Citas ziņas

Kots pamet LTV vadītāja amatu; ir jauns darba piedāvājums

Nozare.lv, 26.11.2012

Jaunākais izdevums

Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors un valdes loceklis Edgars Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu.

Kots apstiprināja nodomu aiziet no LTV pirms savu pilnvaru beigām 2013.gada martā, lai dotos uz jaunu darba vietu, kuru saistībā ar konfidencialitātes norunu patlaban nevarot atklāt.

Tomēr Kots noliedza baumas, ka viņš it kā došoties vadīt komerctelevīzijas Pirmais Baltijas kanāls (PBK) programmu latviešu valodā. «Lai visi nomierinās, ar PBK nav runāts,» viņš teica. Atsaucoties uz konfidencialitātes norunu ar jauno darba devēju, Kots neprecizēja, vai jaunais darbs būs saistīts ar elektroniskiem vai citiem medijiem, vai arī ar kādu citu nozari.

LTV ģenerāldirektors jau vairākkārt medijos izteicies, ka nekandidēs uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsludināto konkursu trīs jaunu LTV valdes locekļu vietām. To viņš apstiprināja atkārtoti.

Kots teica, ka pēc sava teiktā, ka neturpināšot vadīt LTV, esot bijis patīkami pārsteigts, ka par viņu interesējās darba tirgū.

1967.gada dzimušais Kots darbojies LTV no 1990.gadu sākuma, tad vairākus gadus vadījis reklāmas sabiedrību Labvakar, bet no 2003.gada atgriezies vadošos amatos LTV, kad toreizējais LTV ģenerāldirektors Uldis Grava iecēlis LTV ģenerāldirektora vietnieka amatā. Pēc Gravas aiziešanas 2004.gada bijis ģenerāldirektora vietas izpildītājs, pēc tam ģenerāldirektora vietnieks ražošanas jautājumos un 2007.gadā pēc toreizējā LTV vadītāja Jāņa Holšteina atkāpšanās, pildījis ģenerāldirektora pienākumus.

No 2008.gada Kots ir LTV ģenerāldirektors un vienīgais valdes loceklis. NEPLP izsludinātais konkursa nolikums paredz, ka LTV būs trīs valdes locekļi, no kuriem viens pildīs valdes priekšsēdētāja funkcijas, bet pārējie divi katrs atbildēs par programmu attīstības jautājumiem un par finanšu un tehnoloģiju jautājumiem.

Jau ziņots, ka pretendenti LTV valdes amatiem var pietiekties līdz 2013.gada 15.janvārim plkst.16, personiski iesniedzot slēgtu aploksni NEPLP sekretariātā Rīgā, Doma laukumā 8A, 6.stāvā, pieteikumā norādot, uz kuru valdes locekļa amatu kandidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Dienas mediju vienīgo īpašnieku kļuvis Kots; Madžiņš turpinās vadīt redakciju

Dienas Bizness, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dimants: LTV nav saskatīts īsts attīstības virziens

Dienas Bizness, 17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Televīzijai trūkst stratēģiskas vadības, nav saskatīts īsts attīstības virzības mērķis un kopaina, atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka LTV ir skatīšanās un lūkošanās apkārt pēc mērķiem, kaut arī no malas esot pietiekami skaidrs, kādiem tiem vajadzētu būt. Viņš norādīja, ka ir paradokss, ka neredz stratēģisko bildi kopumā. Galvenais būtu virzība uz vienotu sabiedrisko mediju, un katram pārmaiņu solim jātiek spertam šajā virzienā.

A. Dimants noliedza, ka LTV pašreizējais vadītājs Edgars Kots būtu tiešā veidā padzīts. NEPLP priekšsēdētājs uzsvēra, ka E. Kots lēmumu par aiziešanu pieņēmis pats, lai gan viņam bijusi iespēja nostrādāt atvēlētajā termiņā pilnu laiku.

