja jaunlopu, arī meža dzīvnieku gaļu eksportēt,» plāno N.Teicāns. Lai spētu nodrošināt kautuvi ar izejvielām, paredzēts veidot arī ap 150 šķirnes gaļas lopu ganāmpulku. SIA «Viesuļi» nodarbojas ar gaļas pārstrādi un tirdzniecību, gaļas un konditorejas produkcijas ražošanu, kā arī ar sabiedrisko ēdināšanu. Uzņēmumam Zasas pagastā ir lieljaudas kautuve un gaļas lopu ganāmpulks, Jēkabpils pilsētā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums — veikals «Gaļas nams», kas pašlaik veido lielāko ienākumu daļu, un vairāki nelieli veikali. SIA «Viesuļi» ir izveidojies pilns ražošanas cikls — savs lopu ganāmpulks, kautuve, gaļas pārstrāde un produkcijas ražošana, kā arī tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana. ««Gaļas nams» pēdējā gada laikā ir ievērojami paplašināts (apmēram trīs reizes) — līdz 9000 kv,. m., jo izveidota konditorejas produkcijas ražotne un atsevišķa banketu zāle, kā arī kafejnīca. Tuvākajā laikā tiks izveidota savs gaļas produkcijas ražošanas cehs, kurā no liellopu gaļas gatavotu dažādus gaļas izstrādājumus. Kopumā «Gaļas nama» paplašināšanā ir ieguldīti vairāki desmiti tūkstoši latu. Protams, ka visa uzņēmuma «Viesuļi» nākotne tiek saistīta arī ar gaļas pārstrādes apjomu palielināšanu,» stāsta N. Teicāns. SIA «Viesuļi» pagājušā gada apgrozījums bija ap 600 000 Ls, bet uzņēmumā nodarbināti ir 70 strādājošie.

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Jēkabpils Gaļas nama īpašniece SIA Margret investējusi 1,8 miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē, no kuriem 1,4 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums, informē bankas pārstāvji.

Cehs aprīkots ar vairākām modernām ražošanas iekārtām 360 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums sācis piedāvāt arī jaunus pakalpojumus, piemēram, gaļas apstrādes iespējas medniekiem. «Atvedot medījumu gaļu pie mums, to būs iespējams pārstrādāt dažādos gaļas izstrādājumos, žāvējumos un kūpinājumos. Lai medniekiem piedāvātu vēlamos gaļas apstrādes veidus un uzlabotu produktu kvalitāti, iegādājāmies jaunas gaļas žāvēšanas krāsnis, vītināšanas un aukstās kūpināšanas iekārtas, jaunu vakuumiepakotāju, gaļas maļamo mašīnu ar dzīslu atdalīšanu malšanas procesā un citas iekārtas,» stāsta Jēkabpils gaļas nama valdes priekšsēdētājs Normunds Teicāns.

N. Teicāns uzskata, ka, darbojoties reģionos, ir jāspēj piedāvāt pietiekami lielu pakalpojumu un produktu klāstu, tāpēc arī nolemts vēl paplašināt darbību gaļas pārstrādes jomā. Konkurētspējas palielināšana ir kļuvusi par primāro uzdevumu, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) vakar nolēma veidot darba grupu, lai analizētu situāciju liellopu gaļas tirgū. LOSP arī nolēma nākamājā sēdē pieaicināt Ekonomikas policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekus, lai noskaidrotu izveidojušos situāciju. Db jau ziņots(17.08.), ka pēdējā laikā strauji nokritušās liellopu gaļas iepirkumu cenas, par ko satraukumu jau pauduši liellopu gaļas ražotāji, kuri aicināja LOSP un Zemkopības ministriju rast skaidrojumu cenu samazinājumam. Komentējot notikušo, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe vakar LOSP norādīja, ka kopš pērnā gada liellopu gaļas tirgū būtisku izmaiņu neesot. Joprojām neesot mainījusies situācija, ka gaļas pārstrādes uzņēmumi par divreiz lielāku cenu iepērkot importa gaļu nevis vietējo un ekonomiska izskaidrojuma tam neesot. «Nesaprotu, kur balstās šis bizness, ja izejvielu dārgi pērk un pēc tam produkciju lēti pārdod,» sacīja LTVC vadītāja. Lai gan citu produktu grupām cenas ir tuvinājušās ES līmenim, liellopu gaļai tas neesot noticis un speciāliste tam neredz izskaidrojumu, par ko izbrīnu pauda arī lauksaimnieki. Veicot triju lielāko gaļas importētāju (VP Market, a/s Rīgas Miesnieks un a/s Jelgavas gaļas kombināts) aptauju, LTVC noskaidrojis, ka Lietuvas liellopu cena jūlijā sarukusi par 7 – 8 sant/kg, bet atsevišķas saldētās gaļas cena – pat par 7 – 15 sant/kg, kas esot ievērojams samazinājums. Tiesa, mazumtirdzniecībā cenu sarukums neesot vērojams. Taču pēdējās dienās liellopu gaļas auto kravas no Lietuvas braucot pustukšas un importētāji prognozējot, ka liellopu gaļas cenas tuvāko dienu laikā atgriezīšoties iepriekšējā līmenī, teica I. Gulbe. Analizējot situāciju, Latvijas gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš atzīmēja, ka iespējams, Latvijā paliekot gaļa, kas domāta vešanai uz trešajām valstīm un par ko Eiropas ražotāji saņemot pietiekoši lielas eksporta subsīdijas. «Iespejams, nostrādāja shēma, ka dokumenti aiziet uz trešajām valstīm, bet prece paliek Latvijā,» pieļāva J . Bāliņš. To, ka neskaidrību kliedēšanai liellopu galas tirgū jāveic dziļāka ekonomiskā analīze, pieaicinot tiesībsargus, piekrīt arī uzņēmēji. Paju sabiedrības Pampāļi direktors Jānis Vaļko piebilda, ka situācijas analīze gan jāveic kopā ar pārstrādes uzņēmumiem. Jau vairākkārt ziņots par mistiku gaļas tirgū un cenu svārstībām, ko ar ekonomiskām metodēm nevarot izskaidrot.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Otrdienas rītā SIA Palink pārtraukusi Rēzeknes gaļas kombināta ražoto liellopu gaļas konservu tirdzniecību visos Iki veikalos, sekojot veikalu tīklam Rimi, kas paziņojis, ka pārtrauc Rēzeknes gaļas kombināta produktu ar «liellopu gaļu» tirdzniecību visās Baltijas valstīs.

