Jaunākais izdevums

Vakar, 4. oktobrī, uzņēmums SIA DEPO DIY ir saņēmis Konkurences padomes lēmumu par to, ka tam piemērota soda nauda 3,7milj. EUR apmērā. DEPO izvirzītajām apsūdzībām nepiekrīt un gatavojas pilnībā izmantot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Pārbaudi DEPO Konkurences padome esot uzsākusi «pēc SIA KNAUF darbības izvērtējuma, kura ietvaros Konkurences padome ieguva arī materiālus par KNAUF centieniem panākt augstāku mazumtirdzniecības cenu noteikšanai KNAUF produkcijai. DEPO vienmēr ir kategoriski atteicies pakļauties KNAUF prasībām, turpinot nodrošināt zemas cenas Latvijas patērētājiem,» teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

«Neraugoties uz DEPO centieniem sniegt Konkurences padomei visus nepieciešamos skaidrojumus un pierādījumus, Konkurences padome turpina apvainot uzņēmumu, ka laikā no 2006.gada līdz 2014.gadam DEPO ir piedalījies būvmateriālu mazumtirgotāju kartelī, nosakot augstākas mazumtirdzniecības cenas KNAUF produktiem un kontrolējot noteikto cenu piemērošanu no karteļa dalībnieku puses. Vienlaikus lēmumā izteikts arī nepamatots apgalvojums, ka DEPO minētajā laika periodā ievērojis KNAUF rekomendētās mazumtirdzniecības cenas. Uzņēmums DEPO šos apvainojumus noraida un uzskata par absurdiem.

DEPO pašu spēkiem ir veicis pilnīgu KNAUF produktu faktisko mazumtirdzniecības cenu analīzi un var pamatot un pierādīt, ka KNAUF produkcijai minētajā periodā mazumtirdzniecības cenas tirgū ir bijušas atšķirīgas, turklāt DEPO savos veikalos KNAUF produkciju ir pārdevis atbilstoši savai stratēģijai, t.i. par zemākajām cenām tirgū. Konkurences padome šos pierādījumus ir ignorējusi,» skaidro uzņēmums.

Tas arī norāda, ka «Konkurences padome vispār nav piešķīrusi jebkādu nozīmi pierādījumiem, kas skaidri norādīja uz vienpusēju KNAUF, kā īstā cenu noteikšanas uzspiedēja, vēlmi piemērot noteiktas mazumtirdzniecības cenas savai produkcijai, lai tā rezultātā varētu palielināt iepirkuma cenu mazumtirgotājiem».

Konkurences padomes izmantotā pierādījumu bāze nekādā veidā nepierādot pārkāpumu no DEPO puses. Lietā esot citu tirgus dalībnieku e-pastu sarakste, no kuras esot redzams, ka minētajā periodā KNAUF produktu cenas DEPO veikalos esot bijušas zemākas nekā pārējiem mazumtirgotājiem. Lietā esot arī DEPO un KNAUF pārstāvju sarakste, kurā DEPO cenšas panākt pēc iespējas labākas iepirkuma cenas, lai varētu piedāvāt zemākas cenas saviem pircējiem. Konkurences padome šo saraksti interpretējot kā DEPO vienošanos ar KNAUF par citu mazumtirgotāju kontrolēšanu, lai panāktu, ka visi ievēro KNAUF rekomendētās cenas. Lietā esot DEPO un KNAUF savstarpēji noslēgtie līgumi ar skaidrojumu par katru no atlaidēm, ko DEPO saņēmis no KNAUF. Neraugoties uz to, KP interpretējot, ka DEPO saņēmis atlaides par to, ka ievērojis KNAUF rekomendējamās cenas un Konkurences padomes ieskatā piespiedis šīs cenas ievērot arī pārējos mazumtirgotājus.

Konkurences padome esot ignorējusi DEPO iesniegtos aprēķinus par to, ka «minētajā laika posmā KNAUF produkcijas tirdzniecības rezultātā DEPO nav guvis ekonomisku labumu, t.i. DEPO , lai realizētu savu zemo cenu stratēģiju, ir subsidējis KNAUF produkcijas tirdzniecību, līdz ar to nekādā veidā pēc loģikas un elementāriem uzņēmējdarbības pamatprincipiem nav varējis gūt labumu no Konkurences padomes aprakstītajām darbībām saistībā ar KNAUF produkcijas cenu noteikšanu mazumtirdzniecībā».