Db.lv jau vēstīja, ka LTV ģenerāldirektors un valdes loceklis E. Kots ar gadu miju pametīs LTV vadītāja amatu, jo saņēmis jaunu darba piedāvājumu. Jauno darba vietu saistībā ar konfidencialitātes norunu E. Kots nevarēja atklāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 2. janvāra par a/s Diena valdes priekšsēdētāju kļūs Latvijas Televīzijas (LTV) ģenerāldirektors Edgars Kots, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

[Papildināts viss teksts]

«Lai stiprinātu akciju sabiedrības Diena vadības kapacitāti un veicinātu straujāku uzņēmuma izaugsmi, a/s Diena padome, kuras sastāvā ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta valdes pārstāvji, pieņēmusi lēmumu no 2013.gada 2.janvāra par mediju koncerna Diena valdes priekšsēdētāju iecelt Edgaru Kotu, kurš līdz tam bijis ilggadējs Latvijas Televīzijas vadītājs un mediju vidē strādājis aptuveni 20 gadus,» teikts paziņojumā.

Db.lv jau vēstīja, ka E. Kots ar gadu miju aiziet no darba LTV. Par jauno darba vietu viņš līdz šim klusēja, norādot uz konfidencialitātes norunu. Līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs darbu pārtrauc šā gada 31. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sabiedriskā televīzija arī vēlas papildu finansējumu

Sanita Igaune, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskā televīzija nevēlas palikt «aiz borta», ja TV3 un LNT tiek atļauta maksas iekasēšana no operatoriem. «Likuma grozījumi, ko virza Saeimas komisija, ir tikai viena liela komersanta interesēs, ko es sauktu par politisko lobiju,» DB saka LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, vērtējot plānotos grozījumus, kas noteiktu, ka TV3 un LNT varētu iekasēt maksu no kabeļtelevīzijas operatoriem.

E. Kots atgādina, ka arī sabiedriskais medijs būtībā ir komersants, līdz ar to būtu tikai loģiski, ka maksas ieviešana attiektos uz visiem.

Politiķi pēdējo 20 gadu laikā nav spējuši izšķirties par abonentmaksas ieviešanu sabiedriskajam medijam, tāpēc ir jautājums, kāpēc tik steidzami tiek virzīti grozījumi maksas ieviešanai vienai mediju grupai MTG (TV3 un LNT īpašnieks), neizpratnē ir E. Kots. Šobrīd LTV1, LTV7 un TV3, LNT strādā vienādos finansēšanos principos. Jā, sabiedriskā televīzija saņem valsts dotāciju, piekrīt E. Kots, taču atzīmē, ka sabiedriskajā medijā reklāmas pauze var ilgt sešas minūtes, kamēr TV3 un LNT - 12 minūtes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Viena Latvijas Televīzijas raidstunda izmaksā 870 latus

Gunta Kursiša, 03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attiecinot SIA Latvijas Televīzija (LTV) pārskata gada programmu raidstundu skaitu pret LTV kopējiem izdevumiem, vienas stundas izmaksas 2012. gadā valsts televīzijā sasniegušas 869 latus, kas ir par 19 latiem vairāk nekā 2011. gadā, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats.

Pērn SIA Latvijas Televīzija apgrozījusi 10,5 miljonus latu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 197,7 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, LTV apgrozījums audzis par 6,7%. Pagājušajā gadā 69% no LTV kopējiem ieņēmumiem jeb 7,7 milj. Ls bija valsts budžeta dotācija un, salīdzinot ar 2011. gadā, pērn dotācijas apmērs palielināts līdz 700 tūkstošiem Ls.

SIA Latvijas Televīzija reģistrēta 1992. gadā, un tās pamatkapitāls veido 3,39 miljonus latu. Uzņēmuma valdē strādā valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, kā arī valdes locekļi Māris Skujiņš un Sergejs Ņesterovs. Kopumā LTV strādā aptuveni 450 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LTV7 maina attēla formātu

Lelde Petrāne, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LTV7 26. jūlijā sāks raidīt pasaules standartiem atbilstošā attēla formātā – 16:9.

