Bankas

Krājbankas zaudējumi pārsniedz 200 miljonus latu; maksātnespējas izdevumi dažās dienās sasniedz 252 tūksošus latu

Ieva Mārtiņa, 12.01.2012

Jaunākais izdevums

Latvijas krājbanka, kuras darbība tika apturēta 2011. gada 21. novembrī, zaudējumi uz pērnā gada 31. decembri sasniedza 205,93 miljonus latu, bet maksātnespējas procesa izdevumi par astoņām dienām sasniedza 251,6 tūkstošus latu.

Zaudējumus galvenokārt veido papildus izveidotie uzkrājumi kredītiem, atlikumiem korespondentbanku kontos, kuri šobrīd nav atgūstami, ieguldījuma īpašumiem un pārdošanai turētiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī ieguldījumiem meitas sabiedrībās, skaidro Krājbankas maksātnespējas administrators KPMG Baltics, kas Krājbankas darbības pārskatu no 2011. gada 23. decembra līdz 31. decembrim publicējis arī laikrakstā Latvijas vēstnesis.

Saskaņā ar pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli 2011. gada 31. decembrī, kā arī sniedz informāciju par atgūtajiem aktīviem, tai skaitā mantu, un maksātnespējas procesa izdevumiem par pārskata periodu, liecina, ka bankas kopējais aktīvu apjoms 31.decembrī bija 423,33 miljoni latu, kas ir par 40% mazāki, salīdzinot ar aktīvu apjomu 2011. gada vidū.

Tajā skaitā kredītu atlikums veidoja 291,99 miljonus latu, kas savukārt, salīdzinot ar situāciju 2011. gada vidū, sarucis par 47,58 miljoniem latu jeb 14%. Tikmēr bankas saistību apjoms gada beigās sasniedza 562,73 miljonus latu, līdz ar to bankas pašu kapitāls bija negatīvs -139,406 miljonu latu apjomā. KPMG Baltics norāda, ka Krājbankas lielākais kreditors šobrīd ir Noguldījumu garantiju fonds, kuram banka ir parādā 335,47 miljonus latu.

Minētajā pārskata periodā atgūtais naudas apjoms (no kredītiem) veidojis 973,68 tūkstošus latu, liecina pārskats.

No kopējiem maksātnespējas procesa izdevumiem laikā no 23. decembra līdz 31. decembrim lielāko daļu – 163,83 tūkst. Ls – veidoja darbiniekiem izmaksājamā darba alga un atlaišanas pabalsti, bet 85,17 tūkstošus latu veidoja nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai. Atlīdzībā administratoram un tā palīgam par astoņām dienām samaksāti 2000 Ls, liecina pārskats.

Krājbankas noguldījumu apjoms 2011. gada beigās veidoja 203,26 miljonus latu – tātad šī ir summa, kas noguldītājiem netika izmaksāta no Noguldījumu garantiju fonda. Jau vēstīts, ka Krājbankas klientiem noguldījumus no fonda pērn izmaksāja banka Citadele.

Vēl Krājbankas pārskats liecina, ka bankas pakārtoto saistību apjoms gada beigās veidoja 21,22 miljonus latu, Centrālajās bankās un kredītiestādēs glabājās nauda 43,86 miljonu latu apjomā, līdz termiņam turēto ieguldījumu apjoms bija 18,89 miljoni latu, bet pārdošanai turētais nekustamais īpašums – 7,78 miljonus latu. Krājbankas apmaksātais pamatkapitāls 2011. gada beigās bija 35,824 miljoni latu.

KPMG Baltics informē, ka tā pārskatu veidoja, vadoties pēc Starptautisko finanšu pārskatu standartu principiem un ievērojot piesardzības principu. Kompānija uzsver, ka šī nav bankas likvidācijas bilance, bet gan veidota, balstoties uz darbības turpināšanas principa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pauls: Krājbankas klientu nauda ir vienkārši nozagta un ieguldīta airBaltic

LETA, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neizvēlētais administrators Lūsis pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latu

LETA, 26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) administratora amatam ieteiktā Aigara Lūša administrētā maksātnespējīgā SIA Skonto AL februāra beigās izsolē pārdos prasījuma tiesības pret Krājbanku par 920 000 latiem, liecina Lūša paziņojums laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izsole notiks 29.februārī plkst.11 Antonijas ielā 7-2, Rīgā. Iepriekš Skonto AL 920 000 latu zaudējumus saistībā ar kādreiz pazīstamās viesnīcas Rolands pārdošanu no Krājbankas vēlējās piedzīt tiesas ceļā.