«Šāds lēmums pieņemts, domājot par mūsu pircējiem, un tas būs spēkā līdz no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) tiks saņemti oficiālie pārbaudes rezultāti par iespējamo zirgu gaļas klātesamību Rēzeknes gaļas kombināta konservos,» saka Raimonds Janševskis, SIA Palink mārketinga vadītājs.

Jau rakstīts, ka veikalu tīkls Rimi pieņēma lēmumu izņemt no tirdzniecības Rēzeknes gaļas kombināta produkciju ar liellopa gaļu saistībā Lietuvas Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) atzinumu par zirga gaļas klātesamību uzņēmuma «liellopu gaļas» produktos.

Tāpat arī veikalu tīkla top! Pārstāve Ilona Bukša atzina, ka 1.martā no Rēzeknes gaļas kombināta saņemta elektroniskā vēstule, kurā ražotājs saistībā ar sabiedrībā izskanējušo informāciju par aizdomīgām darbībām ar zirga gaļu un to, ka nav pilnīgas pārliecības par to, ka Rēzeknes gaļa kombināts pastarpināti nav iesaistīts šajā skandālā, lūdza veikalu tīkla top! līdz pilnīgai informācijas noskaidrošanai izņemt no apgrozījuma sekojošus ražotāja gaļas konservu veidus - Sautēta liellopa gaļa 250 gramu iepakojumu, Lauku sautēta liellopu gaļa 250 gramu iepakojums, Liellops vīna mērcē 250 gramu iepakojumā, Saimnieka sautēta liellopa gaļa 325 gramu iepakojumā, Sautēts liellopa šķiņķis 250 gramu iepakojumā.

Eiropas Savienības (ES) valstīs veiktajos liellopu gaļas produktu izmeklējumos konstatēts, ka zirga gaļu satur 10% pārbaudīto Latvijā ražoto liellopu gaļas izstrādājumu, kas ir starp augstākajiem piejaukuma rādītājiem ES, ziņo Eiropas Komisija (EK).

Eiropā, pieņemoties spēkā tā dēvētajam zirga gaļas skandālam, Brisele februārī deva rīkojumu veikt DNS pārbaudes produktiem, kuru sastāvā uzrādīta liellopu gaļa. EK arī deva rīkojumu pārbaudīt zirgu kautķermeņus, lai noskaidrotu, vai gaļā neatrodas zirgu pretsāpju medikaments fenilbutazons, kas cilvēkiem ir kaitīgs un kam atbilstoši normatīviem nevajadzētu nokļūt pārtikas ķēdē.

Katrai valstij atbilstoši izmēram noteikts pārbaudāmo paraugu skaits, bet virkne valstu pārbaudījušas vairāk paraugu.

Vislielākais zirga gaļas piejaukumu īpatsvars konstatēts Francijā ražotajos liellopu gaļas izstrādājumos, kur 13,3% no 353 paraugiem saturēja marķējumā neuzrādītu zirga gaļu.