Latvijas Televīzijas valdes loceklis Edgars Kots, to komentējot, norāda: «Pasaulei paplašinoties, arī Latvijas Televīzija paplašina ekrāna iespējas. Mēs priecājamies, ka tieši pirms pasaulē nozīmīgākā šā gada sporta notikuma – Londonas Olimpiskajām spēlēm 7. kanāls pāriet uz platekrāna jeb 16:9 formātu, tādā veidā piedāvājot priekšrocības skatīties augstākā līmeņa sporta sacensības labākā kvalitātē.»

«Līdz ar pāreju uz platekrāna formātu, Latvijas Televīzija mērķtiecīgi turpina sabiedriskās televīzijas tehnoloģisko modernizāciju,» uzsver E. Kots.

Sabiedriskās televīzijas skatītājiem, kuriem ir platekrāna televizors, formāta maiņa nozīmēs iespēju skatīties LTV7 raidījumus pa visu ekrānu. Ja skatītājiem rodas jautājumi, tie jāadresē televīzijas pakalpojumu nodrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūlijā būtiski aug reklāmas apjomi radio, TV un žurnālos

Gunta Kursiša, 31.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts - Iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā vairs nepārraidīs kanālu TV3

Lelde Petrāne, 13.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.aprīļa TV3 beidzas līgums par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Tā kā līdz šim Lattelecom nav noslēdzis jaunu līgumu ar TV3, izplatīta informācija, ka, iespējams, no 1.aprīļa Lattelecom interaktīvajā televīzijā kanālu TV3 vairs nepārraidīs.

(Papildināts ar Lattelecom komentāru.)

1.aprīlī beigsies līgums, kas noslēgts starp TV3 un Lattelecom par kanāla TV3 raidīšanu Lattelecom interaktīvajā televīzijā. Jauns līgums līdz šim brīdim abu uzņēmumu starpā nav noslēgts Lattelecom dēļ, informē TV3. Lattelecom šobrīd nepiekrītot maksāt TV3 prasīto atlīdzību par kanāla TV3 veidoto programmu, ko Lattelecom tālāk piegādā saviem abonentiem, saņemot par to samaksu no saviem klientiem.

Baiba Zūzena, MTG TV un radio vadītāja Latvijā, skaidro: «Šobrīd Lattlecom pamata pakas cena ir, sākot no 9,32 eiro, un mēs prasām mazāk kā 0,18 eiro no abonementa. Tā ir salīdzinoši neliela summa par Latvijā populārāko kanālu, kurā ir ieguldīti lieli līdzekļi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 radījis jaunu televīzijas un video pakalpojumu – Tele2 Atvērtā televīzija, kas piedāvā alternatīvu televīzijas un video saturam, informē uzņēmumā.

«Cilvēki aizvien vairāk izvēlas televīzijas un video saturu skatīties mobilajā telefonā un vēlas to darīt ērti. Tele2 Atvērtā televīzija ir bagāts televīzijas un video satura piedāvājums, tā ir iespēja skatīties saturu sev ērtā veidā, jo ar īpašu straumēšanas ierīci saturu var viegli pārnest no mobilā telefona uz jebkuru televizoru vai citu lielo ekrānu. Turklāt Tele2 Atvērtā televīzija pieejama visu operatoru klientiem Latvijā,» uzsver Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Tele2 Atvērtā televīzija piedāvā trīs aplikācijas dažādās pakalpojumu pakās: aplikāciju Megogo ar plašu TV kanālu un filmu izvēli, Latvijas Televīzijas video satura aplikāciju RePlay un Tele2 pašu veidoto video satura aplikāciju Play 2, kas tapusi sadarbībā ar ACME Film un piedāvā vairākus simtus filmu gan lieliem, gan maziem skatītājiem. Ar straumētāja ierīci jebkuras aplikāciju saturu var ērti pārnest no telefona uz televizoru vai jebkuru citu lielo ekrānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personāla atlases kompānijas Fontes vadītāja Inese Kamarūte intervijā laikrakstam Diena atklājusi, ka nav ieteikusi virzīt Rolandu Tjarvi uz LTV valdi. Lūgta skaidrot iemeslu, viņa biznesa portālam db.lv norādīja uz Nacionālās radio un televīzijas padomes 2002. gada lēmumu.

