Bankas

Krājbankas mazākuma akcionāriem par akciju maksās 2,56 latus

Ieva Mārtiņa, 25.01.2011

Jaunākais izdevums

Lietuvas banka Snoras no pārējiem Latvijas Krājbankas akcionāriem obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā varēs atpirkt parastās uzrādītāja akcijas par cenu 2,56 lati par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība pieņēmusi lēmumu - nacionalizēt komercbanku Snoras. Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad Lietuvas centrālās bankas vadība pārtraukusi Snoras darbību un iecēlusi pagaidu administratoru.

Pēc sasauktās Lietuvas valdības ārkārtas sēdes Lietuvas Finanšu ministre Ingrīda Šimonīte paziņoja, ka Snoras tiks pārņemta, savukārt norēķini ar akcionāriem tiks veikti saskaņā ar izstrādātiem noteikumiem.

Lietuvas centrālās bankas vadītājs V. Vasiļauskas norādīja, ka bankai draud maksātnespēja: «Mēs neredzējām citu izeju,» skaidro viņš. Vienlaikus viņš norāda, ka visi noguldījumi ir drošībā un bankas darbība tuvākajā laikā tiks atjaunota.

Jau vēstīts, ka šodien vēlā pēcpusdienā tika pieņemts lēmums apturēt Snoras darbību kā arī iecelt bankai administratoru. «Ar šo lēmumu vēlamies nodrošināt bankas klientu aizsardzību, kā arī nostiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un tās uzticību,» skaidro Lietuvas centrālā banka. Lietuvas centrālā banka uzsver, ka šādu lēmumu tā esot pieņēmusi pēc tam, kad izvērtējusi Snoras finanšu stāvokli, pēdējā laika tendences un pēdējās pārbaudes rezultātus. Tāpat atcelta arī bankas vadība. Lietuvas Centrālās bankas paziņojumā teikts, ka Snoras savu darbību atsāks 21. novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Grībauskaite: Snoras gadījumā Lietuvu negaida Latvijas liktenis

BNS, 17.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva nesekos Latvijas piemēram, kad pirms dažiem gadiem, sabrūkot bankai Parex, Latvijai vajadzēja lūgt palīdzību Starptautiskajam Valūtas fondam. Tā sacījusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

«Nešaubos, ka Lietuva ir spējīga pati tikt galā. Šī banka Lietuvas banku sistēmā aizņem vien desmito daļu. Gan valdībai, gan Lietuvas Bankai ir pietiekami līdzekļu, lai sniegtu garantijas visiem Lietuvas noguldītājiem - ne tikai Snoras [noguldītājiem] - par esošo apdrošināšanas summu 350 tūkstošiem litu (71,4 tūkstoši latu),» skaidroja Grībauskaite.

Viņa arī paudusi atbalstu valdības rīcībai, lemjot par piektās pēc aktīvu apmēra lielākās komercbankas Lietuvā Snoras nacionalizēšanu. Bankas nacionalizācija «palīdzēja apturēt nekaunīgu uzbrukumu Lietuvas banku sistēmai un tās iedzīvotāju interesēm», tā viņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Bankas valde ceturtdien vēlu vakarā nolēma likvidēt nacionalizēto Snoras banku un vērsties attiecīgās iestādēs, lai pret to tiktu vērsta bankrota lieta, vēsta Leta.

«Atklājām to, ko nedomājām atklāt,» medijiem sacījis Lietuvas Bankas priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Bankas īpašumi no gandrīz astoņiem miljardiem litu (1,6 miljardiem latu) esot samazinājušies līdz 3,4 miljardiem litu (693,6 miljoniem latu).

Esot pazuduši noguldījumi par 600 miljoniem litu (122,4 miljoni latu) ārvalstu bankās, investīcijas Kaimanu salu fondos - par 550 miljonu litu (112,2 miljoniem latu). To vienkārši nav, teicis Vasiļausks.

«Nav cita veida, kā risināt problēmu, - [Snoras] banka jālikvidē,» sacījis Lietuvas Bankas vadītājs.

