Latvijas krājbankas darbības pārtraukšana sabiedrībā palielinājusi nedrošību ne tikai attiecībā uz noguldījumu veikšanu, bet radījusi satraukumu arī šis bankas kredītņēmējos, daudziem radot bažas, kas notiks ar viņu kredītu līgumiem, kad tos pārņems kāda cita banka.
Pēc ZAB Liepa, Skopiņa/BORENIUS zvērināta advokāta Gatis Flintera teiktā, bieži vien, uzzinot par savas bankas finanšu problēmām, kredītņēmējiem rodas maldīgs priekšstats, ka tie var pārtraukt veikt kredīta maksājumus un likvidācijas gadījumā tie atbrīvosies no pienākuma atmaksāt izsniegto kredītu. Šāds viedoklis ir nepamatots, jo bankas likvidācijas gadījumā notiek tieši pretējs efekts. Tas, ka vienas bankas kredītus pārņem kāda cita finanšu iestāde, kredītņēmēja attiecības ar banku nekādā veidā neietekmē, noslēgtie līgumi ir spēkā un to nosacījumi nemainās.
«Juridiski šāds darījums ir uzskatāms par cesiju, kad prasījuma tiesības pret parādnieku pāriet no viena kreditora citam. Cesiju regulē Civillikums. Saskaņā ar tā noteikumiem cesija nedrīkst pasliktināt parādnieka stāvokli un jaunais kreditors neiegūst vairāk un lielākas tiesības nekā bijušajam kreditoram (CL 1806. un 1807. pants),» skaidro Nordea bankas juridiskā departamenta vadītājs Juris Bogdanovs. Pēc viņa teiktā, līdz ar to uzlikt papildu maksājumus bez kredītņēmēja piekrišanas šādā gadījumā jaunais kreditors nevarēs. Situācija, protams, var mainīties, ja kredītņēmējs savas saistības pret jauno kreditoru nepilda.
Arī G. Flinters saka, ka no juridiskā aspekta, līguma nodošana citai bankai nekādā veidā nedrīkst pasliktināt kredītņēmēja stāvokli. «Pārņemot kredīta līgumu, jaunajai bankai ir pienākums ievērot visus līgumā paredzētos likvidētās bankas pienākumus. Jebkuri labojumi sākotnējā līgumā ir iespējami, tikai pusēm par to īpaši vienojoties, ja vien tiesības prasīt šādas izmaiņas jau nav paredzējis sākotnēji noslēgtais kredīta līgums.