Kā ziņoja LETA, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pēc 14.februāra sēdes pagarināja LTV valdes pretendentu izvērtēšanu līdz 7.martam. Tas tiek darīts pēc kandidātu izvērtētāja Fontes iesnieguma, kā arī ar mērķi paildzināt publisko procesu.

Uz LTV valdes locekļu amatiem pieteicās 45 kandidāti, kuru vārdi netika publiskoti. Otrajā kārtā pēc dokumentu izvērtēšanas un intervijas iekļuva deviņi kandidāti - trīs uz katru valdes locekļa amatu. Deviņu kandidātu vārdi tiks publiskoti 25.februārī publiskā diskusijā ar LTV darbiniekiem un medijiem.

Šodien laikrakstā Diena publicētā intervijā Fontes vadītāja I. Kamarūte, jautāta, vai ir kāds kandidāts, kuru nav ietiekusi, atklājusi: «Es neieteicu virzīt Rolandu Tjarves kungu turpmākai izskatīšanai kādā no valdes amatiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna, jaunība, izdevības, kas aizved pie aizvien jauniem dzīves pavērsieniem – tas ir stāsts par enerģisko Martu Ivaņinoku-Cjiņu

Iespējams, viņas pulsējošā enerģijas dzirksts bija tā, kādēļ Marta 24 miljonu pilsētā Šanhajā bija nevis viena no skudru pūžņa, bet gan spēja, jau mācoties otrajā universitātes kursā, sevi pierādīt kā raidījumu vadītāju televīzijā, kas turpmākajos gados kļuva par platformu ne vien karjeras izaugsmei, bet iespējai ķīniešiem pastāstīt vairāk par Latviju, mūsu kultūru, mentalitāti, paražām un nacionālo virtuvi.

Fragments no intervijas, kas lasāma 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

«Sapratu, ka ilgus gadus filmējos televīzijā, kur dažādos šovos vienmēr teicu, ka es esmu Marta no Latvijas, kā arī uzsvēru, ka esam Eiropas valsts, nevis Padomju Savienības valsts, kā daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem vēl ir palicis atmiņā. Kādā brīdī sapratu, ka negribu, lai tas viss, ko es darīju Latvijas vārda atpazīstamības veicināšanai, tiktu pazaudēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ministru kabinets atļauj BITE Lietuva kļūt par TV3, LNT un Star FM īpašnieku

Lelde Petrāne, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 25.jūlija sēdē Ministru kabinets lēma piešķirt UAB BITE Lietuva atļauju izšķirošas ietekmes iegūšanai komercsabiedrībās – SIA TV 3 Latvia, AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija un SIA Star FM. Savukārt pilnīgai darījuma noslēgšanai vēl nepieciešams pozitīvs Konkurences padomes atzinums, informē Ekonomikas ministrija.

Minētie uzņēmumi ieņem ievērojamu Latvijas plašsaziņas līdzekļu tirgus daļu un ir nozīmīgi no nacionālās drošības interešu viedokļa. Atbilstoši Nacionālās drošības likuma prasībām izšķirošas ietekmes jeb 100% kapitāldaļu iegūšanai šajos uzņēmumos nepieciešama Ministru kabineta atļauja.

Lai pieņemtu lēmumu Ministru kabinets izvērtēja valsts drošības iestāžu sniegtos atzinumus par minēto darījumu, UAB BITE Lietuva sniegto informāciju par tās īpašniekiem, kā arī citu pieejamo informāciju, kas ir būtiska vērtējot minēto darījumu no nacionālās drošības interešu viedokļa.