Nopērkot SIA Daugavpils Gaļaskombināts R (DGKR) , AS Uvic plāno četrkāršot DGKR apgrozījumu un iekarot Latviju ar saldēto pusfabrikātu produkciju.

Saldēto pusfabrikātu ražotājs AS Uvic savā sfērā ieņem vadošo pozīciju Igaunijā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Aleksandrs Mušarovs atklāj, ka DGKR ticis iegādāts, jo Igaunijas pelmeņu tirgus līderis AS Uvic vēlējies sākt izlaist desu un žāvētās gaļas produkciju, kas ir DGKR profils. Darījuma cena gan netiek atklāta.

Apgūs premium klasi

A.Mušarovs prognozē, ka šā gada jaunā meitas uzņēmuma apgrozījums varētu būt 3 milj. Ls. Grandiozās DGKR apgrozījuma gada prognozes 12 milj. Ls apmērā, ko tiek plānots sasniegt pāris gados, viņš skaidro ar Daugavpils ražotnes daļēju rekonstrukciju, investējot tajā ap 2 milj. eiro. «Plānojam celt darba ražīgumu un paaugstināt produkcijas kvalitāti. Noteikti sāksim ražot premium klases desu un žāvētās gaļas produkciju, kas ir daudz dārgāka nekā pašreiz ražotā. Tā nākamgad būs DGKR prioritāte,» stāsta A.Mušarovs. DGKR komercdirektors Jānis Zemņickis atklāj, ka Latvijā uzņēmums strādā ar lielākajiem tirdzniecības veikalu tīkliem, tāpēc DGKR produkcija pieejama gan Rīgā, gan visos reģionos. Populārākie uzņēmuma produkti ir Kafijas servelāde, Vistas šķiņķis bez kaula un Ekstra desiņas. «Neesam liels uzņēmums, Latvijā daudzi konkurenti mums ir daudzus soļus priekšā. Mērķis ir nevis cīnīties par lielajiem pārdošanas apjomiem, bet strādāt ar iespējami augstāku kvalitāti un klientu segmentu, kam tā ir svarīga. Tāpēc izejam premium segmentā - tas būs liels solis uzņēmuma attīstībā šajā jomā», uzskata J.Zemņickis.

Analizējot pašreizējo situāciju gaļas tirgū, tiesībsargājošās institūcijas nav konstatējušas kontrabandu tās klasiskajā izpratnē, informēja Iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons. Tomēr, veicot pārbaudes gaļas tirgū, konstatēta virkne sīku procedūras pārkāpumu. Ē. Jēkabsons atzina, ka situācija tiek kontrolēta un neesot pamata bažām par tās saasināšanos vai lieliem skandāliem liellopu gaļas tirgū. Pētot šo jautājumu, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomikas policija veikusi pārbaudes visos Latvijas reģionos, kur atklājusi vairākus pārkāpumus gaļas pārstrādes cehos, taču krimināla rakstura pārkāpumi neesot konstatēti, pastāstīja Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis. Policija darbu turpināšot, īpaši pievēršot uzmanību gaļas importa eksporta darījumiem, kas jau šobrīd tiekot pastiprināti pārbaudīti. Kriminālpolicijas priekšnieks Jānis Vonda atzina, ka šo darījumu dokumentācijas pārbaudē tikšot iesaistīti arī citu ES dalībvalstu atbildīgo institūciju darbinieki, jo, kā jau ziņots, liellopu gaļas apritē un tirdzniecībā varētu būt izveidota pat starptautiska krāpšanās shēma (Db, 23.09.), kā rezultātā notiek manipulācijas ar eksporta kompensācijām, kas pienākas par gaļas eksportu no ES uz trešajām valstīm. Pagaidām tiesībsargājošās institūcijas nav guvušas apstiprinājumu tam, ka daļa no gaļas tranzītkravām paliktu Latvijā. Tiesa, J. Vonda aicināja visas ieintreresētās puses griezties Valsts policijā un ziņot par aizdmīgiem gadījumiem vai problēmām šajā jomā. Db jau ziņoja par Ministru prezidenta Induļa Emša lauksaimniekiem solīto, ka trīs nedēļu laikā tiks izpētīts liellopu gaļas tirgus un atrasti iemesli būtiskam liellopu gaļas cenu samazinājumam kopš augusta. Tāpat jau vairākkārt vēstīts par lauksaimnieku aizdomām par nelegālās gaļas ieplūšanu valstī, nobirstot daļai tranzīta kravu, kas varētu būt izraisījis liellopu gaļas iepirkumu cenas samazinājumu vidēji par 0.10 – 0.30 Ls/kg. Tirgus speciālisti nespēj ar ekonomiskiem paņēmieniem izskaidrot situāciju, ka importa gaļu pārstrādes uzņēmumi iepērkot dārgāk nekā vietējo izejvielu.