Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Cilvēku grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), publiskojusi papildinātus no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas nopludinātos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) algu sarakstus, minot arī trīs lielāko algu saņēmēju vārdus, ziņo BNS.

Internetā publiskotie algu saraksti attiecas uz laika periodu kopš 2005.gada septembra.

Jaunajā publiskoto datu versijā kā trīs lielāko bruto ienākumu saņēmēji ir identificēti pašreizējā FKTK vadītāja Irēna Kūrmane, bijušais komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un pašreizējais FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis. Informācija par pārējo amatpersonu atalgojumu ir publicēta anonīmi.

Datu papildinājums publiskots ar piebildi, ka tiek gaidīta vēl viena FKTK preses konference pirmdien.

Rīgā degvielas cena samazinājusies par vienu santīmu. Otrdienas rītā Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās (DUS) Rīgā 95. markas benzīna cena bija 0,914 lati litrā, 98. markas benzīns maksāja 0,944 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,889 latus litrā.

Vakar Statoil DUS degviela bija par santīmu dārgāka - 95. markas benzīns maksāja 0,929 latus litrā, 98. markas benzīns - 0,954 latus litrā un dīzeļdegviela - 0,899 latus litrā.

Lukoil DUS Rīgā 95. markas benzīna cena otrdienas rītā bija 0,917 lati par litru, 98. markas benzīns maksāja 0,947 latus litrā, bet dīzeļdegviela – 0,892 latus litrā.

Neste DUS Rīgā 95. markas benzīns maksāja 0,912 latus litrā, 98. markas benzīns – 0,942 latus litrā, savukārt dīzeļdegviela – 0,887 latus litrā.

Šī gada septembrī, atalgojumu virs 1000 latiem Rīgas domē (RD) saņēmušas desmit amatpersonas, kas ir par divām vairāk nekā augustā, liecina RD interneta vietnē publiskotais pašvaldības amatpersonu atalgojuma pārskats.

Visaugstāko atalgojumu (2067 latus), ieskaitot izmaksāto atvaļinājuma naudu par oktobri, septembrī saņēma RD Saimniecības pārvaldes priekšniece Valija Straupe.

Otro lielāko atalgojumu (1427,83 latus) saņēmis RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks. Rīgas pilsētas pašvaldības centrālās administrācijas publiskā iepirkuma komisijas locekle Ilze Prūse, ieskaitot atvaļinājuma naudu, septembrī saņēmusi (1406,59 latus), bet komisijas locekle Baiba Buka – Vaivade septembrī saņēmusi 1206 latus.

Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks septembrī saņēmis gandrīz 1161,63 latus, Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes direktore Aija Roziņa gandrīz 1114,63 latus, bet Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko saņēmis 1043,25 latus.

(Ziņā pievienotas degvielas cenas.)

Augošās naftas cenas pasaulē neies secen arī Latvijas degvielas cenām.

«Jūnija beigās un jūlija sākumā naftas cenas pasaulē piedzīvoja samērā lielu kāpumu, Brent jēlnaftas cenai pieaugot no 100 ASV dolāriem par barelu līdz pat nepilniem 109 dolāriem par barelu. Turklāt šo kāpumu pastiprināja arī ASV dolāra nostiprināšanās pret eiro,» stāsta Nordea Markets vecākais pārdošanas vadītājs Gints Belēvičs.

Naftas cenas kāpumu noteikti ietekmēja gan labie nodarbinātības dati ASV, gan nemieri Ēģiptē, savukārt ASV dolāra spēku noteica Federālas rezervju sistēmas vadītāja Bena Bernankes mājieni par naudas drukāšanas tempu ASV iespējamu samazināšanu. Pagājušajā naktī pretēja rakstura komentāri gan lika ASV dolāram zaudēt pēdējo trīs nedēļu laikā iegūtās pozīcijas, uzsver eksperts.

Latvijā lielu starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums stundā ir vidēji 130,79 lati jeb aptuveni 184 eiro, liecina Eiropas Darba devēju federācijas (Federation of European Employers, FedEE) veiktais pētījums par atalgojumu Eiropas valstīs.