Atbilstoši vispārpieejamai informācijai, UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB sabiedrībām Latvijā (ietilpst SIA TV 3 Latvia, AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija un SIA Star FM).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2018.gadā sasniegta visu laiku augstākā komercķīlu kopsumma

Lelde Petrāne, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pērn reģistrēts par 15,95% komercķīlu mazāk nekā 2017.gadā, to kopējā prasījumu summa augusi par 6,51%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Dati rāda, ka 2018.gadā reģistrētas 3 963 komercķīlas un to kopējā maksimālā prasījumu summa sasniegusi 21,76 miljardus eiro. Tā ir visu laiku lielākā komercķīlu kopsumma.

Visvairāk komercķīlu pērn reģistrēts Rīgas (968 ķīlas) uzņēmumiem un to vērtība sasniegusi pusi no aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēto komercķīlu kopsummas, t.i., 10,73 miljardus eiro. Tikmēr Liepāju, kura ar 105 komercķīlām ierindojas saraksta otrajā vietā, pēc ķīlu kopsummas apsteiguši Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi. Lursoft dati rāda, ka Ķekavas novadā reģistrētie uzņēmumi 2018.gadā reģistrējuši komercķīlas par 594,10 milj.EUR, kamēr Liepājas uzņēmumi – par 440,20 milj.EUR. Tikmēr Talsu novada uzņēmumi pērn reģistrējuši 74 komercķīlas, kas novadu pēc ķīlu skaita ierindo augstajā trešajā vietā, bet pēc to kopsummas Talsu novada uzņēmumi ieņem 18.pozīciju (41,77 milj.EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LTV atradusi vairāku miljonu vērtās televīzijas stacijas piegādātāju

Gunta Kursiša, 14.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts SIA Latvijas Televīzija noslēgusi konkursu par pārvietojamās televīzijas stacijas piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā, kurā galvenais uzvarētāja izvēles kritērijs bija piedāvātā zemāka cena, uzvarēja Lietuvas uzņēmums UAB Televizijos ir Ryšio sistemos, kas piedāvāja līgumcenu 3,588 milj. eiro (aptuveni 2,52 milj. Ls) apmērā.

Iepriekš, pērnā gada oktobrī, Latvijas Televīzija paredzēja, ka pārvietojamā televīzijas stacija varētu tikt iegādāta par aptuveni četriem miljoniem eiro (aptuveni 2,8 milj. Ls).

Patlaban Latvijas Televīzijai ir trīs dažāda lieluma pārvietojamās televīzijas stacijas tiešraižu nodrošināšanai no pasākumiem ārpus televīzijas telpām. Viena no šīm stacijām patlaban tikpat kā vairs netiek izmantota un 2011. gadā tai beigusies tehniskā apskate, iepriekš skaidroja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPL) padomes loceklis Sergejs Kārītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dagilis pārliecināts, ka Pieci.lv piešķirtā valsts finansējuma lietderību atspēkos reitingi

Nozare.lv, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauniešu radiostacijai Pieci.lv, kas oficiāli tika atklāta 31.martā, piešķirtā valsts finansējuma 1 898 110 eiro apmērā lietderību atspēkos reitingi, tā norāda Pieci.lv direktors Kārlis Dagilis.

Kanālam Pieci.lv, kas raida 93,1 megaherca (MHz) frekvencē, valsts kā sabiedriskajam medijam piešķīra 1 898 110 eiro (1 334 000 latu) periodam no 2014. līdz 2017.gadam.

Dagilis saistībā ar sabiedrībā un medijos izskanējušajiem pārmetumiem par valsts finansējuma piešķiršanu šim projektam uzsver, ka šaubas atspēkos reitingi, projektam ir jāļauj ieskrieties. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā satura apjomu, šī naudas summa ir adekvāta.