Uzņēmums uzskata, ka «tieši DEPO nostāšanās pret ierastajām būvmateriālu nozares biznesa shēmām ir gandrīz pilnībā mainījusi tirgu, paplašinot pircēju iespējas. Klientiem nodrošinātā zemu cenu politika, kas ir DEPO stratēģijas pamatā, pēc būtības nav savietojama ar KP lēmumā minētajiem pārmetumiem».

DEPO valde vairākkārt pēc savas iniciatīvas tikusies ar KP īpašās sanāksmēs ar mērķi nepastarpināti iepazīstināt tās vadību un atbildīgos darbiniekus ar uzņēmuma veidošanos, stratēģiju un situāciju pirms un pēc DEPO ienākšanas Latvijas būvmateriālu tirdzniecības tirgū. DEPO esot labticīgi iepazīstinājis Konkurences padomi ar uzņēmuma darbības principiem, nozares attīstības dinamiku, cenu veidošanos, informāciju par tirgus segmentiem.

Konkurences padomei esot «sniegta reāla un detalizēta informācija par konkrētiem makroekonomikas datiem un ēnu ekonomikas apjomu un ietekmi uz nozari». DEPO esot piedāvājis palīdzību un savas zināšanas būvmateriālu mazumtirdzniecības nozares pilnveidošanā, kas ļautu KP iegūt pilnīgu, pārskatāmu un reālos datos balstītu informāciju. «Sadarbības rezultāti būtu praktiski pielietojami Konkurences padomes darbā – gan pilnveidojot tirgu un sakārtojot valsts iepirkumu politiku nozarē, gan izskaužot ēnu ekonomiku, palielinot nodokļu ieņēmumus valstī, un novēršot negodprātīgas darbības konkurences ietekmēšanai.» Taču Konkurences padome par šo visu neesot izrādījusi nekādu ieinteresētību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP sodījusi vairākus būvmateriālu tirgotājus; plašāk informēs nākamnedēļ

LETA, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos sodījusi vairākus būvmateriālu tirgus dalībniekus, taču plašāku informāciju par to KP sniegs nākamnedēļ, aģentūrai LETA apstiprināja KP pārstāvji.

Patlaban KP nesniedz komentārus par šo lietu, lai lietā iesaistītie uzņēmumi varētu iepazīties ar KP lēmumu.

«KP apstiprina, ka ir pieņēmusi lēmumu, konstatējot aizliegtu vienošanos vairāku būvmateriālu tirgus dalībnieku, tai skaitā SIA «Depo DIY» darbībās. KP, respektējot visu iesaistīto uzņēmumu tiesības iepazīties ar iestādes pieņemto lēmumu, plašākus komentārus par lietas būtību un piemērotajiem sodiem sniegs nākamās nedēļas laikā,» norādīja KP pārstāvji.

KP sodījusi būvmateriālu tirgotāju «Depo DIY» («Depo») ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī, savukārt uzņēmumus lēmumu pārsūdzēs. Lēmumu par sodu «Depo» saņēmis vakar, 4.oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

DEPO pārsūdzējis KP lēmumu par soda naudas piemērošanu 3,7 miljonu eiro apmērā

Rūta Lapiņa, 27.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «DEPO DIY» ir pārsūdzēja Konkurences padomes (KP) lēmumu par dalībā būvmateriālu tirgotāju kartelī, ar kuru uzņēmumam piemērota arī soda nauda 3,7 miljonu eiro apmērā.

Savā pieteikumā tiesai DEPO norādīja, ka nepiekrīt KP 2017. gada 31. augusta lēmumam daļās par pārkāpuma konstatēšanu DEPO darbībās un naudas soda uzlikšanu DEPO un tā iemaksu valsts budžetā, un lūdz tos atcelt.

Uzņēmums arī informē, ka Administratīvā apgabaltiesa, pamatojoties uz šo pieteikumu, 2017. gada 10. novembrī pieņēmusi lēmumu par administratīvās tiesvedības ierosināšanu.

