Finanses

Kredītu standarti kļuvuši stingrāki

Žanete Hāka, 23.08.2013

Jaunākais izdevums

Šā gada pirmajā pusgadā kredītu standarti uzņēmumiem kļuvuši stingrāki, būtiskāk – īstermiņa aizdevumiem, liecina Latvijas Bankas (LB) veiktā kredītiestāžu aptauja.

Šogad atsākusies 2011. gada beigās un 2012. gadā sākumā vērotā stingrāku kredītu standartu noteikšana atsevišķās kredītiestādēs, turklāt jau otro pusgadu pēc kārtas neviena kredītiestāde neīsteno kredītu standartu atvieglošanu, skaidro centrālā banka.

Savukārt mājsaimniecībām piemērojamie kredītu standarti kopumā saglabājās nemainīgi, un tikai viena kredītiestāde ziņojusi par stingrāku kredītu standartu noteikšanu mājsaimniecību aizdevumiem mājokļa iegādei, norāda LB.

Aptaujā atklājies, ka otrajā pusgadā kredītiestādes kopumā neplāno būtiskas kredītu standartu pārmaiņas, tikai atsevišķās kredītiestādēs paredzēts nedaudz koriģēt vai mainīt iepriekš noteiktos kredītu standartus.

LB uzsver, ka banku pārstāvju sniegtās atbildes ļauj secināt, ka vairāki faktori, tai skaitā finansiālais stāvoklis un tirgus resursu pieejamība, kā arī kredītiestāžu konkurence, joprojām labvēlīgi ietekmē kredītu standartu piemērošanu nefinanšu sabiedrībām. Lai gan kredītiestādes sniegušas pretrunīgu vērtējumu atsevišķu nozaru un nefinanšu sabiedrību perspektīvu ietekmei uz kredītu standartu noteikšanu nefinanšu sabiedrībām, kopumā var secināt, ka nedaudz pesimistiskākas vispārējās ekonomiskās aktivitātes gaidas un atsevišķu tautsaimniecības nozaru un nefinanšu sabiedrību perspektīvas ir galvenie faktori, kas ietekmēja stingrāku kredītu standartu noteikšanu nefinanšu pirmajā pusgadā.

Kopumā pirmajā pusgadā neviens faktors nav nozīmīgi ietekmējis mājsaimniecību mājokļa iegādei paredzēto aizdevumu, kā arī patēriņa un pārējo kredītu standartu pārmaiņas.

2013. gada 1. pusgadā vairākas kredītiestādes noteica stingrākus aizdevumu piešķiršanas nosacījumus nefinanšu sabiedrībām, ieviešot aizdevuma līgumos speciālus nosacījumus, kā arī nosakot stingrākus aizdevuma apjoma nosacījumus un nodrošinājuma prasības. Savukārt aizdevumu piešķiršanas nosacījumi mājsaimniecībām kopumā būtiski nemainījās, tikai atsevišķas kredītiestādes nedaudz samazināja procentu likmju uzcenojumu patēriņa un pārējiem kredītiem mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Moody's pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs

LETA, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody’s Investors Service» (Moody's) pozitīvi vērtē mājokļu tirgu un hipotekāro kreditēšanu Baltijas valstīs.

Jaunākajā ziņojumā aģentūra secinājusi, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas apstākļi veicina aizņēmēju iespējas veikt hipotekāro kredītu maksājumus, kam ir pozitīva ietekme uz hipotekāro kredītu nodrošinājumu kvalitāti. Baltijas valstīs ir samazinājies neatmaksāto kredītu līmenis, bankām nostiprinot savas parakstīšanas spējas un ierobežojot risku apetīti. "Moody's» viceprezidents un vecākais izpētes analītiķis Gregs Deiviss sacīja, ka finanšu krīzes laikā 2007.-2009.gadā mājokļu cenas Baltijas valstīs saruka uz pusi, bet tagad Igaunijā tās ir pilnībā atguvušās, bet Latvijā un Lietuvā tās ir gandrīz 20% zem augstākā līmeņa.