«Es nedomāju, ka šī naudas summa ir liela, salīdzinot ar to, kādu apjomu mēs pārraidīsim. Turklāt liela daļa šīs naudas aiziet apraidei un valstij arī atpakaļ nodokļos. Ja būtu vairāk jātaupa, nevarētu atļauties tik plašu saturu, jo tas nebūs tikai mūzikas kanāls, tajā ir ļoti daudz dažāda cita satura informācijas,» norāda Dagilis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Stream Networks skatās arī uz citiem uzņēmumiem

Sanita Igaune, 12.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pagaidām alus un vīna reklāmu TV neierobežos; VM jāstrādā ar nozarēm

Žanete Hāka, 02.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē nolemts, ka Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina diskusija ar nozarēm saistībā ar alus un vīna reklāmu ierobežošanu televīzijā.

Alus ražotāju nozare tuvākajā laikā arī izstrādās savus priekšlikumus, kas vērsti uz atbildīgu alkohola patēriņu, un iesniegs tos VM, informē ražotāju pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Pēc nozaru aprēķiniem VM rosinātie reklāmas ierobežojumi medijiem varētu radīt zaudējumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā, sporta nozarei – aptuveni 0,5 miljonu eiro apmērā, bet reklāmas industrijai – 300 tūkstošu eiro apmērā. Turklāt daudzu citu valstu pieredze rāda, ka šādi ierobežojumi nedod cerēto rezultātu. Gluži pretēji, tas veicina stiprā un lētākā segmenta alkohola patēriņu.

Pret ierobežojumiem ir arī LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: «Šī VM iniciatīva ir tuvredzīga. Nav ņemts vērā, cik lielu ietekmi alus un vīna reklāmas aizliegums atstās uz ekonomiku, jo skartas ir vairākas saistītās nozares, kurās nodarbināts liels skaits cilvēku – alus ražotāji, TV, radio, reklāmas un sporta nozares. Mēs visi zinām, ka ar aizliegumiem grūti kaut ko panākt. Ir citi daudz efektīvāki līdzekļi, par kuriem VM nevēlas klausīties.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Minimālās algas strauja kāpuma rezultātā cietīs vietējie ražotāji un mazie uzņēmēji reģionos

Dienas Bizness, 19.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada iecerēts minimālo algu paaugstināt par 40 eiro, tai sasniedzot 360 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šāds lēmums saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem attiektos uz 36 546 strādājošajiem jeb 4,6% no visiem nodarbinātajiem, trešdien raksta laikraksts Diena.

Gan eksperti, gan vairāki uzņēmēji minēto lēmumu vērtē pretrunīgi. Galvenie riski ir mazkvalificēto darbvietu sarukums, kā arī algu atšķirības mazināšanās starp mazkvalificētiem un kvalificētiem darbiniekiem. Tomēr jānorāda, ka lēmums 2015. gadā paaugstināt minimālo algu ir saskaņots ar tādām darba devēju organizācijām kā Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

Pieļaujams, ka minimālās algas straujš pieaugums vissāpīgāk skars tieši mazos uzņēmējus reģionos. Lai gan, kā Diena pārliecinājās Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču datubāzē, ne visiem reģionos strādājošajiem tiek piedāvāta vienīgi minimālā alga. Piemēram, kāds uzņēmums Murmastienes pagastā meklē instrumentu asinātāju, tam piedāvājot 600 eiro lielu algu, bet kāds veikals Ventspilī pārdevējiem piedāvā 500 eiro algu. Tiesa, gana daudz ir arī vakanču ar minimālās algas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienības deputātu priekšlikums noteikt, ka nacionālie komerctelevīziju kanāli maksu no kabeļtelevīzijas operatori varētu prasīt gadu vēlāk nekā plānots – no 2014. gada 1. janvāra, pēc plašām diskusijām tomēr neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Tādējādi televīzijas kanāli TV3 un LNT jau no nākamā gada 1. janvāra varēs prasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par sava satura retranslāciju. Saeimas 2. lasījumā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz izslēgt pienākumu kabeļtelevīzijām obligāti nodrošināt nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu bezmaksas retranslāciju. Obligāta bezmaksas retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos attieksies tikai uz sabiedrisko televīziju – kanāliem LTV1 un LTV7.

