Jaunākais izdevums

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor konstatējis, ka piegādātajā Latvijas šprotu konservu kravā ir pārmērīgi augsts benzopirēna daudzums, raksta joinfo.ua.

Šo zivju konservu kopējais svars ir 2,8 tonnas.

Produktu paraugus kontrolieri ņēmuši Rževas pagaidu uzglabāšanas noliktavā. Rezultāti uzrādījuši, ka produkts neatbilst prasībām, jo tajā ir paaugstināts benzopirēna daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija atcēlusi aizliegumu piegādāt zivju konservus diviem Baltijas valstu uzņēmumiem, tostarp Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, liecina paziņojums Rosseļhoznadzor mājaslapā.

Šādu lēmumu Krievijas atbildīgais dienests pieņēmis, izskatot materiālus, ko saņēmis pēc tam, kad Rosseļhoznadzor speciālisti pārbaudījuši Latvijas un Igaunijas uzņēmumus. Atļauja eksportēt savu produkciju stājas spēkā no šī gada 15. decembra.

Tādējādi Karavela varēs eksportēt uz Krieviju zivju produkciju, zivju konservus un preservus, savukārt Igaunijas kompānija DGM Shipping AS varēs kaimiņvalstī realizēt zivis un zivju produkciju – Baltijas siļķes un brētliņas.

Citiem uzņēmumiem aizliegums ievest savu produkciju Krievijā tikšot pārskatīts pēc tam, kad Latvija un Igaunija atskaitīsies par konstatēto pārkāpumu novēršanu, uzsver dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāji arī pēc šā gada 1.septembra, kad beigsies spēkā esošā policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) atkāpe tradicionālajiem kūpinājumiem, varēs kūpināt gaļu pēc tradicionālām metodēm, žurnālistiem šodien sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.

Viņa teica, ka Latvija varēs piemērot PAO atkāpes arī pēc 2017.gada 1.septembra, līdz Eiropas Komisija (EK) pabeigs PAO normas pārvērtējuma procesu un nāks klajā ar atbilstošu risinājumu.

Matuzale atgādināja, ka pērn ar ZM atbalstu tika realizēts zinātniskais projekts par PAO kūpinātā gaļā un izstrādātas vadlīnijas jeb labas ražošanas prakses ieteikumi benzopirēna un PAO samazināšanai tradicionālā kūpinātā gaļā un gaļas produktos. Vadlīnijas ievietotas ZM mājaslapā. Secināts, ka, ievērojot labas ražošanas prakses ieteikumus, ir iespējams samazināt PAO piesārņojumu kūpinātos produktos.

Pētījuma dati ir nosūtīti EK, kura ir sākusi atkāpes pārvērtēšanas procesu, lai, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem, rastu atbilstošu risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Šprotes eļļā uzņēmumā Brīvais vilnis

Māris Ķirsons, 05.10.2018

Šprotu ražošanai ir derīgas Baltijas jūras brētliņas – sardīņu sugas zivis, un reņģes – siļķu sugas zivis.

Foto: Brīvais vilnis/Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Portāls db.lv viesojas zivju pārstrādes uzņēmumā Brīvais vilnis.

Šprotes bez konservantiem un garšas pastiprinātājiem Lavijā ražo jau sen. Pašreizējā Brīvā viļņa ražotne strādā no 1985. gada, bet uzņēmuma saknes meklējamas jau 1949. gadā.

Brīvā viļņa produktos tiek izmantotas tikai ziemas periodā noķertās zivis, jo tās ir treknas un tām ir tukši vēderi.

No kopējiem ražošanas apmēriem šprotes ir dominējošais produkts. Kopumā šogad a/s Brīvais vilnis ražošanas apjomi salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieauguši par 20%.

