Finansējums

Kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15

Žanete Hāka, 16.05.2017

Jaunākais izdevums

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Nozares izaugsmei svarīga ir ne tikai vidējā alternatīvās kreditēšanas nozares temperatūra valstī (AAI indekss), bet arī kreditēšanas tirgus apjoms naudas izteiksmē.

Ņemot vērā gan AAI indeksu, gan kreditēšanas apjomu, visaugstāko potenciālu alternatīvās kreditēšanas jomā uzrāda Polija, Grieķija un Īrija. Šajās valstīs pastāv gan labvēlīgi nosacījumi alternatīvās kreditēšanas nozarei (Polija #4 AAI, Grieķija #6, Īrija #7), gan kreditēšanas tirgus izmērs ir mērāms ar 100 līdz 500 miljardiem eiro.

Tikmēr Ungārijas, Slovēnijas, Latvijas un Rumānijas kreditēšanas tirgus potenciāls naudas izteiksmē ir mazāks par 100 miljardiem eiro, lai gan šīs valstis ierindojās TWINO indeksa līderpozīcijās, attiecīgi Ungārijai ieņemot pirmo vietu AAI reitingā, Slovēnijai otro vietu, Latvijai trešo, bet Rumānijai piekto vietu.

Tikmēr Francijā, Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā un Zviedrijā ir viens no zemākajiem AAI, kas nozīmē, ka tradicionālā kreditēšanas nozare faktiski apmierina esošo pieprasījumu pēc finansējuma un alternatīvās kreditēšanas nozares spēlētājiem šajās valstīs jāsaskaras ar sīvu konkurenci.

Pētījums arī atklāj, ka laikā no 2010. līdz 2016.gadam kopējais kredītiestāžu skaits Eiropā uz 1 miljonu iedzīvotāju ir samazinājies no 19 līdz 15. Ar vislielāko kredītiestāžu skaitu uz 1 miljonu iedzīvotāju izceļas Īrija, tai seko Austrija un Somija.

Tikmēr starpība starp potenciāli iespējamo kredītu apjomu Eiropā pēc ECB aprēķiniem un faktisko kredītu apjomu laikā posmā no2010. līdz 2016.gadam ir palielinājusies - ja 2010.gadā minētais rādītājs bija pietuvojies tuvu nullei no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad 2016.gadā tas jau sasniedza 12 procentu punktus no IKP, naudas izteiksmē sasniedzot 410 miljardus eiro, kas norāda uz alternatīvās kreditēšanas nozares izaugsmes iespējām.

Vācija, pēc ekonomikā iepludināto aizdevumu apjoma (outstanding loans), ir tirgus līdere, ar kopējo tirgū pieejamo kredītu apjomu 2,5 triljoni EUR apjomā, kam seko Francija ar 2.1 triljoniem EUR.

Atbilstoši TWINO AAI, faktiski visās Eiropas valstīs novērojamas būtiskas atšķirības finansējuma pieejamībā starp mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Apvienotajā Karalistē un Francijā tā saucamais kredītplaisas rādītājs (credit gap) jeb starpība starp potenciālo iespējamo kredīta apjomu valstī un faktiski izsniegto kredīta apjomu ir negatīva, kas nozīmē, ka tirgus ir piesātināts un pastāv relatīvi zems papildus kreditēšanas pieprasījums.

Salīdzinot finansējuma pieejamību mājsaimniecībām ar mazo un vidējo uzņēmumu segmentu, dažas valstis uzrāda ievērojami būtiskas atšķirības. Indekss Igaunijā, Ungārijā, Itālijā un Nīderlandē uzņēmumu kreditēšanai ir vismaz divus punktus zemāks nekā mājsaimniecībām jeb privātpersonām, kas nozīmē, ka alternatīvā kreditēšanai ir lielāks potenciāls tieši privātpersonu segmentā. Tai pašā laikā Apvienotajā Karalistē mazo un vidējo uzņēmumu segmentam AAI ir ievērojami augstāks nekā mājsaimniecībām, kas nozīmē, ka alternatīvās kreditēšanas potenciāls Apvienotajā Karalistē ir iespējams tieši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kamēr mājsaimniecību pieprasījumu lielākoties apmierina esošais kreditēšanas piedāvājums.

Ņemot vērā AAI rādītāju, kas raksturo alternatīvās kreditēšanas tirgus potenciālu, kā arī potenciālā tirgus lielumu naudas izteiksmē, Polija, Grieķija un Īrija uzrāda vislabākos rezultātus, tām seko Ungārija, Slovēnija, Latvija un Rumānija. Savukārt valstis, kuras uzrāda vidēju augstu alternatīva aizdevuma tirgus potenciālu, ir Itālija, Spānija un Apvienotā Karaliste - tām ir vidēji augsts AAI rādītājus, bet vienlaikus liels kreditēšanas tirgus apjoms naudas izteiksmē.

Jevgeņijs Kazaņins, TWINO Investīciju platformas vadītājs, saka: «Kopš finanšu krīzes 2008.gadā, kad tradicionālā finansēšana caur bankām tika stingri ierobežota, alternatīvā kreditēšana Eiropā ir uzrādījusi ievērojamu izaugsmi, tomēr Eiropas Centrālā banka līdz šim nav veikusi rūpīgu nozares uzraudzību. Ņemot vērā, ka alternatīvās kreditēšanās nozares attīstības izaugsmes rādītāji šobrīd netiek oficiāli apkopoti, TWINO Alternatīvā aizdevuma indekss uzskatāmi parāda šis nozares izaugsmes potenciālu, skaidri apliecinot, ka nozare straujiem soļiem kļūst par vērā ņemamu finanšu nozares spēlētāju. Mūsu veiktais pētījums parāda, ka vairākās Eiropas valstīs alternatīvās kreditēšanas nozarei pastāv ļoti labas izaugsmes iespējas. Ņemot vērā nozare straujo attīstību, nepieciešamība pēc vienotas uzraudzības un vienota nozares regulējuma Eiropas mērogā kļūst ar vien kritiskāka, tādēļ ļoti pozitīvi vērtējams Eiropas Komisijas sāktais darbs pie vienota FinTech nozares regulējuma izstādes.»

Jūlija Māsāne-Ose, KPMG Baltics Darījumu konsultāciju nodaļas direktore, saka: «Alternatīvo aizdevumu indekss vērtē aizdevumu vidi katrā konkrētā valstī, un tajā nav ņemtā vērā likumdošanas ietekme, lai gan ir skaidri redzams, ka likumdošana tieši ietekmē alternatīvo aizdevumu tirgus attīstību. Alternatīvo aizdevumu nozarei attīstoties turpmāk, ir sagaidāms, ka regulējums kļūs ievērojami proaktīvāks gan atsevišķu dalībvalstu, gan Eiropas līmenī, un šo virzību noteiks alternatīvie aizdevēji kopā ar citiem tirgus dalībniekiem. Šis pētījums ir ļāvis ne tikai konstatēt, kurās valstīs ir augsts izaugsmes potenciāls alternatīvo aizdevumu jomā, bet arī norāda valstis, kuru aizdevumu tirgus ir jau diezgan efektīvs. Šajās valstīs mājsaimniecībām un uzņēmumiem ir pieejams pietiekams finansējuma avotu skaits, un tāpēc alternatīvo aizdevumu attīstības potenciāls ir salīdzinoši zems. Vēstījums investoriem no valstīm ar zemu AAI ir meklēt ieguldījumu iespējas citās valstīs.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lielākā daļa banku gaida nedaudz lielāku uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem

Db.lv, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa apsekoto Latvijas kredītiestāžu (75%) 3. ceturksnī gaidīja nedaudz lielāku uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem.

2018. gada jūlijā Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2018. gada 2. ceturksnī un prognozēm 3. ceturksnim.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Apsekoto kredītiestāžu sniegtās atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Divās no četrām apsekotajām Latvijas kredītiestādēm 2018. gada 2. ceturksnī nedaudz pieauga uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem. Visbiežāk (divos gadījumos) kredītiestādes norādīja uz nelielu pieprasījuma kāpumu pēc ilgtermiņa aizdevumiem un pēc aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Retāk (vienā gadījumā) tika norādīts, ka nedaudz pieaudzis pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un pēc lieliem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ilgā zemo procentu likmju perioda riski eirozonā

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FM izstrādājusi likuma grozījumus, kas ierobežos augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā

Dienas Bizness, 29.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā, informē FM.

Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju, skaidro ministrija.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - FM steidzamā kārtā rosinās samazināt bankas likvidatora atlīdzību

Dienas Bizness, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Likvidatora un viņa palīga ikmēneša atlīdzības apmērs nevarēs pārsniegt 100 tūkstošus eiro

LETA, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai ierobežotu banku likvidatoru vai maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai ierobežotu banku likvidatoru vai maksātnespējas procesa administratoru atlīdzību.

Papildināts viss teksts

Saeima atbalstīja «Vienotības» ierosinājumu noteikt, ka likvidatora un viņa palīga kopējās ikmēneša atlīdzības apmērs nevar pārsniegt 100 000 eiro. Sākotnēji Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šos «Vienotības» ierosinājumus noraidīja. Tomēr Saeimas sēdē šis priekšlikums guva vairākuma parlamentāriešu atbalstu - par to balsoja 54 deputāti, pret bija pieci, bet vēl 25 - atturējās. Vēl desmit deputāti balsojumā nepiedalījās. Līdzīgi ierobežojumi noteikti arī kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nevajadzētu veikt izmaiņas Kredītiestāžu likumā tikai konkrētu personāliju dēļ

Likvidējamās Trasta komercbankas administrators Armands Rasa, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā likvidējamās Trasta komercbankas likvidators aicinu politiķus neveikt izmaiņas Kredītiestāžu likumā tikai konkrētu personāliju dēļ, kā tas noticis pēdējos gados.

Uz Saeimā atvērtajiem Kredītiestāžu likuma grozījumiem būtu jāskatās plašāk visas banku nozares un tautsaimniecības kontekstā, nevis šauri koncentrēties uz konkrētu gadījumu vai konkrētu personu.

Atgādināšu, ka pirms diviem gadiem Saeima pieņēma tā dēvēto Imanta Parādnieka grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas noteica liegumu par likvidatoru kļūt tādai personai, kura pēdējos divos gados bija pārstāvējusi kādu no kreditoriem. Šie grozījumi nepārprotami bija vērsti pret mani kā Trasta komercbankas likvidatoru. Pērn likuma izmaiņas tika izdarītas saistībā ar nepieciešamību likvidēt ABLV banku. Arī tagad Saeimā tiek izskatīti grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas ir vērsti uz pašreizējā Finanšu un kapitāla tirgus vadītāja Pētera Putniņa atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas kredītiestādes kļuvušas piesardzīgākas, prognozējot pieprasījumu pēc aizdevumiem

Db.lv, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusē aptaujāto Latvijas kredītiestāžu 2018. gada 3. ceturksnī turpināja augt uzņēmumu pieprasījums pēc atsevišķiem aizdevumu veidiem, liecina kredītiestāžu aptauja.

2018. gada oktobrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2018. gada 3. ceturksnī un prognozēm 4. ceturksnim.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā.

Apsekoto kredītiestāžu sniegtās atbildes ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Vienā kredītiestādē pieauga pieprasījums pēc aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo uzņēmumiem bija nepieciešams vairāk finanšu līdzekļu krājumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,5 procentpunktu, bet gada laikā – par 0,6 procentpunktiem.

2017. gada 2. ceturksnī 86,6 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 7,9 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 4,7 tūkstošiem mazāk nekā ceturksni iepriekš.

Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds). 2017. gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (9,4 %) par 1,1 procentpunktu pārsniedza vidējo rādītāju ES (8,3 %). 2017. gada 2. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs (Igaunijā un Lietuvā – 7,0 %).

CSP dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī par 0,7 procentpunktiem samazinājies ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Tas samazinājies no 40,3 % 2016. gada 2. ceturksnī līdz 39,6 % 2017. gada 2. ceturksnī. Gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits saruka par 4,0 tūkstošiem un 2017. gada 2. ceturksnī tas bija 34,0 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus; regulators kredītiestāžu stratēģijas vēl vērtē

Banku kopējā noguldījumu apjomā NVS klientu īpatsvars sarucis līdz 5%, taču pēdējā laikā notikusī klientu sijāšana atstājusi ievērojamu negatīvu ietekmi uz kredītiestāžu rezultātiem – krīt gan ienākumu, gan kapitāla apjomi, gan parādās mīnusi banku peļņas rādītājos.