Tāpat aģentūra norāda, ka pašlaik Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav neatmaksātu segto obligāciju, kas lielā mērā saistāms ar to, ka Ziemeļvalstu bankas, kas dominē hipotekāro kredītu sektorā Baltijas valstīs, vēsturiski ir sniegušas lētu finansējumu atzariem Baltijā. Vienlaikus Baltijas valstīs pieaug vēlme ar segtajām obligācijām iegūt papildu finansējumu, piemēram, Igaunija šogad ir pieņēmusi likumu segto obligāciju tirgus izveidei. "Moody's» analītiķi secinājuši, ka hipotekāro kredītu noteikumi un parakstīšanas standarti tagad Baltijā atbilst citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksei. Trīs Baltijas valstis ir ieviesušas makrouzraudzības politikas pasākumus, kas ierobežo hipotekāro kredītu tirgus riskus, kā arī noziegumi hipotekāro kredītu jomā un neatmaksāto kredītu līmenis ir salīdzinoši zems. Aģentūras ziņojumā teikts, ka vairāk nekā 90 dienas hipotekāro kredītu maksājumi Igaunijā kavēti 0,4% gadījumu, bet Latvijā un Lietuvā šis rādītājs ir ap 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Nelielais izsniegto kredītu kāpums pēc aizdevumiem izsalkušajai tautsaimniecībai vērtējams kā kārtējais gardais kumoss

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra norises banku un kredītu saņēmēju attiecībās apstiprināja senā latviešu sakāmvārda Izsalkušam viss gardi vārīts patiesību, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Pat nelielais izsniegto kredītu kāpums pēc aizdevumiem izsalkušajai tautsaimniecībai vērtējams kā kārtējais gardais kumoss, kas stiprinās Latvijas ekonomikas veselību. Septembrī pieauga gan kopējais iekšzemes kredītportfelis un no jauna izsniegto kredītu apjoms, gan arī nefinanšu sabiedrību kreditēšana.Nedaudz augot uzņēmumu banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās arī banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Banku iekšzemes kredītu atlikums septembrī palielinājās par 0,2%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 0.1%, kredītiem finanšu iestādēm – par 2,2% un patēriņa kredītiem mājsaimniecībām - par 0.3%. Jau ceturto mēnesi vienā tempā (par 0,2%) saruka mājokļa kredītu atlikums. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps septembrī sasniedza 2%, tostarp nefinanšu sabiedrībām izsniegto – 0.1%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada krituma temps samazinājās līdz 2.7%. Pievēršoties no jauna izsniegtajiem kredītiem (neskaitot pārskatītos kredītus), to apjoms septembrī par 12.3% pārsniedza augusta un par 34,7% - pērnā gada septembra rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi

Žanete Hāka, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas attīstību joprojām pārsvarā nodrošina uzņēmēju pašu līdzekļi, kamēr banku devums kredītu veidā gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību finansēšanā aug vien minimāli, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Vienlaikus turpinās iekšzemes noguldījumu ikmēneša pieaugums.

Martā kredītportfelis pieauga gan nefinanšu uzņēmumu (par 0.3%), gan mājsaimniecību (par 0.1%) sektorā (mājokļa kredītu kāpums bija 0.1%, patēriņa kredītu – 0.6%). Tomēr kāpums bija niecīgs – kopumā vien par 0.1%, un iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps būtiski nemainījās, veidojot -4.0%, t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -4.7% un kredītiem mājsaimniecībām -4.8%. Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps visos sektoros saglabājās pozitīvs – kopumā 1.4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 1.2% un mājsaimniecībām 0.8%.