DEPO savā pieteikumā tiesai sniedzis detalizētus skaidrojumus par katru no KP lēmumā minētajiem pieņēmumiem, kā arī par patieso DEPO rīcību un motīviem. Pieteikumā tiesai DEPO cita starpā pamato, ka visā lēmumā apskatītajā periodā tas ir konsekventi realizējis savu stratēģiju un zemo cenu politiku, tāpat arī parāda, ka nekad nav sazinājies ar citiem būvmateriālu tirgotājiem un nav bijis karteļa dalībnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Lietā par veikala Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 24.novembrī pieņēmusi spriedumu, ar kuru nolemts atcelt Konkurences padomes (KP) 2019. gada 21. novembra lēmumu par naudas soda uzlikšanu "Depo" 701 811 eiro apmērā par pilnīgas informācijas nesniegšanu tiesā.

Jau ziņots, ka 2017. gada 4. oktobrī KP sodīja SIA "Depo DIY" ar 3,7 miljonu eiro sodu par dalību mazumtirgotāju kartelī. "Depo" šim KP lēmumam kategoriski nepiekrita un pārsūdzēja KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā. Šī lieta vēl aizvien ir izskatīšanas procesā.

KP trim būvmateriālu tirgotājiem piemēro 5,78 miljonu eiro sodu 

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA...

Tiesvedības procesa laikā Konkurences padome norādīja, ka lietas izmeklēšanas gaitā "Depo" neesot sniedzis tai pilnīgu informāciju, un pieņēma otru lēmumu par vēl viena naudas soda 701 811 eiro apmērā piemērošanu "Depo".

Jau ziņots, ka sods tika piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā.

Depo saņēmis 701 811 eiro naudas sodu 

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas...

Arī šo lēmumu "Depo" pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Ar 2020. gada 24. novembra spriedumu Administratīvā apgabaltiesa apmierināja "Depo" pieteikumu un atcēla KP 2019. gada 21. novembra lēmumu.

Kā informē uzņēmums, tad tiesa norādīja, ka nav pieļaujami tiesvedības laikā administratīvajā procesā ierobežot lietas dalībnieka tiesības iesniegt pierādījumus, uzsverot, ka ne no Konkurences likuma, ne citām Latvijai saistošām tiesību normām neizriet, ka ir pieļaujams ierobežot personas tiesības uz aizstāvību un sekojoši – uz taisnīgu tiesu.

Uzņēmums norāda, ka faktiski tiesa secināja, ka "Depo" ir pilnīgi izpildījis no Konkurences likuma un Administratīvā procesa likuma izrietošo pienākumu sadarboties ar iestādi, kas veic izpēti. Tādējādi Konkurences padomes secinājumi par "Depo" it kā pieļauto pārkāpumu ir bijuši nepamatoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu tirgotājas SIA Depo DIY (Depo) apgrozījums pērn bija 203,417 miljoni eiro, kas ir par 9,41% vairāk nekā 2015.gadā, bet Depo peļņa pērn bija 12,218 miljoni eiro, kas ir par 14,53% lielāka nekā 2015.gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums pērn ir nostiprinājis līdera pozīcijas Latvijas «do it yourself» - dari pats) segmentā. Tas ir panākts, balstoties uz mērķtiecīgu, iedarbīgu un arvien pieaugošu klientu plūsmu ģenerēt spējīgu mārketinga stratēģiju, risku minimizāciju, izveidojot DIY segmentam atbilstošu naudas plūsmu nodrošinošu klientu struktūru.

Pērn Depo līdz 10 miljoniem eiro palielināja savu ieguldījumu meitasuzņēmumā Lietuvā Depo DIY LT, kurš pērn atvēra pirmo Depo veikalu Klaipēdā, bet 2017.gada otrajā pusē plānots atvērt veikalu arī Paņevēžā.

Vadības ziņojumā arī uzsvērts, ka Depo ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī un pērn nodokļos samaksāti 32,884 miljoni eiro. Visā uzņēmuma darbības laikā Depo nodokļos valsts budžetam samaksājis 193 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Depo DIY" ("Depo") pērn strādāja ar 249,203 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10% - līdz 15,56 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka aizvadītais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs. Kompānija uzskata, ka "dari pats" segmentā ir nostiprinājusi līdera pozīciju. "Depo DIY" turpināja strādāt pie kompānijas tālākas komercdarbības izaugsmes, konsekventi realizējot savu stratēģiju.