Pagājis vairāk nekā pusgads kopš skandalozajiem notikumiem Latvijas finanšu sektorā, kas izmainīja visu turpmāko nozares attīstību. Kopš tā laika Latvijā strādājošās nerezidentu klientus apkalpojošās bankas izpurinājušas savus starptautisko klientu portfeļus, vairumu klientu atmetot. Tajā pašā laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji uzsver, ka komisijas savulaik pieprasītie paaugstinātie stabilitātes rādītāji ārvalstu segmenta bankām ir attaisnojuši sevi, jo tagad tas ir stingrs pamats, kā, pildot saistības pret klientiem, vienlaikus radikāli mainīt biznesa modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviens nezināja, bet daži zināja? Tikai 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas FinCEN paziņojums ABLV Bank sakarā, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) jau 6. februārī pieņēma Kredītiestādes likvidatora amata kandidātu atlases noteikumus, kuri rada aizdomas, ka likvidatoru atlase tiek diriģēta

«Vai tiešām (FinCen – red.) paziņojums bija tik negaidīts?» intervijā LA jautā žurnālists Ivars Bušmanis. «Jā,» kategoriski atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. Viņš stāsta, ka «pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas ir pateikusi pretējo». Mēs gan zinām, ka valdība par to sāka runāt tikai tad, kad Latvijā 8. un 9. martā paviesojās ASV Finanšu ministra vietnieks Maršals Bilingslijs. Tātad ne nu Latvijas valdība pateica, bet Latvijas valdībai pateica. Tikai pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās, kas vēsturiski ir sasniedzis pat 60%, tiks ierobežots līdz 5%. Un tikai pēc šīs ASV ierēdņa vizītes valdība sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz «čaulas kompāniju» aizliegšanu Latvijā, kaut gan ASV šādas kompānijas nebūt nav aizliegtas. Faktiski tas nozīmē finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidāciju Latvijā, kas draud ar desmit banku likvidāciju, kas nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsniegto kredītu un IKP attiecība Latvijā - viena no zemākajām ES valstīs

Žanete Hāka, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām ir gausa, un cikliskie riski finanšu stabilitātei ir zemi, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Kredītiestāžu kreditēšanas politika ir piesardzīga, un tās kritiskāk izvērtē sadarbību ar potenciāli riskantākiem klientiem.

Vairākas kredītiestādes, kas līdz šim nebija aktīvas iekšzemes kredītu tirgū, darbības modeļu maiņas ietvaros plāno pievērsties kreditēšanai. No vienas puses, tas var nedaudz uzlabot kredītu pieejamību tautsaimniecības dalībniekiem, bet, no otras puses, jāņem vērā šo kredītiestāžu līdzšinējā ierobežotā pieredze iekšzemes kreditēšanā un atbilstoša finansējuma piesaistes iespējas, norāda LB eksperti.

iekšzemes kreditēšanas attīstība joprojām būtiski atpaliek no tās ilgtermiņa tendences un tautsaimniecības izaugsmes tempa.

Iekšzemes privātajam nefinanšu sektoram izsniegto kredītu atlikuma un IKP attiecība Latvijā ir viena no zemākajām ES valstīs (2018. gada beigās – 34%). Kredītu atlikuma un IKP attiecības novirze no ilgtermiņa tendences joprojām saglabājas ļoti negatīva (2018. gada 4. ceturksnī – 26 procentu punkti), atzīst LB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Galīgajam lasījumam virza strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

LETA, 23.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, precizējot atsevišķas normas, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā par ierobežojumiem kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Vienotības deputāti šo normu neatbalstīja, un koalīcijas deputāti apmainījās ar savstarpējiem pārmetumiem saistībā ar šo jautājumu. Savukārt opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) nebalsoja, jo negribot piedalīties koalīcijas partneru «savstarpējo attiecību kārtošanā».

Komisijas vairākuma atbalstītais ierosinājums nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu pakalpojumu pievienotā vērtība šogad sarukusi par 16,6%, pērn - par 27,1%

Db.lv, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektorā noris būtiskas strukturālas pārmaiņas – ārvalstu klientus apkalpojošo kredītiestāžu segmenta darbības sašaurināšanās, ko nosaka pastiprināti NILLTF novēršanas pasākumi, jaunākajā Makroekonisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Šo procesu rezultātā finanšu pakalpojumu pievienotā vērtība samazinājās par 16.6% 2017. gadā un par 27.1% 2018. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. 2. ceturksnī prognozējams vēl straujāks finanšu un apdrošināšanas sektora pievienotās vērtības kritums.