Martā nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms martā sasniedza lielāko vienā mēnesī izsniegto kredītu apmēru šogad. Līdz ar to šā gada 1. ceturkšņa jauno kredītu kopapjoma rādītājs vairs neatpaliek no pērnā gada atbilstošā perioda līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognozē uzņēmumu pieprasījuma pieaugumu pēc kredītiem

Žanete Hāka, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada decembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2017. gada 1. ceturksnim, informē centrālā banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Kredītu pieprasījums Latvijā 2016. gada 4. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kopumā palielinājās, un to noteica mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem kāpums (par to ziņoja divas kredītiestādes).

Viena kredītiestāde precizēja, ka audzis uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Informācija par pieprasījumu pēc ilgtermiņa kredītiem un kredītiem lielajiem uzņēmumiem bija atšķirīga. Viena kredītiestāde novēroja mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielu pieaugumu un norādīja, ka nedaudz lielāku pieprasījumu veicinājuši uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ietekme uz vidi, neatkarīgas pārbaudes – kas jāņem vērā, lai iesaistītos oglekļa tirgū?

Jānis Ruks, “Arbonics” mežsaimniecības eksperts, 02.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīvprātīgais oglekļa tirgus joprojām ir agrīnā stadijā, taču tas strauji aug un mainās. Projektu izstrādātāji, kuru uzdevums ir orientēties izmaiņās un nodrošināt īstenoto projektu atbilstību augstiem standartiem, aktīvi piesaista sadarbībai zemes īpašniekus, t.sk. piedāvājot savu algoto ekspertu pieredzi.

Zemes īpašnieki var saņemt noderīgu informāciju un ziņas projektu izstrādātāju kanālos, iepazīties ar ekspertiem šajā jomā vai veidot sadarbību ar citiem zemes īpašniekiem programmas ietvaros. Pirms dalības oglekļu kredītu projektā, noteikti vērts izpētīt, kādu atbalstu konkrētais projekta attīstītājs var sniegt visa procesa laikā. Noteikumi un standarti joprojām mainās, parādās aizvien jauni tirgus spēlētāji, tāpēc mežu īpašniekiem ir jābūt informētiem par to, kādu atbalstu viņiem var sniegt oglekļa kredītu projektu attīstītāji, kādas ir izmaksas un citi aspekti.

Nozares straujā izaugsme nozīmē, ka parādīsies arvien vairāk partneru, no kuriem izvēlēties sev piemērotāko. Uzņēmumi, kas zemes īpašniekiem piedāvā iegūt papildus ienākumus no sava īpašuma, jeb oglekļa projektu attīstītāji apvieno ieinteresētos zemes īpašniekus un rūpējas par izmaksu efektivitāti, taču vienlaikus tieši projektu attīstītāji ir tie, kas nosaka noteikumus savām oglekļa programmām. Tas var nozīmēt ļoti atšķirīgas prasības, ienākumu līmeni un atbalstu zemes īpašniekiem, ar ko noteikti ir jāiepazīstas pirms sadarbības uzsākšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas banku kreditēšanas apsekojuma aprīļa rezultāti parāda skaidru Covid-19 ietekmi uz uzņēmumu aizdevumu pieprasījumu, ko lielā mērā veicina ārkārtas likviditātes vajadzības, informē Eiropas Centrālā banka.

Tiesa gan, pandēmijas ietekme uz banku kredītu standartiem pirmajā ceturksnī bija salīdzinoši ierobežota, un to banku īpatsvars, kas ziņoja par stingrākiem kredītu nosacījumiem aizdevumiem vai kredītlīnijām uzņēmumiem, bija mazs, salīdzinot ar finanšu vai valstu parādu krīzēm. ECB skaidro, ka tas saistīts ar dažādu ieviesto politiku apmēru un savlaicīgumu, kā arī lielāku eirozonas banku noturību.

Bankas sagaida, ka otrajā ceturksnī kreditēšanas standarti uzņēmumiem būtiski uzlabosies, ko lielā mērā ietekmēs valdību ieviestie atbalsta pasākumi.