LETA jau ziņoja, ka viesnīca Rolands savulaik piederēja Skonto AL un tā bija ieķīlāta Krājbankā par 2,7 miljoniem latu, kas no bankas bija ņemti būvniecībai. Īpašumu 2004.gada sākumā iegādājās tā paša gada 30.ganvārī dibinātā SIA Calculus, samaksājot par to divus miljonus latu. Firmai tika pārdots arī Krājbankā ieķīlātais viesnīcas inventārs.

Izvērtējot nekustamā īpašuma pārdošanas apstākļus, Lūsis secinājis, ka darījuma rezultātā pilnvarnieka Krājbanka vainas dēļ Skonto AL un tās kreditoru kopumam nodarīti zaudējumi, kurus bankai ir pienākums atlīdzināt. Līdz ar to 2010.gada martā Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība pret Krājbanku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar KPMG Baltics vadošo partneri Armini Movsisjanu

Lelde Petrāne, 26.08.2016

Parīze – tie ir svētki, kas vienmēr tev līdzās: pilnīgi piekrītu Hemingveja teiktajam. 2015. gadā svētkus izdevās apvienot ar kādu profesionālu izaicinājumu, mācoties KPMG vadītāju attīstības programmā vienā no pasaules labākajām vadības augstskolām INSEAD.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināts - KPMG Baltics saņēmis četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus

BNS, 24.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratore auditorkompānija KPMG Baltics kopumā saņēmusi četrus Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumus, pastāstīja kompānijas korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Viņš norādīja, ka tostarp divi priekšlikumi ir «vairāk vai mazāk atbilstoši Kredītiestāžu likuma prasībām attiecībā uz sanācijas plāniem». Jurcāns gan atzina, ka neviens no pašlaik apskatītajiem sanācijas priekšlikumiem nav uzskatāms par pilnvērtīgu īstenošanas plānu.

Jurcāns norādīja, ka bankas sanācijas priekšlikumi tika iesniegti administratoram pēdējā brīdī ‒ pēdējais saņemts tikai 23.janvārī pulksten 13.45. Līdz ar to pašlaik plānu sīkāka izvērtēšana turpinās, bet sākotnējais vērtējums liecina, ka visos ir trūkumi.

Runājot par konstatētajiem trūkumiem, Jurcāns minēja, ka ir jautājums par atkarību no trešo personu lēmumiem, kuri pašlaik nav skaidri un ar kuriem plāna iesniedzēji nekādu vienošanos nav panākuši. Nepilnības saskatāmas arī iesniegtajos biznesa plānos. «Nebūtu pareizi un lietderīgi nevienai no ieinteresētajām pusēm, ja sanācijas process neved pie bankas ilgtspējīgas attīstības,» viņš paskaidroja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka, iespējams, tiek ziedota, lai iegūtu tās airBaltic akcijas, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām.

Šādu versiju liek izvirzīt DB analīze, kas veikta, ņemot vērā datus, Krājbankas administratora darbu, valdības lēmumus, ekspertu komentārus. Šī situācija savukārt var pavērsties pret pašu valsti, tostarp pret Satiksmes ministriju (SM), kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), piemēram, saistībā ar iespējamām tiesvedībām par miljonu latu zaudējumu atlīdzināšanu, kas varētu tikt uzsāktas, ja FKTK nolems sākt Krājbankas likvidāciju.

Pagājušā gada novembra beigās SM uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās Krājbankā un bankā Snoras savulaik ieķīlātos 47,2% airBaltic akciju, kas piederēja Baltijas aviācijas sistēmām (BAS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa noraida pret Krājbankas administratoru vērstās sūdzības

Elīna Pankovska, 12.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi bijušā Rīgas mēra Andra Ārgaļa sūdzības, kurās tika lūgts atcelt a/s Latvijas Krājbanka administratoru SIA KPMG Baltics, kā arī viņš apstrīdēja darījumu, ar kuru Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) tika «pārcelts» uz Latvijas Krājbankas meitas uzņēmumu SIA Atlantijas biroji.

Tāpat tiesa noraidīja Jāņa Leimaņa, Edgara Leimaņa un Viesturs Šterna sūdzību, kurā viņi arī lūdza atcelt administratoru, DB informēja SIA KPMG Baltic pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Jāatgādina, ka pagājušā gada 6. februārī - dienā, kad tiesa lēma neatzīt BAS maksātnespēju - valsts kontrolētās Krājbankas meitasuzņēmums SIA Atlantijas biroji pilnībā pārņēma BAS no Bertolta Flika un Taurus Asset Management Limited. SIA KPMG Baltic tad norādīja, ka BAS akcijas pārņēmusi, jo, pirmkārt, bijis svarīgi, lai attiecīgais uzņēmums 100% piederētu Latvijas Krājbankai. Otrkārt, lai tā ir finansiāli stabila kompānija, uz kuras pamatbiznesu šis darījums neatstātu negatīvu ietekmi. Citi apsvērumi darījumam neesot bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarežģītā atgūšanas procesa dēļ Krājbankas un Parex kreditori naudu var gaidīt vēl gadiem un galu galā tā arī nesagaidīt.

Patlaban Latvijas krājbankas maksātnespējas procesā atgūti 170 miljoni eiro, kas ir vien aptuveni ceturtā daļa no kopējās kreditoru prasījumu summas, taču bankas maksātnespējas administrators pagaidām atturas prognozēt, cik lielu naudas summu nāksies zaudēt kreditoriem. Savukārt Parex gadījumā zaudētās summas varētu būt mērāmas vairākos simtos miljonu.

Sāk norēķinus

Neskatoties uz to, ka patlaban izsolīta puse no Krājbankas īpašumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kā arī visi pieci kredītu portfeļi, kopš bankas maksātnespējas procesa sākšanas ir atgūti vien 170 miljoni eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un KPMG Baltics sniegtie dati. Kā stāsta KPMG Baltics pār- stāvis Oskars Fīrmanis, kopējais kreditoru prasījumu tiesību apjoms pret Krājbanku ir vairāk nekā 700 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa jeb aptuveni 470 miljoni eiro ir jāsaņem Noguldījumu garantiju fondam (NGF), un administrators jau sācis norēķinus ar fondu, līdz pērnā gada nogalei atmaksājot 193 miljonus eiro (fonds saskaņā ar likumu ir pirmais prasītājs, kas saņem līdzekļus no bankas aktīvu pārdošanas. Tālākā kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība ir šāda: bankas darbinieki, nodokļu maksājumi, neizpildītie maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, valsts prasījumi par garantētajiem kredītiem, pārējie likumīgie prasījumi, procentu maksājumi kreditoriem, kreditoru prasījumi, kas pieteikušies pēc termiņa, sub- ordinētie aizdevumi un visbeidzot akcionāri). NGF saņemtā summa pārsniedz admini- stratora atgūtos līdzekļus tādēļ, ka, uzsākot maksātnespējas procesu, jau bija pieejama daļa līdzekļu, kas nebija jāatgūst, piemēram, bankas kontā Latvijas Bankā esošie līdzekļi, skaidro FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izdevniecība Žurnāls Santa vērsīsies tiesā pret Krājbankas administratoru

Gunta Kursiša, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs dienas pirms Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt pieteikumu par Latvijas Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, ar prasību atcelt no amata maksātnespējīgās bankas administratoru SIA KPMG Baltics nolēmusi vērsties arī izdevniecība Žurnāls Santa. Pirms tam ar šādu prasīnu tiesā jau vērsās Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Krājbankas kreditorus.

Žurnāls Santa neredz citu iespēju, kā aicināt tiesu atcelt maksātnespējas administratoru SIA KPMG Baltics, pretējā gadījumā bankas kreditoriem savus uzkrātos un zaudētos līdzekļus banka neredzēt, uzskata izdevniecības pārstāvis advokāts Aldis Gobzems.

«Diez vai kāda no valsts un pašvaldības institūcijām, uzņēmējiem vai privātpersonām Latvijā, kas bankas kraha rezultātā zaudēja grūtā darbā nopelnītos vairāk nekā 70 tūkstošus latus, vēlas «atdāvināt» maksātnespējas administratoram un viņa algotajiem speciālistiem savu naudu,» pauda A. Gobzems.

Advokāts norādīja, ka viņam nav izprotamas augstās maksātnespējīgās bankas ikmēneša uzturēšanas izmaksas. «Kāpēc pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas bankā vēl strādā tik liels skaits darbinieku? Vai patiešām šajā posmā ir nepieciešams uzturēt tik daudz bankas speciālistu? Vai tas ir normāli, ka administratīvās izmaksas mēnesī sastāda pus otra miljona latu?» jautā A. Gobzems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ZZS prasa atklāt, kam no Krājbankas pārskaitīti 50 miljoni latu

Elīna Pankovska, 02.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv draudi, ka maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka kreditoru prasījumus nebūs iespējams apmierināti par apmēram 50 milj. Ls latu, jo šī summa, iespējams, pretlikumīgi pārskaitīta trešajām personām, savā paziņojumā uzsver Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) tikmēr šo informāciju noliedz, sakot, ka visas izmaksas notikušas saskaņā ar lēumu par saistību izpildes ierobežojumiem. Savukārt informācijiu par trešajām personām jeb personām, kurām maksājumi tika veikti, Komisija nevar publiskot, ne tāpēc, ka nevēlas vai slēpj informāciju, bet tāpēc, ka tā ir klientu intereses skaroša informācija, ko banku nozarē aizsargā likums. Taču, ja būs nepieciešams, FKTK arī šo informāciju nodrošinās, bet tikai likumā noteiktajā kārtībā.

Saeimas deputāts Uldis Augulis pauž: «Uzskatām, ka šādā gadījumā ir nodarīts kaitējums arī Latvijas valsts budžetam, jo Latvijas Krājbankā savus finanšu līdzekļus ir noguldījuši arī valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī valsts iestādes kopumā aptuveni 70 milj. Ls apmērā. Izskatās, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un valdība grib atkārtot savas iepriekš pieļautās kļūdas komunikācijai ar sabiedrību par notiekošo Latvijas Krājbankā. Neviena atbildīgā valsts amatpersona joprojām oficiāli nav šādu informāciju nedz noraidījusi, nedz arī apstiprinājusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Papildināta - KPMG Baltics: Lattelecom un LMT jāveido kā biržā kotēts, integrēts Baltijas telekomunikāciju operators

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā telekomunikācijas uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT) esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultāciju kompānija KPMG Baltics rekomendē izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Ziņa papildināta no 7. rindkopas!

KPMG Baltics veiktajā pētījumā «Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde» secināts, ka, ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu pakalpojumu ieviešanai. Kopumā pētījumā tika analizēti astoņi rīcības pamata scenāriji.

KPMG Baltics piedāvātais risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem akcionāriem un pensiju fondiem biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Verdes enkurnomnieku sarakstu papildina KPMG

Db.lv, 13.04.2022

Ēriks Bergmans, “Colliers Baltics” partneris un aģentūras vadītājs, Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja un Iveta Lāce, “Verde” komercdirektore.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot dinamiski augošo pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem A klases ofisiem Latvijā, starptautiskais profesionālo pakalpojumu sniedzējs KPMG Latvijā kļūst par topošā biroju kompleksa “Verde” trešo enkurnomnieku.

Tas ir ne vien šī gada lielākais biroju nomas darījums Latvijas galvaspilsētā, bet arī nozīmīgs pagrieziena punkts “Verde” attīstībā – lai gan vēl norit kompleksa būvniecība, Verde pirmā ēka iznomāta par vairāk nekā 60%, bet abas ēkas kopumā jau ir iznomātas par teju 50%.

KPMG Latvijā ir viens no lielākajiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem Baltijā, kas klientiem nodrošina revīzijas, nodokļu, juridiskos, darījumu konsultāciju, datu un analītikas, kiberdrošības, ESG un citus konsultāciju pakalpojumus.

Uzņēmuma komandai nemitīgi augot, ir pieņemts lēmums pārcelt tā biroju uz “Verde” jaunajām telpām 3000 m2 platībā, kas ir divas reizes lielākas par esošajām un tiks iekārtotas A ēkas 7. un 8. stāvā. Tur strādās visa pašreizējā KPMG Latvijā komanda 250 cilvēku sastāvā, tajā skaitā arī Zvērinātu advokātu birojs "KPMG Law", kā arī 2021. gadā izveidotā datu, mākslīgā intelekta un jaunāko tehnoloģiju izcilības centra “KPMG Lighthouse” un KPMG Kiberdrošības centra speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidots KPMG kiberdrošības izcilības centrs "KPMG Cybersecurity Center of Excellence", informē uzņēmums.

Centrs sniegs atbalstu klientiem Latvijā, Lietuvā un Zviedrijā, kā arī visā pasaulē, palīdzot uzņēmumiem rūpēties par savu uzņēmumu informācijas drošību, ierobežot riskus, sniedzot atbalstu kiberdrošības stratēģijas izveidē, ieviešot jaunākās drošības tehnoloģijas, samazinot izmaksas, stiprinot reputāciju, optimizējot un uzlabojot drošības procesus.

"Pasaule turpina ceļu uz arvien lielāku digitalizāciju un integrāciju ar tehnoloģijām, taču līdz ar to ievērojami pieaug arī kiberriski, ko šobrīd pastiprina arī ģeopolitiskā situācija. Organizācijas, kuras nevelta pietiekamu uzmanību savai infrastruktūrai, datu aizsardzībai un darbinieku apmācībai, var kļūt par viegli sasniedzamiem kiberuzbrukumu mērķiem, kā rezultātā var tikt nozagti dati, izkrāpti līdzekļi, sabojāta infrastruktūra un nodarīti citi neatgriezeniski zaudējumi. KPMG kiberdrošības izcilības centrs ir izveidots ar mērķi būt par uzticamu partneri, kas sniedz pilna spektra atbalstu kiberdrošības jomā organizācijām," norāda Armine Movsisjana, KPMG Latvijā vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa a/s Latvijas Krājbanka atzinusi par maksātnespējīgu. Spriedums nav pārsūdzams. Maksātnespējas pieteikumus tiesā iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Kā jau rakstīts, tiesa bankas maksātnespējas lietu izskatīja ļoti ātri – gandrīz stundas laikā, un šodien arī nolēma paziņot savu spriedumu. Jāmin, ka FKTK pārstāvis Jānis Brazovsksi tiesai norādīja, ka bankas parādsaistības pārsniedz bankas aktīvus, Krājbanka savas saistības nokārtot nevarēšot.

DB jau rakstīja, ka sākotnēji FKTK nevedās ar maksātnespējas administratora atrašanu, un pirmās divas kandidatūras tika noraidītas. Tomēr trešais mēģinājums izrādījās veiksmīgs un šā gada 16.decembrī Rīgas apgabaltiesa par Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināja zvērinātu revidentu komercsabiedrību SIA KPMG Baltic, kas pilnvaroja Jāni Ozoliņu veikt Krājbanka administratora pienākumus. Jāatgādina, ka iepriekš tika noraidīta gan Aigara Lūša, gan Inta Goldmaņa kandidatūras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Priedītis: Krājbanka nekad nav bijusi kāda uzņēmēja «kabatas banka»

NOZARE.LV, 20.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) nekad nav bijusi kāda uzņēmēja «kabatas banka», un bankas bijušajai vadībai nebija informācijas, ka bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs būtu izmantojis bankas līdzekļus savu biznesa projektu finansēšanai, uzsver bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis.

«Visi bankā apkalpojamie klienti tika identificēti atbilstoši piemērojamiem noteikumiem. Tika ievēroti uz vienu klientu atļautie ekspozīcijas limitu apmēri,» akcentēja Priedītis.

Vaicāts, vai atbilst patiesībai izteiktie apgalvojumi, ka Antonovs Krājbanku izmantoja, lai finansētu projektus, kuros, lai arī pats neparādījās kā īpašnieks, bija patiesā labuma guvējs, piemēram, airBaltic, Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR), Priedītis uzsvēra, ka bankas vadībai tādas informācijas nebija.

«Man nav informācijas par to, ka Antonovs būtu banku izmantojis savu biznesa projektu finansēšanai. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Antonovs nebija airBaltic vai RVR patiesais labuma guvējs. Par savām interesēm Latvijā lai komentē pats Antonovs, man viņš par tām nestāstīja,» skaidroja Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nenotiek Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation

Žanete Hāka, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Atlantijas biroji prasījumu tiesību izsole pret AS Air Baltic Corporation pirmdien nenotika, jo neviens nebija iemaksājis prasīto nodrošinājumu 1 milj. latu apmērā, informē AS Latvijas Krājbanka maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Uz izsoli gan ieradās kompānijas Eurobalt Junipro pārstāvji, kas vēlējās piedalīties izsolē bez prasītā nodrošinājuma iemaksas, kas ir pretēji izsoles noteikumiem.

Šādā veidā Eurobalt Junipro, kura jau iepriekš bija mēģinājuši ierosināt Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespēju uz apstrīdētu prasījumu pamata, centās panākt sev izdevīgu risinājumu, pārkāpjot izsoles noteikumus.

Par tālāko lietas risinājumu administrators lems tuvākajā laikā, informē KPMG.

Prasījumu tiesību nominālvērtība ir 51,68 miljoni latu, un tā ir arī izsoles sākumcena. Līdzekļi no prasījumu tiesību pārdošanas ļautu veiksmīgi turpināt uzsākto norēķināšanos ar bankas kreditoriem, norāda administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Eksperte: LMT un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmumu Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanās gadījumā lielākais zaudētājs būs Latvija, aģentūrai LETA sacīja konkurences tiesību advokāte un advokātu biroja Vilgerts partnere Jūlija Jerņeva.

Viņa norādīja, ka LMT un Lattelecom apvienošana no valsts kā akcionāra skatpunkta nevienā gadījumā nav ērta un izdevīga. «Apvienojot uzņēmumus, formāli nepērkot un nepārdodot kapitāldaļas, valsts var zaudēt kontroli, kamēr Telia Sonera grupa bez piepūles un papildu ieguldījumiem – iegūt akciju kontrolpaketi. Tas nozīmē arī to, ka valsts īpašumā esošo apvienotā uzņēmuma daļu vērtība, visticamāk, samazināsies,» sacīja juriste.

Viņa arī kritizēja konsultāciju kompānijas KPMG Baltics piedāvāto risinājumu. «Varētu domāt, ka KPMG ieteikums LMT un Lattelecom apvienošanas rezultātā izveidot uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās katram no lielajiem akcionāriem – Telia Sonera grupai un Latvijas valstij, piederētu 30% līdz 40% akciju, bet pārējā akciju daļa tiktu kotēta biržā, risina zviedru dominances problēmu. Diemžēl, paraugoties rūpīgāk, šis, šķietami gudrais risinājums, izrādās «baltiem diegiem šūts»,» sacīja Jerņeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: KPMG rīkojās tā, lai panāktu agresīvu bankas bankrotu

Ieva Mārtiņa, Līva Melbārzde, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vladimirs Antonovs pārmet KPMG Baltic neieinteresētību Latvijas Krājbankas glābšanā. KPMG Baltic norāda, ka darījuši visu iespējamo, lai izvērtētu bankas sanāciju, bet Krājbankas bijušais līdzīpašnieks un padomes loceklis V. Antonovs, kurš iesniedzis sūdzību tiesā ar lūgumu atcelt KPMG Baltic no administratora pienākumu pildīšanas, uzskata, ka bankas auditors rīkojas tā, lai panāktu agresīvu bankas bankrotu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz šim nekādus pārkāpumus KPMG darbībā nav saskatījusi un norāda, ka auditorkompānija rīkojas saskaņā ar likumu. Daļa nozares speciālistu norāda uz vairākiem iespējamiem KPMG Baltic pārkāpumiem, kā arī administratora nekompetenci, kamēr daļa uzskata, ka sākusies apzināta nomelnošanas kampaņa, kas nav balstīta uz faktiem, lai panāktu auditorkompānijas nomaiņu un tā vietā ieceltu jaunu bankas administratoru atsevišķu kreditoru interesēs. Arī KPMG Baltic norāda, ka tiesā iesniegtās sūdzības saistītas ar vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu.

Rīgas apgabaltiesa 29. martā plāno skatīt pieteikumu par Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, tiesai ir iesniegtas sūdzības par administratoru. «Tiesai nav jāvērtē bankas sanācijas plāni, bet jāizvērtē informācija, ko iesnieguši bankas kreditori, arī V. Antonovs, kurā tie saskata to, ka administrators rīkojies nekompetenti, prettiesiski, ignorējot lielāko kreditoru intereses. Izvērtējot KPMG attieksmi pret bankas maksātnespējas procesu, man viennozīmīgi ir pārliecība, ka kopš procesa sākuma iet tikai uz vienu mērķi - bankrota procedūras sākšanu, turklāt ļoti agresīvas bankrota procedūras uzsākšanu, ar nekavējošu, ātru visu aktīvu realizāciju,» skaidro V. Antonova advokāts Viesturs Zauls. Jautāts, kāda būtu KPMG motivācija to darīt, advokāts norādīja, ka tas būtu jāprasa viņiem, tomēr jau šobrīd varot redzēt, ka administrators sev atlīdzību jau sācis noteikt atbilstoši bankrota procedūrai paredzētajām likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Administrators un FKTK: Bez valsts atbalsta Krājbankas darbība nav atjaunojama

LETA, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka darbība bez valsts atbalsta nav atjaunojama, taču valsts palīdzību neplāno sniegt, otrdien Rīgas apgabaltiesā pavēstīja maksātnespējīgās Krājbankas administratora - revīzijas kompānijas SIA KPMG Baltics - un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji, pamatojot lūgumu sākt bankas bankrotu.

Saskaņā ar saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem bankas darbības atjaunošanai no valsts būtu nepieciešami vismaz 170 miljoni latu, tādēļ ticis lūgts Finanšu ministrijas (FM) viedoklis. Gan FM, gan Latvijas Banka atzinušas, ka Krājbanka nav sistēmiska banka un tās likvidācijas ietekme uz tautsaimniecību būs salīdzinoši neliela. FM atbildējusi, ka valsts nav ieinteresēta atbalsta sniegšanā bankai.

Tikmēr kreditoru pārstāvji tiesā pauda viedokli, ka bankas bankrots nav sākams, jo nepietiekami izvērtētas sanācijas iespējas. Kreditoru ieskatā Krājbankas finanšu stāvoklis nav tāds, lai sanācija nebūtu iespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK oficiāli izziņo Krājbankas krahu; valsts garantēs arī uzņēmēju noguldījumus

Dienas Bizness, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Krājbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, šodienas sēdē konstatējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu FKTK uzdevusi Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā tās klientiem fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību, pamatojoties uz informāciju, kāda ir a/s Latvijas Krājbanka grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

Sākot ar rītdienu, 24. novembri, dienišķos 50 latus bankas klienti varēs saņemt arī Krājbankas apkalpošanas centros to darba laikā.

FKTK lēmums arī paredz, ka Krājbanka garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga prasīt no saviem klientiem komisijas vai jebkādu citu maksu par minēto pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen Latvijā televīzijas kanālos bija redzami reklāmas rullīši ar aicinājumiem noguldīt savus līdzekļus nu jau uz likvidācijas ceļa esošajā Latvijas Krājbankā, solot potenciālajiem klientiem ne vien augstus noguldījumu procentus, bet arī «sirdsmieru».

(Papildināts ar Ērika Stendzenieka viedokli)

Tagad cilvēkiem, kas savus noguldījumus uzticējuši Krājbankai, attiecībā uz savu līdzekļu, ko nenosegs noguldījumu garantijas, atgūšanu atliek vien «cerēt», kā vēl nesen publiski izteicās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane, kuras vadītās iestādes uzdevums ir pieskatīt banku tirgu mūsu valstī.

Jau ziņots, ka šaubīgu darījumu rezultātā Latvijas Krājbankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, kas ieķīlāti citās bankās ar mērķi palielināt Krājbankas kapitālu, kā arī realizēt Latvijas Krājbankas mātes bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova personīgos projektus, kuru starpā tiek minēta arī iecere pārņemt Zviedrijas autobūves kompāniju Saab.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Krājbankas pārņemšanas nepieciešamība atkarīga no Lietuvas lēmumiem

Madara Fridrihsone, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, vai Latvijas valstij vajadzēs pārņemt a/s Latvijas Krājbanka, būs atkarīgs no Latvijas Krājbankas kontrolpaketes īpašnieku Snoras pārņēmušās Lietuvas valdības lēmumiem par Snoras sadalīšanu.

«Lietuvas valdībai nav citu variantu kā vien rīkoties līdzīgi, kā Latvija rīkojās ar Parex Banku, tas ir, sadalīt Snoras labajā un sliktajā bankā,» otrdienas rītā db.lv skaidroja Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) Saeimas frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis.

Tas, vai Latvijas valstij būs jāpārņem Latvijas Krājbanka, esot atkarīgs no tā, vai Latvijas Krājbanka, atbilstoši Snoras jauno īpašnieku – Lietuvas valdības – lēmumiem, tiks pievienota labajiem vai sliktajiem aktīviem.

«Ja Latvijas Krājbanka nonāk pie sliktajiem aktīviem, tad, protams, Latvijas valstij tā būs jāpārņem, lai pasargātu klientu intereses,» sacīja Dz. Zaķis, uzsverot, ka pagaidām neesot pamata domāt, ka stabili strādājošā un pelnošā Latvijas Krājbanka varētu nonākt no Snoras atdalītajā «sliktajā bankā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KPMG Baltics: pārmetumu izteicēji nerēķinās ar citu kreditoru interesēm

Elīna Pankovska, 23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās a/s Latvijas Krājbanka administrators KPMG Baltics kategoriski noraida pēdējo dienu laikā izteiktos apgalvojumus par neprofesionālu administratora funkciju pildīšanu un strādāšanu savu vai kādu trešo personu labā.

Pēc administratora domām, līdzšinējās un arī turpmākajās dienās dažādu personu plānotās aktivitātes saistītas ar vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu, kurai 29. martā jālemj par MAS Latvijas Krājbanka bankrotu.

«Visas šīs agresīvās darbības, kas vērstas uz KPMG Baltics vārda nomelnošanu un profesionalitātes apšaubīšanu, ir tikai un vienīgi šo personu interesēs. Nav noslēpums, ka daudzām personām, iepriekšējās bankas vadības prettiesiskās rīcības dēļ, bankā ir iestrēguši lieli līdzekļi, kurus viņas visiem līdzekļiem tagad cenšas atgūt, nerēķinoties ar citu kreditoru interesēm,» savā paziņojumā norāda administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzētais Priedītis savu vainu noliedz

LETA, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

KPMG Baltics noliedz lēmumu pieņemšanu Krājbankas lietā uz, iespējams, viltotu dokumentu pamata

Ieva Mārtiņa, 17.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KPMG Baltics nenoliedz iepriekš paustās aizdomas par iespējamiem dokumentu viltojumiem Latvijas Krājbankas lietā, tomēr kategoriski noraida apgalvojumu, ka lēmums par Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa uzsākšanu tika pieņemts, balstoties uz, iespējams, viltotiem dokumentiem.

«Jāuzsver, ka Latvijas Krājbankas maksātnespēja iestājās, jo bija fizisks finanšu līdzekļu trūkums un nepieejamība, kā dēļ banka vairs nespēja norēķināties ar saviem klientiem! Tieši tādēļ arī pieteikumu bankas maksātnespējai iesniedza gan Rīgas dome, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija,» tā KPMG Baltics pārstāvis Oskars Fīrmanis.

DB jau vēstīja, ka Investbank, šķiet, «uzzīmējusi papīrus» jau pēc Latvijas krājbankas kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 milj. latu. Šobrīd atklātībā nonākušie dokumenti, kas ir arī DB rīcībā, liecina, ka 2012. gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un arī Krājbankā ieceltais administrators KPMG Baltics lēmumus par Krājbankas tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu, izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši, liekas, uz viltotu dokumentu pamata. Bijušā bankas vadītāja Ivara Priedīša advokāts Jānis Davidovičs, savukārt, pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».

Komentāri

Pievienot komentāru