Pašlaik elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri retranslē televīzijas programmas klientiem ir jāveic ikmēneša abonēšanas maksa par vismaz lētāko programmu paketi, kurā parasti tiek piedāvātas nacionālo komerciālo elektronisko līdzekļu programmas, jo elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju nenodrošina to klientiem iespēju skatīties minētās programmas bez maksas, skaidro Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas sagatavojusi grozījumus. Spēkā esošā kārtība nav taisnīga pret nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo nostāda tos nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar citiem vietējiem un ārvalstu kanāliem, kas vienlaicīgi ir Latvijas reklāmas tirgus dalībnieki un papildus saņem atlīdzību no elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju abonentmaksām par atļaujas piešķiršanu retranslēt savu programmu, uzsver deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozare.lv

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais izaicinājums Rīgā nākotnē būs saistīts ar iedzīvotāju skaita samazināšanos

Šobrīd vislielākās bažas ir saistītas ar to, kas notiks ar Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējām attiecībām. Tas var ietekmēt arī tūristu skaitu, tā Dienas Biznesa klubā, kurš apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, atzina Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Svarīgi būs izmantot priekšrocības Rīgas tēla saglabāšanā. Tāpat izmaiņas nepieciešamas

reklāmas kampaņai Krievijā, jo tas, kas palīdzēja pērn, varētu nepalīdzēt šogad. Kāds šobrīd ir sadalījums tūristu jomā, vēlējās noskaidrot 4finance izpilddirektors Latvijā Toms Jurjevs. Lielākoties ir tūristi no Krievijas, Skandināvijas un Vācijas. Tiesa, tūristi no Krievijas vidēji tērē divas reizes vairāk nekā citi. Šā gada sākumā bagāto tūristu skaits Rīgā ir bijis mazāks, iemesls varētu būt olimpiskās spēles Sočos, bet, vai tūristi atgriezīsies Rīgā – to redzēsim, sacīja N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzmanības centrā TUA: Klupšanas akmens turpmākām ārvalstu investīcijām

Raivis Bahšteins, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju sliekšņa paaugstināšana līdz 250 tūkst. eiro un politiskās attieksmes maiņa pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanu ir klupšanas akmeņi turpmākām ārvalstu investīcijām, secina uzņēmēji pirmdien notiekošajā laikraksta Dienas Bizness konferencē Termiņa uzturēšanās atļaujas – Latvijas neizmantota iespēja.

«Industrija kopumā par šo tematu ir maz uzklausīta, iepriekš vairāk valdījušas emocijas,» konferences dalībniekiem ievadvārdus sacīja AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. «Atskaites punkts ir katras ģimenes labklājība,» viesnīcas Radisson Blue Latvija pārpildītajā viensīcas konferenču zālē pirmdien piebilda E. Kots.

Uzņēmējs Māris Gailis uzsvēra – termiņa uzturēšanās atļauju programma iepriekš palīdzējusi celtniecības un ar to saistītām nozarēm atgūties no krīzes. «Realizējot projekta Ģipšu fabrika otro kārtu, bijušas bažas, ka objekts pārvērtīsies drupās, bet tagad pārdots 41 dzīvoklis no 60. No Latvijas ir tikai četri klienti, pārējie – no Krievijas un Kazahstānas. TUA pieprasījuši 22 no pircējiem. Pateicoties šiem ieguldījumiem, sakārtota daļa Ķīpsalas,» piemēru minēja M. Gailis. «Nevienam nepatīk nestabilitāte. Ja mēs pa gadam vai diviem slieksni tad laižam lejā, tad ceļam uz augšu, tas ir vissliktākais, kas kas var būt,» sacīja M. Gailis.

Komentāri

Pievienot komentāru