Ik dienu Brīvais vilnis saražo aptuveni 80 000 (savulaik bija pat 100 000 – 130 000) konservu (kārbu skaits), no kuriem 70% ir šprotes. Zivju konservu jomā šprotēm neesot analogu. Kvalitatīvu šprotu ražošana ir ļoti sarežģīts un darbietilpīgs process, tāpēc šprotes ir delikatese.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rosseļhoznadzor: Arī Kazahstāna aizliedz zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas

LETA, 29.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kazahstāna nolēmusi pievienoties jūnija sākumā noteiktajam Krievijas aizliegumam ievest zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas, paziņojis Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor.

Dienests norāda, ka Kazahstānas veterinārās kontroles un uzraudzības komiteja informējusi Krievijas kolēģus par lēmumu uz laiku noteikt ierobežojumus Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumu gatavās un konservētās zivju produkcijas ievešanai Kazahstānas teritorijā.

Šāds lēmums esot pieņemts, kad Kazahstānas speciālisti iepazinušies ar Rosseļhoznadzor ekspertu atzinumiem par maijā veiktajām pārbaudēm Latvijas un Igaunijas uzņēmumos, kuru laikā atklāti Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) veterinārsanitāro prasību pārkāpumi, konkrēti, attiecībā uz benzopirēna un citu bīstamu un kaitīgu vielu klātbūtni.

Kā ziņots, Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma Rosseļhoznadzor oficiālu paziņojumu, ka noteikts pagaidu aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai tika dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lemtu par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Arnolds Babris stāsta, kāpēc kļuva par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem

Māris Ķirsons, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvu zivju konservu ražošanā Latvijā ir gan iespējas, gan arī izaicinājumi, ko rada gan Latvijas valstī pieņemtie lēmumi, gan arī pasaules ģeopolitiskie notikumi

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs un tagad arī līdzīpašnieks Arnolds Babris. Viņš atzīst, ka zivju pārstrādē ir sava specifika, šogad pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem ļāvis audzēt ražošanas apjomus un līdz ar to arī samazināt zaudējumus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kļuvāt par vienu no a/s Brīvais vilnis akcionāriem?

Tas, ka par uzņēmuma īpašniekiem kļūst tā vadītāji (valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris un valdes loceklis, komercdirektors Māris Trankalis), nav nekas neparasts. Tādi precedenti Latvijā jau ir bijuši, un droši vien, ka tādi būs arī nākotnē. Jāatgādina, ka 2004. gadā bija grūts brīdis uzņēmumam, kas nestrādāja jau vairāk nekā sešus mēnešus. Tad a/s Brīvais vilnis akciju daļa nonāca baņķieru brāļu Belokoņu pārziņā. 2004. gada jūnijā es kļuvu par šī uzņēmuma vadītāju (M. Trankalis vadības komandai pievienojās 2007. gadā). Mums kopā izdevās reanimēt zivju konservu ražotni un saglabāt ražošanu, šodien – 14 gadus pēc šiem notikumiem – rūpnīca turpina strādāt, šobrīd mēnesī tiek saražoti 1,6 līdz 1,7 miljoni konservu kārbu dažādu zivju konservu, no kuriem, protams, lielākā daļa ir šprotes eļļā. Šogad brāļi Belokoņi izdarīja secinājumus, ka zivju konservu ražošana nav viņu biznesa profils, un nolēma fokusēties uz finanšu pakalpojumu jomu, un piedāvāja man un M. Trankalim iegādāties viņiem piederošās šī uzņēmuma akcijas. Rezultātā vairāk nekā 90% a/s Brīvais vilnis akciju nonāca manās un M. Trankaļa rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Saistībā ar pretenzijām pret šprotu kvalitāti Latvijā ieradīsies Rosseļhoznadzor inspektori

LETA, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar pretenzijām pret Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, kvalitāti, maija vidū Latvijā ieradīsies Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori, kuri pārbaudīs virkni zivju pārstrādes uzņēmumu, apstiprināja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Ja uzņēmumi vēlas eksportēt uz muitas ūnijas un citām valstīm, jārēķinās, ka šo valstu inspektoriem ir tiesības veikt pārbaudes. Neviens nevar šādu inspekciju aizkavēt,» atzina Dūklavs.

Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Anna Joffe informēja, ka dienests šodien ir saņēmis oficiālu vēstuli no Rosseļhoznadzor par to, ka 18.maijā Latvijā ieradīsies Krievijas dienesta inspektori.

Vēstulē Krievijas dienests arī informē, ka zivju pārstrādes uzņēmumu pārbaudēs līdzās Krievijas inspektoriem piedalīsies arī inspektori no Baltkrievijas, Kazahstānas un Armēnijas.

Detalizētāku informāciju par pārbaužu norisi un inspektoru skaitlisko sastāvu Krievijas dienests sola sniegt vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cūkaudzētāju zaudējumi ĀCM dēļ sasnieguši 8,1 miljonu eiro; lūdz Eiropas atbalstu

Žanete Hāka, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 7. septembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) ārkārtas sēdē informēs, ka pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) konstatēšanas Latvijā 2014. gada jūnijā, neraugoties uz veiktajiem plašajiem apkarošanas pasākumiem, bīstamā infekcijas slimība turpina izplatīties, informē Zemkopības ministrija.

Kopš ĀCM konstatēšanas cūkgaļas iepirkuma cena gada laikā ir samazinājusies par 15%, radot finansiālas problēmas Latvijas cūkaudzētājiem. Šobrīd cūkaudzētāju zaudējumi sasnieguši 8,1 miljonu eiro. Būtiski ir pieaudzis to saimniecību skaits, kuras skar tirgus ierobežojumi (šobrīd ierobežojumi ir noteikti 40% visu Latvijā reģistrēto cūku) un kurām jāsamazina ražošanas apjomi vai jāpārtrauc ražošana.

Latvija lūdz EK paredzēt finansiālu atbalstu 23,5 miljonu eiro apmērā, lai varētu izveidot cūkaudzētājiem pieejamu drošības fondu, piemēram, 3 gadu laika periodam ražošanas pārkārtošanai ĀCM izplatības laikā ar mērķi saglabāt ražošanas resursus tirgus orientētajās saimniecībās. EK ārkārtas finansējums būtu paredzēts šādām aktivitātēm: ražošanas optimizācijai saimniecībās ĀCM konstatēšanas vai apkarošanas pasākumu radīto tirgus ierobežojumu ietekmē; sivēnmāšu genofonda saglabāšanai līdz brīdim, kad saistībā ar ĀCM izplatību atjaunosies normāli tirgus apstākļi. Latvija arī lūdz EK paredzēt lielāku EK līdzfinansējumu noņemto paraugu transportēšanai uz laboratoriju, savvaļas dzīvnieku (meža cūku) līķu savākšanai, kā arī paplašināt laboratorisko testu sarakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis īpašniekiem kļuvuši Māris Trankalis un Arnolds Babris

LETA, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādes uzņēmuma «Brīvais vilnis» īpašniekiem kļuvuši kompānijas valdes loceklis un izpilddirektors Māris Trankalis un kompānijas valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, liecina publiskotais paziņojums Oficiālās regulētās informācijas centralizētās glabāšanas sistēmā.

Paziņojumā teikts, ka SIA «A Corporation» un SIA «Baltic Finance & Capital» ir pārdevušas visas tām piederošās «Brīvā viļņa» akcijas SIA «Mūsu investīciju fonds», kura īpašnieki, pēc «Firmas.lv» datiem, ir Trankalis (50,21%) un Babris (49,79%).

Tāpat «Firmas.lv» informācija liecina, ka «A Corporation» un arī «Baltic Finance & Capital» kopš 2018.gada 24.oktobra pieder Kanādā reģistrētajai kompānijai «Nordburg Nordic L.P.», kuras patiesā labuma guvēji ir Baltkrievijas pilsonis Denis Damme un Ukrainas pilsone Anna Oniščenko.

Savukārt līdz šā gada 24.oktobrim «Baltic Finance & Capital» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Valērijs Belokoņs, bet «A Corporation» vienīgais īpašnieks bija «Baltic International Bank» līdzīpašnieks Vilorijs Belokoņs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Gamma-A šprotes eļļā

Monta Glumane, 06.12.2019

"Līcis-93" ražošanas vadītāja Regīna Rūmniece. Tālāk galerijā skatāms ražošanas process uzņēmumā!

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA "Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmuma "Līcis-93" ražotnē, lai redzētu, kā top šprotes eļļā.

Uzņēmums šprotes ražo dažādos iepakojumus un ar dažādām garšām. Produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, bet Latvijā tiek patērēti mazāk kā 10% no kopējā gada apjoma. Uzņēmums vēlas kļūt par Nr.1 šprotu ražotāju pasaulē.

"Gamma Holdings A.O.I." zivju pārstrādes uzņēmumi "Līcis-93" un "Gamma-A" pēdējā gada laikā uzlabojuši rādītājus. Pērn "Gammai-A" par 37% palielinājies apgrozījums un zaudējumi no 4,5 miljoniem eiro samazināti līdz 300 tūkstošiem eiro. Savukārt "Līcim-93" apgrozījums kāpis par 31% un zaudējumus uzņēmums samazinājis no pusmiljona eiro līdz 165 tūkstošiem eiro. Uzņēmumi plāno, ka arī šis gads noslēgsies ar pozitīviem rādītājiem, tomēr par kopējo situāciju nozarē grūti spriest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievija apsver Baltijas valstu zivju produkcijas tranzīta aizliegšanu

LETA, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor apsver Baltijas valstu zivju produkcijas tranzīta aizliegšanu caur Krieviju, vēsta Krievijas mediji.

«Pilnīgi iespējams, ka ieviesīsim ierobežojumus Baltijas valstu zivju un zivju produkcijas tranzītam uz Kazahstānu,» aģentūra Interfax citē dienesta vadītāja Sergeja Dankverta sacīto.

Pēc Dankverta sacītā, Krievijas teritorijā varot nonākt zivis no Norvēģijas, kas tiek noformētas kā Baltijas valstu ražojums.

«Shēma ir zināma: šādas zivis Latvijas un Igaunijas uzņēmumi noformē kā savu ražojumu. Pēc tam mašīnas ar produkciju, kas it kā paredzēta Kazahstānai, paliek Krievijā, bet dokumenti kravām tiek noformēti Kazahstānā,» apgalvoja Rosseļhoznadzor vadītājs.

Jau ziņots, ka Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor no 4.jūnija aizliedza zivju un zivju produkcijas importu no Latvijas un Igaunijas, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks divi mēneši, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija jau piecu nedēļu laikā iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

KP piemēro naudas sodu Mego un Vesko pārvaldniekam Baltstor un tā partnerim Lenoka

Dienas Bizness, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt veikalu Mego un Vesko preču zīmolu pārvaldītāju SIA «Baltstor» un tā mazumtirdzniecības kooperācijā ietilpstošo partneri SIA «Lenoka» par sistemātisku netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu piegādātājiem.

Šis ir pirmais lēmumus, ar kuru KP konstatē Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NMPAL) pārkāpumu.

NMPAL stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, un tā mērķis ir ierobežot mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem, lai līdzsvarotu piegādātāju un mazumtirgotāju intereses mazumtirdzniecībā. Lai novērtētu likuma ieviešanas gaitu, KP 2016. gadā un 2017. gada pirmajā pusgadā īstenoja tirgus uzraudzību, kuras laikā saskatīja iespējamas neatbilstības NMPAL normām SIA «Baltstor» un SIA «Lenoka» darbībās.

KP lietas izpēte aptvēra 30 piegādātājus, kas sadarbojas ar Baltstor mazumtirdzniecības kooperāciju, piecās izlases kārtībā atlasītās preču kategorijās – maize un tās izstrādājumi, gaļa un tās izstrādājumi, piens un piena produkti, graudu produkti un bezalkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zivrūpnieki var rēķināties ar projektu pagarinājumiem un atliktiem nodokļu maksājumiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmumi, kuri Krievijas noteiktā embargo dēļ cietīs zaudējumus nerealizētās produkcijas dēļ, var rēķināties ar iesākto Eiropas Savienības zivsaimniecības fonda projektu pagarinājumiem, kā arī nodokļu brīvdienām, paredz valdības akceptētais informatīvais ziņojums Par pasākumiem saistībā ar Krievijas aizliegumu sagatavotu un konservētu zivju produktu importam no Latvijas.

Zemkopības ministrija iepriekš norādīja, ka finansiāls atbalsts nav plānots, bet tiks pagarināti termiņi iepriekšējā Eiropas Savienības zivsaimniecības fonda iesāktajiem projektiem, kuri vēl tiek īstenoti, kā arī tiks lemts par nodokļu brīvdienām.

Tāpat ministrijā informēja - lai gan Baltkrievija aizliegusi Latvijas zivju konservu reeksportu uz Krieviju, šīs produkcijas eksports joprojām ir atļauts gan uz Baltkrieviju, gan uz otro muitas ūnijas valsti - Kazahstānu, kas no kopējā eksporta uz NVS valstīm veido attiecīgi 5% un 3,3%. Pagājušajā gadā gan zivju eksports uz šīm valstīm samazinājies par 21%.

Kā ziņots, PVD 4.jūnijā saņēma Roseļhoznadzor oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija apmēram līdz jūlija vidum iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saraksts ar zivju pārstrādes uzņēmumiem, kuriem tiks ļauts atlikt nodokļu samaksu, tiks sagatavots nedēļas laikā, savukārt ar atlaidēm un cita veida atbalstu varētu rēķināties apmēram 15 ražotāji, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš norādīja, ka Zemkopības ministrija (ZM) šīs nedēļas laikā Valsts ieņēmumu dienestam iesniegs sarakstu ar uzņēmumiem, kuriem piemērot gan nodokļu atlaides, gan citus atbalsta pasākumus, par kuriem valdība lēma jau iepriekšējās sēdēs. Pēc Dūklava teiktā, atlaides varētu saņemt aptuveni 15 uzņēmumi no visas Latvijas, tomēr pagaidām ministrs atturējās minēt konkrētus uzņēmumu nosaukumus.

Kā ziņots, valdība šodien slēgtajā sēdes daļā skatīja Zemkopības ministrijas sagatavoto zivju konservu ražotāju sarakstu, kuriem sakarā ar Krievijas noteikto importa embargo būs pieejams atbalsts nodokļu samaksas atlikšanā.

Kā norādīts ministrijas skaidrojumā, saskaņā ar Ministru kabineta 16.jūnija protokolu ministrijas izveidotā rīcības grupa tika lēmusi par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk apstiprināt ZM izveidoto uzņēmumu sarakstu. Kavējoties ar šī saraksta apstiprināšanu, tiek radīts risks uzņēmumu bankrota procedūru uzsākšanai, teikts skaidrojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts vērtē: Cik reāls ir stagnācijas scenārijs?

Žanete Hāka, 02.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav nekāds noslēpums, ka Latvija, kā maza un atvērta ekonomika, ir cieši saistīta ar globālajiem procesiem, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piedzīvojot strauju atgūšanos 2011. gadā ar kāpumu 6,2% apmērā, Latvijas izaugsmes temps ar katru turpmāko gadu ir palēninājies, noslīdot līdz 2,7% pērn. Valdība ir uzstādījusi mērķi sasniegt izaugsmi 5%. Tajā pašā laikā ir skaidri redzami šķēršļi, kas bremzē izaugsmi un uz kuriem gadu no gada norāda investori, analītiķi un citi valdības partneri. Neveicot reformas, turpmākajos gados izaugsme solās būt izteikti mērena, jo ārējie apstākļi var izrādīties drīzāk izaugsmi ierobežojoši, nevis veicinoši. Protams, ņemot vērā ES fondu ietekmi, IKP pieaugums var īslaicīgi uzplaiksnīt. Kā var raksturot ārējo vidi, runas par stagnāciju un kādēļ ir tik būtiski sakārtot lietas uz vietas?, jautā eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP nekonstatē konkurences pārkāpumus kases aparātu sertificēšanas procesā

Dienas Bizness, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) sertificēšanas pakalpojumu sniegšana un ierīču izplatīšana pēc jaunajām prasībām, kas stājās spēkā 1. jūlijā, noris saskaņā ar godīgas konkurences principiem, informē KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP uzsāka apstākļu noskaidrošanu par iespējamiem konkurences tiesību pārkāpumiem pārejas posmā uz jaunajām prasībām atbilstošu EKA izmantošanu pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas saņemtajiem iesniegumiem. Asociācija iesniegumos lūdza KP izvērtēt, vai abas aparātu atbilstības pārbaudes institūcijas - SIA KPMG Baltics un SIA Ernst & Young Baltic - nav pieļāvušas konkurences pārkāpumus un vai līdz ar izmaiņām nav nodrošināts viena uzņēmuma monopolstāvoklis EKA izplatīšanas jomā.

Pašlaik tiesības sertificēt jaunus EKA modeļus un noteikt esošo EKA atbilstību jaunajām tehniskajām prasībām ir divām institūcijām - SIA KPMG Baltics un SIA Ernst & Young Baltic. Abi uzņēmumi bija vienīgie no desmit pretendentiem, kas atbilda normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un tādējādi tika reģistrēti kā atbilstības pārbaudes institūcijas. Vienlaikus šāds institūciju skaits KP izpētes laikā pamatots ar Latvijas EKA tirgus lielumu, ierobežoto pieprasījumu un atdevi no šī pakalpojuma sniegšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Baltijas valstīm ir jākoordinē akcīzes nodokļa politika

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu stimulus pārrobežu iepirkšanās veikšanai, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā, kā arī radikāli nepaaugstināt akcīzes nodokļa likmes, trešdien Nacionālajā kontrabandas problemātikas forumā "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" sacīja "SSE Riga" profesors, biedrības BASE ("Business Against Shadow Economy") valdes loceklis Arnis Sauka.

Viņš norādīja, ka akcizēto preču kontrabandas apmēri ir tieši saistīti ar nodokļu politiku - lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, nosakot nodokļu likmes, ir jāmeklē līdzsvars starp ekonomiskajiem aspektiem un cilvēku veselību, kā arī jebkura nodokļa paaugstināšana jāveic pakāpeniski un jāpapildina ar kontrabandas novēršanas pasākumiem.

Sauka skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze liecina, ka akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rēzeknes autoostai par dominējoša stāvokļa izmantošanu piemērots sods

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par naudas soda un tiesisko pienākumu uzlikšanu SIA Rēzeknes autoosta, kas ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli un pārvadātājiem pieprasījusi pārmērīgu maksu par iebraukšanu Rēzeknes autoostā, informē KP.

Par konkurences tiesību pārkāpumu KP piemēroja SIA Rēzeknes autoosta naudas sodu 4026,53 eiroapmērā.

KP pārkāpuma lietu pret SIA Rēzeknes autoosta uzsāka pēc SIA Norma-A saņemtā iesnieguma. Pasažieru pārvadātājs norādīja uz SIA Rēzeknes autoosta noteikto maksu par iebraukšanu autoostas teritorijā, kas ir lielāka nekā citām autoostām tuvējā reģionā, tādējādi rosinot aizdomas par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmēm.

Lietas izpētes laikā KP secināja, ka SIA Rēzeknes autoosta, 2013. gada vasarā kļūstot par autoostas nomnieku, bez objektīva un skaidra pamatojuma iekļāvusi dažādas izmaksas pārvadātāju iebraukšanas maksas aprēķinā, tādējādi nepamatoti paaugstinot 2014. un 2015. gada maksu par iebraukšanu autoostā.

Komentāri

Pievienot komentāru