Klientu plūsma un ieņēmumi visos veikalos pērn atbilda plānotajam, un uzrādīja stabili pozitīvu izaugsmes dinamiku, norādījusi "Depo DIY" vadība.

"Depo DIY" pērn turpināja pilnveidot iekšējo sistēmu un struktūru ar mērķi uzlabot klientu apkalpošanas līmeni un kompānijas konkurētspēju nākotnē, tādējādi nodrošinot "Depo DIY" turpmāku izaugsmi.

"Depo DIY" tirdzniecības apmēri 2020.gada sākumā atbilst plānotajam līmenim. Tāpēc kompānija nepretendēja uz valsts atbalstu Covid-19 kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Depo DIY overdraftu palielina līdz 60 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 11.02.2020

Db.lv jau vēstīja, ka topošajā "Avala" biznesa kvartālā Tallinā tiks būvēts pirmais Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotāja "Depo DIY" veikals Igaunijā

Avots: Kaamos Kinnisvara/Facebook

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "SEB banka" ir palielinājusi overdraftu būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotājam SIA "Depo DIY" par 10 miljoniem eiro, kopējam overdrafta apjomam sasniedzot 60 miljonus eiro, informē bankā.

Uzņēmums iegūto finansējumu plāno izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, lai vēl plašāk attīstītu "Depo" veikalu tīklu Baltijā.

Uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā ir paplašinājis savu darbību Lietuvā, tādējādi ievērojami audzējot arī savu apgrozījumu. Tāpat līdz gada beigām uzņēmums plāno atvērt jaunu "Depo" veikalu arī Igaunijā.

"Esam gandarīti, ka mūsu vairāk nekā desmitu gadus ilgstošās sadarbības rezultātā, esam bijuši līdzās, sniedzot savu atbalstu uzņēmumam, kas vairākus gadus pēc kārtas atrodas būvniecības industrijas topa līdera pozīcijā un viennozīmīgi ir viens no biznesa veiksmes stāstiem. Uzņēmums pēdējo trīs gadu laikā ir sasniedzis iespaidīgus izaugsmes tempus, atverot piecus jaunus veikalus Lietuvā un plānojot atvērt jaunu veikalu Igaunijā, tādējādi ieliekot stabilus pamatus turpmākai izaugsmei Baltijas tirgū," komentē Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Corum Asset Management" pārvaldīts fonds ir iegādājies būvniecības un mājsaimniecības preču veikala "Depo DIY" ēku Kauņā, informēja darījuma konsultants "Colliers Baltics".

Šis ir otrais "Corum" investīciju darījums Lietuvā un otrā "Depo DIY" veikala ēka, ko iegādājas "Corum". Pirmo "Depo DIY" veikalu fonds iegādājas agrāk šajā gadā Viļņā. "Depo DIY" 22 000 kvadrātmetru plašā veikala ēka Kauņā uzbūvēta un nodota ekspluatācijā 2019.gada jūnijā. Puses ir noslēgušas "sale-leaseback" līgumu.

Veikala ēka atrodas uz vienas no galvenajām Kauņas maģistrālēm un pie galvenās Kauņas maģistrālā pārvada, kas nodrošina virzienus un Klaipēdu, Rīgu, Viļņu un Varšavu. Veikala ēkai ir vairāk nekā 500 autostāvvietas un tam ir saņemts viens no pirmajiem "A+" klases energoefektivitātes sertifikātiem šāda tipa būvēm.

"Colliers Baltics" Investīciju nodaļas vadītāja Anžela Koļesņikova informē, ka "Depo" savu darbību Lietuvas tirgū uzsāka 2016.gada rudenī un šobrīd pārvalda piecus veikalus visās lielākajās Lietuvas pilsētās - divus Viļņā, pa vienam Klaipēdā, Paņevēžā un Kauņā - ar kopējo platību vairāk nekā 110 000 kvadrātmetru. Bez divām "Depo" veikala ēkām Lietuvā, "Corum" pieder arī rūpniecības ēka netālu no Tallinas, "Prisma" veikals Narvā un biroja ēka Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības preču tirdzniecības tīkls DEPO pārdevis nekustamo īpašumu investīciju fondam Corum sev piederošo 2018.gadā uzbūvēto veikala ēku Viļņā.