Viņš piebildis, ka, nacionalizējot banku, vēl cerēts, ka to varēs restrukturizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Atcelti ierobežojumi dažām Snoras operācijām; 500 litu «griestus» saglabā

BNS, 21.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas centrālās bankas Lietuvas Bankas valde pirmdienas naktī atcēla zināmus ierobežojumus nacionalizētās komercbankas Snoras operācijām.

Centrālās bankas valde plāno pieņemt galīgos lēmumus par pasākumiem Snoras noguldītāju, kreditoru un citu klientu interešu aizsardzībai līdz 24.novembrim.

Centrālā banka ziņoja, ka Snoras klientu nauda, kas no pagājušās trešdienas nebija nonākusi saņēmēju kontos citās bankās, atgriezīsies atpakaļ Snoras klientu kontos.

Centrālās bankas valde, kas pagājušajā ceturtdienā bija atļāvusi Snoras klientiem veikt operācijas ar saviem bankā esošajiem līdzekļiem apmērā līdz 500 litiem (125 latiem) dienā no katra konta ar maksājumu karti, atļāva bankas administratoram no 23.novembra veikt šīs operācijas arī bankas nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc Snoras nacionalizācijas Krājbanka nenovēro pastiprinātu klientu aktivitāti

Jānis Rancāns, 17.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad Lietuvas centrālā banka apturēja komercbankas Snoras darbību, bet valsts valdība vēlāk banku izlēma nacionalizēt, Latvijas Krājbanka nav novērojusi pastiprinātu klientu interesei par bankā noguldītajiem līdzekļiem.

«Pēc ziņas nonākšanas medijos, bankas Zvanu centrā tika saņemti daži klientu zvani, kas interesējās, kā Snoras darbības apturēšana ietekmēs Krājbanku un viņu līdzekļus. Taču pastiprinātu klientu aktivitāti mēs šodien nenovērojam,» Db.lv pastāstīja Latvijas Krājbankas sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Pakalne.

Latvijas Krājbanka uzsver, ka Lietuvas centrālās bankas regulējums attiecībā uz bankas Snoras darbību attiecas vienīgi uz Lietuvas banku Snoras. Latvijas Krājbankai tas nav saistošs, jo Latvijas komercbanku tirgu regulē Latvijas likumdošana un to pārrauga Finanšu un Kapitāla tirgus komisija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Krājbankas pārņemšanas nepieciešamība atkarīga no Lietuvas lēmumiem

Madara Fridrihsone, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, vai Latvijas valstij vajadzēs pārņemt a/s Latvijas Krājbanka, būs atkarīgs no Latvijas Krājbankas kontrolpaketes īpašnieku Snoras pārņēmušās Lietuvas valdības lēmumiem par Snoras sadalīšanu.

«Lietuvas valdībai nav citu variantu kā vien rīkoties līdzīgi, kā Latvija rīkojās ar Parex Banku, tas ir, sadalīt Snoras labajā un sliktajā bankā,» otrdienas rītā db.lv skaidroja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) Saeimas frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis.

Tas, vai Latvijas valstij būs jāpārņem Latvijas Krājbanka, esot atkarīgs no tā, vai Latvijas Krājbanka, atbilstoši Snoras jauno īpašnieku – Lietuvas valdības – lēmumiem, tiks pievienota labajiem vai sliktajiem aktīviem.

«Ja Latvijas Krājbanka nonāk pie sliktajiem aktīviem, tad, protams, Latvijas valstij tā būs jāpārņem, lai pasargātu klientu intereses,» sacīja Dz. Zaķis, uzsverot, ka pagaidām neesot pamata domāt, ka stabili strādājošā un pelnošā Latvijas Krājbanka varētu nonākt no Snoras atdalītajā «sliktajā bankā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Renault F1 komanda paziņojusi, ka tā ir noslēgusi jaunu sponsorēšanas līgumu ar SNORAS banku. Beļģijas Grand Prix izcīņā, kas notiks jau šīs nedēļas nogalē Spā-Frankošampas trasē, SNORAS bankas logo jau būs redzams uz Renault F1 formulas R30 sāniem.

Renault F1 komandas valdes priekšsēdētājs Žerards Lopezs: «Mēs ar lielu prieku sveicam SNORAS banku Renault F1 komandā! Šis darījums ar SNORAS banku ir nozīmīgs turpinājums mūsu komerciālajai darbībai Austrumeiropā, savukārt SNORAS bankai tas nodrošinās ievērojamu starptautisku atpazīstamību.»

Raimondas Baranauskas, SNORAS bankas prezidents: «Mēs priecājamies uzsākt abpusēji izdevīgu sadarbību ar Renault F1 komandu. Inovācijas un tālredzīga pieeja ir SNORAS bankas un tās uzņēmumu grupas pamatvērtību vidū. Tādēļ Formula 1, kas apvieno cilvēka spējas ar jaunākajām tehnoloģijām, lieliski atbilst mūsu bankas filozofijai. Renault F1 komanda jau pašlaik ir starp piecām labākajām Formula 1 komandām, un mēs ticam, ka tā turpinās nostiprināt savas pozīcijas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Antonovu un Baranauski izsludina starptautiskajā meklēšanā

Dienas Bizness, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ģenerālprokurors Dariuss Valis (Darius Valys) parakstījis Eiropas Savienības orderi Snoras bankas akcionāra Vladimira Antonova un Snoras prezidenta Raimonda Baranauska apcietināšanai.

Abi baņķieri tiek turēti aizdomās par nelegālu īpašuma iegūšanu lielos apmēros, kā arī dokumentu viltošanu. Baranausks tiek turēts aizdomās arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un krāpšanos grāmatvedībā.

Baranauskis, pēc neoficiālas informācijas, šobrīd varētu atrasties Ukrainā, kur patlaban izdotajam orderim nav juridiskā spēka, savukārt par Antonovu nekādu ziņu nav. Zināms vien tas, ka Antonovs pēdējos pāris gadus pārsvarā uzturējies Lielbritānijā.

Kā vēstīts, Lietuvas Ģenerālprokuratūra, pēc informācijas saņemšanas no Lietuvas centrālās bankas par iespējamajiem pārkāpumiem komercbankā Snoras, sāka izmeklēšanu, kuras laikā konstatēts, ka Snoras bankā pazuduši aktīvi aptuveni miljards litu (vairāk nekā 200 miljonu latu) apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kubiļus: Uzvelt Antonova blēdību sekas Latvijas vai Lietuvas valdības pleciem būtu kļūda

LETA, 25.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzvelt bankas Snoras bijušā īpašnieka Vladimira Antonova blēdību sekas Latvijas vai Lietuvas valdības pleciem būtu liela kļūda - šādu viedokli piektdien preses konferencē paudis Lietuvas premjerministrs Andrjus Kubiļus.

Viņš piebildis, ka pašreizējā situācijā, kas saistīta ar Snoras meitasuzņēmumu AS Latvijas Krājbanka, nesaskata iemeslus Lietuvas un Latvijas savstarpējo attiecību problēmām.

Kā Kubiļus sacījis, tiekoties ar žurnālistiem pēc valdības ārkārtas sēdes, Snoras var uzskatīt drīzāk par noziedzīgu finansiālu mahināciju iestādi, pa pusei piramīdu, nevis banku, vēsta portāls Alfa.lt.

Snoras darbību Kubiļus salīdzinājis ar 2009.gadā notiesātā Volstrītas afērista Bernarda Medofa krāpniecisko piramīdas shēmu.

«Ar šāda mēroga finansiālajiem noziegumiem saskaramies pirmo reizi. Ceru, ka tiesībsargāšanas iestādes to pienācīgi novērtēs un piesavinātais īpašums tiks atgūts,» piebildis Lietuvas valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bankrotējušās bankas Snoras kredītportfelis, kura vērtība ir 1,6 miljardi litu (563,77 miljoni eiro), tiks pārdots starptautiskam konsorcijam, kuru vada investīciju banka, kas pagaidām nevēlas, lai tiktu publiskots tās nosaukums.

Iepriekš plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka par portfeļa pārdošanu tiek runāts ar Vācijas banku Deutsche Bank un vēl diviem pretendentiem, kas iepriekš izteikuši interesi par Lietuvas bankas Finasta un tās meitasuzņēmumu iegādi no Snoras.

Savukart Snoras piektdien paziņoja, ka bankas bankrota administrators turpinās sarunas ar konsorciju, kas ir iesniedzis vislabāko priekšlikumu.

«Kreditoru komiteja ir apstiprinājusi cenas grīdu aizdevuma portfelim un tā pārdošanas metodi. Uzskatām šo aktīvu pārdošanu par prioritāti, un mēs ceram, ka šis darījums tiks noslēgts - ar kreditoriem visizdevīgākajiem nosacījumiem - līdz šā gada beigām,» aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valstij piederošā noguldījumu un investīciju apdrošināšanas fonda Indeliu ir investiciju draudimas vadītāja un Snoras kreditoru komitejas priekšsēdētāja Aurēlija Mažintiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizvēlētais administrators Lūsis pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latu

LETA, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas nespēs pildīt savus solījumus, valsts ir gatava pārņemt privātā akcionāra saistības un veikt visu nepieciešamā kapitāla iepludināšanu kompānijā.

Līdz ar to varēs uzskatīt, ka šī banku krīze ap Latvijas Krājbanku un Snoras skars vairāk akcionārus nekā kompāniju airBaltic, norāda kompānijas padomes priekšsēdis Gints Kiršteins.

Viņš arī paziņo, ka jau tagad ir skaidrs, ka airBaltic neatdos savas dominējošās pozīcijas tirgū, bet tikai nedaudz pārgrupēsies.

Kiršteins skaidro, ka airBaltic pozīcijas pēc Latvijas Krājbanka un Snoras banku kraha nav īpaši mainījušās, jo aviokompānijai Latvijas Krājbankā neatradās lielas naudas summas. Problēmas esot sagādājis tas, ka norēķinu sistēma internetā autorizēja karšu maksājumus caur Latvijas Krājbanku, un tas nozīmēja, ka sākumā nebija iespējams nopirkt biļetes. «Šo jautājumu uzņēmuma vadība atrisināja ļoti veiksmīgi, un varam uzskatīt, ka šie notikumi satricināja airBaltic ikdienas ritmu, taču nekādas paliekošas sekas neizraisīja,» uzsver Kiršteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Telegraf valdē iecelts Antonova padomnieks Fiļimonovs

Gunta Kursiša, 08.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta izdevēja SIA Telegraf valdei pievienojies Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs, kas turpmāk SIA Telegraf pildīs valdes locekļa pienākumus, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jau pērn SIA Telegraf īpašnieku maiņa tika saistīta ar Krievijas baņķiera V. Antonova un Snoras bankas interesēm Baltijā - veidot un attīstīt mediju biznesu.

Sakarā ar problēmām Latvijas Krājbankā krievu valodā iznākošajam laikrakstam Telegraf nācās samazināt izdošanas biežumu. «Dažas nedēļas» laikraksts iznāks otrdienās, kad tas būs ar pielikumu Delovoj Telegraf, un piektdienās kopā ar pielikumiem Telegraf-LIFE un TV-programma, novembra beigās pavēstīja tā galvenais redaktors. Laikraksta redaktors nevarēja pateikt, cik ilgi Telegraf iznāks šādā režīmā, vien piebilda «kamēr situācija normalizēsies».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krūmane atkāpjas no amata; Brazovskis paliks

Dienas Bizness, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane nolēmusi atkāpties no amata.

«Esmu pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskatu, ka radītā spriedze ap manu atrašanos šajā amatā tikai kavē komisijas pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija (plānotā Saeimas ārkārtas sēde) bremzē sektora stabilizāciju. Kā arī uzskatu, ka aktīvā komisijas rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz bankas aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intreses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par komisijas bezdarbību. Kā komisijas priekšsēdētāja vienmēr esmu pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komsijas darbībā, un ceru, ka pārējie komisijas padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu,» sacīja Krūmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs piešķīris 74 miljonus, lai finansētu Saab iegādi no General Motors

BNS, 02.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas māteskompānijas Lietuvas nacionalizētās bankas Snoras bijušais lielākais akcionārs Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs finansēja darījumu, kurā pērnā gada sākumā Zviedrijas autobūvētājs Saab tika pārpirkts no ASV koncerna General Motors (GM), vēstī portāls carsuk.net, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Dagens Industri.

Saab ģenerāldirektors Viktors Mullers intervijā Zviedrijas sabiedriskajam telekanālam STV atklājis, ka 74 miljonus ASV dolāru (38,6 miljonus latu), kurus tolaik pastāvošā kompānija Spyker (tagad Swedish Automobile) par Saab iegādi samaksāja amerikāņiem, Antonovs piešķīris vienai no Mulleram piederošajām kompānijām.

Mullers intervijā arī atzina, ka viņam piederošā kompānija joprojām ir parādā Antonovam, no kura Latvija vien vēlas atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto naudu 150 miljonu latu apmērā, kas saskaņā ar izmeklēšanā atklāto izmantota Antonova projektiem, tostarp autokoncerna Saab pārņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs no Lietuvas grib pietiesāt 555 miljonus eiro

LETA, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Krājbankas un Lietuvas bankas Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par Snoras īpašumu piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu, Maskavas arbitrāžas tiesā iesniedzis prasību pret Lietuvas valsti, vēloties pietiesāt 40 miljardus rubļu (555 miljonus eiro) par kaitējumu, kas, viņaprāt, nodarīts viņa mantai un reputācijai.

Kā atbildētāja lietā norādīta Lietuvas Tieslietu ministrija. Prasība iesniegta 5.augustā, bet pirmā tiesas sēde paredzēta 22.septembrī.

Savus materiālos zaudējumus Antonovs novērtējis par aptuveni 20,2 miljardiem rubļu, bet kaitējumu savai lietišķajai reputācijai - par 19,9 miljardiem rubļu.

Turklāt viņš vēlas, lai tiktu atzīti par nepatiesiem Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites 2011.gadā izskanējušie izteikumi, ka Snoras darbība vērtējama kā nekaunīgs uzbrukums Lietuvas banku sistēmai un Lietuvas pilsoņu interesēm.

Kā liecina tiesas materiāli, Antonova prasības nodrošināšanai tiesa aizliegusi atsavināt Snoras nekustamā īpašuma objektus Krievijas teritorijā - divpadsmit nedzīvojamās ēkas Maskavā un vēl dažas Maskavas apgabalā, kā arī divus betona žogus Krievijas galvaspilsētā aptuveni 400 metru kopgarumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība neplāno izmantot valsts budžeta līdzekļus, lai glābtu nacionalizēto Latvijas Krājbankas mātesbanku Snoras, otrdien apliecināja Lietuvas finanšu ministre Ingrīda Šimonīte.

«Neviens netaisās glābt Snoras no budžeta līdzekļiem,» viņa sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai Lietuvas valsts budžetā ir atvēlēta nauda bankas glābšanai un kāda varētu būt šādas glābšanas ietekme uz nākamā gada valsts budžeta deficīta rādītāju.

Taču, ja izrādīsies, ka bankā nav pietiekami daudz naudas, lai atmaksātu apdrošinātos noguldījumus, varas institūcijas izmantos noguldījumu apdrošināšanas fondu un piesaistīs līdzekļus kapitāla tirgos, pastāstīja ministre un piemetināja, ka tiks rūpīgi izvērtēts, kādu risinājumu labāk izvēlēties.

Šimonīte uzsvēra, ka 2012.gada valsts budžetā nebūs iekļauta īpaša sadaļa Snoras glābšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušie Snoras bank lielākie akcionāri Vladimirs Antonovss un Raimonds Baranuskis Lielbritānijā aizturēti, pamatojoties uz Lietuvas izsniegto Eiropas aresta orderi. BNS neoficiālā informācija liecina, ka aizturēti abi kungi, tikmēr BBC vēsta, ka aiz restēm nonācis tikai V. Antonovs.

Kā jau ziņots, vakar Lietuva abus kungus izsludināja starptautiskajā meklēšanā, turot aizdomās par smagiem finanšu noziegumiem, izsaimniekojot Snoras līdzekļus. Arī Latvijā V. Antonovs ir aizdomās turētais Krājbakas kraha lietā.

Arī Lietuvas ministru prezidents Andrjus Kubiļus delfi.lt apstiprinājis, ka ir informēts par bijušo Snoras īpašnieku aizturēšanu. Tomēr no sīkākiem komentāriem viņš atturējās.

Raidorganizācija BBC apstiprina, ka arestēts ir V. Antonovs, taču R. Baranauskis vēl tiekot meklēts. Londonas policija pavēstījusi: Izpildot tiesiskās palīdzības lūgumu, 36 gadus vecais vīrietis pēcpusdienā Londonā arestēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Rungainis: visticamāk, par Snoras un līdz ar to Krājbankas īpašniekiem kļūs skandināvu bankas

Nozare.lv, 17.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts pārāk ilgi nepaliks Snoras un līdz ar to arī Latvijas Krājbankas īpašnieki un šīs akcijas tiks pārdotas. Tā kā Lietuvā, tāpat kā Latvijā, dominē skandināvu bankas, visticamāk, ka par Snoras un Latvijas Krājbankas īpašniekiem varētu kļūt kāda no tām.

Šādu uzskatu, komentējot notikumus Lietuvā, paudis finanšu konsultāciju kompānijas IBS Prudentia partneris Ģirts Rungainis, piebilstot, ka «tas, kas notiek patlaban, ļauj cerēt, ka īpašnieku maiņa notiks regulētā un civilizētā veidā».

Runājot par Snoras nacionalizācijas ietekmi uz Latviju, Rungainis norāda - ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir atbildīgi veikusi savu darbu, tad Lietuvas Snoras bankas problēmas neietekmēs Latvijas banku un finanšu sistēmas stabilitāti.

Viņš piebilda, ka savulaik arī Parex bankas krahs neietekmēja Lietuvas banku sistēmu, lai gan Lietuvā darbojās Parex bankas filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs esam baņķieri, nevis zagļi un bandīti, kas vēlas slēpties Karību salās,» trešdien telefonintervijā Lietuvas medijam Respublika stāstīja jau bijušais Snoras akcionārs, kas ceturtdien Lielbritānijā kopā ar Snoras bijušo prezidentu Raimondu Baranauski tika aizturēts un šodien stāsies tiesas priekšā.

Intervijā V. Antonovs uzsvēra, ka vēl otrdien viņš sazinājās ar Snoras administratoru Simonu Frikli un izteica gatavību sniegt «jebkādu palīdzību, lai stabilizētu situāciju Snoras bankā». Tāpat viņš trešdien stāstīja, ka vietējā policija zina, kur viņš atrodas, kā arī norādīja uz politisko spiedienu no Lietuvas puses, norādot, ka «bez politiska spiediena nacionalizēt banku nebūtu iespējams».

Intervijā V. Antonovs kritizē to, ka Lietuvas valdība nav pietiekmami apspriedusies ar Snoras bijušajiem akcionāriem. Viņš uzsver arī savu «ceturtdaļgadsimta» ilgo pieredzi banku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ZZS prasa atklāt, kam no Krājbankas pārskaitīti 50 miljoni latu

Elīna Pankovska, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Garantēto atlīdzību Snoras Latvijas filiāles klientiem izmaksās Citadele un UniCredit Bank

Lelde Petrāne, 14.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi informāciju no Lietuvas Centrālās bankas par garantēto atlīdzību izmaksas nodrošināšanu AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem. Garantētā atlīdzība AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem tiks izmaksāta no Lietuvas noguldījumu apdrošināšanas fonda līdzekļiem.

«AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem fiziskām personām garantēto atlīdzību izmaksu nodrošinās AS Citadele banka, savukārt juridiskas personas garantēto atlīdzību varēs saņemt AS UniCredit Bank. Esam gandarīti, ka pēc FKTK lūguma Lietuvas atbildīgās iestādes ir padomājušas arī par AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klientiem un viņiem tiks nodrošināta iespēja, nedodoties uz Lietuvu, Latvijas kredītiestādēs saņemt Lietuvas valsts garantēto atlīdzību,» norādīja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Tehnoloģiskā nodrošinājuma ziņā mēs esam gatavi sākt Lietuvas valsts garantētās atlīdzības izmaksu iedzīvotājiem, kas ir AS bankas SNORAS Latvijas filiāles klienti. Par to, kurā datumā sāksim atlīdzības izmaksu, informēsim, tiklīdz saņemsim no Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda klientu reģistru ar informāciju par katram klientam izmaksājamo naudas summu un mums būs pieeja Lietuvas valsts noguldījumu apdrošināšanas fonda finansējumam,» sacīja AS Citadele banka valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons.

Komentāri

Pievienot komentāru