Ražošana

KP atļauj SIA Linas Agro iegādāties divus uzņēmumus

Žanete Hāka, 20.04.2016

Jaunākais izdevums

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Linas Agro iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Pēc darījuma izvērtēšanas KP secinājusi, ka tā rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

SIA Linas Agro un SIA Latfert savā starpā konkurē divos tirgos – minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecībā Latvijā. Tā kā abas produktu grupas Latvijā pārsvarā ieved no ārvalstīm un par to izplatīšanu visbiežāk netiek slēgti ekskluzīvi līgumi, šo uzņēmumu klientiem nepieciešamības gadījumā nebūs šķēršļu minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus iegādāties no citiem vairumtirgotājiem.

Tādējādi KP secina – apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis minerālmēslu vairumtirdzniecības tirgū un augu aizsardzības līdzekļu vairumtirdzniecības tirgū.

Savukārt SIA Paleo galvenais darbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

SIA Linas Agro ietilpst Lietuvas AB Linas Agro Group lauksaimniecības komercdarbības uzņēmumu grupā. Tajā ietilpst arī septiņi citi Latvijā reģistrēti uzņēmumi, t.sk. AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Lielzeltiņi un SIA Broileks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Linas Agro Group jauna centra izveidē investējis vairāk nekā 4 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novada Cenu pagastā, netālu no Jelgavas, atklāts Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdinga «Linas Agro Group» lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centrs, kuram dots nosaukums «Baltijas Ceļš», informē uzņēmumu pārstāvis Viesturs Strauja.

Tagad abas holdinga meitassabiedrības Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro» - strādā zem viena jumta.

Līdz šim «Dotnuva Baltic» galvenā mītne atradās Pierīgā - Piņķos, savukārt «Linas Agro» Latvijas vadības un pārdošanas komanda uz Ozolniekiem pārcēlusies no Jelgavas.

Jaunā tirdzniecības un pakalpojumu centra kopējā platība ir 3300 kvadrātmetri, no kuriem ofisa un mācību centra telpām atvēlēti 1700 m2. Servisa zonā vienlaikus iespējams apkalpot 10 traktorus. Tehnikas ekspozīcijai izveidota plaša un ērti pārskatāma telpa divu stāvu augstumā. Blakus iekārtotas telpas sēklu, mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļus tirdzniecībai. Te klienti varēs saņemt arī agronomu konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lauksaimniecības investīciju holdings «Linas Agro Group» Ozolniekos cels lauksaimniecības tirdzniecības un pakalpojumu centru 3300 kvadrātmetru platībā.

Šādu centru pēc «Linas Agro Group» pasūtījuma par aptuveni 4,8 miljoniem eiro, ierēķinot pievienotās vērtības nodokli (PVN), būvēs viens no Lietuvas lielākajiem celtniecības uzņēmumiem «Panevëžio statybos trestas» (PST).

Kā ziņu aģentūrai BNS norādījusi «Linas Agro» Mārketinga nodaļas vadītāja Daiva Kizerskiene, centrs būs paredzēts divām šā holdinga meitassabiedrībām Latvijā - «Dotnuva Baltic» un «Linas Agro».

«Vienā modernā ēkā būs gan tirdzniecības daļa, kur tiks tirgotas sēklas, mēslojums, ķimikālijas, gan tehnikas daļa, kurā atradīsies traktoru un citas tehnikas ekspozīcija, servisa zāles un rezerves daļu noliktavas,» viņa stāstījusi.