Nekustamā īpašuma investīciju fonds Corum ir jaunais īpašnieks telpām, kurās atrodas DEPO veikals Ukmerges gatvē Lietuvas galvaspilsētā, vienlaicīgi ar pārdošanas darījumu abas puses parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu. Investoru piesaisti un darījuma procesa koordinēšanu DEPO uzticējis Colliers Baltics komandai, savukārt juridiskā kompānija Cobalt pārstāvēja investīciju fondu šajā darījumā. Darījuma summa netiek atklāta.

DEPO veikala platība Ukmerges gatvē pārsniedz 21,000 m2, ieskaitot administratīvās telpas, un tai blakus ir vairāk kā 450 autostāvvietas. DEPO veikals Ukmerges gatvē ir otrais lielākais DEPO veikals Viļņā. Vēl viens 30,800 m2 liels DEPO veikals atrodas netālu no Viļņas Garjūnu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Investējot 45 miljonus eiro, Tallinā taps pirmais Depo Igaunijā

Zane Atlāce - Bistere, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajā "Avala" biznesa kvartālā Tallinā tiks būvēts pirmais Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotāja "Depo DIY" veikals Igaunijā, informē nekustamā īpašuma kompānija "Kaamos Kinnisvara".

Uzņēmums Tallinā attīsta jaunu biznesa kvartālu, kura investīcijas tiek lēstas 76 miljonu eiro apmērā. "Depo" veikals būs viena no jaunā kvartāla sadaļām un plānotās investīcijas veikala izveidē ir aptuveni 45 miljoni eiro. Veikalu ar blakus esošu noliktavu plānots atklāt nākamvasar.

"Depo ēka ir viena no garākajām Eiropā, un tā tiks pārklāta ar atjaunojamās enerģijas risinājumiem, kas palīdz neitralizēt transportlīdzekļu izplūdes gāzu emisijas no gaisa un arī ģenerē saules enerģiju kvartālam," sacīja "Kaamos Kinnisvara" izpilddirektors Priit Uustulnd.

Topošajā kvartālā atradīsies arī Igaunijas elektroenerģijas sadales kompānijas "Elektrilevi" galvenais birojs, kā arī Tallinā lielākais saules paneļu parks 15 000 kvadrātmetru platībā. Kvartālā tiks būvēta arī biroju ēka ar daudzstāvu autostāvvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jauns Depo veikals Rēzeknē varētu atrasties citā vietā

LETA, 23.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns būvniecības preču lielveikals "Depo" Rēzeknē varētu atrasties citā vietā, liecina Rēzekens pašvaldības pārstāvju sniegtā informācija.

Lielveikalu "Depo" Stacijas ielā Rēzeknē pērn izpostījis ugunsgrēks. SIA "Depo DIY" solīja darīt visu iespējamo, lai atjaunotu veikalu pilsētā.

Šomēnes preses konferencē, atbildot uz plašsaziņas līdzekļu pārstāvju jautājumiem, pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (S) informēja, ka kompānija, kas iegādājusies aptuveni septiņus hektārus plašu zemesgabalu blakus lielveikalam "Maxima XX" Atbrīvošanas alejā, plāno būvēt norādītajā teritorijā veikalu "Depo". Veikala projektēšana jau esot sākta.

Priekšsēdētājs uzsvēra, ka pašvaldība visādi sekmēs būvniecību, jo pilsēta ir ieinteresēta, lai minētais veikals atsāktu savu darbu Rēzeknē.

Pašvaldībā informēja, ka izsoles rezultātā zemesgabalu Atbrīvošanas alejā 141 no pašvaldības iegādājās uzņēmums SIA "Fed Development". Īpašums tika pārdots par 913 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības preču tirdzniecības tīkls «Depo» Viļņā atklājis savu Baltijas valstīs lielāko veikalu, kas būs jau trešais «Depo» veikals Lietuvā.

Saskaņā ar ziņu aģentūras BNS rīcībā esošo informāciju jaunajā veikalā investēti aptuveni 20 miljoni eiro.

«Depo» veikalu Viļņā būvējusi SIA Velve. Būvniecība tika uzsākta 2017. gada 23. janvārī, ēka nodota ekspluatācijā 2018. gada 6. aprīlī. Būvniecības periodā, nodarbinot teju 700 cilvēkus, tika izbūvēta ne tikai veikala ēka un jauna iela, bet arī rekonstruēti siltumtīkli un veikta ārējo inženiertīklu izbūve. SIA Velve jau veikusi un veic vairāku Depo veikalu būvniecību gan Latvijā, gan Lietuvā.

Veikals, kura platība ir 30 800 kvadrātmetru, atrodas pie Viļņas ārējā dienvidu un rietumu apvedceļa un Viļņas-Kauņas autostrādes, netālu no pazīstamā Viļņas Garjūnu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs SIA «Depo DIY» 2017.gadā strādājis ar neto apgrozījumu 219,105 miljonu eiro apmērā, kas bija par 7,7% jeb 15,687 miljoniem eiro vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa nedaudz saruka. Tā pērn bija 11,931 miljons eiro pēc nodokļiem, kas bija par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pagājušajā gadā pārdevis preces 253,430 miljonu eiro apmērā, piešķirot atlaides 35,257 miljonu eiro jeb 13,9% vērtībā no pārdoto preču vērtības. Uzņēmums guvis arī ienākumus 932 tūkstošu eiro apmērā no ar preču piegādi un preču apstrādi saistītiem pakalpojumiem.

SIA «Depo DIY» gada pārskatā norāda, ka 2017.gads bijis veiksmīgs un uzņēmums nostiprināja līdera pozīcijas Latvijas «dari pats» (DIY) tirgus segmentā.

Uzņēmums turpināja realizēt savu stratēģiju, nodrošinot klientiem plašu preču piedāvājumu un zemes cenas. Tāpat tas turpināja pilnveidot iekšējās sistēmas un struktūras, lai uzlabotu klientu apkalpošanas līmeni un kompānijas konkurētspēju nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un pirmās nepieciešamības preces veikalos "DEPO" ir un būs pieejamas arī turpmāk, biznesa portālam Db.lv uzsver mazumtirgotājs. Šobrīd tas neparedz samazināt veikalu darba laiku.

"DEPO" patlaban seko līdzi valdības lēmumiem, sadarbojas ar valsts iestādēm un sadarbības partneriem, lai veiksmīgi pārvarētu radušos krīzi un maksimāli saglabātu darbavietas, norādīja uzņēmumā.

Novērots, ka veikalus šobrīd pārsvarā apmeklē tikai viens no ģimenes locekļiem, bērnus atstājot mājās, un daudzi klienti nāk uz veikalu ar jau mājās sagatavotiem iepirkumu sarakstiem, lai varētu iepirkties pēc iespējas īsākā laikā. Un kopumā - klienta plūsma samazinās.

Covid-19 uzliesmojuma laikā "DEPO" prioritāte ir nodrošināt saviem darbiniekiem drošus darba apstākļus un pircējiem drošu iepirkšanos.

Tādēļ darbiniekiem ir sagatavotas instrukcijas un novadīta instruktāža, kā pareizi ievērot higiēnas prasības, nodrošināti roku dezinfekcijas līdzekļi un vienreizējās lietošanas cimdi, tiek nodrošināta koplietošanas telpu kāpņu margu un durvju rokturu regulāra tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem, kā arī "DEPO" saviem darbiniekiem nodrošinājis tēju, medu, citronus un ingveru, lai stiprinātu veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu

LETA, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija saistībā ar ugunsgrēku būvniecības preču veikalā "Depo" Rēzeknē izvērtē arī ļaunprātīgas dedzināšanas un nelaimes gadījuma versijas, informēja Valsts policijas (VP) Latgales reģiona pārvaldes pārstāve Anastasija Laizāne.

Pēc viņas paustā, policija pārbauda visus iespējamos ugunsgrēka iemeslus. Tiek atstrādāta gan ļaunprātīgas dedzināšanas, gan arī nelaimes gadījuma versija.

"Policija turpina izmeklēšanu un veic visas nepieciešamās kriminālprocesuālās darbības," apgalvoja Laizāne, plašāku informāciju par kriminālprocesu un izmeklēšanu nesniedzot.

Kā ziņots, būvniecības preču veikalā "Depo" Rēzeknē ugunsgrēks izcēlies 12.decembrī, un tas likvidēts pēc teju nedēļas. VP par ugunsgrēku sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 18.nodaļas -noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu.

SIA "Depo DIY" piederošā manta nodegušajā veikalā Rēzeknē ir apdrošināta - notiek visu negadījuma seku apzināšana un tiks veiktas zaudējumu aplēses, aģentūru LETA informēja uzņēmuma pārstāvis Matīss Rutks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs SIA «Depo DIY» plāno būvēt «Depo» veikalu-noliktavu Augusta Deglava ielā 165, Rīgā, apstiprināja Rīgas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Viņš sacīja, ka apbūvējamās zemes kopējā platība ir 91 170 kvadrātmetru, uz kuras plānots būvēt divas ēkas, tostarp vienas ēkas platība būs 29 572,4 kvadrātmetri, bet otras - 372,1 kvadrātmetrs. Attiecīgi lielākajā ēkā būs trīs stāvi, bet otrai ēkai būs viens stāvs.

Rīgas būvvaldes informācija liecina, ka «Depo DIY» veikala-noliktavas būvprojekts akceptēts piektdien, 17.maijā.

Savukārt «Depo DIY» komentāru par būvniecības ieceri un investīcijām neizdevās iegūt.

«Depo DIY» apgrozījums 2017.gadā gadā bija 219,105 miljoni eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2016.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 2,3% un bija 11,931 miljons eiro. Vienlaikus «Depo DIY» koncerna apgrozījums 2017.gadā pieauga par 16% un bija 238,287 miljoni eiro, bet koncerna peļņa bija 10,131 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Atklāts pirmais šajā gadsimtā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo Rīgā

Žanete Hāka, Zane Atlāce - Bistere, 12.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Jaunpils ielā atklāta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) un RRP 2.daļas jaunā mājvieta – depo, kas ir pirmais šajā gadsimtā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo Rīgā un septītais jaunuzceltais depo Latvijā.

Jaunpils ielas depo un administratīvo telpu būvniecība sākās 2016.gada decembrī, un šobrīd RRP 2.daļas ugunsdzēsēji glābēji jau dodas izsaukumos no jaunas, dienesta vajadzībām piemērotas ēkas. Depo telpās ir dežūrmaiņas, administrācijas un apmācību telpas, garāžas bloks ar novietni ugunsdzēsības automobiļiem un speciālo automobiļu apkopes zona, kā arī 30 metrus augsts tornis šļūteņu žāvēšanai.

Ēkā ir piemērota ne tikai ugunsdzēsējiem glābējiem, bet arī Rīgas reģiona pārvaldes darbam. RRP uz jauno mājvietu ir pārcēlusies no ēkas Maskavas ielā 3. Tas nozīmē, ka turpmāk Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas, tai skaitā, Ugunsdrošības uzraudzības un civilās aizsardzības nodaļas inspektori apmeklētājus pieņems Jaunpils ielā 13.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku karteli. Uzņēmumi esot vienojušies par “saviem spēles nosacījumiem”, bijuši iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 milj. eiro.

Celtnieku kartelī desmit iesaistītos uzņēmumus KP sodīja ar naudas sodu kopumā 16,65 milj. eiro apmērā. Par to, cik kurš vainīgs vai tieši pretēji – nevainīgs, lēmumus pieņems tiesa. Kaut kad tālā nākotnē, jo, kad būs tās pēdējās instances spriedums, ir grūti prognozēt. Līdz ar to aktuālāks jautājums – kas notiks tagad, kādas ir vai būs sekas?

Vispirms – spēles noteikumu ziņā. Tā kā politiķi arī nolēmuši uzsildīt rokas uz būvnieku karteļa rēķina, tad var sagaidīt, ka būs iepirkumu likumu grozījumi, kas, visticamāk, materializēsies ar daudz augstākām prasībām ne tikai pašiem būvēt gribētājiem, bet arī tiem, kuri šādas izvēles izdarīs (iepirkumu komisiju locekļiem). Ar to saistās bažas, ka rezultātā visiem būs bailes pieņemt kādus lēmumus, tāpēc vienkārši tiks palielināts birokrātiskais slogs, kas visu procesu padarīs garāku un smagnējāku. Vai tas ir tieši tas, ko vēlamies?

Komentāri

Pievienot komentāru