Kreditēšanu kavē banku, uzņēmumu un iedzīvotāju piesardzība

2018. gada 14. septembris plkst. 16:05
Autors: LETA
Sadaļa: Finanses
Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana Latvijā pieaugtu straujāk, ja uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu nekavētu pārlieku liela piesardzība, atceroties nesenās krīzes sekas, samērā zema aizņemšanās spēja, ēnu ekonomika un tiesiskā regulējuma efektivitāte, piektdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

Izsniegto kredītu apmēra kāpums Latvijā pēdējos pāris gados dažādu faktoru ietekmē ir bijis mazāks nekā vairumā citu eirozonas valstu, norādīja Razmusa, skaidrojot, ka straujāku kredītu apmēra kāpumu lielā mērā kavē banku piesardzība un risku novērtējums, kā ietekmē pēc 2008.gada krīzes noteiktie stingrie kreditēšanas standarti tiek atviegloti visai gausi.

Kopš 2015.gada, kad notika būtisks pavērsiens eiro zonas monetārās politikas turpmākās ekspansijas virzienā, kredītlikmes Latvijā izsniegtajiem kredītiem ir samazinājušās par 0,6 procentpunktiem. Mazinoties kredītu procentu likmēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām mazinās arī par kredītiem maksājamās summas, atstājot vairāk naudas līdzekļu citu preču un pakalpojumu iegādei. Līdz ar to šāds likmju samazinājums pēc būtības ir līdzvērtīgs ienākumu kāpumam, uzsvēra Razmusa.

Viņa arī norādīja, ka Eiropas Centrālās bankas sanāksmē Rīgā jūnijā panāktā vienošanās, kas paredz procentu likmes pašreizējā līmenī vēl uz gadu, ir izdevīga arī katram Latvijas kredītņēmējam un stimulēs mūsu tautsaimniecību.

Razmusa arī uzsvēra, ka Eirosistēmas īstenotā monetārā politika Latvijā nav bijusi mazāk efektīva nekā citviet. Lai gan tiešais procentu likmju un kredītu izmaiņu kanāls Latvijā varbūt arī ir bijis mazāk spēcīgs, mūsu tautsaimniecība ir bijusi nozīmīgs ieguvējs no tā, ka kreditēšana ir pieaugusi pārējās eirozonas valstīs. Tas ir ļāvis sekmēt kopējo eirozonas ekonomisko izaugsmi, kas savukārt ir labvēlīgi ietekmējis Latvijas eksporta rādītājus. Eksporta pieaugums ir ļāvis Latvijas tautsaimniecībai uzturēt strauju attīstības tempu šā gada pirmajā pusgadā, kas jau kopš pagājušā gada būtiski paātrinājās līdz ar investīciju aktivitātes atjaunošanos, skaidroja Razmusa.

Dalies ar šo rakstu