Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Kremlis sabiedrotajiem liek saprast, ka nekāda suverēna politika Maskavas virsvadībā netiks pieciesta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi Baltkrievija nav vilcinājusies izmantot Muitas savienības priekšrocības, un ievērojama daļa sankciju dēļ Krievijā aizliegto rietumvalstu pārtikas produktu jau pārfasētā veidā krievu iepirkumu grozos tomēr nonāk. Pārtikas preču uzraugs Rosselhoznadzor nu uzdevis pārbaudīt pilnīgi visas pārtikas importa kravas no Muitas savienības partneriem – Baltkrievijas un Kazahstānas, lai pārliecinātos par preču patieso izcelsmi. Krievijas mediji to komentē kā triecienu topošās Eirāzijas savienības (EĀS) idejai, jo Kremlis nerespektē savu potenciālo EĀS partneru ‒ jau esošās Muitas savienības biedru – suverēnās ekonomiskās intereses. Jāatgādina, ka ne Minska, ne Astana Maskavas noteiktajām pretsankcijām pret Rietumiem nav pievienojusies.

Jaunākais Krievijas prezidenta Vladimira Putina pašreklāmas mēģinājums ar 21 kilogramu smagas līdakas noķeršanu kaimiņvalstī izraisījis zobošanos un izsmieklu.

Aizvadītajā nedēļā Kremlis laida klajā video, kurā redzams, kā V. Putins, makšķerējot Tivas republikā, izvelk lielu līdaku. Tā vēlāk nosvērta un izrādījies, ka svars ir 21 kilograms. No līdakas vēlāk pagatavotas kotletes.

Tomēr Krievijas sociālajos tīklos prezidenta «varoņdarbs» tiek apšaubīts. Kaimiņvalstī pazīstams blogeris Andrejs Malgins veicis savu izmeklēšanu, kuras gaitā atklājis, ka brauciens uz Tivas republiku (kur V. Putins ticies ar vietējās pārvaldes pārstāvjiem), nav bijis prezidenta dienaskārtībā, kā arī atradis fotogrāfijas no citiem V. Putina braucieniem uz nomaļo apgabalu, kuras bijušas aizdomīgi līdzīgas nesen publicētajām.

Luhanskas un Doņeckas nelikumīgo «referendumu» rīkotāji tiks saukti pie kriminālatbildības, paziņojis Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs. Viņš arī pauda, ka notikušajiem balsojumam nevar būt nekāda juridiska spēka.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins piešķīris apbalvojumus Krimas premjerministram Sergejam Aksenovam, Krimas parlamenta priekšsēdētājam Vladimiram Konstantinovam un Sevastopoles stratēģiskās attīstības aģentūras vadītājam Aleksejam Čalovam. «Pirmās pakāpes» apbalvojums piešķirts «Par nopelniem Tēvzemes labā».

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā un Luhanskā separātisti sarīkoja «referendumu». Dažas stundas pēc tā beigām viņi paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Putina trakošana, ko vēl uzkūda nacionālo populistu pulks, apdraud Kazahstānas un Baltkrievijas politiskās un ekonomiskās intereses un liek vēl vairāk apšaubīt Eirāzijas savienības iespēju.

Gan dažādi DB avoti no uzņēmēju vides, gan pasaules plašsaziņā lasāmais par globālo līderu, piemēram, Angelas Merkeles, nesenajām atskārsmēm liecina vienu – Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav adekvāts. No Rietumu viedokļa tie nav ekonomiski vai ģeopolitiski racionāli apsvērumi, kas rosās Kremļa saimnieka galvā, bet gan putni, un Putina gadījumā tas ir bars divgalvainu ērgļu. Pirmajā acu uzmetienā fakti it kā runā pretējo. Nav šaubu, ka Krievija Krimu dabūs, un ir ļoti iespējams, ka tas ir tikai sākums. Putins starptautisko attiecību izpratnē gan izskatās nepieskaitāms, tomēr viņš pārstāv varenu, globālu spēlētāju un kodollielvalsti. Piemetot klāt faktu, ka Ukraina nav NATO, «Kremļa putnkopim »ir visas izredzes sagrābt arī Krievijas militārajam kompleksam nozīmīgos Ukrainas austrumus un Melnās jūras Ukrainas piekrasti ar tās ostām, tā savienojot ar Krieviju ne vien Krimu, bet arī tās Piedņestras anklāvu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebija iecerējis pievienot Krievijai Krimu, tomēr viņam bija pilnīgi nepieņemami «atdot Ukrainu Rietumiem», savukārt Krimas pārņemšana bijusi tikai teorētiskos «operatīvajos plānos», kādu attiecībā uz Latviju Krievijai nav, intervijā pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra Stratēģisko novērtējumu nodaļas vadītājs Sergejs Utkins.

«Ja tiktu atrasta iespēja, lai [bijušais Ukrainas prezidents Viktors] Janukovičs paliktu amatā līdz nākamajām vēlēšanām un politiskajā arēnā parādītos vara, ar kuru arī Kremlis būtu gatavs sadarboties, viņi nelauztu šo scenāriju medņa, kurš sēž kokā, dēļ, pat ja arī vēlēšanās pievienot Krimu vienmēr bijusi kādam galvā,» izteicās S. Utkins.

Politologs uzskata, ka Krimas pievienošana ir bijusi «operatīvajos plānos», proti, «ko vajadzētu darīt, ja nu pēkšņi...». «Manuprāt, pašlaik Kremļa darbības ir mēģinājums iegūt vismaz kaut ko tajā vietā, kur tā zaudētu visu,» paskaidroja S. Utkins.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Kremlis cer, ka Ukrainā notikušā referenduma rezultāti tiks īstenoti civilizētā veidā, pavēstījuši Vladimira Putina pārstāvji.

Jau ziņots, ka aizvadītajā svētdienā Doņeckas un Luhanskas reģionos notika separātistu rīkots referendums, ko par leģitīmu nav atzinusi nedz Kijeva, nedz rietumvalstis. Separātisti apgalvo, ka referendumā par Doņeckas un Luhanskas reģionu atdalīšanos no Ukrainas esot nobalsojuši 89% iedzīvotāju.

Krievija rūpīgi esot sekojusi referenduma norisei Doņeckas un Luhanskas reģionā un ar cieņu attiecas pret iedzīvotāju referendumā pausto viedokli, pauda V. Putina preses dienests.

Tāpat Kremlis paudis nosodījumu «spēka, ieskaitot ieroču, pielietošanai pie civiliedzīvotājiem, tādējādi laupot cilvēku dzīvības».

Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers pauda, ka «referendumu» Ukrainā nevar ņemt par nopietnu un ka tas nav bijis likumīgs. Pirmdien, 12. maijā, Eiropas Savienības ārlietu ministri tiekas Briselē, lai spriestu par šo jautājumu.

Krievijā cilvēki, kas nebūs vakcinējušies pret Covid-19 vai ieguvuši imunitāti pēc pārslimošanas, nevarēs strādāt atsevišķās profesijās un varētu tikt pakļautu diskriminācijai, paziņojis Kremlis.

"Realitāte ir tāda, ka diskriminācija neizbēgami sāksies. Cilvēki bez vakcinācijas vai imunitātes nevarēs strādāt visur. Tas nav iespējams. Tas radīs draudus apkārtējiem," žurnālistiem norādījis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija vairākos Krievijas reģionos pasliktinās, un varasiestādes sākušas apsvērt ideju par regulāru revakcināciju, lai apturētu jaunus vīrusa viļņus.

Krievijā 24 stundu laikā reģistrēti 16 715 jauni Covid-19 gadījumi un 546 Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, kas ir lielākais vienas dienas laikā mirušo skaits kopš februāra.

Varasiestādes mēģina pārliecināt cilvēkus vakcinēties, piedāvājot iespēju laimēt jaunas automašīnas un dzīvokļus, kā arī liekot saprast, ka nevakcinēšanās rezultātā var nākties zaudēt darbu vai ienākumus.

Kremlis nobloķējis četras interneta vietnes, kuru darbību nodrošina Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponenti un kurās tiek kritizēta V. Putina darbība, vēsta BBC.

Nobloķēta opozīcijā esošā Alekseja Navaļnija interneta vietne, divi ziņu portāli – Ej.ru un grani.ru –, kā arī opozicionāra, kādreizējā šahista Garija Kasparova mājaslapa.

Jau ziņots, ka pērn novembrī G. Kasparovs lūdzis piešķirt viņam Latvijas pilsonību. Šā gada februāra beigās viņam piešķirta Horvātijas pilsonība.

Vietņu bloķēšana paveikta pēc Krievijas Ģenerālprokuratūras pavēles. Paziņojumā pausts, ka interneta vietnes nobloķētas, jo tās palīdzējušas «nelegālo protestu» organizēšanā. Jāatgādina, ka šīs nedēļas nogalē Maskavā vairāki desmiti tūkstošu cilvēku piedalījās protestos, lai paustu nosodījumu pret Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Ukrainai piederošā reģiona pievienošanos Krievijas Federācijai.

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Krievija no 1.marta noteikusi sešu mēnešu aizliegumu benzīna eksportam, lai nodrošinātu pietiekamas degvielas piegādes vietējā pieprasījuma apmierināšanai, paziņoja valdība.

Neskatoties uz to, ka Krievija ir pasaulē trešā lielākā naftas ieguvēja, valstī kopš pērnā gada vasaras ir degvielas trūkums, ko izraisījis lielais pieprasījums un naftas pārstrādes rūpnīcās veiktie remontdarbi.

Turklāt degvielas vairumtirdzniecības cenas Krievijā kopš gada sākuma ir pieaugušas, un šo problēmu saasinājuši arī vairākkārtēji Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

"Benzina eksporta aizliegums tiek noteikts uz sešiem mēnešiem - no 1.marta līdz 31.augustam," norāda Krievijas valdība.

Valdība skaidro, ka šis lēmums skaidrojams ar nepieciešamību nodrošināt stabilu situāciju degvielas tirgū augsta pieprasījuma periodā, ņemot vērā pavasara lauksaimniecības darbus, atvaļinājumu sezonu un paredzētos naftas pārstrādes rūpnīcu remontdarbus.

Krieviju ar prātu nesaprast, un Eiropas politikas veidotājiem nevajag to pat mēģināt, jo jēgas nebūs nekādas

Lecīgums, ar kādu Kremlis piesaka aizvien jaunus augstā līmenī nostrādātus smadzeņu skalošanas projektus, cita starpā ir arī izaicinošs. Un jebkura izaicinājuma mērķis ir otro pusi ievilkt izaicinātāja iecerētajās attiecībās ar to noteikumiem. Tomēr tā ir pašpuiku bravūra, un muļķīgākais no Rietumu puses būtu pieņemt Kremļa izaicinājumu «samērīties ar televizoriņiem». Diemžēl tieši tas sāk piepildīties līdz ar Latvijas diplomātu vadībā virzīto ideju par krievvalodīgu Eiropas līmeņa publisko mediju.

Kopš Dzelzs Fēliksa laikiem pirms gadsimta līdz pat mūsdienām autoritāriem režīmiem propaganda objektīvu iemeslu dēļ ir augstākā līmenī nekā demokrātijās ar mūsu brīvo tirgu utt., jo tā gluži vienkārši ir pilnīgi cita sistēma. Arī teiciens, ka Krieviju un tajā notiekošo ar prātu nesaprast, nozīmē tieši to – ka to nesaprast ar rietumniecisko, grieķisko loģiku, kurā secinājumiem nepieciešamās premisas pieprasa maksimāli objektīvu informāciju.

Pretēji uzņēmēju iebildumiem, Kremlis biznesam tomēr liek datus par saviem pilsoņiem glabāt Krievijā; Latvijā datu centru operatori aktīvi pievēršas eksporta tirgiem

Līdz ar jauno mācību gadu Krievijā spēkā stājas pērn pašā Vecajā gadā pieņemtie labojumi Likumā par personīgajiem datiem. Tie nosaka pienākumu datus par Krievijas pilsoņiem glabāt tikai Krievijas esošajos serveros. To apstrāde ārzemēs tiek pieļauta atsevišķos gadījumos, piemēram, kas attiecas uz likumsargu un valsts instanču darbību. Labojumi arī nosaka datus glabāt vismaz sešus mēnešus, un pēc Krievijas drošības dienestu prasības tos nodot to lietošanā. Tam turpmāk pietiks ar vienkāršu drošībnieku prasību, un tiesas lēmums nebūs nepieciešams. Saprotams, ka likuma nepildīšana draud ar naudas sodiem un nepaklausīgo servisu bloķēšanu Krievijā.

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un eiro ceturtdien pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņoja par atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pieauga, un palielinājās arī naftas cenas.

Džonsons paziņoja par savu demisiju pēc viņa valdības ministru masveida atkāpšanās, ministriem šādi izrādot savu neapmierinātību ar Džonsona rīcību saistībā ar pēdējā laika dažādajiem skandāliem.

"Valūtu tirgus ir atvieglots par to, ka Džonsons beidzot atkāpjas, izbeidzot daļu no politiskās neskaidrības," sacīja "Interactive Investor" investīciju vadītāja Viktorija Skolara.

Akciju cenas pieauga, bet "Tower Bridge Advisors" analītiķe Marisa Oga atzina, ka ir pāragri pasludināt tendences maiņu akciju tirgū.

Naftas cenas pieauga, tirgiem fokusējoties uz naftas piegāžu riskiem. Nedēļas sākumā tiesa Krievijā deva rīkojumu uz 30 dienām apturēt naftas pieņemšanu Novorosijskas ostas terminālī no 1500 kilometru garā cauruļvada, kas savieno Kazahstānas naftas atradnes ar Novorosijsku. Spriedums tika pamatots ar vides prasību pārkāpumiem, bet ir izteikti pieņēmumi, ka Kremlis tādā veidā soda savu Vidusāzijas sabiedroto par tās neitrālo pozīciju Ukrainas kara jautājumā.

Lai ko būtu ķīmiķojuši Krievijas polittehnoloģijas alķīmiķi, no Ukrainas «atsišanas» Eiropas Savienībai tāds «kaķu zelts» vien būtu, un, ekonomiski vērtējot, pamatīgs balasts jau tā bīstami zemu lidojošajai ekonomikai. Sāksim ar to, ka Kijevai šogad sasolītie 15 miljardi ASV dolāru Maskavai nemaz nav, un šo uzņemto saistību izpilde ir vai nu ar dakšām ūdenī rakstīta, vai arī Krievijai prasīs nesamērīgu saspringšanu faktiski svešu problēmu risināšanā.

Kijeva pirms Jaunā gada par Krievijai pārdotajām valsts parādzīmēm saņēma trīs miljardus no solītajiem 15 – jau svilstošo ārējo un iekšējo parādu dzēšanai. Iznākumā valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki uz svētkiem saņēma ieturētās algas, bet pati Krievija (Sberbank un VTB Capital) – 0,91miljardu dolāru, kas tai pienācās pēc rēķiniem.

Nav brīnums, ka «apēšanai» paredzēto miljardu došanu Krievijas izpildvara, izņemot pašu premjeru Dmitriju Medvedevu, neatbalsta. To skaidri un gaiši ir atzinis prezidents Vladimirs Putins, liekot saprast, ka Ukraina ir abu valdnieku ģeopolitiskais, ne ekonomiskais, projekts jeb principa lieta.

Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

Krievija paziņojusi aizliegumu importēt Moldovas vīnus un citus alkoholiskos dzērienus, sakot, ka tie satur piemaisījumus. Šis solis starptautiskajā sabiedrībā tiek uzlūkots saistībā ar bijušās PSRS valsts centieniem nostiprināt saites ar Eiropas Savienību (ES), vēsta Reuters.

Vīns un alkoholiskie dzērieni, piemēram, degvīns un konjaks, ir viena no Moldovas lielākajām eksportprecēm. Tikmēr Krievijas Patērētāju aizsardzības uzraudzības dienesta vadītājs Genādijs Oniščenko uzsvēris, ka Krievija «nav Moldovas ekonomikas auklīte», rakstīja Interfax.

«Aizliegums ir svarīgs solis, ko mēs esam pieņēmuši nelabprāt, bet tas ir vienīgais veids, kā risināt radušos situāciju, » norādīja G. Oniščenko, paužot, ka minēto produktu tehniskajā sagatavošanā, uzglabāšanā un ražošanā ir bijuši pārkāpumi.

Tikmēr Moldovas ekonomikas ministrs Valērijs Lazars pauda, ka Kišiņevai nav skaidri Krievijas aizlieguma iemesli. «Mums būs jāprecizē, kur beidzas tehniskās problēmas, kas saistītas Moldovas vīnu kvalitāti, un kur sākas politiski apsvērumi,» viņš pauda ziņu aģentūrai Reuters.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis nākamā gada federālo budžetu, kā arī 2014., un 2015. gada budžeta plānu. Budžeta likumprojektu Krievijas Valsts dome galīgajā lasījumā pieņēma 28. novembrī, un lielākie tēriņi paredzēti sociālajai politikai, aizsardzībai, izglītībai un veselības aizsardzībai.

«Nākamā un 2014. un 2015. gada budžets ir izveidots ņemot vērā jaunus budžeta noteikumus, kas daļēji skar arī ienākumus no naftas un gāzes. Noteikumu ieviešana paredzēta no nākamā gada 1. janvāra,» norādīja Kremlis.

Krievijas budžeta likumprojekts paredz, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts saglabāsies 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt inflācija nākamajā gadā nepārsniegs 5,55%.

Prognozējamais Krievijas federālā budžeta kopējo ienākumu līmenis sasniedz 12,866 (aptuveni 205 miljardi latu) triljonus rubļu, bet izdevumi – 13,387 triljonus (aptuveni 220 miljardus latu) rubļu. Nākamā gada budžetā izdevumi sociālajai politikai paredzēti četru triljonu rubļu apmērām, bet valsts aizsardzībai 2,1 triljons rubļu. Izglītībai iecerēts tērēt 627 miljardus rubļu, bet veselības apdrošināšanai – 507 miljardus rubļu.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.