Tiesa gan, aptaujā atspoguļojas atšķirības banku viedoklī par aizdevumu nosacījumiem nākotnē.

Banku aptauja liecina, ka uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem vai kredītlīnijām pirmajā ceturksnī pieauga, un paredzams, ka otrajā ceturksnī pieprasījums turpinās palielināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mazinājies uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, audzis noraidīto kredītu pieteikumu īpatsvars

Žanete Hāka, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 4. ceturksnī turpināja sarukt uzņēmumu pieprasījums pēc aizdevumiem, tomēr pieprasījuma kritums bija mazāks nekā iepriekš, liecina Latvijas Bankas (LB) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) veiktā aptauja.

2020. gada janvārī LB sadarbībā ar ECB veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2019. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2020. gada 1. ceturksnim. Aptaujā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, kuru kopējā tirgus daļa nefinanšu sabiedrību un mājsaimniecību kreditēšanā ir pietiekami liela, lai raksturotu kreditēšanas attīstību Latvijā kopumā. Aptaujāto kredītiestāžu sniegtās atbildes tiek ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

Tikai viena no četrām aptaujātajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka 2019. gada 4. ceturksnī sarucis pieprasījums pēc aizdevumiem kopumā. Pieprasījuma kritumu pēc aizdevumiem uzņēmumiem kopumā ieteikmējis pieprasījuma sarukums pēc ilgtermiņa aizdevumiem lieliem uzņēmumiem, skaidro LB. Tas nedaudz samazinājies divās aptaujātajās Latvijas kredītiestādēs, bet pieauga – vienā, nodrošinot neto pieprasījuma sarukumu. Turpretī pieprasījuma pieaugums pēc aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem bija vērojams vienā kredītiestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa Latvijas banku gada sākumā nav mainījušas kredītu nosacījumus

Žanete Hāka, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kredītiestāžu kreditēšanas standarti šā gada pirmajā ceturksnī kopumā nemainījās, liecina Latvijas Bankas veiktā aptauja.

Dažas kredītiestādes pastiprināja standartus dažiem uzņēmumu kredītu veidiem, savukārt viena kredītiestāde atviegloja standartus mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegtajiem kredītiem.

Kredītiestādes norādīja, ka kopumā nebija faktoru, kuri būtiski ietekmēja kredītu standartus. 1. ceturksnī atsevišķu kredītu veidu standartu pastiprināšanu ietekmēja tautsaimniecības, kā arī atsevišķu nozaru un uzņēmumu perspektīvas. Dažas kredītiestādes minēja iespējamo Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un uzņēmumu kreditēšanu Latvijā.

Kredītiestādes turpināja nedaudz pastiprināt uzņēmumu aizdevumu un kredītlīniju nosacījumus, dažās bankās palielinot procentu likmju uzcenojumu parastiem un/vai riskantiem aizdevumiem un nodrošinājuma prasības un samazinot izsniegto kredītu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī

Žanete Hāka, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā eirozonas tautsaimniecības attīstību, kas visumā atbilst Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes redzējumam, ECB Padomes 20. oktobra sēdē tika nolemts turpināt īstenot iepriekšējos lēmumus par netradicionālo monetārās politikas instrumentu pielietošanu un atstāt procentu likmes esošajā zemajā līmenī, liecina ECB ziņojums.

ECB Padome sagaida, ka pašreizējās ECB noteiktās procentu likmes ilgstoši atradīsies šajā vai zemākā līmenī. Kā jau iepriekš tika uzsvērts, šādā līmenī procentu likmes atradīsies arī ilgāku laiku pēc Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) beigām. Padome arī apstiprināja, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. eiro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Eirozonas tautsaimniecības attīstība laikā kopš septembra monetārās politikas sēdes apstiprina iepriekšējās prognozes par mērenu, bet noturīgu tautsaimniecības izaugsmi un pakāpenisku inflācijas pieaugumu. Palīdzot monetārās politikas pasākumiem, eiro zonas tautsaimniecība demonstrē augstu noturību pret ārējiem riskiem un politisko nenoteiktību, kas ļauj nodrošināt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Neskatoties uz to, ar bāzes scenāriju saistītie riski vēl aizvien ir lejupvērsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kad burbulis Zviedrijā sprāgs, kreditēšanas prasības kļūs stingrākas

Natālija Poriete, 08.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.

Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.

«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nianses šūpos kredītu pieejamību

Māris Ķirsons, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu pieejamību 2019. gadā Latvijā ietekmēs ne tikai Eiropas Centrālās bankas pieņemtie lēmumi, bet arī notiekošais Latvijas finanšu sektorā un valsts rīcība Moneyval novērtējuma uzlabošanai.

Tādi secinājumi skanēja konferencē Biznesa prognozes 2019. Kredītu pieejamībā savu lomu lēnām sāks spēlēt arī reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī ES struktūrfondu naudas izmaksas par realizētajiem projektiem.

«Situācija ir labāka, nekā mums pašiem šķiet,» tā uz jautājumu par kredītresursu pieejamību Latvijā atbild Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņš norāda, ka kredītu jomā ir asimetrisks risku sadalījums, jo uzņēmēji vienmēr vēlas aizņemties vairāk, viņi vēlas riskēt vairāk nekā bankas. Tā dēvētā robežšķirtne ir situācijā, ja uzņēmumam iet ļoti labi, tad tas ar banku peļņā nepadalās, ja iet slikti, ir zaudējumi un vēl bankrotē, tad ar zaudējumiem padalās ar banku. Bankai ir mazi procenti, bet milzīgi zaudējumi, ja uzņēmumam ir slikti, savukārt uzņēmumam ir otrādi- zaudējumi ir tik, cik ieguldīts pašu kapitāls, bet potenciāli milzīga peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas konflikts negatīvi ietekmē kreditēšanu

Didzis Meļķis, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamo īpašumu darījumi ārkārtas situācijā notiek, bet mazāk

Helmuts Medinieks, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, vadoties pēc zemesgramata.lv atrodamajiem datiem, aprīlī reģistrēti 772 nekustamā īpašuma pirkuma darījumi.

Janvārī tika reģistrēts 1251 darījums, februārī 1259 darījumi un martā- 1231 darījums. Lai gan krietni mazāk kā ierasts, tomēr darījumi joprojām, arī ārkārtas situācijas laikā un ar dažādiem apgrūtinājumiem, notiek.

Pētot Rīgas vērtīgākos šā gada dzīvokļu darījumus, redzams, ka visos mēnešos līdz aprīlim bija reģistrēti dzīvokļu iegādes darījumi virs EUR 300 000.

Lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā: rekords – 24,43 miljoni  

Žurnāls "Dienas Bizness" publicējis ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem...

Janvāra dārgākais dzīvokļa darījums bijis EUR 370 000 vērtībā. Lielākais februāra dzīvokļa darījums bijis EUR 340 000, martā - EUR 311 950 apmērā.

Savukārt dārgākais aprīlī reģistrētais darījums Rīgā, par ko pieejama informācija, ir bijis EUR 270 000 vērtībā, nepārvarot EUR 300 000 slieksni, vadoties pēc Cenubanka.lv atrodamās informācijas.

Cilvēkus no īpašuma iegādes attur gan neziņa par savu tuvāko mēnešu ienākumu stabilitāti, gan ekonomisko situāciju valstī un pasaulē kopumā. Arī bankas atsevišķās nozarēs strādājošajiem hipotekārā kredīta izsniegšanu var atteikt, lai gan pirms ārkārtas situācijas pasludināšanas iespējas izmantot kredītu bija stabilas.

Kreditēšanas standarti kļuvuši striktāki 

Covid-19 izraisītās krīzes dēļ ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā banku kreditēšanas stratēģija...

Novērojams, ka potenciālie pircēji par tirgū esošajiem īpašumiem piedāvā izteikti zemākas cenas par prasītajām cerībā iegūt ļoti izdevīgu darījumu, taču pārdevēji visbiežāk nemēdz šādiem piedāvājumiem piekāpties un izlemj nogaidīt ārkārtas situācijas atcelšanu un situācijas stabilizēšanos.

Arī racionālas un pamatotas bailes saslimt ar Covid-19 attur cilvēkus no īpašumu apskatēm un kontaktēšanās ar pārdevējiem klātienē.

Ārkārtas situācijā nekustamo īpašumu darījumu skaits ir mazāks, taču tirgū joprojām ir novērojama interese no pircēju puses. Pirkumi ir racionālāki un lēmumi visbiežāk tiek pieņemti ļoti pragmatiski, atliekot luksusa klases pirkumus un dzīves uzlabojumus uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas AS Citadele banka slēgusi kāda 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma un tā īpašnieces kontus. Savukārt citas bankas atsakās tam atvērt jaunu kontu, un rezultātā uzņēmums vairs nespēj pilnvērtīgi strādāt

Laikrakstam akcijā «Uzņēmēj, neklusē!» vēstuli atsūtīja kāda lasītāja, kurai pieder 20 gadus Latvijā strādājošs grāmatvedības ārpakalpojumu uzņēmums. Pirms neilga laika viņa saņēmusi vēstuli no AS Citadele banka par to, ka tā pārtrauc sadarbību gan ar viņu kā privātpersonu, gan ar viņai piederošo uzņēmumu. No bankas sīkāki paskaidrojumi nav saņemti, atsūtīta tikai vēstule, kurā banka informē, ka saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikto pieņemts lēmums pārtraukt sadarbību un slēgt kontus.

Nonāk melnajā sarakstā

«No šī brīža esmu izstaigājusi visas Latvijas lielākās bankas – neviena kontus man vaļā never, tātad ir kaut kāds starpbanku melnais saraksts, kurā es esmu iekļauta,» pieļauj uzņēmuma īpašniece un retoriski vaicā – kā lai strādā, ja skaidras naudas darījumi lielākos apmēros ir aizliegti, bet bankas atsaka atvērt kontus? Uzņēmuma īpašniece vērsusies AS Swedbank, AS SEB banka, kuras atteikumu atsūtījušas jau divu dienu laikā, AS Privatbank negatīvu atbildi sniegusi divu nedēļu laikā, no divām bankām šobrīd viņa atbildes vēl gaida. «Mūsu uzņēmumam nebija ne kredītu, ne līzingu, AS Citadele banka pārņem ABLV Bank klientus, resursi bankai ir tik, cik ir, tādēļ jāatbrīvojas no tiem klientiem, kas nenes peļņu,» uzskata uzņēmuma īpašniece, tajā pašā laikā vaicājot, kādēļ jābojā 20 gadus Latvijā strādājoša uzņēmuma reputācija tiktāl, ka visas bankas uzskata to par saistītu ar teroristiem vai nelegālu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankās audzis pieprasījums pēc kredītiem

Žanete Hāka, 29.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozinas bankās palielinājies pieprasījums pēc visām kredītu kategorijām, liecina jaunākais Eiropas Centrālās bankas pētījums.

Šā gada trešajā ceturksnī tika atviegloti kredītu standarti visās aizdevumu kategorijās. Jau otro reizi pēc kārtas neliela daļa eirozonas banku ziņoja par kredītu standartu atvieglošanu uzņēmumiem, salīdzinot ar periodu no 2007. gada līdz 2014. gada sākumam. Tāpat bankas atvieglojušas kredītu standartus arī mājsaimniecībām.

Tajā pašā laikā bankas ziņoja, ka standartus ietekmēja augošie riski, taču kā pozitīvs faktors minēts eirozonas banku pieeja finansēšanas instrumentiem, ko piedāvā ECB.

Aptaujā piedalījās 137 bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana Latvijā pieaugtu straujāk, ja uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu nekavētu pārlieku liela piesardzība, atceroties nesenās krīzes sekas, samērā zema aizņemšanās spēja, ēnu ekonomika un tiesiskā regulējuma efektivitāte, piektdien žurnālistiem sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.

Izsniegto kredītu apmēra kāpums Latvijā pēdējos pāris gados dažādu faktoru ietekmē ir bijis mazāks nekā vairumā citu eirozonas valstu, norādīja Razmusa, skaidrojot, ka straujāku kredītu apmēra kāpumu lielā mērā kavē banku piesardzība un risku novērtējums, kā ietekmē pēc 2008.gada krīzes noteiktie stingrie kreditēšanas standarti tiek atviegloti visai gausi.

Kopš 2015.gada, kad notika būtisks pavērsiens eiro zonas monetārās politikas turpmākās ekspansijas virzienā, kredītlikmes Latvijā izsniegtajiem kredītiem ir samazinājušās par 0,6 procentpunktiem. Mazinoties kredītu procentu likmēm, uzņēmumiem un mājsaimniecībām mazinās arī par kredītiem maksājamās summas, atstājot vairāk naudas līdzekļu citu preču un pakalpojumu iegādei. Līdz ar to šāds likmju samazinājums pēc būtības ir līdzvērtīgs ienākumu kāpumam, uzsvēra Razmusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AS "4finance" samazina klientiem izsniedzamo kredītu apjomus

Gvido Endlers, AS “4finance” Latvijas reģionālais vadītājs, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Objektīvi vērtējot Latvijas ekonomikas un kreditēšanas tirgus šī brīža situāciju, jāsecina, ka mēs vēl aizvien atrodamies kara un energokrīzes radīto seku pārvarēšanas posmā. Kaut gan Latvijas sabiedrība jau ir apradusi ar “saspiestiem” apstākļiem un pamazām sākusi atgriezties pie līdzšinējiem patēriņa ieradumiem, par ko liecina arvien pieaugošs izsniegto kredītu apjoms, ko alternatīvo finanšu pakalpojumu nozare demonstrēja 2022. gadā.

Tomēr inflācijas līmenis joprojām paliek samērā augstā līmenī, kas var radīt patērētājiem finansiālus un labklājības riskus. Lai samazinātu kredītņēmēju finanšu slogu un atvieglotu aizdevumu atmaksas procesu, AS “4finance” ievieš ierobežojumus izsniedzamo aizdevumu summu apjomos.

Sākot ar šī gada jūniju 4finance piemēroja izsniedzamo kredītu apjoma ierobežojumus Vivus.lv zīmola klientu jauniem kreditēšanas līgumiem. Visu Vivus.lv klientu profilos tika atjaunots līdzšinējais kredītlimita aprēķināšanas mehānisms, bija pārskatīti un no jauna noteikti klientiem pieejamie kredītu limiti. Pēc katra aizdevuma atmaksas maksimālais kredītlimita slieksnis tiek pārskatīts un aizdevējs izveidos labāko piedāvājumu atbilstoši katra klienta maksātspējai, kredītvēsturei un atjaunotajam Vivus.lv iekšējam kredītreitingam, kurš balstās uz modernās skoringa tehnoloģijas un vērtē ap 3000 dažādu kritēriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas centrālā banka nolēmusi mīkstināt vairākas prasības bankām mājokļu kredītu izsniegšanai, lai veicinātu aizdevumu pieejamību kredītņēmējiem, liecina bankas paziņojums.

Kredīta apmēra attiecība pret nodrošinājumu (loan-to-value jeb LTV) palielināta no 80% līdz 90%. Parāda apkalpošanas izdevumu attiecība pret ienākumiem (debt-service-to-income ratio jeb DSTI), kas raksturo to, cik liela daļa no kredītņēmēja mēneša ienākumiem tiek atvēlēta kopējām parāda izmaksām, palielināta no 45% līdz 50%, savukārt pavisam atcelts limits parāda attiecības pret gada ienākumiem (debt-to-income ratio jeb DTI) rādītājam un turpmāk bankas sekos līdzi tikai šim rādītājam.

"Iepriekš esam reaģējuši uz atvieglotajiem kredīta standartiem un pārāk optimistiskajām prognozēm, padarot stingrākas mājokļu kredītu prasības. Tagad, situācijā, kad ekonomiku skar pandēmija, iepriekš piemērotie kredītu standarti šim brīdim ir pārāk stingri, tādēļ esam pieņēmuši jaunus lēmumus," skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pasliktinājusies nerezidentu kredītu kvalitāte

Žanete Hāka, 18.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pasliktinājusies nerezidentiem izsniegto aizdevumu kvalitāte, preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.

Pārstrukturēto kredītu īpatsvars ir audzis no 8-15%, kas rada iespaidu, ka situācija nerezidentu valstīs sarežģījas un ietekmē negatīvi arī kredītu kvalitāti, uzsvēra FKTK Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Riskus mazina banku kapitalizācija, FKTK un bankas veic stresa testus, un varam teikt, ka bankas strādā pie tā, lai arī stresa situācijās spētu tikt galā, uzsvēra FKTK pārstāve.

Tāpēc bankām, kas strādā ar nerezidentu klientiem, ir ievērojami augstākas kapitāla un lividitātes prasības, kas var novērst nepatikšanu iestāšanos.

Visas bankas var izturēt gandrīz 40% noguldījumu aizplūdi, pat ievērojot minimālās prasības, sacīja FKTK pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Barjeras kredītiem aug

Žanete Hāka, 19.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Kredītu standarti kļūst stingrāki, likmes – augstākas - šāda kombinācija otrajā ceturksnī padarījusi aizdevumus aizvien grūtāk pieejamus.

Vērojams, ka pandēmija mainījusi uzņēmumu pieprasījumu pēc aizdevumiem, - palielinājies īstermiņa kredītu pieteikumu skaits, savukārt sarucis pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem.

Krīze likusi uzņēmējiem pārskatīt nākotnes investīciju plānus, atliekot vairumu no tiem, līdz ar to arī - pārskatīt pieprasījumu pēc finansējuma. Iesniegtais pieteikumu skaits navpavisam izsīcis, taču audzis to pieteikumu skaits, kurus nākas noraidīt, atzīst banku pārstāvji.

Ir mainījies aizdevumu termiņš,un biežāk uzņēmēji vēlas aizņemties īstermiņā, vismaz uz laiku atliekot ilgāka termiņa plānus. Neskatoties uz ārkārtas situāciju, otrajā ceturksnī tomēr bizness attīstījās un bija vērojams papildu finanšu līdzekļu pieprasījums no tādu nozaru uzņēmumiem kā pārtikas ražošana, jo īpaši – gaļas un zivju konservu ražošana, kā arī higiēnas līdzekļu ražošana, ko, loģiski, ietekmēja Covid-19 radītā situācija pasaulē, stāvokli raksturo BlueOrange Bank Kreditēšanas pārvaldes vadītāja Marina Antonova, piebilstot, ka neapšaubāmi daudzās citās industrijās bija minimāla aktivitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, kamēr katram desmitajam - palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas. Kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks - Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju.

Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais "Eiropas maksājumu ziņojums", ko veicis kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".

Katrs otrais Latvijas uzņēmējs (48%) atzīst, ka paveicās veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu, tajā pašā laikā tuvākajos gados joprojām paredzot lielu neskaidrību.

"Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski. Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku. Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē. Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru