Atzīmējot tuvojošos Līgo svētkus un Jāņus, šodien Maskavā, tirdzniecības tīkla Zeļonij perekrestok veikalā Smoļenskas laukumā 3/5 Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atklāja vēl vienu Latvijā ražotu pārtikas preču tirdzniecības stendu Rižskij dvorik.

Šis ir jau trešais Rižskij dvorik, kas tiek atvērts Maskavā, bet veikalu tīkls Zeļonij perekrestok ir jau otra mazumtirdzniecības ķēde, kurā tiek atvērti šie stendi.

«Mūsu pircēji ir ļoti iecienījuši Latvijā ražotos produktus. Par to liecina kaut vai tas, ka preces no šī jaunā stenda sāka izpirkt, vēl pirms tas tika oficiāli atklāts un plauktus nācās papildināt vēl un vēl. Cenu ziņā produkcija, kas pārstāvēta Rižskij dvorik stendā, ir ļoti konkurētspējīga,» norāda tīkla Zeļonij perekrestok pārstāve Jeļena Guļajeva.

Latvijā ražotās produkcijas stendi ir noformēti ar Vecrīgas skatiem, Rīgas centram raksturīgām laternām un citiem elementiem, kas atgādina Vecrīgas pagalmu.

Latvijas pārtikas ražotājiem būs ļoti grūti iekļūt pārsātinātajā Eiropas Savienības (ES) tirgū, kā arī nav vērts rēķināties ar būtisku valsts atbalstu, līdz ar to vienīgā iespēja ir palikt Krievijas tirgū, mēģinot pielāgoties sarežģītajai situācijai, atzīst uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis un projekta Rižskij dvorik Krievijā attīstītājs Normunds Štāls.

Jautāts, kāda būs Krievijas noteikto sankciju ietekme uz Rižskij dvorik zīmoliem, viņš atzina, ka pagaidām vēl pagrūti prognozēt, lai gan visiem šajā zīmolā iesaistītajiem uzņēmumiem vienmēr bijis skaidrs, ka Krievijas tirgus nav prognozējams.

«Skatot aizliegto preču sarakstu un salīdzinot ar kodiem, ko pārstāv Rižskij dvorik, ir skaidrs, ka vairākas pozīcijas vēl ir brīvas. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem ļoti rūpīgi jāanalizē, kuri kodi kādai precei ir piešķirti, un jāraugās, vai pastāv variācijas iespējas. Piemēram, vienu vai otru aizliegto produktu citādāk pasniedzot vai nokūpinot, var iegūt citu kodu, un tādā veidā aizliegums varētu šo produktu neskart,» sacīja Štāls.

Maskavā 18.jūlijā atklāts jau ceturtais Latvijā ražotu pārtikas preču stends Rižskij dvorik.

«Esam gandarīti, ka Latvijas produkcija turpmāk būs pieejama arī tirdzniecības tīkla Zeļjonij perekrjostok apmeklētājiem. Šodien ar lepnumu tieši šeit atklājam Rižskij dvorik stendu, jo veikalu tīkls Zeļjonij perekrjostok Maskavā lepojas ar īpaši kvalitatīvu un bioloģiski tīru pārtikas produktu klāstu,» atzīmēja Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Edgars Skuja.

Pārtikas stenda atklāšanā, kuru vadīja Krievijā plaši pazīstamais televīziju izklaides šovu vadītājs etniskais latvietis Valdis Pelšs, piedalījās Latvijas-Krievijas Lietišķās Sadarbības padomes pārstāvji un Rižskij dvorik projektā iesaistītie abu valstu pārstāvji.

Latvijas Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā Edgars Skuja atklājis pirmo Latvijas pārtikas produktu stendu Rižskij dvorik ārpus Maskavas pilsētas robežām. Latvijas produkcija būs pieejama tirdzniecības tīkla Alije Parusa veikalā, kas atrodas 24 km attālumā no Maskavas pilsētas robežas ciematā Kņjažje ozero.

Šis privātmāju ciemats esot viens no ainaviskākajiem un ekoloģiski tīrākajiem piemaskavas rajoniem.

«Ar lepnumu jāsecina, ka Latvijas pārtikas ražotāju piedāvātā produkcija kļūst arvien daudzveidīgāka, nezaudējot tās augsto kvalitāti,» stenda atklāšanā teicis vēstnieks E.Skuja. Vēstnieks dāvinājis tirdzniecības centram lielformāta planšeti ar Rīgas skatu, ko vēstniecībai palīdzēja sagādāt Latvijas Institūts.

Pasākumā piedalījās Rīgas Domes un Latvijas Latvijas-Krievijas Lietišķās Sadarbības padomes pārstāvji, kā arī veikalu tīkla Alije Parusa vadītāja Olga Blažko, kura savā uzrunā izteica cerību, ka drīzumā Rižskij dvorik stendos būs iespējams iegādāties ne tikai konservētus, bet arī svaigus pārtikas produktus.

Tirdzniecības centrā Rīga, kas atrodas Minskā, plānots atvērt Rīgas preču veikalu Rižskij dvorik, tāpat Baltijas galvapilsētā varētu atvērt mūsdienīgus latviešu nacionālo ēdienu restorānus, informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA prezidents Henriks Danusēvičs, vērtējot attīstības prognozes Baltkrievijā, saka: «Minskā restorānos cenas ir relatīvi augstas un pielīdzināmas Rīgā esošajām, savukārt apkalpošana un ēdienu kvalitāte bieži vien ir relatīvi zema. Tāpēc uzskatu, ka latviešu restorāniem Minskā ir teicamas perspektīvas.» LTA sadarbībā ar Rīgas domi būšot jāveic daudz darba, lai apvienotu ražotājus Rižskij dvorik veikalā Minskā un noorganizētu regulāru preču piegādi un augstu apkalpošanas kultūru.

Jaunajiem tirdzniecības un ēdināšanas projektiem šobrīd ir abu pušu – Baltkrievijas un Latvijas valdības atbalsts. Janvārī plānots uzsākt sarunas ar Minskas izpildkomitejas pārstāvjiem par piemērotu telpu izvēli un attiecīgo tirdzniecības objektu atvēršanu

Pagājušajā nedēļā Latvijas ražotājiem Maskavā, Rīgas nedēļās ietvaros, bija iespēja prezentēt savu produkciju, informēja Uzņēmēju kluba Rīgas Marka pārstāvji.

Latvijā ražotās pārtikas produkcijas degustācijas, Rīgas Skolēnu pils folkloras grupas Kokle dziesmas un pasākuma vadītāju stāstus par Rīgu varēja baudīt uzņēmuma Alije parusa lielveikalu stendos Rižskij Dvorik. Jāpiebilst, ka Maskavā interesentiem jau pastāvīgi pieejami 20 Latvijā ražotās pārtikas produktu tirdzniecības stendi Rižkij Dvorik.

Alije parusa tirdzniecības centrus ik dienas apmeklē vidēji 8-9 tūkstoši cilvēku, norāda Uzņēmēju kluba Rīgas Marka vadītājs Normunds Štāls. Viņš uzsver, ka šāds mērķauditorijas skaits un Rīgas nedēļas laikā sasniegtie tirdzniecības rādītāji mudina arī turpmāk organizēt līdzīgus projektus.

Darba vizītes laikā Baltkrievijā biznesa foruma atklāšanā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) solījis pašvaldības kompetences ietvaros veicinā Latvijā un Rīgā ražotu produktu noietu Baltkrievijā. Konkrēta iecere esot Minskas veikalos veidot Rīgas stūrīšus ( Рыжскi куток) - stendus, kur tiktu realizēta Latvijas produkcija.

Rīgas stūrīši Minskā tiktu veidoti pēc kādreiz Maskavā īstenotā Rižskij dvorik parauga, ko nācās pārtraukt ES un Krievijas savstarpējo sankciju dēļ, informē Rīgas domē. «Mums nav mērķa tieši konkurēt ar Baltkrievijas precēm, bet gan piedāvāt nišas produktus, kas varētu bagātināt pircēju izvēles iespējas. Un, protams, mēs esam pārliecināti, ka ir plašas perspektīvas Baltkrievijas uzņēmēju sadarbībai ar Rīgas Brīvostu, » norādījis N.Ušakovs.

No 7.līdz 10.aprīlim N. Ušakovs atrodas darba vizītē Minskā. Kopā ar mēru un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem Baltkrievijas galvaspilsētu apmeklē arī plaša uzņēmēju grupa.

Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) uzdevums būs piecos gados sasniegt tādu līmeni, lai piesaistītu viena miljarda eiro investīcijas gadā, teica Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Investīciju nodaļas vadītājs Rolands Bogdanovs.

Savukārt tūristu skaita ziņā tuvāko gadu laikā iecerēts sasniegt 80% no 2019.gada līmeņa.

Kopumā aģentūras budžets būs nedaudz vairāk nekā 2 miljoni eiro un to veidos līdzekļi, kas piešķirti reorganizētajam Rīgas Tūrisma attīstības birojam, Ārlietu pārvaldei un Pilsētas attīstības departamentā esošajai Investīciju un attīstības nodaļai.

Kopumā darbam RITA plānots piesaistīt 32 darbiniekus, kuri strādās trijos virzienos - investīciju piesaistē, tūrisma attīstības un Rīgas zīmolvadībā.

Kā informēja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), RITA izveide esot viens no priekšvēlēšanu solījumiem, ko solīja ne tikai pašreizējās koalīcijas partijas, bet arī opozīcija. Līdz ar to, viņš cerot, ka par aģentūras izveidi balsos arī opozīcija.

Piedaloties vienā no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā Worldfood, saldumu ražotājs Laima saņēmis augstāko novērtējumu.

Godalgoti visi Laimas jaunie konkursam Gada prece nominētie produkti. Ar zelta medaļu novērtēta ekskluzīvā šokolādes konfekšu izlase Maestro R.Pauls un zefīrs Maigums ar aveņu kraukšķiem, sudraba medaļa piešķirta zīmola Old Town Bakery jaunajām kūciņām Skudrupūznīši, ko ražo Staburadze.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone komentē: «Worldfood ir viena no nozīmīgākajām pārtikas izstādēm Krievijā. Ieguldītais darbs šī gada sākumā, piedaloties izstādē Prodexpo 2013, jau devis rezultātu – pieauguši pārdošanas apjomi Maskavā un Maskavas reģionā par 30%, kopš vasaras nodrošināta produktu pārdošanas pārstāvniecība ne tikai Pēterburgā, bet arī Maskavā. Eksportējamo produktu portfelis paplašināts, eksportējot arī zefīru Maigums , Selgas cepumus un marcipānu. Dalība izstādē Worldfood ir mērķtiecīgā darba turpinājums, jo 2014. gadā plānojam eksporta pieaugumu uz Krieviju palielināt par 30%, salīdzinājumā ar 2013. gadu. Gada beigās plānojam sasniegt pirms krīzes eksporta apjomu uz Krieviju, toreiz augstākais rezultāts tika sasniegts 2007. gadā.»

Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāizvērtē, vai viņi ir gatavi atteikties no 50 eiro mēnesī, lai ieviestu sankcijas pret Krieviju, šodien Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Rīga Mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš atgādināja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas teikto, ka sankcijas pret Krieviju Latvijai nozīmē simtiem miljonu eiro zaudējumus.

Rīgas dome apzinoties, ka sankciju ieviešana atstās būtisku ietekmi arī uz ekonomiku galvaspilsētā. Pirmkārt, viena no lielākajām tūristu grupām pašlaik Rīgā ir tūristi no Krievijas, kuri tērē vairāk līdzekļu nekā citi tūristi. Ja krievu tūristu skaits samazināsies, tas būs ļoti liels zaudējums.

Otrkārt, tas var skart arī nekustamo īpašumu jomu un apturēt ēku renovāciju pilsētas klusajā centrā, ja tiks apturēta uzturēšanās atļauju programma. Līdz ar to pilsētas centru sakārtot būs grūtāk.

Sankciju ieviešana pret Krieviju, lai apturētu tās agresiju Ukrainā, bija murgaina ideja, šodien intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teica Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Viņš uzsvēra, ka jaunāko laiku vēsturē neesot pozitīvu piemēru ar sankciju ieviešanu. Tās nepalīdzot. Tā bijusi murgaina ideja, iedomāties, ka, ieviešot dažas sankcijas, Krievijas tauta sacelsies, lai gāztu Vladimira Putina varu.

Turklāt Latvija, kas ir viena no valstīm, kura no Krievijas pretreakcijas cietīs visvairāk, bija tā, kas kūdīja Eiropas Savienības valstis, pieņemt lēmumu par sankciju ieviešanu.

Ušakovs kā vienīgo iespēju atrisināt Ukrainas krīzi un apturēt Krievijas agresiju, minēja diplomātu sarunas.

Viņaprāt, pašlaik Latvijas valdība neko daudz nevar darīt, lai palīdzētu saviem uzņēmējiem. Viena no iespējām esot samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai. Turklāt, ja Eiropas Savienība nevarēs parūpēties par Baltijas valstīm, Latvijai jāsāk domāt par protekcionismu un jāatbalsta savi ražotāji.

Uz Dienas Biznesa jautājumiem atbild Andrejs Elksniņš, Saskaņas centra vēlēšanu saraksta līderis Latgalē.

Kā vērtējat valdības rīcību saistībā ar ES un Latvijas «laipnībām», kas rezultējās ar Krievijas embargo pārtikas precēm?

Latvija ir neliela valsts un ir jārēķinās ar reālo ģeopolitisko situāciju, kāda tā ir. Tomēr pie varas esošie politiķi, vēl pirms ES augstākajā līmenī lēma par kādām sankcijām pret Krieviju saistībā ar notikumiem Austrumukrainā, jau pieprasīja stingrākas sankcijas, ignorējot iespējamo Krievijas pretreakciju. Lai arī Latvijas valdība jau šā gada sākumā slepenās sēdēs runāja par Austrumukrainas notikumu iespējamo ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku, tomēr nekas nav dzirdēts, ka būtu bijuši izstrādāti kādi tālākas attīstības scenāriji A, B, C. Rezultātā Krievijas atbilde: pārtikas produktu embargo ir kā auksta ūdens šalts uz galvas. Kāpēc? Tāpēc, ka nekāda konkrēta pasākumu plāna, ko valdība iedarbinātu, nav. Jā, ir vispārīgas frāzes – palīdzēsim, risināsim un tamlīdzīgi, taču nekā reāla, taustāma vēl nav. Pirmsvēlēšanu skurbulī valdība apgalvo, ka sankcijas ietekmē tikai 50 milj. eiro eksportu un tas jau nekas briesmīgs nav. Un tas tiek teikts situācijā, kad 2013. g. uz Krieviju no Latvijas tika eksportēti pārtikas produkti par 650 milj. eiro. Protams, Krievijas embargo vismaz pašlaik neskarot zivju konservu un alkohola ražotājus, taču austrumu kaimiņvalstī jau skan aicinājumi šo embargo papildināt ar visu veidu konserviem, alkoholu, tabaku un pat vieglajām automašīnām. Un ja vēl Krievija nolems mainīt tranzītpreču plūsmu, tad līdzās pašreizējā embargo rezultātā cietušo autopārvadātāju pulkam pievienosies tranzīts – Latvijas dzelzceļš, Rīgas, Ventspils, Liepājas ostas, tajās strādājošas stividorkompānijas. Kopumā situācijas tālākā eskalācija un jo īpaši Latvijas politiķu aicinājumi uz vēl bargākām sankcijām pret Krieviju, kā arī Polijas un Lietuvas ražotāju vēlme uz Krieviju neaizsūtītos produktus daļēji realizēt mūsu valstī Latvijas IKP var apcirpt pat par piektdaļu. Pieļauju, ka pēc vēlēšanām tie paši, kuri šo Krievijas embargo sankciju defektu raksturo kā nenozīmīgu, to sāks parādīt daudz draudīgākos apjomos.

Priekules novada uzņēmums SC Grand grasās tirgū laist jaunu produktu Sweet bee (Saldā bite). Salds sēklu maisījums medus glazūrā ar dzērvenēm noteikti piesaistīs klientu uzmanību un ieņems cienīgu vietu uz galdiņa pie TV ekrāna, uzskata uzņēmuma kvalitātes vadītāja Maira Meļķe.

Šobrīd Latvijas pircējiem pazīstams septiņu sēklu un riekstu maisījums Aizdars, kuru var nopirkt gan saldu, gan sālīti pikantu. Līdz šim tieši sēklu maisījumi bijuši veiksmīgākie uzņēmuma eksporta produkti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Uz Krievijas galvaspilsētas lielveikalos esošajiem Latvijas ražotāju produkcijas stendiem Rižskij dvorik gāja tieši Aizdars. Diemžēl Krievijas eksporta aizliegumu dēļ patlaban mūsu produkta Maskavā nav. Meklējam citus tirgus. Mūsu produkcija tika nosūtīta arī uz Kazahstānu, kur Rīgas domes veidotā delegācija dibināja kontaktus,» stāstījusi ražotāja pārstāve.

Latvijā lielākais saldumu ražotājs Laima izstādē Prodexpo 2013 prezentē jaunu darbības virzienu un jaunu eksporta zīmolu.

Laima savu darbību gadskārtējā Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 sāk pirmdien un tajā tiks prezentēts jauns darbības virziens: toršu un kūciņu eksporta iespējas. Šim nolūkam radīts jauns eksporta zīmols Laima Old Town Bakery jeb Laima Vecpilsētas Beķereja.

Uzņēmuma eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka, izmantojot Staburadzes konditorejas pieredzi un apvienojot tās ar inovāciju – īpašu sasaldēšanas tehnoloģiju eksporta tirgos tiks piedāvātas tortes un kūciņas. Jaunais Laima eksporta zīmols Old Town Bakery jau šobrīd piedāvā 12 produktus - svaigus vai saldētus, tostarp tortes Cielaviņa un Roko. Šogad zīmols tiks papildināts vēl ar trim jauniem produktiem.

Latvijas saldumu ražotājs Laima Krievijas un Austrumeiropas izstādē Prodexpo 2013 ieguvis trīs sudraba medaļas un atzinības diplomu par izcilu produktu kvalitāti izstādes ietvaros notiekošajā degustācijas konkursā «Labākais produkts».

Sudraba medaļa piešķirta jaunā eksporta zīmola «Laima Old Town Bakery» (Laima Vecpilsētas Beķereja) kūciņām «Skudru pūznīši» Šos saldumus Laima drīzumā plāno piegādāt Krievijas tirgum.

Sudraba medaļu saņēmusi Laima ekskluzīvo konfekšu sērija: Exclusive marcipāna šokolādes konfekšu izlase un Exclusive Sirdskārba.

Laima Exclusive šokolāde ar zaļo tēju un avenēm ieguvusi atzinības rakstu.

Konkursā piedalās ap 200 dalībnieku, tādēļ Laima eksporta direktore Ieva Jonsone uzsver, ka saņemtie apbalvojumi ir ļoti augsts novērtējums, kas iegūts sīvā konkurencē.

E-komercijas gada balvas “E-komercijas zvaigzne 2023” apbalvošanas ceremonijā paziņoti Latvijas labākie un inovatīvākie interneta veikali desmit dažādās kategorijās.

Žūrijas vērtējumā par kopvērtējuma līderi un Grand prix ieguvēju tika kronēts jaunuzņēmums “Selfnamed”, kas klientiem sniedz iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu.

Konkurss “E-komercijas zvaigzne” norisinās jau trešo reizi un šogad tajā saņemti 274 pieteikumi, kā arī gada balvas ietvaros jo īpaši tika runāts par eksportu un tā sniegtajām iespējām. Starptautiska profesionāļu žūrija kā galvenos kritērijus dalībnieku pieteikumos vērtēja dizainu un lietojamību. Šogad konkursa stratēģiskais partneris ir loģistikas uzņēmums “Omniva” un konkursa kopējā balvu fondu vērtība ir 20 000 eiro. Labākie e-komercijas veikali visās kategorijās saņēma Arta Nīmaņa speciāli dizainētas balvas.

Mišelina restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā, apmeklēja piecus restorānus, novērtējot to atbilstību Mišelina kritērijiem, piešķirot vienu Mišelina zvaigzni savam favorītam, informē Reaton.

Heilers Profesionāļu Dienās sniedza lekciju, kuras laikā stāstīja gan par Mišelina sistēmas rašanos, gan vērtēšanas principiem un trūkumiem, kā arī salīdzināja Mišelina un sevis izstrādāto vērtēšanas sistēmu, meklējot atbildi uz jautājumu – kas īsti ir tiešām labs restorāns?

Ņemot vērā to, ka trīs Mišelina zvaigznes saņēmušo restorānu skaits ir būtiski pieaudzis pēdējo gadu laikā (2004.gadā trīs zvaigznes saņēmuši bija 49 pasaules restorāni, savukārt 2016.gadā – jau 115), jautājums par Mišelina kritērijiem un vērtēšanas kvalitāti tiek uzdots aizvien biežāk. Lai gan sistēmai ir daudz trūkumu, Heilers uzskata, ka šī joprojām ir nozīmīgākā un vērtīgākā restorānu vērtēšanas sistēma pasaulē – nekas labāks, gluži vienkārši, nav stājies tās vietā. Mišelina izmantotie kritēriji tiek turēti noslēpumā – ceļvedī netiek publicēti restorānu apraksti, bet tikai un vienīgi to nosaukumi, adreses un iegūto zvaigžņu skaits. Zināms ir tas, ka vērtēšanu veic anonīmi inspektori, kuri restorānā ierodas papusdienot vai pavakariņot bez iepriekšēja brīdinājuma, un restorāna darbinieki tā arī neuzzina, ka viņus apciemojis Mišelina vērtētājs (protams, izņemot tad, ja restorānam tiek piešķirta zvaigzne).

Šonedēļ Rīgā viesojas pasaulē atzīts restorānu kritiķis no Lielbritānijas Endijs Heilers. Pats viņš sevi dēvē par ēdienu rakstnieku. E. Heilers ir apmeklējis visus pasaules restorānus, kuriem piešķirtas trīs Michelin zvaigznes. Baltijas valstīs pagaidām gan diemžēl vēl nav neviena restorāna, kuram ir kaut viena šāda zvaigzne.

Fragments no DB intervijas:

Kurus restorānus plānojat apmeklēt?

Esmu iecerējis doties uz Vincentu, Gastronome, Bibliotēka nr.1 un Muusu.

Rīgā runā, ka esat atbraucis apmeklēt vairākus speciāli izvēlētus vietējos restorānus, lai tos rekomendētu Michelin zvaigznes saņemšanai. Vai tā ir taisnība?

Runāju ar šefpavāriem par to, kādiem standartiem jāatbilst restorānam, kāds ir līmenis, lai saņemtu Michelin zvaigzni, stāstu par pašreizējām izsmalcināto virtuvju tendencēm. Ņemot vērā, ka daudz ceļoju un apmeklēju restorānus visā pasaulē, par to zinu daudz, taču tajā pašā laikā man nav nekāda sakara ar Michelin zvaigznēm. Es neesmu inspektors un nevaru rekomendēt kādam, piešķirt vai nepiešķirt zvaigzni. Rakstu par ēdienu, par restorāniem žurnālam Elite Traveler, atsauksmes par restorāniem savā mājaslapā. Tā kā esmu apmeklējis restorānus, kam piešķirtas trīs Michelin zvaigznes, zinu, kādam tam jābūt, man paša izstrādāta 20 baļļu sistēma, kā vērtēt restorānu. Ja restorāns iegūst 15–16 punktus, tas jau velk uz vienu Michelin zvaigzni.

Šodien pirmo reizi notiek Baltijas vīna saiets Baltic Wine Forum, kura mērķis ir kopā pulcēt Baltijas vadošo restorānu īpašniekus, vīnziņus, HoReCa nozares pārstāvjus un viedokļu līderus, lai veicinātu pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī stimulētu nozares izaugsmi.

«Vadošo Latvijas un Baltijas restorānu vīna kartes pirmoreiz atklātā konkursā vērtējam, lai noskaidrotu restorānus, bārus un viesnīcas ar labāko vīna piedāvājumu, lai piesaistītu publikas uzmanību vietām ar pārdomātu, uz klientiem vērstu vīna piedāvājumu, stimulētu vīna apkalpošanas kultūras veidošanos, kā arī uzsvērtu vīna un vīnziņu nozīmi restorānu atraktivitātes un rentabilitātes celšanā,» stāsta Riga Wine & Champagne dibinātājs un organizators Aigars Nords. Konkurss Baltic Wine Forum tiek rīkots šampanieša festivāla Riga Wine & Champagne ietvaros, kas noslēgsies šo sestdien ar Audi Burbuļu parādi, kas pirmo reizi notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Baltijā vērienīgāko šampaniešu degustāciju.

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Pēc ilgstošas slimības mūžībā devies latviešu aktieris, režisors un uzņēmējs Andrejs Žagars, savā Twitter profilā vēsta radio SWH.

A. Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. No 1996. līdz 2013. gadam bija Latvijas Nacionālās operas direktors. 2017. gada jūnijā ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas Latvijas attīstībai.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā režisora un uzņēmēja notiks Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē 4.martā plkst.13.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 1996.gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013.gada septembrim. 2002.gadā debitējis Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu «Klīstošais holandietis», bet 2003.gadā šo pašu operu iestudējis Nacionālajā operā. Iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar iestudējumiem piedalījies arī dažādos festivālos. 2015.gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors.

#Ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.

Latvijā mums bieži patīk salīdzināties ar pārējām Baltijas valstīm. Ir gadījumi, kad mēs nepamatoti uzskatām, ka esam ar kaut ko sliktāki nekā mūsu ziemeļu vai dienvidu kaimiņi – stāsts par to, ka zāle vienmēr ir zaļāka otrā žoga pusē, ir patiess līdz zināmam brīdim, un tiešām ne viss ir zelts, kas spīd arī igauņu vai leišu pusē. Tomēr ir arī reāli gadījumi, kas liek aizdomāties, kāpēc kāda kaimiņvalsts pilsēta var un panāk to, uz ko mūsējiem atliek tikai noskatīties.

Runa šajā konkrētajā gadījumā ir par Kauņu – pilsētu, kuru, kā DB pērnā gada nogalē rakstīja, pēdējā laikā no visa Baltijas klāsta pastiprināti izvēlas tieši vācu investori. Turklāt nevis vienkārši kaut kādi investori, bet lieli automašīnu komplektējošās detaļas ražojoši uzņēmumi kā Hella un Continental, kas tuvāko pāris gadu laikā grasās tur uzbūvēt savas ražotnes, radot ap 3000 jaunas darbavietas. Kur ir, tur rodas – ļoti iespējams, ka Kauņa ar atbilstoši attīstītu infrastruktūru nākotnē ieinteresēs arī vēl kādu autobūves uzņēmumu. Tālākais stāsts jau ir paredzams – labi apmaksātas, perspektīvas darbavietas, vienā vietā koncentrēta kompetence ir ar spēcīgu vilkmi ne tikai konkrētās valsts, bet arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem.

Žurnālistiem, kuru rīcībā ir noplūdinātie Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca dokumenti, būtu jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID) par tajos minētajiem Latvijas rezidentiem, lai varētu veikt šo personu nodokļu auditu, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (NILLND) priekšnieks Viesturs Burkāns.

Tā dēvētos «Panamas dokumentus» no anonīma avota ieguva Vācijas laikraksts Sueddeutsche Zeitung, kas dalījās ar citiem pasaules medijiem, izmantojot Izmeklējošo žurnālistu starptautisko konsorciju (ICIJ). Latvijā dokumentus pētīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica, kas sola tajā minēto Latvijas pavalstnieku vārdus publiskot ceturtdien.

Burkāns uzsvēra, ka ar vārdu un uzvārdu ir par maz, lai atbildīgie dienesti varētu veikt pārbaudi par to, vai konkrētās personas ar ārzonu firmu palīdzību ir izvairījušās no nodokļu nomaksas. Izmeklētājiem jāzina arī konkrētas valstis, kurās ārzonu firmas ir reģistrētas, banku kontu numuri un cita informācija.

Latvijas boksa zvaigzne Mairis Briedis uzsācis sadarbību ar Porsche pārstāvi Latvijā SIA «Baltijas sporta auto», saņemot lietošanā jauno Porsche Cayenne Coupé.

Auto ir īpašs ar to, ka tas ir pirmais sporta auto starp apvidus klases automašīnām. «Porsche ir kaislīgs sporta atbalstītājs visā pasaulē, tostarp Latvijā. Līdzīgi kā Mairis ilgu laiku pavadījis treniņos, arī Porsche Cayenne Coupé ārējais veidols slīpēts gadu no gada, lai radītu pasaulē pirmo apvidus sporta auto,» pasniedzot Briedim auto atslēgas, teica SIA «Baltijas sporta auto» vadītājs Ivars Norvelis.

Savukārt Briedis Porsche automobiļos un boksā saredz kopsakarības: «Bokss ir sporta veids, kurā dominē adrenalīns, spēks un taktika. Tieši tāpat ir ar Porsche - šo spēkratu veiktspēja sniedz gandarījumu ikvienam adrenalīna meklētājam. Šī zīmola automašīnas man vienmēr patikušas savu dizaina un jaudas dēļ.»