Tādējādi starptautisku uzņēmumu vadītāji dienā nopelna vidēji 1040 latus, bet mēnesī - vidēji 26 tūkstošus latus. Savukārt maksimālais atalgojums stundā, ko Latvijā saņem starptautiskas kompānijas vadītājs, sasniedz 156 latus.

Savukārt lielu uzņēmuma vadītāji Latvijā saņem vidēji 91,11 latus jeb aptuveni 129 eiro stundā.

Db.lv iepriekš rakstīja, ka Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājs Martins Gauss algā mēnesī saņem vidēji 22,5 tūkstošus latu.

Tikmēr mazu un vidēju uzņēmuma kompāniju rīkotājdirektora atalgojums Latvijā, saskaņā ar FedEE datiem, ir vidēji 44,21 lati stundā.

11.Saeimas vēlēšanās vislētāk viens deputāta mandāts varētu būt izmaksājis apvienībai Visu Latvijai! -Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), visdārgāk - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), savukārt Šlesera reformu partija LPP/LC palikusi bez rezultāta, lai arī priekšvēlēšanu reklāmās iztērējusi teju maksimālo pieļaujamo summu - 282 559 latus, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Kā ziņots, Saeimas ārkārtas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvusi apvienība Saskaņas centrs (SC), Vienotība un Zatlera reformu partija (ZRP), liecina ziņu aģentūras LETA veiktā balsotāju aptauja pie iecirkņiem.

Aptaujā 28,89% savu izvēli vēlēšanās jau izdarījušo cilvēku atbildējuši, ka balsojuši par SC. Par 10.Saeimas uzvarētāju Vienotību nobalsojuši 20,15%, bet par šovasar izveidoto ZRP - 19,88%. Par nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) nobalsojuši 13,67% aptaujāto vēlētāju, bet par Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - 11,61% vēlētāju.

Pavasara plūdos cietušo privāto mājokļu zaudējumu kompensēšanai kopumā nepieciešams 99 831 lats, no tiem 49 916 latus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūgs piešķirt no programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem».

VARAM lūgumus par zaudējumu kompensēšanu iedzīvotājiem kopumā saņēma no desmit pašvaldībām.

Vislielākā summa bija jāizmaksā Ogres novada pašvaldībai - tā no valdības saņems 22 751 latu. Taču kopumā pabalstos šajā pašvaldībā 20 cietušajiem iedzīvotājiem mājokļa daļējai atjaunošanai izmaksāti 39 252 lati, kā arī vēl Ogres novada pašvaldība 25 cietušajiem iedzīvotājiem izmaksājusi pabalstus kopumā 6250 latu apmērā.

Daugavpils pilsētas pašvaldībai paredzēts izmaksāt 10 172 latu lielu kompensāciju. Šī pašvaldība izmaksājusi pabalstus privātīpašniekiem 20 343 latu apmērā, un pabalsti tikuši 38 iedzīvotājiem. Bet Daugavpils novada pašvaldībai plānots piešķirt 4058 latus, kopumā šī pašvaldība ir tērējusi 8117 latus, lai kompensētu zaudējumus 18 cietušajiem privātīpašniekiem.

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Tā kā joprojām iedzīvotāji 25% no visām iemaksām bankas Citadele bankomātos veic latos, Citadele pagarina iespēju iemaksāt latus bankas iemaksas bankomātos līdz 20.janvārim.

Iepriekš latus Citadeles iemaksas bankomātos bija plānots pieņemt līdz 14.janvārim, kad beidzas lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periods, informē bankas pārstāvji.

«Lai gan no kopējām naudas iemaksām bankomātos redzam, ka 75% ir veiktas eiro valūtā, tomēr gandrīz ceturtā daļa iemaksu vēl ir latos. Ņemot vērā šo iedzīvotāju aktivitāti un rūpējoties par klientu ērtību, pagarināsim iespēju Citadeles bankomātos iemaksāt latus vēl līdz nākamajai pirmdienai. Tā klientiem ir ērta iespēja pārejai uz eiro, jo bankomātā iemaksātie lati klienta kontā automātiski konvertējas uz eiro par oficiālo kursu un bez komisijas maksas,» stāsta bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Ceturtās atmodas tautas armija (4ATA) publiskojusi Latvijas Bankas (LB) darbinieku atalgojumu. 4ATA publiskotā informāciju par atalgojumu LB ir no 2007.gada septembra līdz 2009.gada decembrim.

2007.gada septembrī lielākais atalgojums centrālajā bankā bija 9930 lati, ko saņēma vārdā nenosaukta Persona 2, kas darbu bankā beidza tā paša gada decembrī ar atalgojumu 15.2 tūkstoši Ls.

LB Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags saņēma 6000 latu, bet bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs - 5560 latus. Jau 2007.gada novembrī LB darbiniekiem atalgojums pieaudzis būtiski - Rimšēvičs novembrī jau saņēma 22 240 latus, bet decembrī - 16 680 latus. Savukārt 2008. gada sākumā algas sarukušas, janvārī lielākā bija Raivo Vanagam – 11.67 tūkstoši Ls un Reinim Jakovļevam – 10.79 tūkstoši Ls.

Valsts, iespējams, varētu mainīt banku un hipotekāro kredītu ņēmēju, kā arī to galvotāju attiecības, kas gan sadārdzinās šādus kredītus.

Tā baņķieri un juristi vērtē šodien Ministru kabineta komitejas sēdē izskatāmā ziņojuma izvērtējumu par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību un priekšlikumus tā pilnveidošanai. Veicot izmaiņas hipotekāro kredītu nosacījumos, varētu gan augt pirmās iemaksas apjoms, gan sadārdzināties procentu maksājumi, norāda eksperti. Tiesa gan, lielā mērā to ietekmēs arī ES līmenī pieņemtie lēmumi attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, atzīst krditētāji.

Šis dokuments paredz izvērtēt nepieciešamību pēc vairākām jaunām normām. Piemēram, tikai nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā attiecībā uz gadījumiem, kad kredīta devējam nav tiesību papildus nekustamā īpašuma hipotēkai pieprasīt no patērētāja kā kredītņēmēja dotus saistību izpildes nodrošinājumus. Tā kā nereti kredītņēmēji nespēj pildīt savas saistības, pret banku, tad to vietā nākas stāties galvotājiem, kuriem šādas saistības bieži vien esot kā «sniegs uz galvas», tāpēc tiek piedāvāts izstrādāt grozījumus kredītiestāžu likumā, kas paredz pienākumu bankai pēc galvotāja pieprasījuma sniegt ziņas par tās rīcībā esošajiem kredītņēmēja maksājumiem, atlikušo parādu summu. «Tā būtu loģiska prasība, it īpaši, ja pašlaik galvotājam pat nav tiesību pieprasīt informāciju par kredītņēmēja maksājumu disciplīnu un atlikušā parāda lielumu,» iespējamo izmaiņu būtību skaidro komerctiesību eksperts Jānis Kārkliņš. Viņš atzīst, ka tādējādi vismaz hipotekāro kredītu galvotājiem būs iespēja saņemt ticamu informāciju no kredīta devēja, nevis ticēt visām ziņām, kuras sniedz (ja vispār to dara) kredītņēmējs.

Latvijas krājbankas darbības pārtraukšana sabiedrībā palielinājusi nedrošību ne tikai attiecībā uz noguldījumu veikšanu, bet radījusi satraukumu arī šis bankas kredītņēmējos, daudziem radot bažas, kas notiks ar viņu kredītu līgumiem, kad tos pārņems kāda cita banka.

Pēc ZAB Liepa, Skopiņa/BORENIUS zvērināta advokāta Gatis Flintera teiktā, bieži vien, uzzinot par savas bankas finanšu problēmām, kredītņēmējiem rodas maldīgs priekšstats, ka tie var pārtraukt veikt kredīta maksājumus un likvidācijas gadījumā tie atbrīvosies no pienākuma atmaksāt izsniegto kredītu. Šāds viedoklis ir nepamatots, jo bankas likvidācijas gadījumā notiek tieši pretējs efekts. Tas, ka vienas bankas kredītus pārņem kāda cita finanšu iestāde, kredītņēmēja attiecības ar banku nekādā veidā neietekmē, noslēgtie līgumi ir spēkā un to nosacījumi nemainās.

«Juridiski šāds darījums ir uzskatāms par cesiju, kad prasījuma tiesības pret parādnieku pāriet no viena kreditora citam. Cesiju regulē Civillikums. Saskaņā ar tā noteikumiem cesija nedrīkst pasliktināt parādnieka stāvokli un jaunais kreditors neiegūst vairāk un lielākas tiesības nekā bijušajam kreditoram (CL 1806. un 1807. pants),» skaidro Nordea bankas juridiskā departamenta vadītājs Juris Bogdanovs. Pēc viņa teiktā, līdz ar to uzlikt papildu maksājumus bez kredītņēmēja piekrišanas šādā gadījumā jaunais kreditors nevarēs. Situācija, protams, var mainīties, ja kredītņēmējs savas saistības pret jauno kreditoru nepilda.

Starp hipotekāro kredītu ņēmējiem Latvijā galvenokārt dominē ģimenes vai pāri - 72%, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības Ergo un Nordea bankas veiktajā pētījumā.

13% gadījumu kredītņēmēji ir iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai arī 14% ir šķīrušies.

«Trīs gadu laikā esam novērojuši, ka vidējais vecums klientiem, kuri noformē kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanu ir 37 gadi, - tas ir brīdis, kad cilvēki jau ir izveidojuši vai sāk veidot ģimeni un jūtas droši par savu ienākumu stabilitāti. Turklāt raksturīgi, ka pēckrīzes periodā iedzīvotāji daudz atbildīgāk izturas pret ilgtermiņa kredītsaistībām un savas ģimenes labklājību, aktīvi izvērtējot visas iespējas samazināt riskus, kas var apgrūtināt iespēju atdot kredītu, » stāsta Ergo valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

Aptuveni par diviem santīmiem litrā, salīdzinot ar nedēļas sākumu, samazinājušās degvielas cenas lielāko uzņēmumu degvielas uzpildes stacijās (DUS) .

Statoil pilna DUS 95. markas benzīns maksāja 0,905 latus par vienu litru, 98. markas – 0,935 latus, bet dīzeļdegviela - 0,935 latus.

Savukārt Neste pilna servisa DUS 95. markas benzīns maksā 0,893 latus par vienu litru, 98. markas – 0,923 latus, bet dīzeļdegviela - 0,863 latus.

Lukoil pilna servisa DUS benzīna cenas nokritušas līdz 0,898 latiem par 95. markas benzīnu, 98. markas – 0,928 latus un dīzeļdegviela – 0,863 latus.

Pēc pašvaldību vēlēšanām jauniecelto pašvaldību vadītāju algas atšķīras pat tūkstoš latu robežās.

Par to šodien ziņo Latvijas Avīze. Laikraksts min piemēru, ka bezpartijiskais Neretas novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms apmierinājās ar 700 latu lielu algu, blakus esošā Vecumnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Rihardam Melgailim (LPP/LC) dome apstiprināja 1400 latu lielu algu, savukārt Bauskas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Valdis Veips (PS) tika pie 1800 latu lielas algas. 1800 latus mēnesī pērn saņēma arī Olaines novada mērs Jānis Pavlovičs (LSDSP) un Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS). J. Pavlovičs iepriekš kā Olaines pilsētas mērs saņēma 1625 latus, bet Andris Elksnītis (TP), kurš bija Dobeles pilsētas mērs (kopš novadu reformas šo pilsētu domes vairs nav), saņēma 1440 latus.

Arvien biežāk Eiropas Savienībā (ES) un Latvijas publiskajā telpā tiek runāts par problēmām ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) iekasēšanu un samērā lielo PVN plaisu (proti, starpību starp iekasējamo un iekasēto PVN apjomu) rādītāju PVN krāpniecības dēļ. Šī nodokļa sistēmas nenoturība pret krāpniecību nodara būtiskus zaudējumus nacionālo valstu budžetu ieņēmumiem, kas savukārt ietekmē tautsaimniecību un iedzīvotāju labklājību.

Lai cīnītos ar liela apjoma un pēkšņu PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība. Pirmo reizi Latvijā šī kārtība tika ieviesta 1999. gada 1. jūlijā vienā no nozīmīgākajām un lielākajām tautsaimniecības nozarēm – kokrūpniecībā. Ja sākotnēji apgrieztā PVN maksāšanas kārtība tika attiecināta tikai uz kokmateriālu piegādēm, tad šobrīd tā aptver ne tikai dažāda veida kokmateriālu piegādes, bet arī dažādus pakalpojumus, kas tiek sniegti šajā nozarē.

Noderīga ziņa? Padalies! Twitter Facebook Draugiem

Diemžēl vispārīgā PVN piemērošanas kārtība un parastie PVN administrēšanas pasākumi ir izrādījušies neefektīvi pret PVN izkrāpšanu arī attiecībā uz metāllūžņu piegādēm un ar tām saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un atsevišķu elektronisko ierīču piegādēm, tāpēc Latvijā arī šajās jomās tika ieviesta minētā īpašā PVN maksāšanas kārtība attiecīgi 2011. gada 1. oktobrī, 2012. gada 1. janvārī un 2016. gada 1. aprīlī. No šā gada 1. jūlija paredzēts ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību arī graudaugu nozarē.

Latvijai ieviešot eiro, kredītņēmējiem, kas aizņēmušies latos ar mainīgo procentu likmi, samazināsies ikmēneša kredīta maksājumi, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Viņa uzsver, ka daudzi iedzīvotāji savā dzīvē ir saskārušies ar kredītiem - ņēmuši hipotekāro kredītu mājokļa iegādei, kredītu dzīves apstākļu uzlabošanai, lieto kredītkarti vai strādā uzņēmumā, kas savai attīstībai izmanto no bankām aizņemtos līdzekļus.

Kopumā pagājušā gada rudenī Latvijā mājsaimniecībām un uzņēmumiem bija izsniegts vairāk nekā miljons kredītu 10,1 miljarda latu apmērā (no tiem latos 1,3 miljardi un eiro 8,4 miljardi), tostarp uzņēmumiem izsniegti gandrīz 50 tūkstoši kredītu, mājsaimniecībām mājokļu iegādei - vairāk nekā 130 tūkstoši, mājsaimniecībām patēriņa preču iegādei - vairāk nekā 215 tūkstoši kredītu, bet norēķinu karšu un kontu kredītu skaits pārsniedz 535 tūkstošus.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Degvielas cenu kāpumu pavisam drīz izjutīs patērētāji veikalos, jo pieaug transporta pakalpojumu izmaksas, vienlaikus straujas cenu izmaiņas negatīvi ietekmē arī mazos kravu pārvadātājus, kuri līgumus slēdz mēnešus uz priekšu.

Starptautisko autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto prezidents Valdis Trēziņš skaidro, ka kravu pārvadātājiem 30%-40% no izdevumu kopapjoma aizņem degvielas izmaksas. Līdz ar to, ja degvielas cenas paaugstinās, piemēram, par 10%, tad pakalpojuma cena attiecīgi kāpj par 3%-4% un šo cenu pieaugumu izjūt gala patērētāji. Turklāt transporta pakalpojumu maksa aug kā vietējiem kravu pārvadātājiem, tā starptautiskiem.

Sākumperiodā sāpīgāko sitienu saņemot mazie kravu pārvadātāji, jo līgumi slēgti uz ilgāku laiku un tajos ietverta zemāka degvielas cena. Latvijā lielākā daļa - 70% līdz 80% - esot mazie kravu pārvadātāji. Straujš cenu kāpums varot mazos uzņēmējus novest arī līdz bankrotam. Turklāt patlaban kravu pārvadātāju tirgū turpinoties klusums un pakalpojuma cena jau tā ir zema.