Vēsturiski ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars kredītiestāžu sektora kopējos noguldījumos bijis 40–55% robežās (2018. gada 1. ceturkšņa beigās – 33%). Iepriekšējo divu gadu laikā ārvalstu klientus apkalpojošo kredītiestāžu aktīvi un finansējums saruka aptuveni par trešdaļu. 2018. gada martā salīdzinājumā ar 2015. gada beigām ārvalstu klientu noguldījumu atlikums bija sarucis aptuveni par 55%, bet mēneša laikā klientu ASV dolāros veikto maksājumu apjoms – par 85%. To noteica pastiprinātie NILLTF novēršanas pasākumi iekšzemes un pasaules līmenī, kā arī uzraugošo iestāžu kapacitātes paaugstināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK identificējusi sistēmiski nozīmīgas iestādes Latvijā

Žanete Hāka, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai ir ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.

Šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt FKTK saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītiestādes iespējamo šoku pārvarēšanai ir labāk sagatavotas nekā 2008.gadā

Žanete Hāka, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestādes ir daudz labāk sagatavotas iespējamo nākotnes šoku pārvarēšanai, nekā tas bija 2008. gada finanšu krīzes laikā, kad lielai daļai kredītiestāžu bija nozīmīgas finanšu saistības pret nesaistītām finanšu iestādēm sindicēto kredītu veidā, Latvijas Bankas Finanšu Stabilitātes pārskatā norāda eksperti.

Turklāt Latvijas dalība eiro zonā sniedz iespēju izmantot ECB piedāvātos monetārās politikas instrumentus likviditātes nodrošināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka, pasliktinoties nefinanšu sabiedrību finanšu stāvoklim, darbības optimizācijas nolūkos tās varētu izvēlēties tikai kādu no lielajām kredītiestādēm savas darbības apkalpošanai.

Tādējādi mazās kredītiestādes varētu zaudēt daļu iekšzemes klientu noguldījumu. Tomēr stresa testu rezultāti liecina, ka mazās kredītiestādes nav kritiski atkarīgas no iekšzemes klientu noguldījumiem. Arī kredītiestāžu klientiem piešķirtās kredīta brīvdienas būtiski neietekmēs to finanšu plūsmas, ja neakumulēsies vēl papildu šoki. Nozīmīga loma šoku mīkstināšanā ir valdības atbalstam tautsaimniecībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas aviācijā samilzt problēmas

Egons Mudulis, 28.06.2019

«Rīgas Aviācijas foruma 2019» fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

66% iedzīvotāju pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez iztikas līdzekļiem

Žanete Hāka, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nodrošināt attīstību ar mazāk cilvēkiem

Juris Krūmiņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 25.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jaunākie demogrāfijas dati liecina, ka pērn Eiropas Savienības iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,5 milj. cilvēku un šī gada sākumā sasniedzis gandrīz 512 milj., tas ir noticis, pateicoties migrācijai. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ES jau otro gadu pēc kārtas ir bijis negatīvs, jo mirušo skaits par gandrīz 16 tūkst. pārsniedza dzimušo skaitu.

Latvija ir to 15 ES valstu skaitā, kurās ir negatīvs dabiskais pieaugums. Vienlaikus Latvija ieņem otro vietu aiz Lietuvas starp desmit ES dalībvalstīm, kurās izbraukušo iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā iebraukušo. Tā rezultātā kopējais iedzīvotāju skaits mūsu valstī aizvadītajā gadā vien samazinājās gandrīz par 19 tūkst. jeb par vienu procentu (Lietuvā par 1,4 procentiem). Salīdzinājumam – Igaunijā iedzīvotāju skaits pērn samazinājās tikai par 309 cilvēkiem, un to noteica negatīvais dabiskais pieaugums, nevis migrācija. Jau otro gadu pēc kārtas imigrantu skaits Igaunijā pārsniedz emigrantu skaitu.

Pašlaik Latvija ar iedzīvotāju skaitu 1,97 milj. ir piektā mazākā ES valsts aiz Igaunijas, Maltas, Luksemburgas un Kipras. Latvijā dzīvo 0,4 procenti no visiem ES iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru