Zemes tirgus visu noliek pa vietām, turklāt šobrīd zemes cenas kāpj, sarunā ar Lietišķo Dienu atzīst z/s Pilslejas saimnieks, viens no topošās zemniekiem piederošās piena rūpnīcas projekta virzītājiem, premjera ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs, kurš pats veiksmīgi saimnieko Kokneses novadā.
U. Krievārs ir norūpējies - ja veiksmīgi darbojošas pašmāju ģimenes zemnieku saimniecības ar 100 vai 200 govīm vairs nevar nopirkt zemi, lai attīstītos, tad pēc pieciem desmit gadiem process var kļūt neatgriezenisks, zemi nopirks lielais investīciju fonds, vairākkārt pārsolot vietējos zemnieku un iespēju var nebūt. Šis process jau ir aizsācies un vēršas plašumā, līdz ar to var nonākt pie tā, ka lielākā daļa zemes piederēs investīciju fondiem. «Tehnisko progresu nevaram apturēt - saimniecības paliek lielākas, bet jautājums paliek - vai gribam, lai tās ir mūsu pašu saimniecības?»
Uzņēmējs arī norāda - neefektīvās saimniecības pamazām savu biznesu pārtrauc. Par to liecina oficiālā statistika - piena kvotu īpašnieku skaits gadā sarūk par aptuveni 10 %, tas nozīmē, ka pēdējo divu gadu laikā aptuveni katrs ceturtais pārtraucis ražošanu un liecina par par nozares koncentrāciju. Tiesa, nozarē nav bijis kopēja standartu sasniegšanas izvērtējums. Ir saimniecības, kas to veikušas sekmīgi, taču esot daudz piemēru, kur sabūvēts un modernizēts, taču taustāmu produktivitātes rezultātu neesot.
Pilsleju saimniecībā sasniegts viens no lielākajiem izslaukumiem valstī - vairāk nekā 11 tūkstoši kg no govs gadā un tas izdevies, pateicoties menedžmentam.
Plašāk lasiet žurnāla Lietišķā Diena jaunākajā numurā!
#1/12
z/s Pilslejas saimnieks, viens no topošās zemniekiem piederošās piena rūpnīcas projekta virzītājiem, premjera ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs.
#2/12
z/s Pilslejas saimnieks, viens no topošās zemniekiem piederošās piena rūpnīcas projekta virzītājiem, premjera ārštata padomnieks lauksaimniecības jautājumos Uldis Krievārs.