Kā paziņojis PST, septembra nogalē tas ar «Linas Agro» parakstījis attiecīgu līgumu par 3,5 miljoniem eiro, nerēķinot PVN. Būvdarbus plānots pabeigt nākamā gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu tirgotājs SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā strādājis ar apgrozījumu 71,761 miljona eiro apjomā, kas bija par 24,5% mazāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt SIA «Linas Agro» peļņa pēc nodokļu nomaksas finanšu gadā, kas sākās 2016.gada 1.jūlijā un ilga līdz 2017.gada 30.jūnijam, bija 53,4 tūkstoši eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

Pārskata gadā SIA «Linas Agro» apgrozījums no kviešu un rapšu tirdzniecības veidoja 44,207 miljonus eiro, ieņēmumi no minerālmēslu tirdzniecības - 17,102 miljonus eiro, citu graudaugu kultūru tirdzniecība veidoja ieņēmumus 3,469 miljonu eiro apjomā, bet ieņēmumi no lauksaimniecības ķīmiju tirdzniecības - 5,450 miljonus eiro.

Kompānija norāda, ka tai pērn izdevies iepirkt 85% no biznesa plānā noteiktā labības iepirkuma apjoma. Tā pārskata gadā iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma un 8% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas uzņēmums SIA «Linas Agro» Graudu centrs reģistrējis jaunu komercķīlu. Aizņēmuma mērķis ir būvēt divus jaunus graudu elevatorus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Petrs Kuras.

Informācijas avots precizē graudu torņu atrašanās vietu trešajā rindkopā

14.martā reģistrētās komercķīlas nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 9,3 miljoni eiro.

Kuras norādīja, ka jaunos graudu elevatorus ir plānots uzcelt līdz jaunajās graudu ražas sezonas sākumam šogad. Graudu elevatoru jauda būs apmēram 20 000 tonnu. Vienu no tiem ir plānots celt Grobiņā, bet otru - Rēzeknē.

«Latgales reģionā mums ir tikai viens graudu elevators - Jēkabpilī, bet pārējie atrodas tālu, citos reģionos. Vēlamies arī Latgales reģionā turpmāk nodrošināt šo pakalpojumu. Tādējādi graudi mums nebūs tālu jāved, bet šis pakalpojums būs pieejams šajā pašā reģionā,» teica Kuras, piebilstot, ka tas būs izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Linas Agro» laika posmā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam apgrozījis 84,95 miljonus eiro, kas ir par 18,38% vairāk nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft Klientu portfelī sniegtā informācija.

Savukārt uzņēmuma peļņa gada laikā palielinājusies teju 8 reizes, pēc nodokļu nomaksas sasniedzot 423,41 tūkstošiem eiro. Pārskata gada peļņu uzņēmums paredzējis atstāt nesadalītu, novirzot to investīcijām, kas palīdzētu nostiprināt pozīcijas vietējā tirgū.

Iesniegtajā vadības ziņojumā teikts, ka SIA «Linas Agro» pārskata gadā izpildījusi biznesa plānā noteiktos labības iepirkuma apjomus par 105% un vietējā tirgū iepirkusi 12% no kopējā Latvijas kviešu tirgus apjoma, 7% no kopējā Latvijas rapša tirgus apjoma.

Vienlaikus arī norādīts, ka pārskata gadā SIA «Linas Agro» izpildīja 96% no biznesa plānā noteiktā lauksaimniecības materiālu pārdošanas apjoma, piebilstot, ka tas ir labs rezultāts, neskatoties uz 2017.gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz graudaugu vidējo ražību Latvijā, kā arī ilgstošo lietus periodu rudenī, kas traucēja ziemāju sējumu sagatavošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» pamatkapitāls palielināts par vienu miljonu eiro, un tagad ir 3 380 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pamatkapitālu palielinājis tirgotāja vienīgais īpašnieks, Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove». Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 5.decembrī.

Iepriekš SIA «Linas Agro» pamatkapitāls bija 2 380 000 eiro.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

SIA «Linas Agro» pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam palielināja apgrozījumu līdz 84,954 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma tīrā peļņa pieauga līdz 423,4 tūkstošiem eiro. Uzņēmums pagājušajā finanšu gadā nodarbināja 36 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Linas Agro jauns padomes loceklis

Dienas Bizness, 19.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības produktu tirgotāja SIA «Linas Agro» padomē amatos pārvēlēti divi līdzšinējie locekļi un ievēlēts viens jauns padomes loceklis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Amatā pārvēlēts līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Darius Zubas un padomes loceklis Dainius Pilkauskas. Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vytautas Šidlauskas un viņa vietā šajā amatā iecelts Darius Jaloveckas.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 18.aprīlī.

SIA «Linas Agro» ir 2003. gada aprīlī dibināts uzņēmums, kas nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību.

Pagājušajā finanšu gadā, kas sākās 2016.gada 1.jūlijā un ilga līdz 2017.gada 30.jūnijam, SIA «Linas Agro» strādāja ar apgrozījumu 71,761 miljona eiro apjomā. Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 53,4 tūkstoši eiro.

SIA «Linas Agro» pamatkapitāls ir 2 380 000 eiro, un uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir Lietuvā reģistrētā kompānija «Linas Agro Akcine Bendrove».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Linas Agro vēlas iegūt izšķirošu ietekmi SIA Latfert un SIA Paleo

Žanete Hāka, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir saņēmusi ziņojumu par apvienošanos, kuras ietvaros SIA Linas Agro iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Latfert un SIA Paleo, informē KP.

Linas Agro grupā bez SIA Linas Agro Latvijā darbojas arī tādi uzņēmumi kā SIA Lielzeltiņi, SIA Cerova, SIA Broileks, AS Putnu Fabrika Ķekava, SIA Dotnuvos projektai, SIA PFK Trader, SIA Linas Agro Graudu centrs un SIA Erfolg Group.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ķekava ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā investēs 7,4 miljonus eiro

LETA, 18.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) ražošanas modernizācijā un portfeļa paplašināšanā šogad investēs 7,4 miljonus eiro, informēja Ķekavas valdes priekšsēdētājs Andrjus Prankevičs.

Par galveno mērķi šogad Ķekava noteikusi augstākās kvalitātes vistas gaļas ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.

Prankevičs norāda, ka šī gada pirmajā ceturksnī pilnībā rekonstruēta svaigās gaļas līnija un kautuve. Šogad un nākamgad kopumā plānots ieguldīt vēl sešus miljonus eiro, lai veiktu vērienīgu pārbūvi broileru kūtīs un rekonstruētu ražotni. Šogad uzņēmums arī strādā pie jaunām produktu līnijām gan vietējam, gan eksporta tirgum, kurā uzņēmums iegūst arvien spēcīgākas pozīcijas.

«Šogad esam izstrādājuši divas jaunas līnijas un līdz gada beigām plānojam palielināt kopējo ražošanas apjomu par 10%,» stāsta Prankevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrikas Ķekava apgrozījums pērn pārsniedzis 69 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pērn pieaudzis par 11,6% jeb 7,2 miljoniem eiro, sasniedzot 69, 3 miljonus eiro, liecina auditoru apstiprinātais uzņēmuma pārskats par 2017./18. finanšu gadu.

«Ķekava» neto peļņa pārskata periodā sasniegusi 2,1 miljonus eiro.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi saražotās produkcijas apjoma un ražošanas kapacitātes palielināšana, kā arī eksporta attīstība esošajos un jaunos tirgos.

«Pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību ne tikai gaļas izcelsmei, bet arī putnu labturībai. Līdz ar to aug ražotāju atbildība un attiecīgi būtiski pieaug produktu kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā Ķekava investējusi 4,2 miljonus kvalitātes paaugstināšanas pasākumos un ražošanas infrastruktūrā, kā arī pirmie Baltijā esam ieviesuši ražošanas modeli, kas ļauj izaudzēt veselīgus putnus un piedāvāt pircējam produktu ar marķējumu Audzēts bez antibiotikām. Esmu patiešām lepns, ka investīciju un darba rezultātā veiksmīgs gads bijis visiem Linas Agro uzņēmumiem Latvijā un īpaši esmu gandarīts par Ķekava finanšu sniegumu,» teic AS «Putnu fabrika Ķekava» valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu atstājis Vitautss Šidlausks, bet padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku, savukārt padomes priekšsēdētājs Darius Zubas atkārtoti iecelts līdzšinējā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 21.maijā.

SIA «Lielzeltiņi» dibināta 1994.gadā, un tā ir otrs lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 075 200 eiro un tas pilnībā pieder Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu grupai «Linas Agro Group».

SIA «Lielzeltiņi» pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlijam līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas bija par 16,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas bija 12 reizes vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Veiktas izmaiņas Putnu fabrika Ķekava padomē

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» padomes priekšsēdētājs atkārtoti pārapstiprināts amatā, savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Vitautas Šidlauskas amatu atstājis, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Putnu fabrika Ķekava» padomē no jauna par padomes locekli iecelts Jonas Bakšys, bet uzņēmuma līdzšinējais padomes loceklis Arunas Zubas kļuvis par SIA «Lielzeltiņi» padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Tādas pašas izmaiņas 21.maijā reģistrētas AS «Putnu fabrika Ķekava» māsas uzņēmuma SIA «Lielzeltiņi» padomē.

AS «Putnu fabrika Ķekava» dibināta 1991.gadā, un tas ir vadošais putnu audzēšanas un putnu gaļas izstrādājumu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 18 928 084 eiro un kopš 2013. gada rudens uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Lietuvas koncerns «Linas Agro Group».

Pagājušajā finanšu gadā no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 62,057 miljonu eiro apmērā, kas bija par 11,2% vairāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz apgrozījuma pieaugumu, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem - tie pieauguši līdz 695 tūkstošiem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmola Putnu fabrika Ķekava vēsture

Laura Mazbērziņa, 28.06.2018

20. gadsimta 60. gadu vidū putnu fabrikas uzcelšana būtiski izmainīja dzīvi Ķekavā. Līdz ar fabriku «izauga» arī tās strādnieku ciemats ar daudzstāvu apbūvi.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Citadeles IPO ir pozitīva ziņa Latvijas un Baltijas kapitāla tirgum

Daiga Auziņa-Melalksne, Nasdaq Riga, AS valdes priekšsēdētāja, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža ir valsts ekonomikas spogulis, jo tajā atspoguļojas visi valsts un arī reģiona tautsaimniecībā notiekošie procesi. Latvijas valsts galvenie izaicinājumi ir ekonomiskā izaugsme un jaunu darbavietu radīšana. Kapitāla tirgus attīstīšana ir veids, kā sekmēt ekonomisko izaugsmi un vairot darbavietas, jo attīstīts kapitāla tirgus paver uzņēmumiem plašākas finansējuma piesaistes iespējas sava biznesa attīstīšanai ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Bankas Citadele lēmums veikt akciju publisko piedāvājumu jeb IPO ir nozīmīgs brīdis Latvijas kapitāla tirgus vēsturē. Šajā ziņā joprojām esam attīstības ceļa sākumā, jo iepriekš Rīgas biržā IPO notika pirms 11 gadiem, kad IPO veica telekomunikāciju iekārtu ražotāja SAF Tehnika, piesaistot 23.8 milj. eiro. Tomēr Baltijas biržās kopumā ir vairāk uzņēmumu, kas veikuši IPO Baltijā un piesaistījuši kapitālu attīstībai. Piemēram, Tallink Grupp piesaistīja 166.3 milj. eiro; Olympic Entertainment Group – 71.8 milj. eiro; un Linas Agro Group – 28 milj. eiro.

Augošu, ambiciozu uzņēmumu kotēšana biržā palīdz ne tikai piesaistīt kapitālu tālākai izaugsmei, bet sniedz arī pozitīvus blakusefektus ekonomikā, rādot piemēru citiem un uzskatāmi demonstrējot, ka biržā kapitālu var piesaistīt ne tikai teorētiski kaut kur citur pasaulē, bet arī praktiski vietējā tirgū. Tādējādi izveidojot alternatīvu finanšu ekosistēmu banku kredītiem. Tas ir izdevīgi visiem tirgus dalībniekiem, jo uzņēmumi, kas ir nostiprinājuši pašu kapitālu, ir interesantāki bankām kā potenciālie kredītņēmēji. Riska kapitāla un privātie fondi, kas ir ieguldījuši dažādos uzņēmumos, var izmantot biržu kā platformu, lai izietu no savām investīcijām uzņēmumu akcijas pārdodot biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad tiek prognozēts graudu kopražas rekords, un šis jau būs trešais gads pēc kārtas, kad tā pieaug, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Prognozes liecina, ka šī gada kopraža pārsniegs 2,5 miljonus tonnu (prognoze – 2,599 miljoni tonnu), kas būs par 17% vairāk nekā pērn,» informē Dace Freimane, Zemkopības ministrijas Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja. Kopražas pozitīvu pieaugumu veicina gan ražības, gan sējuma platību pieaugums. Šogad graudaugu ražība tiek prognozēta 3,9 t/ha, kas ir par 14% augstāka nekā 2014. gadā, savukārt sējumu platības – 668 tūkstoši hektāru, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudaugu sējumu platībām pēdējos gados ir stabila tendence pakāpeniski palielināties – no 542 tūkstošiem hektāru 2010. gadā līdz 668 tūkstošiem hektāru 2015. gadā, viņa teic. A/s Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis spriež, ka ražīgums panākts gan lielāku platību, gan jaunu tehnoloģiju dēļ. «Ziemas un vasaras kviešu raža šogad bija viena no augstākajām pēdējo gadu laikā,» saka Guntis Vilnītis, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes izpilddirektors. Arī SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs Armands Raguckis piekrīt, ka graudaugu un rapšu raža ir izdevusies ļoti laba un audzētāji no hektāra ieguva vismaz 1,5 līdz divas tonnas lielāku rapšu ražu un divas tonnas lielāku graudu ražu. Tomēr līdz ar lielas ražas ieguvi graudi nebija vēlamā kvalitātē – galvenokārt bija zems proteīna rādītājs, sliktāka lipekļa kvalitāte. «Kvalitātes rādītāji šogad ir nedaudz sliktāki kā gadu iepriekš. Ideālā 14% proteīna vietā šogad tas svārstījies 12 līdz 13% robežās, savukārt lipeklis bija 25% līdz 27%. Lai gan šādi rādītāji nav izcili, tomēr pietiekami maizes cepamīpašību nodrošināšanai,» saka Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. Arī G. Vilnītis norāda, ka varēja vēlēties augstāku kvalitāti. «Sausā vasara, ievērojot graudaugu savlaicīgu piebarošanu, faktiski ražu neietekmēja. Rudens laika apstākļi veicināja izaugušās ražas sekmīgu nokulšanu un minimālas kaltēšanas izmaksas. Raža bija 6 līdz 10 un vairāk t/ha. Graudu kulšanas laikā mitrums bija 14–16%. Laba bija vasaras rapšu raža un kvalitāte. Ziemas rapši nepadevās tik veiksmīgi, kaut gan arī ar tiem prasmīgs zemnieks nopelnīja,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja SIA «Lielzeltiņi» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlijam līdz 2018.gada 30.jūnijam samazinājies par 9,3% jeb 3,466 miljoniem eiro, salīdzinot ar gadu iepriekš, un bija 33,642 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ievērojami samazinājusies. Tā 2017./2018. finanšu gadā bija 183 tūkstoši eiro, kas bija par 82,1% jeb 839 tūkstošiem eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

2016./2017. finanšu gadā SIA «Lielzeltiņi» strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka SIA «Lielzeltiņi» guvis ieņēmumus 21,475 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 8,1% salīdzinot ar 2016./2017. finanšu gadu) no broileru un broileru gaļas pārstrādes produktu pārdošanas, savukārt no kombinētās lopbarības un kviešu realizācijas gūti ieņēmumi 12,167 miljonu eiro apmērā (samazinājums par 11,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Baltijas TOP 100: Ar elitāra kluba iezīmēm

Lauris Macijevskis, DNB bankas valdes loceklis, 16.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielāko uzņēmumu saraksts spilgti ataino visa reģiona ekonomiku, kas lielā mērā ir vērsta uz patēriņu

Šāda situācija ir kopīga visām trim Baltijas valstīm, līdz ar to izaicinājumi reģionam ir vieni – kā atvērt tirgu jaunām investīcijām. Pirmajā desmitniekā ir redzami lielie mazumtirdzniecības spēlētāji – Maxima, Rimi un Palink (vairāk pazīstams ar zīmolu IKI). Stabili topa līderi ir enerģētikas un naftas uzņēmumi – Orlen Lietuva AB (Lietuva, gada apgrozījums 4564,68 miljoni eiro), Eesti Energia AS (Igaunija, gada apgrozījums 880 miljoni eiro), Latvenergo (Latvija, gada apgrozījums 741,11 miljoni eiro), un pirmo Baltijas desmitnieku noslēdz Lesto AB (Lietuva, elektroenerģijas sadale, gada apgrozījums 650,711 miljoni eiro). Tajā pašā laikā pirmajā divdesmitniekā ir viens globāls ražošanas uzņēmums – Ericsson Eesti AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotāja AS «Putnu fabrika Ķekava» apgrozījums pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieauga par 11,7% jeb 7,257 miljoniem eiro un bija 69,313 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pagājušajā finanšu gadā uzņēmums atsācis pelnīt - tā peļņa pēc nodokļiem bija 2,107 miljoni eiro, pretēji zaudējumiem iepriekš.

«Pārskata gads putnkopības nozarē raksturojams kā daļēji stabils,» sacīts AS «Putnu fabrika Ķekava» pārskatā. Pieprasījums pēc putnu gaļas uzņēmuma galvenajos noieta tirgos saglabājās noturīgs ar pieauguma tendenci, savukārt izmaksu ziņā netika novērotas būtiskas putnu barības sastāvdaļu, kā arī energoresursu cenu svārstības.

Pārskata gadā uzņēmums saražoja 32,3 tūkstošus tonnas putnu kautsvara, kas bija par 2,2% vairāk nekā 2016./2017.gadā.

AS «Putnu fabrika Ķekava» 2017./2018. finanšu gadā renovēja un nodeva ekspluatācijā piecas putnu kūtis, rekonstrukcijas darbiem piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Tāpat putnu fabrikā instalētas jaunas iekārtas svaigu un pārstrādātu putnu gaļas izstrādājumu ražošanai. Kopējais kapitālieguldījumu apmērs pārskata gadā sasniedza 4,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mainīts Indeksa OMX Baltic Benchmark sastāvs

Žanete Hāka, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pārskatīts OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, un jaunais indeksa groza sastāvs stāsies spēkā 1. jūlijā ar tirdzniecības sesijas sākumu, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Pārvērtēšanas rezultātā indeksā tiek iekļautas LHV Group (LHV1T) un Nordecon (NCN1T) akcijas, bet INVL Technology (INC1L) akcijas tiek izslēgtas no indeksa.

OMX Baltic Benchmark indeksa grozs, kas stājas spēkā no 2016. gada 1. jūlija: Apranga, Merko Ehitus, Šiaulių bankas, Baltika, Nordecon, Tallink Grupp, Grigeo, Grigiškės, Olainfarm, Tallinna Kaubamaja Grupp, Grindeks, Olympic Entertainment Group, Tallinna Vesi, Harju Elekter, Pieno žvaigždės, TEO LT, Klaipėdos nafta, PRFoods, Valmieras stikla šķiedra, Latvijas Gāze, Pro Kapital Grupp, Vilkyškių pieninė, Latvijas kuģniecība, Rokiškio sūris, Žemaitijos pienas, LHV Group, SAF Tehnika, Linas Agro Group, Silvano Fashion Group.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Putnu fabrika Ķekava: Prognozes bija sliktākas nekā ir īstenībā

Lelde Petrāne, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Prognozes par Covid-19 ietekmi uz Latvijas mājputnu tirgu bija sliktākas nekā pašreizējie dati rāda," atzīst Andrijus Pranckevičs, A/S "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs.

"Mūsu pārdošanas rezultāti apjoma ziņā šā gada jūnijā jau pārsnieguši pērnā gada jūnija rezultātus par 12% Latvijā un 4% Baltijā. Lai arī daudz cilvēku pašlaik dzīvo ar samazinātiem ienākumiem, kopumā, ārkārtas stāvoklim beidzoties, cilvēki šķiet atgriezušies pie ierastajiem patēriņa paradumiem. Vienlaikus esmu piesardzīgs un domāju, ka Covid-19 ietekmi izjutīsim vēl tuvākos sešus mēnešus, ja ne ilgāk," stāsta A. Pranckevičs.

Pašlaik "Putnu fabrikas Ķekava" mazumtirdzniecības veikalos iegādātās svaigās un gatavās produkcijas proporcija esot izlīdzinājusies pirmskrīzes līmenī. Pulcēšanās ierobežojumiem kļūstot brīvākiem, cilvēki vairāk laika pavada kopā ar ģimeni un draugiem un, kā ik gadu maijā un jūnijā, ievērojami aug pieprasījums pēc grila produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs «Putnu fabrika Ķekava» plāno sākt produkcijas eksportu uz Japānu, pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs.

Viņš norādīja, ka viens no reģioniem, uz kuru kompānija fokusējas, ir Āzija, tostarp pirms diviem gadiem sākts «Putnu fabrikas Ķekava» produkcijas eksports uz Ķīnu un Vjetnamu, bet šobrīd procesā ir licences saņemšana no Japānas veterinārā dienesta, lai drīzumā sāktu eksportu arī uz šo valsti.

Pranckevičs piebilda, ka ļoti svarīgs tirgus kompānijai ir arī Ziemeļvalstis, tostarp īpaši, Zviedrija, kā arī kompānijai būtisks reģions ir bijušās Padomju Savienības valstis, tostarp Ukraina, Baltkrievija, Uzbekistāna, Kazahstāna un Armēnija, uz kurām «Putnu fabrika Ķekava» sāka eksportu pagājušajā gadā.

Pēc viņa teiktā, «Putnu fabrika Ķekava» saredz lielu potenciālu arī Rietumeiropas valstu tirgos, kur pagaidām uzņēmuma realizācijas apmēri nav lieli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājs SIA Lielzeltiņi pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016. gada 1. jūlijam līdz 2017. gada 30. jūnijam, strādāja ar apgrozījumu 37,107 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,3% vairāk nekā iepriekšējā finanšu gadā. Savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 1,022 miljoni eiro, kas ir 12 reizes vairāk, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā SIA Lielzeltiņi saražoja 13 068 tonnas broilerus, 3 516 tonnas broileru gaļas pārstrādes produktu, kā arī 65 633 tonnas kombinētās lopbarības.

Uzņēmums eksportēja produkciju aptuveni 27% apmērā no kopējā apgrozījuma, un tas investēja vairāk kā 965 tūkstošus eiro pamatlīdzekļos.

Šogad uzņēmums plāno turpināt iesākto darbu pie ražošanas procesu uzlabošanas un pilnveidošanas, kas tam ļautu kāpināt ražošanas apjomus un uzlabot ražošanas efektivitāti. SIA Lielzeltiņi arī plāno palielināt eksporta tirgus daļu, paplašināt broileru gaļas pārstrādes produktus, un kopumā palielināt pārdošanas apjomus.

Iepriekšējā finanšu gadā, kas ilga no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, Lielzeltiņu apgrozījums bija 31,894 miljoni eiro, un uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem bija 85 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru